Atzinums

Likumprojekta mērķis bija pāriet uz modeli, kas daudzās valstīs jau tiek izmantots, proti, to balstīt uz risku pārvaldību un institūcijas atbildību (pati identificē riskus, izveido iekšējo kontroles sistēmu un vadītājs atbild par iekšējo kultūru).
Tādējādi, ja salīdzina ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, uzsvaru tiek mēģināts pārlikt no tā “ko nedrīkst darīt” uz “kā novērst riskus institūcijā”. Taču rezultātā likumprojekts ir hibrīds, kas saglabā gan veco kontroles un sankciju metodi (ierobežojumi, aizliegumi, deklarācijas u.t.t..), gan godprātības sistēmu ar risku pārvaldību un vadītāja atbildību. Rezultātā veidojas hibrīds regulējums, kurā:
pārklājas institucionālās un individuālās atbildības mehānismi,
nav pilnībā skaidri nodalītas kompetences,
 pastāv interpretācijas un piemērošanas neskaidrību risks.
Iespējams, ja Latvija nav gatava Ziemeļvalstu līmeņa modelim, atsakoties no kontrolēm, uzraudzībām, deklarācijām, būtu vērts atkārtoti izvērtēt, vai šobrīd šis likumprojekts ir nepieciešams.
Likumprojekta anotācijā vairākkārt uzsvērta pāreja no formālas kontroles uz riskos balstītu pieeju un institucionālu atbildību.
Tomēr vienlaikus tiek saglabāti deklarēšanas pienākumi, speciālo subjektu statuss, aizliegumi, ierobežojumi, kontroles mehānismi un uzraugošo institūciju kompetence.
Rezultātā tā arī nav skaidrs, kurš modelis faktiski tiek ieviests – tradicionālais kontroles vai risku pārvaldības modelis.
Šāda pieeja rada risku, ka praksē tiks piemēroti abu modeļu pienākumi vienlaikus, nesasniedzot neviena modeļa priekšrocības pilnā apjomā.
Lūgums izvērtēt, vai izvēlētais regulējuma modelis ir optimāls un vai tas nodrošina vienotu, skaidru un praksē efektīvi piemērojamu tiesisko regulējumu.
 

-

No likumprojekta anotācijas izriet, ka jēdziens “atklāts konkurss” nozīmē konkursu, kurā var piedalīties jebkura persona, kas atbilst konkursa nolikuma prasībām, kuras, savukārt, ir vērstas uz to, lai no iespējami plašāka pretendentu loka brīvas konkurences apstākļos izvēlētos labāko pretendentu. Iesniegto piedāvājumu saturu konkursa rezultāti tiek publiski paziņoti (ir publiski pieejami) un pretendentiem ir tiesības lēmumu par rezultātiem apstrīdēt (pārsūdzēt tiesā).
Publisko iepirkumu likums paredz, ka atklāts konkurss – iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji ir tiesīgi iesniegt piedāvājumus.
Tādējādi likumprojektā ietvertā “atklāta konkursa” definīcija neatbilst vienotai publisko iepirkumu regulējuma terminoloģijai un rada interpretācijas risku.
Publisko iepirkumu likumā “atklāts konkurss” ir noteikta iepirkuma procedūra ar skaidri definētu tvērumu, savukārt likumprojektā ietvertais skaidrojums ir plašāks un var radīt neskaidrības par piemērošanas robežām, tostarp attiecībā uz to, vai regulējums attiecas arī uz citiem atklātiem projektu konkursiem ārpus iepirkumu jomas.
Lūgums precizēt. 

 

-

Definīcija ir  pārlieku plaša un balstīta tikai uz darījuma summu, neņemot vērā amatpersonas faktiskās ietekmes apmēru uz lēmumu. Pašvaldību darbā daudzi iepirkumi un līgumi pārsniedz noteikto slieksni, tādējādi tiek būtiski  paplašināts ierobežojumu tvērums un potenciāli apgrūtināts normāls institūcijas darbs.
Vienlaikus likumprojekta normā nav viennozīmīgi noteikts,  vai jēdziens "darījumu partneri" attiecināms tikai uz vienu darījumu, kura summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, vai arī uz vairākiem darījumiem, kuru kopsumma pārsniedz minēto slieksni.
Likumprojekta 16. panta desmitā daļa paredz pienākumu deklarēt darījumus, ja darījuma summa atsevišķi pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, norādot darījuma apmēru un darījuma puses. No minētās normas secināms, ka attiecīgais pienākums saistīts ar konkrētu darījumu, kas atsevišķi sasniedz noteikto slieksni. 
Aicinām kopumā precizēt šo normu.

-

Pēc būtības jēdziens “šķietams interešu konflikts” balstās uz subjektīvu situācijas uztveri un var radīt neskaidrības tiesību normu piemērošanā.
Interešu konflikta situācijas pēc būtības var tikt iedalītas reālā/faktiskā, potenciālā (iespējamā) un šķietamā interešu konfliktā, un šāda pieeja jau tiek skaidrota Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja metodiskajos materiālos un apmācību praksē. Tiesiskās noteiktības princips prasa, lai tiesību normas būtu pietiekami skaidras un paredzamas, lai persona varētu saprast savus pienākumus un savas rīcības sekas.
Likumprojekta regulējums par interešu konflikta novēršanu būs īpaši nozīmīgs publisko iepirkumu komisiju un projektu vērtēšanas komisiju darbībā. Vēršam uzmanību, ka vairākās jomās komisijās tiek piesaistīti nozares eksperti, kuri profesionālajā vidē var būt savstarpēji pazīstami vai iepriekš sadarbojušies projektos.
Lūdzam izvērtēt, vai likumprojekta regulējums, īpaši attiecībā uz šķietamu interešu konfliktu, pietiekami skaidri nošķir situācijas, kurās pastāv faktisks interešu konflikts, no profesionālām attiecībām nozarē, lai neradītu nesamērīgus ierobežojumus komisiju darbā. Īpaši pašvaldību darbā un publisko iepirkumu, projektu vērtēšanas un konsultatīvo komisiju darbā profesionālās aprindas Latvijā nereti ir salīdzinoši šauras. Līdz ar to pastāv risks, ka jēdziens “šķietams interešu konflikta” praksē tiks interpretēts pārmērīgi plaši, radot situācijas, kurās no lēmumu pieņemšanas tiek atstatītas personas tikai profesionālu kontaktu vai iepriekšējas sadarbības dēļ.
Līdz ar to, kā jau iepriekš bijām to pauduši,  aicinām svītrot  jēdzienu “šķietams interešu konflikts” no terminu uzskaitījuma un likumprojekta, saglabājot tikai 5.punktā minēto vispārīgo “interešu konflikta” definīciju.
Savukārt interešu konflikta veidu skaidrojums un izpratnes stiprināšana būtu nodrošināma mācību un apmācību procesā, kā jau tas šobrīd notiek.

