Atzinums

Latvijas Jūrniecības savienība iebilst pret šādu sasteigtu reorganizācijas virzību, iebildumu pamatojot ar sekojošo:

 -no izziņā rakstītā ir redzams, ka IZM nemaz nav skaidrs detalizēts reorganizācijas plāns, jo to ir tikai paredzēts vēl izstrādāt. Tomēr skaidram plānam ir jābūt pirms šāda rīkojuma apstiprināšanas.  Reorganizācija bez skaidra reorganizācijas plāna nevar nodrošināt efektīvas jūrniecības izglītības sistēmas izveidi.

- Ir skaidrs, ka šobrīd, kad rīkojums nosaka, ka ir paredzēts Latvijas Jūras akadēmiju pievienot kā RTU fakultāti, tas neatbilst IZM sākotnēji prezentētajam pievienošanās modelim, kur akadēmiju bija paredzēts pievienot RTU  kā neatkarīgu struktūrvienību pēc Rīgas Biznesa skolas parauga. Tas tikai apliecina, ka IZM joprojām nav skaidrs reorganizācijas plāns un nevienam nav skaidrs, kāds tad būs reorganizācijas galarezultāts.

- Minētais viennozīmīgi ir pretrunā  Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam nostiprinātajam uzdevumam  “Saglabāt autonomu jūrniecības izglītības sistēmu un nodrošināt optimālu jūrniecības izglītības programmu klāstu”, jo kļūstot par fakultāti par nekādu izglītības sistēmas autonomiju nevar būt ne runas. 

- Anotācijā ir minēts, ka 2019. gadā noslēdzot ar akadēmiju Līgumu par speciālistu sagatavošanu par valsts budžeta līdzekļiem Latvijas Jūras akadēmijā, IZM deva uzdevumu akadēmijai - vienoties par cilvēkresursu un pētniecības infrastruktūras vienotu izmantošanu studiju procesā un pētniecībā ar Rīgas Tehnisko universitāti. Tāpat arī līdzīgs uzdevums tika dots RTU. Ja šī līgumā minētā sadarbība nav līdz šim spējusi nodrošināt, ka akadēmija ir spējīga izpildīt  pētnieciskās darbības rādītāju uzlabošanu, tad IZM nav nodrošinājusi, ka akadēmija un RTU izpilda līguma uzdevumus un saistības un šī sasteigtā reorganizācija ir tikai līdzeklis, kā nodrošināt, ka formāli akadēmija var neizpildīt Augstskolu likuma kritērijus.  

- IZM norādītais, ka Jūrniecības savienība un citas jūrniecības nozares organizācijas nav piedāvājušas alternatīvus risinājumus, kā nodrošināt akadēmijas darbības rādītāju uzlabošanu, neņem vērā to, ka LJS jau iepriekšējā atzinumā rosināja veikt jūrniecības izglītības un pētniecības sistēmas izvērtējums, kas apliecinātu, ka  tikai un vienīgi šāds reorganizācijas modelis ir optimāls un atbilst jūrniecības nozares interesēm un vajadzībām un spēj nodrošināt nozares konkurētspēju, jo šobrīd vienīgais pētījums, kas ir veikts ir attiecināms uz akadēmijas pētniecības kapacitāti, bet tajā nav ņemta vērā jūrniecības nozares struktūra un pieprasījums pēc lietišķo pētījumu infrastruktūras. 

- Anotācijā nav iekļauta informācija, vai Latvijas Jūras akadēmijas satversmes sapulce, kas joprojām ir Latvijas Jūras akadēmijas galvenā lēmējinstitūcija, ir apstiprinājusi šādu reorganizācijas plānu un termiņu.


 

-

Latvijas Jūrniecības savienība iebilst, ka šajā punktā nav norādīti visi ar akadēmijas reorganizāciju saistītie tiesību akti, jo bez normatīvo aktu uzskaitījuma nav iespējas vērtēt, vai šāds termiņš (2022. gada 1. augusts) ir atbilstošs normatīvo aktu skaitam un grozījumu apjomam. 

-

Latvijas Jūrniecības savienība uztur Izziņas 30. punktā norādīto iebildumu spēkā. Lai arī Izziņā ir norādīts, ka tas ir ņemts vērā, tomēr ne pēc būtības. 

