Atzinums

14.          Pasākumu rezultātā tiek prezumēts, ka tiks panākti šādi uzlabojumi, kas tagad definēti kā problēmas:
1)            Savlaicīgi tiks identificēti riska faktori ģimenes pilnvērtīgai funkcionēšanai;
2)            Savlaicīgi tiks sniegts atbalsts ģimenēm krīzes un situāciju risināšanai;
3)            Stiprināta un pilnveidota bērnu tiesību aizsardzības sistēma (t.sk. sekmēta funkciju nošķiršana starp bāriņtiesām, sociālo dienestu un VBTAI speciālistiem), tiks nodrošinātas bērna labākās intereses;
4)            Izveidota ilgtermiņa sadarbība starp nozarēm un uzlabota pakalpojumu kvalitāte;
5)            Saskaņota (integrēta un vienota pieeja) sistēma maksimāli palielinās speciālistu zināšanas, pieredzi, resursus un sniegto ieguldījumu bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanā;
6)            Samazināta iespēja piemērot dažādus risinājumus vienai problēmai;
7)            Supervīziju galvenais rezultāts ir profesionālās efektivitātes paaugstināšana, kapacitātes vairošana, stresa un izdegšanas profilakse un  atbalsts ikdienas darbā.
Diemžēl no Ziņojumā norādītā nav iespējams konstatēt pasākumus, ar kuriem attiecīgus mērķus tiek plānots sasniegt, jo, kā jau tiek norādīts pamata Ziņojumā, uzsvērtie pasākumi ir bāriņtiesas locekļu sertifikācija, Bāriņtiesu likuma komentāri, vadības apmācību modulis un supervīzijas bāriņtiesas darbiniekiem, taču norādes par kādiem pasākumiem citām bērnu tiesību aizsardzībā iesaistītām institūcijām faktiski nekas nav minēti, kas uzreiz rada šaubas par saskaņotu un integrētu pieeju, ilgtermiņa sadarbību, sistēmas pilnveidošanu.
Norādīto ir iespējams panākt, izstrādājot integrētās apmācības visām iesaistītajām iestādēm, kopīgās praktiskas darbības un sadarbības modeļus, prakses apmaiņas kārtību.

-

13. Ziņojuma 8.lp.
Mērķa grupa ir  ”19.1.speciālisti, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nodrošināšanu (VBTAI darbinieki, bāriņtiesas darbinieki, policijas darbinieki, tiesneši, prokurori, zvērināti advokāti, notāri)
19.2.      bērnu likumiskie pārstāvji un faktiskie aprūpētāji.”
Ja  4.3.6.1. pasākums netiek paredzēts sociālā darba speciālistiem un citiem speciālistiem, kuri nodarbināti sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu jomā,  tad Ziņojumā jāprecizē, kā notiks šo speciālistu apmācība bērnu tiesību aizsardzības jomā vai jānorāda sasaiste ar citiem specifiskā atbalsta mērķiem (SAM).

 

-

12. Ir nepieciešams precizēt un norādīt, kādu jomu speciālistiem plānotas profesionālās kompetences pilnveides programmas, piemēram, vai 4.3.6.1.pasākums attiecināms uz sociālo dienestu vadītājiem, vietniekiem, sociālo darba specialistiem un citiem speciālistiem.
 

-

11.Ziņojuma 2.punktā teikts : “Valsts bērnu tiesību aizsardzību atbilstoši savai kompetencei nodrošina izglītības, ārstniecības, sociālās palīdzības un kultūras iestādes, kā arī darba devēji, visas valsts un pašvaldības institūcijas, nevalstiskās organizācijas, kuru darbība ir saistīta ar atbalsta un palīdzības sniegšanu bērniem.” Pieminēti arī citi speciālisti. Rosinām precizēt 2.punktā jēdzienu “sociālās palīdzības iestādes.”
To speciālistu vidū, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nodrošināšanu, ir arī sociālā darba speciālisti un citi sociālajā dienestā strādājošie darbinieki, kas tieši strādā ar bērniem (ilgstošā aprūpe, krīzes centrs, atelpas brīža pakalpojums, ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums).
 