-

Likumprojekts būtiski paplašina subjektu loku, attiecinot regulējumu uz visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem neatkarīgi no amata riska pakāpes, kā arī nosakot institūcijas vadītājam nesamērīgi lielu pienākumu un atbildības slogu.
Šāda pieeja var radīt nesamērīgu administratīvo slogu pašvaldībām, īpaši mazajām un vidējām,  jo  atbilstoša atbalsta personāla juridiskos un personālvadības jautājumos kapacitāte nav neierobežota. Ir vērtējams, vai iekšējās kontroles sistēmas  nodrošināšana visiem nodarbinātajiem vienādā apmērā ir samērīga.
Tādējādi rosinām izvērtēt un  paredzēt uz  risku balstītu pieeju, diferencējot prasības atkarībā no amata pakļautības  korupcijas un interešu konflikta riskam.

-

4. pants (Likuma subjekti); 7.panta ceturtās daļas 2.p., 8.pants(deklarāciju iesniedzēji) un 14. pants.
Lai gan likumprojekta pamata prasības un godprātības principi (piemēram, ziņošanas pienākums par ieinteresētību), kopumā pēc teorijas ir pareizi attiecināt uz visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem, likumprojekts rada milzīgu birokrātisko slogu, jo:
1.)Nav definēts kritērijs jēdzienam "augsts korupcijas un interešu konflikta risks" (uz ko jābalstās amatu sarakstam). 2. Iestādēm individuāli jāveic un jādokumentē šī riska analīze visiem zema riska amatiem (piemēram, sētniekiem) tikai tāpēc, lai pamatotu, ka viņiem nav jāsagatavo deklarācijas.
 Nepieciešamas Vadlīnijas, kur ir skaidri kritēriji, pēc kuriem amati tiek klasificēti kā "augsta korupcijas riska amati" par kuriem jāiesniedz deklarācijas, atvieglojot iestāžu darbu, kā arī iespējams  jāpilnveido likumprojekts.
Regulējumam par Vadlīnijām jābūt ietvertam Pārejas noteikumos vai anotācijā, saskaņojot to ar likumprojekta spēkā stāšanās laiku.
 

-

6.panta sestā daļa
Detalizēta informācija pie 10.panta.
Rosinām papildināt  6.pantu ar jaunu daļu:
 

“(6) valsts pārvaldē nodarbinātajam “atdzišanas” periods ir viens gads”.

Šī prasība regulē vispārēju darba disciplīnu un darba laika izmantošanu, nevis specifisku interešu konflikta situāciju. Aizliegums jau ir pilnībā aptverts citos spēkā esošajos normatīvajos aktos:
1. Darba likumā: Aizliegums izriet no darbinieka pienākuma rūpīgi un pilnvērtīgi veikt darbu, kas noteikts darba līgumā, darba laikā (DL 40. 15.,16., nodaļas u.c.), un tā pārkāpums traktējams kā darba disciplīnas pārkāpums. 2. Valsts civildienesta likumā (VCL): Ierēdnim šis aizliegums ir nostiprināts kā tiešs dienesta pienākumu nepildīšanas pārkāpums, par ko var tikt piemērota disciplināratbildība.
Blakus darba nosacījumi  ir Darba likuma regulējums.Darba likums (91.pants) nosaka darbinieka tiesības veikt blakus darbu. Nosacījums ir spēkā, ja vien darba līgumā vai koplīgumā nav noteikti ierobežojumi. 
Normas dublēšanās rada lieku juridisku neskaidrību par to, pēc kura likuma (Darba likums/VCL darbinieks/ierēdnis tiks saukts pie atbildības par darba laika izmantošanu, kas nav tieši interešu konflikta jautājums. Tā nav specifiska interešu konflikta norma.
2) Turklāt no esošās normas nav saprotama darba devēja rīcība šajā gadījumā – vai ir jāveic papildu kādi pienākumi, lai  kontrolētu šo situāciju, vai pietiek ar esošajiem. 
 Regulējumam būtu jākoncentrējas uz specifiskajiem interešu konflikta aizliegumiem un ierobežojumiem.
Ja norma tomēr tiek saglabāta, tad tā ir jāprecizē, jo personālvadību pašvaldībā atbilstoši Eiropas Vietējo pašvaldību hartai nosaka dome, nevis Ministru kabinets.
Līdz ar to tā izsakāma šāda redakcijā:
 

Valsts pārvaldē nodarbinātajam blakus darbs pie cita darba devēja vai saimnieciskās darbības veikšana darba laikā ir aizliegta, izņemot, ja to nosaka likums, Ministru kabineta vai pašvaldības domes noteikumi vai rīkojumi.

Šā panta septītā daļa paredz aizliegumu valsts pārvaldē nodarbinātajam pieņemt jebkādas dāvanas, kas rada vai var radīt šaubas par nodarbinātā objektivitāti, neitralitāti vai publiskās pārvaldes reputāciju. Tai skaitā dāvanu regulējums (pamatā aizliegums) ir 10.pantā.
Vienlaikus anotācijā kā piemērs minēts “institūcijas vadītājam ir jāizstrādā dāvanu pieņemšanas ierobežošanas kārtība, paredzot, ka nodarbinātajam aizliegts pieņemt dāvanas, kuras pasniedz saistībā ar amata pienākumu pildīšanu un kuras var ietekmēt objektivitāti un neitralitāti, tādējādi, piemēram, ziedi skolotājiem Zinību dienā vai Skolotāju dienā, kad tiek godināti visi skolotāji, ir pieļaujami, ja tas neietekmēs skolotāju objektivitāti un neitralitāti, taču individuāla apdāvināšana, pildot amata pienākumus, nav pieļaujama”. Iepriekšminētais  nozīmē, ka būs dažādas pieejas/prakses.
Aicinām  šajā gadījumā neradīt birokrātiju  un administratīvo slogu un  jau likumprojektā vispārīgi noteikt,  kādas dāvanas  tiek pieļautas (tai skaitā, informāciju no anotācijas ietverot likuma tekstā).