Ņemot vērā, ka Latvijas Jūras akadēmijas galvenais uzdevumus ir kuģu virsnieku sagatavošana un pētnieciskajai darbībai jābūt pakārtotai nozares interesēm, tad reorganizācijas mērķim jābūt saistītam ar kuģu virsnieku sagatavošanas uzlabošanu.

Jūrniecības savienība iebilst, ka mērķī ir minēta  frāze: "Jūrniecības jomas izglītības konsolidācija ļaus izveidot pārdomātu un efektīvu jūrniecības izglītības sistēmu Latvijā. ", jo tā norāda, ka šobrīd Latvijas jūrniecības izglītības sistēma nav pārdomāta vai efektīva, kas nav tiesa, jo nav NEVIENA pētījuma, kas to apliecinātu.  Jūrnieku reģistra pētījumi un informācija savukārt liecina par pretējo.  Tā kā IZM nav skaidrības par jūrniecības izglītības sistēmas pārdomātību vai efektivitāti, tad būtu nepieciešams apzināt esošo situāciju un kuģu virsnieku sagatavošanas problemātiku pēc būtības pirms ķerties pie jūrniecības izglītības iestāžu reorganizācijas.

-

LJS uztur Izziņas 36. punktā norādīto iebildumu. 
Lai arī IZM norāda, ka reorganizācijas nepieciešamība ir vērtēta pēc būtības, tomēr pēc būtības šīs reorganizācijas mērķis ir panākt, ka akadēmija formāli izpildīs Augstskolu likuma prasības attiecībā uz pētniecību lietišķo zinātņu augstskolai, nevis uzlabot kuģu virsnieku sagatavošanu Latvijā un uz nozares vajadzībām balstītas pētniecības infrastruktūras attīstību, jo šīs jomas no IZM puses nav padziļināti analizētas.

-

LJS uztur Izziņas 35. punktā minēto iebildumu. 

Lai arī IZM Izziņā norāda, ka ir veikusi nepieciešamo pasākumu un resursu analīzi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu akadēmijas atbilstību Augstskolu likuma prasībām, tomēr šī analīze nav publiski pieejama. Ņemot vērā, ka šī informācija nav publiska, nav iespējams salīdzināt reorganizācijas izmaksas ar nepieciešamajiem ieguldījumiem. Tāpat nav veikta pilnvērtīga ieguvumu un zaudējumu analīze abiem variantiem.

-

LJS uztur Izziņas 33. punktā norādīto iebildumu, jo tas nav ņemts vērā pēc būtības. 

Lai arī ir veikts starptautisks akadēmijas zinātniskās darbības snieguma izvērtējums, tomēr līdz šim IZM nav vērtējusi jūrniecības sagatavošanas sistēmas efektivitāti. 

IZM noteiktie ieguvumi no reorganizācijas nav attiecināmi uz jūrnieku sagatavošanas pilnveidošanu, vai nozares vajadzībām attiecībā uz lietišķo pētījumu infrastruktūras pilnveidošanu.
 

-

Latvijas Jūrniecības savienība uztur Izziņas 32. punktā minēto iebildumu, jo tas nav ņemts vērā pēc būtības. 

IZM nav veikusi un tās rīcībā nav pētījumi, analīze, kuros būtu veikta citu valstu jūrniecības izglītības sistēmas analīze – kļūdu un veiksmes stāstu izvērtējums, lai varētu izstrādāt jūrniecības izglītības un pētniecības attīstības stratēģiju, kā arī tai pakārtoti plānot optimālu reorganizācijas modeli, kas vislabāk atbilstu jūrniecības nozares vajadzībām.

Ņemot vērā, ka reorganizācijas gala rezultāts joprojām nav skaidrs un nav izstrādāts reorganizācijas plāns, IZM nevar garantēt, ka reorganizācijas rezultātā:
- tiks nodrošināta kvalitatīvu jūrniecības speciālistu sagatavošana akadēmijā ilgtermiņā,
- tiks veikta uz jūrniecības nozari vērsta lietišķo pētījumu attīstība.

Vienīgais, kas ir skaidrs, ka reorganizācijas rezultātā formāli tiks izpildītas Augstskolu likuma prasības.
LJS atkārtoti norāda, ka tieši veiksmīga stratēģija un tās ieviešana atšķir veiksmes stāstus no kļūdainām reformām. 
 

