Atzinums

Lūdzam skaidrot, vai “valstij svarīgs objekts” ir tikai un vienīgi nekustamais īpašums, vai “valstij svarīgs objekts” var būt arī inženierbūve, t.sk. inženiertīkli, īpaši kopsakarā ar Projekta 2.1.apakšpunktu? Ja par “objektu” šo noteikumu kontekstā tiek uzskatīts tikai nekustamais īpašums kā kopums, tad jāprecizē Projekta 2.punkts. Vienlaikus norādām, ka līnijveida inženierbūves var šķērsot vairākus nekustamos īpašumus. Attiecīgi jāvērtē inženierbūves klasificēšana par patstāvīgu objektu, precizējot tā robežvērtības.

-

Lūdzam vienādot jēdzienu lietošanu Projektā, proti, normatīvā akta 7. un 8. punktā ir runa par “publisku pieejamību”, savukārt nodaļas virsrakstā par “brīvu pieejamību”, vai skaidrot atšķirību starp šiem Projektā lietotajiem jēdzieniem.

-

Projekta 2.1. apakšpunktā nav minēta institūcija vai iestāde, bet nosaukts objektu kopums. Lūdzu precizēt šī vai attiecīgi 2.1.apakšpunkta redakciju.

-

Ierosinām izslēgt no punkta redakcijas vārdu “pašvaldības pilnvarotā”. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu tiek slēgts deleģēšanas līgums (12.pants), kas ietver pilnvarojumu veikt konkrētas darbības. Ģeotelpiskās informācijas likuma 13.pants nosaka, ka deleģēšanas līgums slēdzams Valsts pārvaldes iekārtas likumā noslēgtajā kārtībā. Pilnvarojums izriet no deleģēšanas līguma un ir pašsaprotams, jo nav iespējams veikt deleģēšanas līgumā noteiktās darbības neesot pilnvarotam tās veikt. Skatot arī kontekstā ar turpmākajiem Projekta punktiem, piem., 15.punktu,  jāvienādo jēdziena “persona” lietojums.

-

Aizstāt vārdus “valsts institūcijām” ar “valsts pārvaldes iestādēm” jo Projekta 12.3. apakšpunktā ir minētas arī pašvaldības.
 

-

Nepieciešams ievērot jēdziena “persona” lietojumu Projektā, lai tās netiktu savstarpēji jauktas, proti, 12.punktā nav lietots vienots jēdziens “personas”, bet ir konkrēti minēti subjekti, kuriem ir piešķirtas tiesības. Savukārt turpmāk jēdziens “personas” tiek lietots dažādās nozīmēs.

-

Lūdzu aizstāt vārdu savienojumu “Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas” ar Projektā lietoto saīsinājumu “Kadastra informācijas sistēma” (2.punkts).

Vienlaikus norādām, ka šajā punktā un Projekta anotācijā minēto datu uzskaitījums nav realizējams iecerētajā veidā un formā, jo, piem., Rīgas valstspilsētas pašvaldība kā augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas (turpmāk – ADTI) datubāzes turētājs izsniedz datus vektordatu formātā, proti, tādā formātā, kādā dati tiek uzturēti datubāzē (Rīgas domes 2019.gada 18.decembra saistošie noteikumi Nr.18 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas aprites saistošie noteikumi”). Lai izpildītu šo uzdevumu, kas izriet no normatīvo aktu prasībām, ir izstrādāti risinājumi, no kuriem lietotākais ir risinājums ADTI datņu lejupielādei Latvijas vienotajā ģeoportālā Geolatvija.lv (šajā risinājumā tie izplatīts 99% ADTI datu). Pašvaldība nevar veikt pielāgojumus izmantotajam datu izplatīšanas risinājumam ārējā sistēmā, piem., nodrošināt Geolatvija.lv integrāciju ar atļauju izsniegšanas moduli, izstrādāt izsniedzamo planšetu automātisku atpazīšanu, kā IP objektus saturošu, nodrošināt datu piekļuves uzskaitījumu par datu apskates laiku u.c. Attiecīgi Rīgas pašvaldība objektīvi nevar izmantot esošos risinājumus ADTI izsniegšanai un tai būs jāveido atsevišķa datu izplatīšanas (manuāla) plūsma un apmaksas uzskaitījums vai jālūdz Geolatvija.lv turētājs veikt pielāgojumus izplatīšanas risinājumā, kura realizācijas iespējamību un termiņus nevar prognozēt.
 