Papildus argumenti pie 10.panta.

-

Atbalstām  likumprojekta mērķi- stiprināt godprātību un sabiedrības uzticēšanos publiskajai varai.
Tomēr vienlaikus uzskatām, ka vairākās normās likumprojekts  pārsniedz samērīguma robežas un rada nesamērīgu slogu pašvaldībām, nediferencējot  regulējuma intensitāti atbilstoši faktiskajam interešu konflikta riskam.
Saskaņā ar Satversmes 1.pantu, Latvija ir demokrātiska tiesiska valsts. Tiesiskas valsts princips ietver samērīguma principu, kas prasa izvēlēties  mērķim piemērotu līdzekli, izvēlēties vismazāk ierobežojošo līdzekli un nodrošināt, ka ieguvums sabiedrībai atsver radīto ierobežojumu.
Likumprojekta regulējums vairākos aspektos paplašina subjektu loku bez riska diferenciācijas, paredz detalizētu un obligātu iekšējās kontroles mehānismu  visām institūcijām vienādā apjomā, nosaka būtiskas sankcijas arī par procesuāliem trūkumiem.
Uzskatām, ka šāda pieeja neatbilst samērīguma principa otrajam un trešajam elementam- netiek izvērtēts, vai mērķi iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.
Pašvaldībām Eiropas vietējo pašvaldību hartā ir nostiprināta vietējā autonomija, kas ietver tiesības organizēt savu iekšējo struktūru un iekšējo procesus. 
Likumprojekts paredz detalizētu iekšējās kontroles sistēmas regulējumu ar obligātu periodiskumu un centralizētām prasībām, kas būtiski ierobežo pašvaldības rīcības brīvību pielāgot risku pārvaldības mehānismus savas institūcijas specifikai.
Likumdevējam jānosaka mērķa prasības, bet ne pārmērīgi detalizēts procedurālais ietvars.
 

-

Viss 7.pants kopumā.
Likumprojekts nenosaka, kā iekšējā kontroles sistēma interešu konflikta novēršanai (7. panta  trešā daļa un ceturtā daļa) integrējas iestādes vispārējā iekšējās kontroles sistēmā, kas jau pastāv saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un uz tā pamata izdotajiem MK noteikumiem par iekšējās kontroles sistēmu (kuru kā pamatu var izmantot arī pašvaldības).
Rezultātā radīsies dubultas iekšējās kontroles  sistēmas, kas strādās paralēli un var būt savstarpēji pretrunīgas. Tas rada sistēmisku neefektivitāti un milzīgu administratīvo slogu iestādēm, kuras būs spiestas dublēt procesu dokumentāciju.
 

-

Likumprojekts nosaka, ka iestādes vadītājam ir pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta risku novēršanai.  Pašlaik formulējums ir vispārīgs un neparedz, kā tiek nodrošināta sistēmas darbības efektivitāte praksē.
Arī par šo nepieciešamas Vadlīnijas.
 Iekšējās kontroles sistēmas izveides, uzturēšanas un novērtēšanas kārtība un  pamatprincipi, ko nepieciešams integrēt kopējā iestādes  risku pārvaldībā.
 

-

7.panta otrās daļas 8.punkts.
LPS likumprojekta apspriešanas gaitā,  tiekoties ar KNAB un klātesot LLPA pārstāvjiem,  izteica rosinājumu, ka šajā daļā vārdi "ne vēlāk kā mēneša laikā" jāaizstāj ar "ne vēlāk kā četru mēnešu laikā" pēc stāšanās amatā. 
Klātesošie KNAB pārstāvji to akceptēja.
Pamatojums- Tiks samazināts resursu izlietojums, ņemot vērā Darba likumā noteikto maksimālo pārbaudes laiku.
Aicinām precizēt. 

-

Nav skaidri pamatota nepieciešamība likumprojektā ietvert  jēdzienu “šķietams interešu konflikts”.
Rosinām svītrot.
 

-

Likumprojekts paredz jaunu deklarācijas veidu (interešu deklarācijas), lai gan jau šobrīd ir valsts amatpersonu deklarācijas (Likumprojektā tās būtu interešu un mantiskā stāvokļa deklarācijas). Likumprojekta anotācijā minēts, ka “interešu deklarācija ir valsts vai pašvaldības institūcijā nodarbinātā aizpildīts paziņojums, kas sniedz informāciju par darbinieka personiskajām interesēm, kas varētu ietekmēt viņa objektivitāti amata pienākumu izpildē. [..] vienotu deklarācijas formu vai paraugu nav iespējams izstrādāt, jo katrai institūcijai ir savas funkcijas, riski un specifika, kas nosaka nepieciešamo informācijas apjomu.
Līdz ar to deklarācijas saturs un forma jāpielāgo konkrētās iestādes darbībai un iekšējās kontroles sistēmas vajadzībām. Iestādes vadītājs, ieviešot interešu deklarācijas, drīkst pieprasīt tikai tādu informāciju un tādā apjomā, kas ir nepieciešama un pamatoti izmantojama iekšējās kontroles nodrošināšanai. Informācijas apstrādei jānotiek atbilstoši datu aizsardzības prasībām, ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas[13] principus – datu minimizāciju, caurskatāmību, nolūka ierobežojumu un drošību.”.
Tādējādi, ja institūcijā tiks veidotas interešu deklarācijas, tad būs divas paralēlas deklarāciju sistēmas (vai gadījumā, kad nodarbinātajam ir pienākums sniegt interešu un mantiskā stāvokļa deklarācijas, publiskas personas institūcijas vadītājam būs tiesības paredzēt, ka jāsniedz arī interešu deklarācija?).
Šajā gadījumā ir risks ar informācijas/datu pārklāšanos, tai skaitā papildu administratīvais slogs (gan publiskas personas institūcijām (to veidot, uzturēt, izskatīt, kontrolēt) – būtībā Valsts ieņēmumu dienesta filiāle, gan pašiem nodarbinātajiem).
Likumprojekts deklarē administratīvā sloga mazināšanu un pāreju uz riskos balstītu pieeju, taču vienlaikus paredz iespēju veidot papildu interešu deklarēšanas sistēmas pašās institūcijās. Tādējādi pastāv risks, ka deklarēšanas pienākums nevis samazināsies, bet faktiski dubultosies.
Lietderīgāk un praktiskāk būtu paredzēt, ka noteiktos gadījumos pēc kontrolējošo institūciju/publiskas personas institūcijas vadītāja pieprasījuma nodarbinātais iesniedz to pašu interešu un mantiskā stāvokļa deklarāciju – būtībā likumprojekta 7.panta sestajā daļā noteikto un no interešu deklarācijām atteiktos. Rosinām izvērtēt.
Lūgums precizēt šo deklarāciju tiesisko raksturu, kā arī sasaisti ar speciālo subjektu mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijām, lai novērstu iespējamu regulējuma pārklāšanos un  sekmētu efektīvu informācijas apriti.
Rosinām izvērtēt alternatīvu pieeju, piemēram: · izmantot esošās deklarēšanas sistēmas, · vai noteikt mērķētu deklarāciju iesniegšanu pēc kompetentās institūcijas pieprasījuma, · vai integrēt informācijas apmaiņu esošajā Valsts Ieņēmumu dienesta  administrētajā sistēmā. 