-

Latvijas Jūrniecības savienība uztur Izziņas 31. punktā minēto iebildumu. 
IZM izziņā norāda, ka tā ir bijusi atvērta un pretimnākoša visu viedokļu uzklausīšanai, tostarp arī izveidoto darba grupu ietvaros. Tomēr darba grupas darbs pēc AIP atzinuma saņemšanas, kas ir pievienojams šādam Ministru kabineta rīkojumam, pēc būtības netika turpināts, kaut arī AIP atzinumā  bija minēts, ka AIP aicina turpināt izveidotās Latvijas Jūras akadēmijas reorganizācijas darba grupas darbu, lai panāktu visu jūrniecības nozarē iesaistīto institūciju atbalstu akadēmijas reorganizācijai. 

Reorganizācija IZM minētajā darba grupā bija vienīgais piedāvātais risinājums no IZM puses akadēmijas pētnieciskās kapacitātes nodrošināšanai. Alternatīvi varianti netika vērtēti. Kā arī netika analizēti cēloņi, kāpēc akadēmija nespēj nodrošināt kritēriju izpildi, kas ļautu pilnvērtīgāk izprast, kādi risinājumi ir iespējami, vai kādi sadarbības mehānismi ir jāveido. 

IZM norāda, ka reorganizācija nodrošinās, ka akadēmijai būs pieejami inženierziņātņu jomā spēcīgākās zinātņu universitātes atbalsta mehānismi pētniecības kapacitātes stiprināšanā, tomēr LJS norāda, ka formāla Augstskolu likuma prasību izpilde  negarantē, ka akadēmijas integrācija RTU attīstīs jūrniecības nozares vajadzībām atbilstošu lietišķās pētniecības infrastruktūru.

-

LJS iebilst, ka reorganizācijas pamatā  nav no IZM puses veikts atbilstošs pētījums vai analīze, kurā būtu vērtēta jūrniecības izglītības sistēmas un kuģu virsnieku sagatavošanas efektivitāte, vērtējot optimālus risinājumus sistēmas pilnveidošanai, kā arī vērtēta jūrniecības nozarei nepieciešamā pētniecības infrastruktūra, lai nodrošinātu jūrniecības nozares uzņēmumu konkurētspēju. 

Tikai uz šāda kompleksa pētījuma pamata var tikt plānoti reorganizācijas pasākumi, lai nodrošinātu nozares vajadzības pēc  atbilstošiem cilvēkresursiem un lietišķajiem pētījumiem.   
 

-

LJS iebilst, ka akadēmijas reorganizācijai netiek veikts ex-post izvērtējums. Ex-post izvērtējumā būtu jānovērtē, vai ir sasniegti plānotie reorganizācijas mērķi, plānotie rezultāti pēc būtības, kā arī tam būtu jāatklāj reālās atkāpes no plānotā mērķa, laika un resursu patēriņa.

-

Lai arī ir norādīts, ka akadēmijas reorganizācija ietekmēs jūrniecības nozares konkurētspēju, tomēr plašāks skaidrojums un apraksts anotācijā nav dots.

-

Anotācijā norādītais attiecībā uz konkurenci nav saistīts ar akadēmijas reorganizāciju un liecina, ka IZM nepārzina jūrniecības nozares uzņēmumu darbības principus.  Ņemot vērā, ka nav skaidrs reorganizācijas galarezultāts, tad nevar noteikt, kāda būs patiesā reorganizācijas ietekme uz konkurenci Latvijas jūrniecības nozarē.

Viens no riskiem nepārdomātai reorganizācijai ir kuģu virsnieku sagatavošanas kapacitātes samazinājums, kas palielinās Latvijas jūrnieku  konkurenci ar citu Eiropas valstu jūrniekiem un jūrniekiem no trešajām valstīm, jo kuģu īpašniekiem nepieciešamais darbaspēks būs jāmeklē citur. Savukārt tas negatīvi ietekmēs arī jūrniecības nozares krasta uzņēmumu piekļuvi nepieciešamajiem cilvēkresursiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu uzņēmumu darbību.

 

-

Lai arī IZM norāda, ka reorganizācija nodrošinās nepārtrauktību jūrniecības nozares cilvēkresursu sagatavošanā, tomēr nepārdomātas un sasteigtas reorganizācijas rezultāts var būt pretējs, jo pazaudējot jūras virsnieku sagatavošanas kapacitāti, tiks negatīvi ietekmēta ne tikai akadēmijas studējošo nodarbinātības perspektīvas, bet arī visu Latvijas jūrnieku nodarbinātības iespējas uz kuģiem starptautiskajā kuģošanā. 