-

10.Grozīt  Ziņojuma 27.1.2. apakšpunktu, izsakot to šādā redakcijā: “27.1.2. profesionālās kompetences pilnveides programmu, augstākās izglītības mācību programmu un to mācību metodoloģiju pilnveide atbilstoši bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidei.”
 

-

9.            Vairākkārt dokumentā parādās vispārīgas frāzes,  ar norādēm uz sistēmas reorganizāciju: “integrēta un vienota pieeja”(2.lpp.), “atbilstoši minētajam valsts un pašvaldību līmenī jau notiek aktīvs darbs pie esošās bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas jeb pilnveides”(3.lpp.), “tādēļ minētā risināšanai valstiskā līmenī jau preventīvi – cēloņfāzes līmenī, nepieciešams uzsākt darbu pie izmaiņām bērnu tiesību aizsardzības sistēmā kopumā, to efektīvi pilnveidojot, kā arī pārstrukturizējot esošos pieejamos resursus, lai sasniegtu vislabāko rezultātu bērna tiesību un interešu nodrošināšanai”(3.lpp.), “līdz ar to nepieciešamas būtiskas izmaiņas ne tikai bērnu tiesību aizsardzības sistēmas institucionālajā ietvarā (..) (7.lpp.). Taču attiecīgajām vispārīgajām frāzēm nav piedāvāts pasākumus, risinājums, vai plānotās rīcības apraksts.
 

-

8.            Lai gan pasākuma nosaukumā ir “atbildības stiprināšana”, kā arī norādīts, ka pēc pasākuma ieviešanas būs sekmēta efektīva, tiesiska un pilnvērtīga bērnu tiesību un interešu aizsardzība Latvijā un veicināta bērnu likumisko pārstāvju un faktisko aprūpētāju (tai skaitā audžuģimeņu) izpratne bērnu tiesību aizsardzības jautājumos un stiprināta viņu atbildība un līdzdalība bērna labāko interešu nodrošināšanā”(1.lpp. 1.punkts), tālāk Ziņojumā nekur īsti nevar pārliecināties par kāda veida atbildības stiprināšanas pasākumu varētu būt runa, jo tiek rakstīts par “sabiedrības domāšanas un attieksmes maiņu”, “vecāku izpratni par pienākumiem un atbildību attiecībā uz bērnu”(7.lpp.).
 

-

7.            4.lpp. rakstīts “visi iepriekš minētie grozījumi vērsti uz to, lai bērns atrastos iestāžu uzmanības centrā, lai savlaicīgāk spētu identificēt iestāžu sadarbības izaicinājumu un tos risināt”. Iepriekš un arī tālāk tiek runāts par ģimeni, nevis tikai vienu pašu bērnu, kā arī tālāk, runājot par vecāku atbildību, atzīts, ka: “Šobrīd (..) primāri tiek akcentēta iestāžu atbildība, veiktās darbības ģimenes sociālo risku novēršanā un atbilstošu pakalpojumu piešķiršanā. Tomēr bāriņtiesa, sociālais dienests vai kāda cita institūcija nevar katrā ģimenē pārbaudīt katra bērna dzīves apstākļus bez noteikta pamata.” (7.lpp.). Iespējams, būtu nepieciešami precizējumi tieši jautājumā par to, vai grozījumi vērsti primāri uz bērnu, vai ģimeni, vai tomēr bērnu un ģimeni kopā.
 

-

6.            Rosinām ietvert kaut nedaudz detalizētāku skaidrojumu par Bāriņtiesu likuma komentāru izstrādāšanu.
 

-

5.            No Ziņojuma dokumenta izriet, ka valsts varētu atbalstīt pašvaldības finansējuma nodrošināšanā supervīzijām. Taču būtu svarīgi arī paplašināt supervīziju dalībnieku loku, pašreizējā redakcijā supervīzijas pienākas tikai bāriņtiesas priekšsēdētājam, viņa vietniekam, bāriņtiesas locekļiem, kas, atsaucoties uz likumu, definēti kā bāriņtiesas darbinieki (6.lpp.10.punkts), taču supervīzijas būtu nepieciešamas arī citiem bāriņtiesas darbiniekiem - psihologiem, bāriņtiesas locekļu palīgiem, juristiem utt.

