Atzinums

Lūdzam pārskatīt informatīvo ziņojumu kontekstā ar Ministru kabineta 2020. gada 16. aprīļa rīkojumu Nr. 197
"Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam", ar kura 1. punktu tika apstiprināts "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam" (turpmāk - plāns), jo šķietami pastāv atšķirības starp plānā noteikto un informatīvajā ziņojumā ietverto, piemēram, bet ne tikai:
1) informatīvā ziņojuma 1. un 2. tabula šķietami satur no plāna atšķirīgu informāciju, piemēram, nav iekļauta stacija Mīlgrāvis, stacija TPAIS "Liepāja" 1. tabulā tiek iedalīta sadaļā "Ventspils", 2. tabulā sadaļā "Liepāja", nesniedzot izvērstāku skaidrojumu, kāpēc. Tajā pašā laikā kā adrese domājams norādīta Liepāja, bet zemsvītras piezīmēs vispārīga norāde uz to, ka mainīta atrašanās vieta, bez konkrētākiem skaidrojumiem;
2) informatīvā ziņojuma 4. tabulas sadaļās "Rezultatīvais rādītājs. Sasniegtais." atsevišķos punktos šķietami nav sniegti visaptveroši skaidrojumi, piemēram, 3.4. apakšpunktā skaidroti visu atbildīgo institūciju sasniegtie rezultāti, izņemot Rēzeknes, Valmieras un Daugavpils domes rezultātus. Alternatīvi iesakām norādīt vismaz informāciju par to, ka izvērtēšana nav veikta, ja tas ir iemesls kāpēc informācija nav ietverta, analoģiski tam, kā tas darīts atsevišķās informatīvā ziņojuma sadaļās. Līdzīgi arī informatīvā ziņojuma 5. tabulā (piemēram, 1.7. un 3.2. apakšpunktā) pie rezultatīvajiem rādītājiem nav informācijas par visām uzskaitītajām pašvaldībām. Savukārt, piemēram 1.9. apakšpunkta sadaļā "Rezultatīvais rādītājs. Sasniegtais." skaidrota situācija 3 terminālos, lai gan plānotās aktivitātes attiecas uz 6;
3) informatīvā ziņojuma 4. tabulā ietvertie punkti, uzdevumi tiek dalīti apakšuzdevumu grupās, salīdzinot 4. tabulu ar plānu konstatējams, ka ne visas apakšuzdevumu grupas tiek izdalītas informatīvajā ziņojumā, piemēram, "Videi draudzīga kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes" vai "Veicināt apkures iekārtu uzskaiti, kā arī veco un neefektīvo apkures iekārtu nomaiņu";
4) informatīvā ziņojuma 4. tabulas sadaļā "Pasākums" 6.5. punktam ietverts plānā neparedzēts 2) pasākums;
5) informatīvā ziņojuma 4. tabulas sadaļās "Atbildīgās institūcijas" atsevišķos apakšpunktos, piemēram, 8.5.apakšpunktā norādītas nevis no plāna izrietošās atbildīgās institūcijas, bet līdzatbildīgās institūcijas. Savukārt, piemēram, 3.6. apakšpunktā atbilstoši plānam, jābūt arī "Rēzeknes pilsētas dome", kas nav norādīta;
6) informatīvā ziņojuma 4. tabulas sadaļās "Rezultatīvais rādītājs. Sasniegtais." atsevišķos punktos šķietami trūkst skaidrojuma par no sadaļas "Rezultatīvais rādītājs. Plānotais." izrietošajiem, veiktajiem izvērtējumiem, rekomendācijām, pētījumiem, kontroles plāniem. Attiecīgi iesakām nodrošināt pilnīgus skaidrojumus;
7) informatīvā ziņojuma 4. tabulas 9.8. apakšpunkta sadaļā "Rezultatīvais rādītājs. Plānotais." ietverti trīs sasniedzamie rezultatīvie rādītāji, plānā definēti četri. Savukārt, piemēram, 7.1. un 7.2. apakšpunktā ietverti plānā neparedzēti formulējumi "pārejot uz augstāku detalizācijas pakāpi";
8) informatīvā ziņojuma 5. tabulas 8.4. apakšpunkta sadaļā "izpildes termiņš" norādīts "2021.-2027.", kas atšķiras gan no plānā norādītā, gan informatīvā ziņojuma 4. tabulā norādītā. Savukārt, piemēram, 4. tabulas 9.1. apakšpunktā norādīts ne tikai plānā paredzētais termiņš, bet arī papildus jauns termiņš, bet 1.9. apakšpunktā no plāna atšķirīgs termiņš.
Vienlaicīgi iesakām izvērtēt, vai nav nepieciešams precizēt arī 2.1.1. apakšsadaļas skaidrojumu par to, ka Latvija tiek izdalītas divās zonās gaisa kvalitātes novērtēšanai un pārvaldībai, pie pārējās Latvijas teritorijas speciāli neuzsverot "Rīgas pilsētas administratīvo teritoriju, jo tā tiek skaidri ietverta pie pirmās zonas skaidrojuma. Savukārt gaisa kvalitātes monotoringa vietu uzskaitījumu papildināt ar skaidrojumu, kāpēc tas atšķiras no plānā ietvertā uzskaitījuma, domājams, ietverot skaidrojumu par administratīvi teritoriālo reformu.