Jūrniecības uzņēmumi ir pret nepārdomātu reorganizāciju, kas nekalpo nozares interesēm attiecībā uz atbilstošu cilvēkresursu sagatavošanu. 

-

Sadaļā sabiedrības līdzdalības rezultāti ir iekļauta informācija par  vairāku jūrniecības organizāciju vērtējumu par Latvijas Jūras akadēmijas sagatavotajiem speciālistiem un pieprasījumu.

LJS iebilst, ka nav sniegts skaidrojums, kādā veidā šis viedoklis ir iegūts un nav pamatojuma kompāniju viedokļa iekļaušanai anotācijā. Minētās jūrniecības organizācijas ir pret nepārdomātu akadēmijas pievienošanu RTU. Savukārt kompāniju minētais pieprasījums pēc sagatavotajiem jūrniecības speciālistiem ir saistīts ar esošo situāciju, kad akadēmija ir autonoma jūrniecības izglītības iestāde. 

Šobrīd šīs reorganizācijas mērķis  pēc būtības nav saistīts ar jūrniecības nozares cilvēkresursu problemātiku un iespējamajiem risinājumiem, tāpēc šāda informācijas iekļaušana anotācijā rada maldīgu priekšstatu,  ka daļa no jūrniecības nozares uzņēmumiem atbalsta nepārdomātu akadēmijas reorganizāciju.

-

Latvijas Jūrniecības savienība uztur Izziņas 43.punktā norādīto iebildumu un vienlaikus norāda sekojošo. 

IZM, pamatojot  akadēmijas reorganizācijas nepieciešamību ar risku, ka akadēmija nenodrošina atbilstības prasību izpildi lietišķo zinātņu augstskolas tipam līdz 2024.gada decembrim, nevienu reizi nav skaidrojusi, kāds  pēc būtības ir iemesls, kāpēc akadēmija nespēj šos kritērijus izpildīt.

 

-

LJS uztur anotācijas 39. punktā minēto iebildumu, norādot sekojošo: 

2022.gada 24. februārī Latvijas Kuģu kapteiņu asociācijas (LKKA) Padome un Latvijas Jūrniecības savienības valde vienbalsīgi pieņēma lēmumu izteikt neuzticību Latvijas Jūras akadēmijas rektorei Kristīnei Carjovai, par ko tika informēta arī IZM, lūdzot vērtēt rektores atbilstību, kā arī nozares organizācijas aicināja IZM atbilstoši savai kompetencei, veikt nepieciešamos pasākumus Latvijas Jūras akadēmijas rektores nomaiņai. 
Joprojām 2022. gada 26, aprīlī nav saņemta IZM atbilde uz šo jautājumu par akadēmijas vadības atbilstību. 

Lai arī IZM Izziņā skaidro, ka lēmums par Latvijas Jūras akadēmijas reorganizāciju tika diskutēts gan darba grupās, gan sapulcēs, tomēr IZM pozīcija vienmēr bijusi vērsta  uz akadēmijas reorganizāciju kā pašmērķi un formālu Augstskolu likuma prasību izpildi, nevis tika mēģināts izprast, kā uzlabot esošo jūrnieku sagatavošanas sistēmu un nodrošināt jūrniecības nozares vajadzības pēc atbilstošas lietišķo pētījumu infrastruktūras.

-

Latvijas Jūrniecības savienība uztur Izziņas 60. punktā minēto iebildumu, jo tas nav ņemts vērā pēc būtības. Latvijas Jūrniecības savienība neatbalsta IZM piedāvāto  Rīkojuma projekta un tajā piedāvāto  joprojām neskaidro reorganizācijas modeli un iebilst pret Rīkojuma projekta tālāku virzību izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ņemot vērā, ka šīs reorganizācijas mērķis pašos pirmsākumos pēc būtības nav bijis vērsts uz kuģu virsnieku sagatavošanas sistēmas Latvijā pilnveidošanu, kas ir galvenais Latvijas Jūras akadēmijas uzdevums, tad reorganizācija reorganizācijas pēc nav atbalstāma. LJS neuzskata, ka šāda reorganizācija kalpotu sabiedrības interesēm un jūrniecības nozares vajadzībām.
 

-