-

Svītrot 7.panta ceturto daļu, savukārt 6.pantā noteikt, ka valsts pārvaldē nodarbinātajam "atdzišanas" periods ir viens gads.
Rezultāts-samazināta  birokrātija, samazināts normatīvo aktu skaits, kuru būtu jāizdod publiskas personas institūcijas vadītājam.
Detalizētāks pamatojums pie 10.panta.

-

7.pants.
Ja interešu deklarācijas tiek paredzētas,  tad aicinām noteikt interešu deklarācijas minimālo saturu.
Šis ir tas regulējums, kas ir nepieciešams. Pretējā gadījumā  ir risks pārkāpt datu minimizācijas principu,  prasot pārāk plašu informāciju, kā arī tas var mazināt deklarācijas jēgu, ja savukārt  informācija ir nepietiekama.

-

7.panta septītā daļa
Rosinām automatizēt – līdzīgi kā šobrīd valsts amatpersonām ir atgādinājumi e-pastā no Valsts ieņēmumu dienesta par kārtējo valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanu.
Tā arī  varbūt ir iespējams nodrošināt/ieviest, ka tiklīdz tiek iesniegti saraksti, nodarbinātajam uz e-pastu no Valsts ieņēmumu dienesta tiek paziņots, ka jāiesniedz deklarācija.
Ja to nav iespējams  ieviest vienlaikus ar likumprojekta stāšanos spēkā,  tad tas atrunājams  Pārejas noteikumos.

-

7.panta astotā daļa.
Tiek radīta vēl viena  jauna administratīvo slogu veicinoša norma. Pie tam šādas normas nebija sākotnējā apspriešanā, kad  vairākkārt notika konceptuālas sarunas par likumprojektu.
Apstākļos, kad notiek virzība uz birokrātijas mazināšanu visās jomās un normatīvajos aktos, aicinām neradīt jaunu MK regulējumu.
Aicinām svītrot astoto daļu.

-

10.pants kopumā, kā arī visas normas, kur ir divu gadu termiņš
Saeimā 2026.gada 28.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Interešu konfliktu novēršanas likumā valsts amatpersonu darbībā" (Nr. 1166/Lp14) nosaka "divu gadu" termiņa  aizstāšanu ar "vienu gadu" visā likuma tekstā. 
Tomēr likumprojektā atkal ietvertas normas, kas Saeimā tika izdiskutētas  un noraidītas- par  diviem gadiem  un  par to, ka institūcijas vadītājs pēc speciālā subjekta iesnieguma var samazināt noteikto divu gadu termiņu līdz vienam gadam.
Kaut arī  sākotnēji var šķist, ka  individuāla vērtēšana varētu būt nepieciešama, tomēr, kā jau tas vairākkārt izskanēja diskusijās Saeimā - individuāla vērtēšana ir saistāma arī ar virkni negatīviem faktoriem - subjektīvismu, administratīvā sloga palielināšanu, pietiekami smagnēju procesu, piesaistot tiesu gadījumos, kad persona uzskatīs, ka atteikums nav pamatots un tml.
Pašvaldību  piedāvājums par viena gada termiņu ir ar mērķi-
-         nodrošināt interešu konflikta novēršanas regulējuma atbilstību samērīguma principam;
-         līdzsvarot sabiedrības intereses un amatpersonas tiesības uz nodarbinātību;
-         harmonizēt regulējumu ar vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu praksi.

Uzsveram, ka pašreizējais divu gadu liegums būtiski ierobežo personu tiesības uz brīvu nodarbošanos un profesionālo darbību, un jo sevišķi krasi nodarbinātības ierobežojums izpaužas nelielās pašvaldībās. Tas ir vairākkārt aktualizēts, piemēram, no pašvaldību izpilddirektoriem. Vienlaikus tik ilgs liegums samazina attiecīgo personu konkurētspēju darba tirgū. Tik ilgs “atdzišanas” periods var arī atturēt augsti kvalificētus speciālistus no darba valsts pārvaldē, kā arī radīs nesamērīgu slogu gadījumos, kad reāls interešu konflikta risks nepastāv.
Būtiski uzsvērt, ka vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs “atdzišanas” periods ir viens gads, tai skaitā, piemēram, Lietuvā. Arī Igaunijā  ierobežojošais standarta termiņš ir viens gads, vienlaikus katrā no šīm valstīm ir dažādi uzsvari, Lietuvai - uz stingru kontroli praksē, Igaunijai -uz pašdeklarāciju, reputācijas risku, lielu uzsvaru fokusējot uz ētikas standartiem.
Tādējādi daudzu ES valstu prakse apliecina, ka  viens gads tiek uzskatīts par pietiekamu, lai mazinātu interešu konflikta riskus, vienlaikus saglabājot sabiedrības uzticību gan pašvaldībām, gan valsts pārvaldei. Ir arī valstis, kur periods ir pat īsāks par vienu gadu.
Savukārt tajās ES valstīs, kur termiņš ir no viena līdz diviem gadiem vai divi gadi, tas attiecas pamatā tikai uz augstākajām  politiskajām amatpersonām, nevis tik plašu amatpersonu loku kā Latvijā.
Mazā darba tirgū kāds ir Latvijā,  divu gadu liegums būtiski ierobežo profesionālo mobilitāti un attur kvalificētus profesionāļus no darba valsts pārvaldē.
Vēršam uzmanību, ka 2023.gadā  Ekonomiskās sadarbības  un attīstības organizācijas  (OECD) eksperti, iepazīstinot Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjus ar izstrādāto starpziņojumu, kurā tika sniegta sākotnējā analīze par Latvijas interešu konflikta novēršanas regulējumu un tā piemērošanas praksi, apstiprināja, ka  Latvijai kā nelielai valstij ir ļoti stingrs interešu konflikta regulējums.
Latvijā ilgu laiku spēkā esošais divu gadu ierobežojošais periods nav universāls Eiropas standarts, bet viens no iespējamiem regulējuma modeļiem. 
Ņemot vērā visu iepriekšminēto, rosinām likumprojektā, tai skaitā 10.pantā "divus gadus" aizstāt ar "vienu gadu" un svītrot normu par institūcijas vadītāja pienākumu veikt vērtējumu.
 