-

Lūdzam papildināt punktu ar nosacījumu, ka informācijas pieprasītājam ir jāiesniedz arī iesniegums, proti, Projektā ir minēts, ka pašvaldības izmanto esošos risinājumus piekļuves nodrošināšanai, kas nozīmē, ka iesniedzējs iesniedz pieprasījumu elektroniskā vai papīra formā, kurā norāda visu informāciju par objektu, par kuru tiek prasīta informācija, kā arī iesniedzēja personas datus, klienta informāciju (ja juridiska persona), norēķinu informāciju, sertificētās personas datus un citu informāciju, kas nepieciešama pakalpojuma sniegšanai. Projektā minētais Informācijas atklātības likuma panta nosaka, ka termiņš tiek skaitīts no informācijas pieprasījuma saņemšanas brīža. Attiecīgi lūdzam precizēt šo punktu, nosakot, ka ADTI turētājs nodrošina piekļuvi “[…] termiņos no informācijas pieprasījuma un informācijas saņemšanas brīža par atļaujas piešķiršanu”. Šāda prasība ir nepieciešama, jo atļaujas pieprasījums tiek adresēts valstij svarīga objekta īpašniekam, tiesiskajam valdītājam un tam ir pilnīgi cits mērķis, savukārt iesniegums par ADTI datu izsniegšanu satur visu nepieciešamo informāciju, lai ADTI turētājs varētu izsniegt svarīgu informāciju un vajadzības gadījumā uzkrāt Projektā minēto informāciju par piekļuvi datiem. 
 

-

Ņemot vērā iepriekš izteiktos iebildumus, kā arī izvērtējot faktisko situāciju ADTI apritē, savstarpējās atkarības un izstrādātos risinājumus, ierosinām, ka ADTI par valstij svarīgiem objektiem apriti nodrošina VZD.
Aprites organizēšanai ar VZD risinājumiem būtu vairāki būtiski ieguvumi:
ADTI datubāzes turētāji regulāri 1 reizi nedēļā uzturēto informāciju iesniedz VZD centrālajā datubāzē (tāda ir normatīvo aktu prasība), tādējādi nodrošinot zināmu aktualitāti pieejamiem datiem par visu Latvijas teritoriju;
Iesniedzējs datus varētu pieprasīt vienā punktā, turklāt par visu Latviju, nevis vērsties pie dažādiem datu sniedzējiem ar dažādiem datu pieprasīšanas un izsniegšanas risinājumiem un datu izsniegšanas termiņiem;
Norādām, ka vieglāk ir integrēt vienu risinājumu ar atļauju izsniegšana modeli datu izplatīšanas un pārvaldības platformā (DAGR) nevis vairākus, nodrošināt šo sistēmu efektīvu sadarbspēju, darbības uzraudzību, kā arī uzskaitīt informācijas pieprasījumus un uzkrāt nepieciešamos datus par pieprasītājiem;
Pašvaldībām nebūtu jāveic būtiski pielāgojumi svarīgas informācijas  izplatīšanai vai jāpalielina pakalpojumu izmaksas.
Savukārt pašvaldības turpinātu nodrošināt svarīgas informācijas par valstij svarīgiem objektiem uzturēšanu arī turpmāk, bet to neizplatītu nekādā veidā ne formā, izņemot pašvaldības iekšienē tās autonomo, deleģēto un citu funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildei atbilstoši spēkā esošiem normatīviem aktiem.

Ja tiek izvēlēts risinājums, ka ADTI datubāžu turētājiem jānodrošina savu esošo datu izplatīšanas risinājumu integrācijas ar valsts sistēmām, vai jānodrošina, piem., datu uzskaitīšana par pieprasījumiem, ar lielāko varbūtību šādi pielāgojumi būs jāveic par maksu. Jānorāda, ka ADTI datubāžu turētājiem nav ieplānots vai paredzēts finansējumu no valsts budžeta sistēmu un risinājumu pielāgošanai, bet tiek uzlikts papildu slogs jaunu procedūru izstrādei, atļauju un pieprasījumu apstrādei un/ vai integrācijai tehniskajos risinājumos, datu izplatīšanas risinājumu pielāgošanai, samaksas uzskaites pielāgošanai, kā arī nākotnē integrācijai ar valsts sistēmām. Projekta anotācijā minētais, ka no ADTI datubāžu turētāju iekasētajām maksām par pakalpojumu tiks finansēta pielāgojumu izstrāde, ir pieņēmums bez objektīva izvērtējuma. Piemēram, šobrīd Rīgas valstspilsētas pašvaldības noteiktā maksa ar pakalpojumu ir 2 EUR par ADTI datnes (25 ha) lejupielādi. Papildu norādām, ka ADTI turētāju uzdevums nav tikai formāli salikt datu bāzē iesniegtos datus, bet tā uzdevumos ietilps pienākums veikt normatīvajos aktos noteiktas darbības ADTI kvalitātes nodrošināšanai, kas ietver gan kamerālu datu pārbaudi, gan datu pārbaudi apvidū, tai skaitā veicot kontrolmērījumus. Tāpat šobrīd nav pilnībā apzinātas pielāgojumu izmaksas vai sniegts to izvērtējums, jo risinājumi (DAGR) ir izstrādes procesā un ieviešana ir paredzēta tikai 2025.gadā. Ir nepieņemami apgalvot, ka pašvaldībām nebūs nekādas ietekmes uz to budžetiem un risinājumu pielāgošanu. Jau tagad ir zināms, ka būs nepieciešama integrācija ar DAGR, kā arī ADTI servisu autorizācijas mehānisma izstrāde, palielināsies administratīvais slogs pieteikumu apstrādei, kā arī ir zināms, ka nevarēs tikt izmantoti esošie risinājumi svarīgas informācijas izsniegšanai bez pielāgojumu veikšanas.