-

4.            Ziņojuma 7.punktā (5.lpp.) tiek runāts par izstrādātu vienu jaunu mācību moduli par vadības jautājumiem,  ir jāpapildina attiecīgā moduļa apmācāmo personu loks arī ar bāriņtiesas struktūrvienību vadītājiem. Iespējams, tas nav aktuāls visām bāriņtiesām, jo pamatā Rīgas bāriņtiesā ir nodaļas un nodaļu vadītāji, taču jāņem vērā, ka pakāpeniski pēc administratīvi teritoriālās reformas arī citās apvienotās bāriņtiesās varētu tikt izveidotās struktūrvienības  (savukārt aprakstā kā moduļa atvaros apmācāmas personas VBTAI ir norādīti struktūrvienību vadītāji).
 

-

3.          Indikatīvi plānots  Pasākumu sākt ieviest 2022.gada 2.ceturksnī vēl pirms MK noteikumiem par pasākuma īstenošanu (lai varētu jau sākt realizēt jauno mācību moduli 7.punkts 5.lpp. un VBTAI sertifikācijas sistēmu 12.punkts 7.lpp.). Pasākuma īstenošanas noteikumi tiks izstrādāti, pamatojoties uz šo Informatīvo ziņojumu, pēc ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda vadības likuma un tam pakārtoto horizontālo tiesību aktu spēkā stāšanās. Iespējams būtu nepieciešams papildus pamatojums un vērtējums nepieciešamajam normatīvajam regulējumam Pasākumu ieviešanai, ka arī pamatojums MK noteikumu par pasākuma īstenošanu izstrādāšanai pēc iepriekš minētajām darbībām.
 

-

2.Saistībā ar jau iepriekšminēto plānoto zināšanu apguvi (pilnveidi), aicinām precizēt un atsevišķi izdalīt arī pašvaldības policiju.
Tai skaitā, tas ir būtiski, ņemot vērā plānotās iniciatīvas jaunajā Pašvaldību likumā attiecībā uz Pašvaldību policiju izveidi, paredzot, ka turpmāk tā vairs nebūs katras pašvaldības  brīvprātīgā iniciatīva.
 

-

1.Atbilstoši Ziņojumā norādītajam, savstarpēji līdzvērtīgu zināšanu apguve prioritāri Pasākuma ietvaros jānodrošina bāriņtiesām, policijai, VBTAI, prokuratūrai, advokatūrai un tiesnešiem (5.lpp.)
Taču Ziņojumā tieši par zināšanu apguvi un pilnveidošanu faktiski nekas nav vairāk paskaidrots, tikai deklaratīvi uzsvērts, cik tas ir svarīgi, kam nevarētu nepiekrist, taču būtu svarīgi, lai tieši zināšanu pilnveides process tiktu kaut aptuveni ieplānots un aprakstīts, jo pamata norāde ir uz sertifikāciju un supervīzijām bāriņtiesas darbiniekiem, kas tomēr nevar tikt uzskatīts par zināšanu pilnveidošanas pasākumu, savukārt dokumentā faktiski neparadās nekas par pieminēto policiju, prokuratūru, advokatūru vai tiesnešiem. Gandrīz vienīgā konkrētā lieta dokumentā ir bez vecāku gādības palikuša bērna atbalsta speciālista izglītības programmas (160 akadēmiskās stundas) izveide. Šāda speciālista funkcija tiks nodrošināta un aprobēta katrā Latvijas ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrā izmēģinājuma projekta veidā 2 gadus. Bet 8.punktā 5.lpp. starp prioritārajām mērķa grupām nav norādīti ārpusģimenes aprūpes centri.
 

-