-

10.panta otrā daļa
Norma paredz ļoti plašu personu loku, uz kurām attiecas ierobežojumi – ievērojami plašāk kā esošais likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
Praksē šāda tvēruma piemērošana var radīt nesamērīgu administratīvo slogu, jo amatpersonai nav objektīvu iespēju pilnībā pārbaudīt visu attiecību un netiešo interešu loku.
Plašā regulējuma dēļ pastāv risks, ka amatpersonas var nejauši pārkāpt normu, jo, piemēram, kā objektīvi var izsekot, vai kāds no speciālā subjekta radiniekiem gūst mantisku labumu no noteiktām fiziskām personām, jo īpaši, ja attiecības nav tuvas?
Tāpat, vai pirms darbību veikšanas speciālajam subjektam būs jāpārbauda, vai individuālais komersants vai komercsabiedrības loceklis pats nav speciālais subjekts vai tā radinieks? Tas nav ne samērīgi, ne iespējams praktiski (vai arī nepieciešams pārmērīgs laika/resursu patēriņš). No normas nav skaidrs, kādā apjomā speciālajam subjektam būtu pienākums pārliecināties par radinieku, darījumu partneru vai citu personu ekonomiskajām interesēm. Līdz ar to norma var radīt situāciju, kurā personai tiek uzlikts objektīvi neizpildāms pienākums. 
Tādējādi  rosinām  iesniegt detalizētu pamatojumu vai precizējumu šīs normas saturam, lai nodrošinātu gan mērķa sasniegšanu, gan normas praktisku piemērojamību. Tai skaitā nodrošinot: samērīguma principa ievērošanu un praktisku piemērojamību.
Rosinām 10.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā (vai arī kombinēt ar 10.panta pirmo daļu, kas abas ir  diezgan līdzīgas, kā arī 10.panta otrās daļas 5.punktu veidot kā atsevišķu 10.panta daļu):
“Aizliegts, pildot amata pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas vai slēgt līgumus, kurās speciālais subjekts, tā radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.”
 

-

10.pants
“Jebkāds mantisks vai citāda veida labums” ir pārāk plašs jēdziens.
Nav skaidrs, kādi mantiski vai citāda veida labumi ietilpst minētās normas tvērumā un kādā apmērā tie ir uzskatāmi par tādiem, kas rada interešu konflikta risku. Tik plaši formulēta norma var radīt atšķirīgu interpretāciju un nevienveidīgu piemērošanu praksē. Šādā gadījumā praksē varētu rasties absurdas situācijas, kad par mantisku labumu varētu uzskatīt arī gadījumus, kad no kādas citas personas iegādāta kustama/nekustama lieta ar citas personas starpniecību u.c. gadījumi. Nav skaidrs, vai normas tvērumā ietilpst arī ikdienišķi sadzīviski darījumi, pakalpojumi vai cita veida labumi, kuri pēc savas būtības nav saistīti ar interešu konflikta risku.
Lūdzam izvērtēt iespēju precizēt normas redakciju, skaidrāk definējot jēdziena "mantisks vai citāda veida labums" saturu vai nosakot kritērijus, pēc kuriem vērtējama attiecīgā labuma nozīme normas piemērošanā.
 

-

Attiecīgā norma,  modelējot to praksē,  ir pārāk  birokrātiska un ierobežojoša, jo aizliedz pieņemt jebkādas dāvanas, pat simboliskas dāvanas. ( suvenīri, grāmatas, apbalvojumi, godalgas u.c.), kas kopumā var radīt absurdas situācijas un  lieku administratīvo slogu saziņai ar  dažādām delegācijām tieši par šo jautājumu  un tml.
Tādējādi atkārtoti aicinām  noteikt izņēmumus vai atzīt, ka par dāvanu neuzskata simboliskas pieklājības dāvanas, reprezentācijas priekšmetus un protokola dāvanas. 
Pretējā gadījumā pastāv risks radīt pārmērīgi formalizētu un praktiski neizpildāmu situāciju pašvaldību ikdienas darbā  (starptautiskā sadarbība, publiski apbalvojumi u.c.).

 

-

10.panta devītā daļa
Minētā norma ir pārāk ierobežojoša. Piemēram, attiecībā uz gadījumiem, kad starp personām pastāv ģimenes vai citas tuvas personiskas attiecības, kuras izveidojušās neatkarīgi no amata pienākumu pildīšanas. Tādējādi var rasties situācijas, kurās aizliegums attiektos arī uz ierastām savstarpējām dāvanām starp laulātajiem, radiniekiem vai citām tuvām personām.
Lūdzam izvērtēt normas samērīgumu un nepieciešamību paredzēt izņēmumus, vai precizēt regulējumu attiecībā uz gadījumiem, kuros nepastāv korupcijas vai interešu konflikta risks.
 