Papildus norādām, ka arī pašvaldības nodrošina ADTI servisus, un tām saglabājas tiesības izplatīt informāciju pilnā apjomā, piem., pašvaldību būvvaldēm, bet šie servisi nav autorizēti risinājumu un šobrīd, bez pielāgojumiem un papildu ieguldījumiem, nav iespējams nodrošināt datu lietotāju uzskaiti pašvaldības iekšienē.

-

Projekta 8.punkts nosaka, ka publiskās pieejamības ierobežošana jānodrošina līdz Valsts zemes dienesta (turpmāk – VZD) noteiktajam termiņam, savukārt, Projekta 24. punkts nosaka konkrētu termiņu – 8 mēnešus “[…] pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.” Lūdzam precizēt termiņu, kurā pašvaldībām jānodrošina piekļuves  ierobežošana, jo šobrīd sanāk, ka maksimālais termiņš ir astoņi mēneši, bet VZD ADTI turētājiem var noteikt daudz īsāku termiņu, piem., 1 mēnesi no noteikumu spēkā stāšanās, ja vien normā lietotais vārds “vienlaikus” nenorāda, ka VZD nedrīkst noteikt īsāku termiņu par 8 mēnešiem.
14.punkts nav atbilstošs, jo nav skaidrs kam un kas ir jāatļauj, proti, pašvaldība, slēdzot deleģēšanas līgumu, pilnībā deleģē personai pienākumu uzturēt datus, nevis nodrošina piekļuvi datiem ar izstrādātiem risinājumiem. Pašvaldība nodod pienākumu uzturēt ADTI datubāzi atbilstoši nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem, tādējādi deleģētai personai kļūstot par datubāzes turētāju. Turklāt persona, kam šāds pienākums deleģēts, ir pielīdzināma pašvaldības iestādei uz konkrētā uzdevumu izpildi attiecināmo tiesību un pienākumu ziņā.

-

Identisks 24. punkta priekšlikumam, skatīt saistīti

Projekta 8.punkts nosaka, ka publiskās pieejamības ierobežošana jānodrošina līdz Valsts zemes dienesta (turpmāk – VZD) noteiktajam termiņam, savukārt, Projekta 24. punkts nosaka konkrētu termiņu – 8 mēnešus “[…] pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.” Lūdzam precizēt termiņu, kurā pašvaldībām jānodrošina piekļuves  ierobežošana, jo šobrīd sanāk, ka maksimālais termiņš ir astoņi mēneši, bet VZD ADTI turētājiem var noteikt daudz īsāku termiņu, piem., 1 mēnesi no noteikumu spēkā stāšanās, ja vien normā lietotais vārds “vienlaikus” nenorāda, ka VZD nedrīkst noteikt īsāku termiņu par 8 mēnešiem.
14.punkts nav atbilstošs, jo nav skaidrs kam un kas ir jāatļauj, proti, pašvaldība, slēdzot deleģēšanas līgumu, pilnībā deleģē personai pienākumu uzturēt datus, nevis nodrošina piekļuvi datiem ar izstrādātiem risinājumiem. Pašvaldība nodod pienākumu uzturēt ADTI datubāzi atbilstoši nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem, tādējādi deleģētai personai kļūstot par datubāzes turētāju. Turklāt persona, kam šāds pienākums deleģēts, ir pielīdzināma pašvaldības iestādei uz konkrētā uzdevumu izpildi attiecināmo tiesību un pienākumu ziņā.

-