Atzinums

Biedrība "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija" (turpmāk - LĢĀA) nevar piekrist, ka pietiekams ir Veselības ministrijas arguments, ka "paplašinot nosacījumus, kuru gadījumā ir atļauts izsniegt nosūtījumus papīra formātā, pieaug risks, ka šāda prakse saglabāsies arī gadījumos, kad tā nav objektīvi nepieciešama. Norādot par pamatojumu tehniskas grūtības, kas nav tieši saistītas ar E-veselības sistēmas darbības traucējumiem (piemēram, lokālas tehniskas kļūmes u.c.), šādas situācijas būs sarežģīti pārbaudīt un kontrolēt."  VM norāda "SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs” kā E-veselības sistēmas pārzinis pilnveido E-veselības sistēmu un strādā pie šādu tehnisku kļūmju novēršanas, ņemot vērā esošos finanšu un cilvēkresursu ierobežojumus". LĢĀA sadzird e-veselības sistēmas uzlabojumiem nepieciešamo resursu trūkumu, tāpēc vēl jo vairāk apstiprinās tas, ka esošās e-veselības sistēmas un e-nosūtījuma nepilnības un traucējumi, kas ļoti kavē vai pat padara neiespējamu mediķu darbu, lielā mērā varētu netikt novērstas, un tieši tāpēc visu pušu ierobežotie resursi ir jāņem vērā un jāciena, nevis jāliek "iznest uz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, lielākoties ģimenes ārstu pleciem". LĢĀA  vērš uzmanību, ka runa nav par vienkāršām tehniskām kļūmēm, bet nopietnām tehniskām grūtībām izrakstīt elektroniski –  gan jaunā nosūtījuma būtisku nepilnību dēļ (ģimenes ārsti, kuri testējuši, šobrīd to vērtē kā neērtu un negatavu ikdienas lietošanai, piemēram, nepilnīgu un nepieņemamu klasifikatoru dēļ, nepilnīgas meklētāja funkcijas dēļ, trūkst iespējas izveidot šablonus), gan arī informācijas sistēmas darbības traucējumu, gan lokālu traucējumu dēļ, piemēram,  elektrības un interneta (var būt pat dienas), kuru laikā jābūt iespējai izrakstīt “papīra” nosūtījumu, jo nav pieļaujama ārsta darba kavēšana un atlikšana. Primārais ir nodrošināt pacientiem veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iepretī Digitālās veselības stratēģijas līdz 2029.gadam izvirzītajiem mērķiem -  būtiski samazināt papīra formāta medicīniskās dokumentācijas, tostarp nosūtījumu, apriti.
Savukārt, kad e-nosūtījuma funkcionalitāti izdosies izgatavot ērtu lietošanā, tad nebūs pamata riskiem, ka to nelietos. Tāpat arī jāņem vērā aizvien pieaugošos kiberuzbrukumu riskus un attiecīgi iespējamus interneta un e-veselības sistēmas traucējumus, tāpēc nākotnē pastāv nepieciešamība izrakstīt papīra formā dokumentus bez ierobežojuma par steidzamību, jo cilvēkresursi ir prioritāri pakalpojumu pieejamībai. Jārēķinās, ka pacienta vizītei pie ģimenes ārsta ir atvēlētas 15 minūtes, kuru laikā ārstam pacients ir jāuzklausa, jāizvērtē, jāvienojas par izmeklēšanas un ārstēšanas plānu un jāspēj uzrakstīt visas nepieciešamās receptes un nosūtījumi.
LĢĀA turpina lūgt Anotācijā precizēt plašāk situācijas, kad pieļaujama "papīra" formāta nosūtījumu izsniegšana: sistēmas tehnisku ierobežojumu gadījumā (tai skaitā nepilnību dēļ), veselības informācijas sistēmas traucējumu dēļ, mājas vizīšu laikā un citu tehnisku ierobežojošu apstākļu dēļ neatkarīgi no pakalpojuma saņemšanas steidzamības.
Vienlaicīgi LĢĀA nevar atbalstīt grozījuma projekta tālāku virzīšanu un iebilst jaunā e-nosūtījuma spēkā stāšanās laikam no 2025. gada 1. oktobra, kamēr jaunā e-nosūtījuma testēšanas/pilotēšanas rezultātā LĢĀA pārstāvjiem nebūs iespējams pārliecināties par pieņemamu e-nosūtījuma lietošanas iespēju.
Sadzirdot Veselības ministrijas atbildi, ka "nozaru ministrijām nav atļauts iesniegt jaunus prioritāros pasākumus 2026.gada budžetam", LĢĀA tomēr aicina Anotācijā tomēr iekļaut, ka jaunas izstrādes un integrācijas varētu palielināt ārstniecības iestāžu izmaksas par pacientu datu apstrādes sistēmu izmantošanu, tāpēc pakalpojumu sniedzējus pārstāvošās organizācijas prasa rast risinājumus digitalizācijas izmaksu pārskatīšanai un segšanai. LĢĀA aicina atklāti atzīt sabiedrībai, ka valsts noteiktā kārtība budžeta plānošanā neļauj segt pieaugošās IT un digitalizācijas izmaksas veselības pakalpojumu sniedzējiem (ģimenes ārstu kapitācijas naudā iekļautas un nav palielinātas kopš 2016. gada augusta). Jāatzīmē, ka Veselības ministrija un Ministru kabinets ir atzinuši un iekļāvuši pieaugušās digitalizācijas izmaksas 2024. gada 21. maijā apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu”, kuru segšana bija paredzēta no 2025. gada.  Tāpēc vērtējams ir tas, no kā, uz kā rēķina un kas tās varētu segt. 

-