-

Diskriminācija juridiskām personām, kurās nodarbināti pašvaldības deputāti. Deputātu jāatlaiž no darba, lai varētu piedalīties atklātā konkursā. Deputāts individuāli nevienu neieceļ amatā.

Svītrot "domes deputātam"

12.panta pirmā un trešā daļa absolūti aizliedz speciālo subjektu amatu savienošanu ar amatu privātā  komercsabiedrībā (SIA valde), neņemot vērā, vai SIA veic aktīvu saimniecisko darbību.
Atkārtoti vēršam uzmanību, ka tiek radīta nesamērīga, represīva norma, kas rada lielu birokrātisko slogu nodarbinātajiem, kuru uzņēmumi ir " uz pauzes" vai veic minimālu darbību. Tas grauj uzticību valsts pārvaldei.
Likumprojekts rada tiesiski nekonsekventu un nesamērīgu atšķirību starp juridiskajām formām: a) valsts grāmatvedis kā privātpersona (IK) drīkst ar atļauju sniegt pakalpojumu ārpus darba laika .b) tas pats grāmatvedis nedrīkst būt sava SIA valdes priekšsēdētājs (formāls amats), jo tas pārkāpj absolūto aizliegumu (12.p.pirmā daļa).
Šāds mehānisms nesasaista ierobežojumu ar reālu interešu konflikta risku un faktiski nonāk pretrunā ar Satversmes  91.un 106.pantā nostiprinātajām vienlīdzības un nodarbošanās brīvības principiem. Tiek diskriminētas personas ar ilgstošu biznesa vēsturi atšķirībā no tām, kas darbojas IK statusā.

-

Saistībā ar vispārīgajiem amatu savienošanas ierobežojumiem, jau ilgstoši pirms likumprojekta tapšanas, ir bijušas diskusijas par to, ka jaunajā regulējumā beidzot būtu jāatsakās no  konkrētu profesiju uzskaitījuma.
Neskatoties uz to, gadu gadiem spēkā esošajā likumā noteiktās  "īpašās" profesijas tiek saglabātas. 
Tas nenodrošina arī līdzvērtīgas tiesības citu profesiju pārstāvjiem amatu savienošanā. Nav tieša pamatojuma, kāpēc tās ir tieši uzskaitītās profesijas, kāpēc gan saraksts nevarētu tikt papildināts vēl ar jaunām profesijām.
Uzskatām, ka tieši jauns likums (tātad šis likumprojekts) ir brīdis, kad jāsvītro šis vēsturiskais uzskaitījums.

Izvērtējuma pamats ir veicamo pienākumu apjoms nevis pedagoga, ārsta  vai vēl kāda cita profesija. 
Aicinām veidot konceptuāli jaunu pieeju,. respektējot  iepriekšpaustos viedokļus.

-

1.)No likumprojekta anotācijas izriet, ka “par augstam korupcijas riskam pakļautiem uzskatāmi tie amati vai amata grupas, kuru pienākumu izpilde ietver vismaz vienu no turpmāk minētajām pazīmēm un rada būtisku iespēju ietekmēt publisko resursu izlietojumu, lēmumu pieņemšanu vai privātpersonu tiesības un pienākumus:
amati ar patstāvīgām uzraudzības, kontroles vai pārbaudes pilnvarām; amati ar lēmumu pieņemšanas tiesībām attiecībā uz atļaujām, licencēm un tiesību piešķiršanu;
amati ar rīcības brīvību publisko finanšu līdzekļu vai mantas izmantošanā; amati, kas iesaistīti publiskajos iepirkumos un publiskās–privātās partnerības procesos, amati ar izmeklēšanas, operatīvās darbības vai administratīvās sodīšanas pilnvarām; amati ar piekļuvi īpaši aizsargājamai informācijai, ja šī piekļuve rada iespēju gūt nepamatotu labumu; amati, kuros notiek tieša rīcība ar skaidru naudu vai citiem vērtīgiem aktīviem; amati ar būtisku ietekmi uz normatīvā regulējuma vai individuālu tiesību aktu saturu. Šādu amatu vai amata grupu iekļaušana deklarēšanas pienākumā ir obligāta gadījumos, kad, pamatojoties uz institūcijas veikto amata pienākumu kopuma un institūcijas darbības specifikas izvērtējumu, tiek konstatēts paaugstināts vai augsts korupcijas risks, neatkarīgi no amata nosaukuma vai tā formālās klasifikācijas..”.
Neskatoties uz to, ka mērķis bija pārskatīt un samazināt to valsts pārvaldē nodarbināto personu loks, kurām noteikts pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas, minēto pazīmju uzskaitījums būtībā saglabā esošā likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta otrajā daļā minēto uzskaitījumu, kas nozīmē, ka esošās valsts amatpersonas arī tādas paliks un būs pienākums sniegt šīs deklarācijas. Tādējādi likumprojektā paredzētais deklarēšanas pienākuma tvērums pēc būtības saglabā līdzīgu pieeju esošajam regulējumam, neskatoties uz anotācijā norādīto mērķi mazināt deklarēšanas pienākumu personu loku.

Ņemot vērā minēto, nav saskatāms, ka likumprojekts sasniegtu anotācijā norādīto mērķi – par pāreju uz riskos balstītu pieeju un administratīvā sloga mazināšanu, kā arī mazinātu to personu loku, kurām jāsniedz deklarācijas. Nav saskatāms, ka deklarāciju iesniedzēju loks pēc būtības tiktu būtiski samazināts salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošo regulējumu. 
Rosinām precizēt, ņemot vērā anotācijā norādīto mērķi.
Tas pēc būtības ir bijis arī uzstādījums daudzās diskusijās gan pie likumdevēja, gan ekspertu lokā.
2.)Saistībā ar "ja amats ir pakļauts augstam korupcijas vai interešu konflikta riskam",  ir nepieciešamas Vadlīnijas. Tam ir jābūt atrunātam Pārejas noteikumiem , kā  arī ar precīziem termiņiem, sasaistot to ar likumprojekta spēkā stāšanos, ietvertam anotācijā.