-

Iesakām pārskatīt, vai vērtējot gaisa kvalitātes atbilstību (informatīvā ziņojuma 1. un 2. tabula), nav jāvērtē atbilstība ne tikai Ministru kabineta 2009.gada 3.novembra noteikumiem Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti", bet arī Pasaules Veselības organizācijas rekomendētajām vērtībām, kas ir stingrākas un noteiktas ņemot vērā dažādu piesārņojošo vielu emisiju radīto ietekmi uz cilvēku veselību, kā tas noteikts plānā. Nepieciešamības gadījumā lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma 2.1.1. apakšsadaļu, nodrošinot korektu, normatīvo aktu prasībām atbilstošu gaisa kvalitātes atbilstības izvērtējumu.

-

Iesakām izvērtēt, vai nebūtu lietderīgi papildināt informatīvo ziņojumu ar konkrētāku informāciju par Eiropas Komisijas ierosināto pārkāpumu procedūru pret Latviju (EK 2023. gada 26. janvāra formālais paziņojums pārkāpuma procedūras lietā Nr. INFR(2022)2076), nodrošinot pilnībā skaidru esošās situācijas izklāstu. Attiecīgi, ja iespējams, iesakām sniegt izvērstāku informāciju, atspoguļot Eiropas Komisijas konstatētās problēmas un plānus to novēršanai.

-

Ierosinām precizēt anotāciju atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, ievērojot, ka saīsinājumus piesaka pirmajā vietā juridiskajā tekstā, kur lietots attiecīgais saīsināmais jēdziens vai termins. Tāpat pieteiktie saīsinājumi konsekventi lietojami tālāk dokumenta tekstā. Minētais attiecas, piemēram, uz saīsinājumu "PFS", "AgPNS", "PM_2,5", "SEL", "LPTP", "VVD", "TM", "MK", "CSAS", "RD", "RTP TIAN" u.c. 
 

-

Lūdzam atsauces uz Ministru kabineta noteikumiem noformēt atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 108 „Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 133. punktam. Lūdzam ievērot juridiskās tehnikas prasības arī attiecībā uz to, ka, nepieciešamības gadījumā, saīsinājumu piesaka pirmajā vietā juridiskajā tekstā, kur lietots attiecīgais normatīvā akta nosaukums, tādā veidā izvairoties no vispārinātām, neprecīzām atsaucēm uz normatīvajiem aktiem.

-

Lūdzam atsauces uz Eiropas Savienības tiesību aktiem noformēt atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 108 „Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 4. nodaļai. Atsaucē uz Eiropas Savienības tiesību aktu norādot šādu informāciju: institūcija (Komisija, Padome, Eiropas Parlaments), kas izdevusi attiecīgo tiesību aktu; tiesību akta pieņemšanas datums; veids (regula, direktīva, lēmums); numurs un nosaukums atbilstoši tiesību akta nosaukumam latviešu valodā EUR-Lex datu bāzē.
Lūdzam ievērot juridiskās tehnikas prasības arī attiecībā uz to, ka, nepieciešamības gadījumā, saīsinājumu piesaka pirmajā vietā juridiskajā tekstā, kur lietots attiecīgais normatīvā akta nosaukums, tādā veidā izvairoties no vispārinātām atsaucēm uz normatīvajiem aktiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regula (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk - Regula 2023/1804).
Tāpat, attiecībā uz Eiropas Savienības Direktīvu tiesību normu pārņemšanu, iesakām skaidrojumus formulēt papildus norādot arī nacionālo tiesību aktu, kurā konkrēti, no direktīvas izrietošie pienākumi dalībvalstij tiek pārņemti. Vēršam uzmanību, ka direktīva, kā tiesību akts nav tieši piemērojams, no tām izrietošās prasības tiek nodrošinātas attiecīgo regulējumu pārņemot nacionālajos tiesību aktos. Attiecīgi, piemēram, formulējuma: "[..] 2016. gada 14. decembrī tika pieņemta jauna Direktīva 2016/2284². Tā nosaka dalībvalstīm maksimāli pieļaujamos antropogēno emisiju apjomus galvenajām piesārņojošām vielām - sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdam, nemetāna gaistošajiem organiskajiem savienojumiem (turpmāk – NMGOS), amonjakam un daļiņām PM2,5 laika periodam no 2020. līdz 2029. gadam, kā arī pēc 2030. gada." papildināšana ar atsauci uz nacionālo tiesību aktu, nodrošinātu korektāku izpratni par to, kā tiek realizētas minētajā direktīvā noteiktās prasības.

-