-

Disciplināratbildība klasiskā izpratnē ir:
ierēdņiem (civildienests) → speciāls disciplinārais likums
darbiniekiem (darba līgums) → Darba likums (rājiens, piezīme u.c.)
speciālajām dienesta struktūrām → īpaši disciplinārie likumi
Tātad disciplināratbildība vienmēr ir piesaistīta darba vai dienesta attiecību režīmam.
 Jāatzīmē, ka sākotnējai apspriešanai nodotajā likumprojektā 2025.gada nogalē šādas normas nebija.
Aicinām skaidrot  šo konkrēto normu attiecībā uz pašvaldību darbiniekiem.

-

Aicinām 21.pantā diferencēt atbildību, skaidri nodalot  formālus  (procesuālus) pārkāpumus no gadījumiem, kad konstatēts reāls interešu konflikts vai  prettiesiska mantiska labuma gūšana. Attiecīgi, ja tie ir formāli trūkumi, tad paredzēt pakāpenisku pieeju (brīdinājums un termiņš trūkumu novēršanai).
Jāņem vērā, ka attiecībā uz iestādes vadītāju tiek veidota jauna sistēma, ievērojami paplašinot iestādes vadītāja pienākumus un tiesības. Tomēr tās nenozīmē  automātiski iestādes vadītājam palielināt arī maksimālo naudas soda slieksni, kā arī noteikt  jaunus administratīvās atbildības sastāvus.

-

Likumprojekts paredz administratīvā soda piemērošanu publiskas personas institūcijas vadītājam līdz četri simti naudas soda vienībām, kā arī tiesību ierobežošanu ieņemt amatu.
Nosakot maksimālo soda apmēru, likumdevējam jāievēro samērīguma princips un jāizvēlas tāda sankcija, kas ir pietiekama preventīvā mērķa sasniegšanai. Tādēļ jāvērtē, vai maksimālā soda palielināšana līdz 400 naudas soda vienībām, ir samērīga attiecībā pret sasniedzamo mērķi.
 Uzskatām, ka  likumprojekta  regulējums neatbilst samērīguma principam.
Sākotnēji  sagatavotajā likumprojektā maksimālā naudas soda robeža bija līdz simt četrdesmit  naudas soda vienībām.
Atbildību nav iespējams balstīt uz pieņēmumu, ka iestādes vadītājs spēj pilnībā novērst katru iespējamo interešu konflikta gadījumu iestādē.
Pat vispilnīgākā iekšējās kontroles sistēma nevar garantēt, ka amatpersona:
iesniedz patiesu deklarāciju;
atklāj visas intereses;
informē par visiem amatiem;
informē par visiem pilnvarojumiem;
neiesaistās slēptā interešu konfliktā.
Līdz ar to administratīvā atbildība būtu saistāma tikai ar iestādes vadītāja paša pienākumu nepildīšanu, nevis ar citu amatpersonu rīcību.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt likumprojektu, paredzot, ka:
Publiskas personas institūcijas vadītājs ir atbildīgs par iekšējās kontroles sistēmas izveidi un uzturēšanu.
Amatpersona ir personīgi atbildīga par:
deklarācijās sniegto ziņu pilnīgumu un patiesumu;
amatu savienošanas ierobežojumu ievērošanu;
interešu konflikta nepieļaušanu;
savlaicīgu informācijas sniegšanu institūcijai.
Uzskatām, ka institūcijas vadītājs nevar tikt saukts pie atbildības par amatpersonas slēptiem, nezināmiem vai apzināti noklusētiem apstākļiem, kurus tam nav bijis iespējams konstatēt ar saprātīgiem līdzekļiem.
            Šāda pieeja atbilstu tiesiskās paļāvības, samērīguma un individuālās atbildības principiem, kā arī nodrošinātu taisnīgu atbildības sadalījumu starp amatpersonu un institūcijas vadītāju.
Vienlaikus aicinām skaidrot, kāds ir pamats tik krasam maksimālā nauda soda kāpumam salīdzinot ar 2025.gada nogales likumprojekta versiju(no 700,- eiro uz 2000,-eiro).



 

-

Kā jau tika uzsvērts iepriekšējā iebildē, nosakot vai mainot administratīvās atbildības regulējumu, tam ir jābūt  samērīgam.
Sākotnējai apspriešanai sagatavotajā likumprojektā 2025.gada nogalē nebija nedz šādas daļas ar  šādu jaunu administratīvās atbildības regulējumu, nedz arī nevienā no šā pantā daļām ("Valsts pārvaldē nodarbinātā administratīvā atbildība"), nebija paredzēta tik augsta maksimālā naudas soda robeža  kā šobrīd likumprojektā-proti, līdz četri simti naudas soda vienībām (projektā -līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām). Tātad līdz 2000,-eiro (sākotnēji līdz 700,-eiro).
Likumprojekta 20.pants un administratīvās atbildības regulējums paredz iestādes vadītāja personisko atbildību par iekšējās kontroles sistēmas nenodrošināšanu. 
Uzskatām, ka  šāda pieeja nav atbalstāma  un iestādes  vadītājam šajā gadījumā nav nosakāma administratīvā atbildība (kā tas arī sākotnēji nebija), jo:
iestādes vadītājs nevar pārzināt visas amatpersonas privātās intereses;
iestādes vadītājam nav pieejas visiem datiem par amatpersonas mantisko stāvokli;
iestādes vadītājs nevar pārbaudīt visu deklarācijās sniegto ziņu patiesumu;
iestādes vadītājs nevar konstatēt visas amatpersonas saimnieciskās darbības formas;
iestādes vadītājs nevar pārbaudīt visas amatpersonas radinieku, partneru vai citu saistīto personu ekonomiskās intereses.
Saskaņā ar likumprojekta 16.pantu tieši amatpersona deklarē informāciju par citiem amatiem; saimniecisko darbību; pilnvarojumiem; kapitāla daļām; patiesā labuma guvēja statusu; ienākumiem; darījumiem; parādsaistībām; kriptoaktīviem u.c.
Līdz ar to primārajai atbildībai par deklarēto ziņu patiesumu jāpaliek amatpersonai, nevis iestādes vadītājam. 
Rosinām šo svītrot un fokusu likt tieši uz konkrētās amatpersonas atbildību. 
Iestādes vadītājam šajā gadījumā nosakāms termiņš trūkumu  novēršanai. 

 

-

Likumprojektā noteikta obligāta pārkāpumu publicēšana ar vārdu un amatu arī  par maznozīmīgiem pārkāpumiem.

Aicinām paredzēt diferencētu publicēšanas līmeni pēc pārkāpuma smaguma.
Tas neierobežotu sabiedrības tiesības uz informāciju, bet paredzētu noteikt samērīguma un mērķa ierobežošanas kritērijus saskaņā ar  Vispārīgās datu aizsardzības regulas principiem.

.Anotācijas 17.-18.lapa
Likumprojektā noteiktā publiskas personas institūcijas vadītāju kompetences paplašināšana, paredzot pienākumu noteikt publiskas personas institūcijas nodarbinātos, kuriem būs pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas, ja amats ir pakļauts augstam korupcijas vai interešu konflikta riskam, var praksē radīt nevienveidīgu tiesību normu piemērošanu. Piemēram, gadījumos, kad publiskas personas institūcijas vadītājs nosaka iesniegt mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas  amatiem, kas nav pakļauti augstam korupcijas vai interešu konflikta riskam.
Ievērojot minēto, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un vienveidību rosinām likumprojektā un anotācijā paredzēt, ka Korupcijas un novēršanas birojs izstrādās atbilstošas Vadlīnijas minēto risku izvērtēšanai.
 

-

Lai uzlabotu likuma struktūras pārskatāmību un sistemātiku, būtu lietderīgi apsvērt likumprojekta strukturēšanu nodaļās atbilstoši plānotā regulējuma tematiskajām grupām (veidotos vismaz trīs nodaļas).

Šāds struktūras uzlabojums padarītu to pārskatāmāku un vieglāk saprotamu, atvieglojot gan normu interpretāciju, gan diskusijas par atsevišķiem pantiem un to savstarpējām saistībām.

-

Rosinām papildināt 1.pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

"13) atdzišanas periods- noteikts laika posms pēc amata vai darba attiecību beigām, kura laikā bijušajai valsts amatpersonai vai valsts pārvaldē nodarbinātajai personai ir ierobežotas tiesības stāties noteiktos amatos, slēgt līgumus, vai iesaistīties darbībās, kas varētu radīt interešu konfliktu ar iepriekš pildītajiem pienākumiem

Novērst situāciju, ka nepiedaloties lēmuma sagatavošanā vai pieņemšanā tiek kaitēts sabiedrības interesēm. Īpaši, ja tiek pieņemts lēmums koleģiāli balsojot.
 

Papildināt ar  teikumu
", ja vien ieguvēji nav arī plaša interešu grupa, kuras ieguvumi uzskatāmi par sabiedrības interesēm."

Vārds “iestāde” šeit ir galvenais lietvārds, un īpašības vārdi tam pieskaņojas dzimtē, skaitlī un locījumā.

Aizstāt "atvasināta" ar "atvasinātas"

 Valsts pārvaldē nav nepieciešama neitralitāte, bet līdzsvars, salīdzinot ieguvumus un zaudējumus dažādām sabiedrības grupām.
Katram valsts pārvaldes lēmumam daļa no sabiedrības  daļā gadījumu  ir zaudētāji.

šķietams interešu konflikts – situācija, kurā informācijas trūkuma vai kļūdaina  ietekmes vērtējuma rezultātā rodas šaubas par valsts pārvaldē nodarbinātā objektivitāti, pildot amata pienākumus;

Interešu konflikts ir vienmēr klātesošs, jo katrā lēmumā ir ieguvēji un zaudētāji, kuri piedalās vēlēšanās, maksā nodokļus un cer uz sev labvēlīgāku lēmumu. Ētiski rīkojoties interešu konflikta situācijās var samazināt korupcijas riskus.

interešu konflikta negatīvas ietekmes risku samazināšanu valsts pārvaldē nodarbināto darbībā;

Šis aizliegums ietver arī situāciju, ka sabiedrībai izdevīgākais lēmums balsu trūkuma dēļ netiek pieņemts

Papildināt:
Aizliegums neattiecas uz gadījumu, kad nepiedaloties lēmuma sagatavošanā vai pieņemšanā, ir risks sabiedrības interesēm. 

Ierobežojumus, kas attiecas uz speciālajām amatpersonām, nevar attiecināt uz deputātiem, kuru pamatdarbs nav pašvaldība, kuri pamata darba attiecībās ir citur.

Pašvaldības domes deputāts, kas strādā pašvaldībā pamatdarbā

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2.panta pirmā daļa jau paredz, ka publiska persona rīkojas ar saviem finanšu līdzekļiem un mantu likumīgi, tas ir, jebkura rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu atbilst ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
Kādēļ likumprojektā nepieciešams īpaši uzsvērt, ko drīkst, ja cits normatīvais akts jau paredz, ka publiska persona rīkojas ar saviem finanšu līdzekļiem un mantu likumīgi, tas ir, jebkura rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu atbilst ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
Tādēļ  rosinām apsvērt 10.panta desmitās daļas svītrošanu vai precizēšanu, lai izvairītos no normu pārklāšanās un nodrošinātu likumprojekta pārskatāmību.
Turklāt visas 10.panta iepriekšējās daļas nosaka aizliegumus un ierobežojumus, kā arī  pats panta nosaukums ir “Vispārējie ierobežojumi un aizliegumi speciālajiem subjektiem” – tādēļ nav saskatāms objektīvs pamatojums, ka šajā pantā ir šāda  daļa.
 

-

Ja no speciālajiem subjektiem izslēdz domes deputātu, tad šai sarakstā to jāatjauno. Deputāts nav padotības attiecībās ar kādu amatpersonu pašvaldībā.

Papildināt sarakstu ar
"pašvaldības domes deputātam"

Ņemot vērā, ka likumprojektā paredzētā pieeja ir raksturīga Ziemeļvalstīm un ir piemērota valstīm ar augstu ētikas līmeni valsts pārvaldē un sabiedrībā, rosinām papildināt likumprojekta anotāciju ar informāciju par pētījumu, kur secināts, ka šāda likumprojektā paredzētā pieeja ir piemērojama Latvijas apstākļiem.
Gadījumā, ja šāds pētījums Latvijā nav veikts, pastāv augsts risks, ka  likumprojekts nesasniegs paredzēto mērķi un palielinās personisko vai mantisko interešu ietekmi uz lēmumu pieņemšanu, radot vēl lielāku sabiedrības neuzticēšanos valsts pārvaldei.
 

-