Atzinums

Vēršam uzmanību uz mākslu un kultūras universitāšu absolventu nodarbinātības specifiku, kas ne vienmēr ir atspoguļojas Absolventu monitoringā un kas nozīmē, ka izmantotie dati var būt nepilnīgi, iekļaujot jauno kritēriju “Ks” – atbilstoši absolventu monitoringā esošajiem datiem par pēdējiem diviem pieejamajiem absolvēšanas gadiem, augstākās izglītības iestādes absolventu skaits, kas ir nodarbināti kvalificētajos amatos (Starptautiskās standartizētās profesiju klasifikācijas ISCO līmeņos 0-3).
Jāuzsver, ka mākslu un kultūras universitāšu absolventi nereti darba gaitas turpina, slēdzot autoratlīdzības līgumus, darbojas vairākos projektos vienlaikus, strādā kā pašnodarbinātās personas, izmanto kombinētas nodarbinātības formas un slēdz dažādus līgumus. Tas ir secināts arī Centrālās Statistikas pārvaldes 2020.gada Absolventu monitoringa ziņojumā par 2017.gadu, kur apskatīti absolventu ienākumi un VID pieejamie dati, kas var būt nepilnīgi attiecībā uz mākslu un kultūras augstskolu absolventiem. Piemēram, 6.lappusē ir minēts, ka “Zemākie ienākumi vērojami to augstāko izglītības iestāžu absolventiem, kuru nozarēs ir iespējama atšķirīga nodokļu samaksa – piemēram, (..) kultūras un mākslas jomu pārstāvjiem, kuri var slēgt autortiesību līgumus, (..). VID datos šo nozaru pārstāvju ienākumi var būt nepilnīgi.”
(https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/202008/Absolventu_monitorings_zinojums_2020.pdf). Mākslu un kultūras universitāšu absolventi iegūst  darbu ne tikai Latvijas, bet arī pasaules līmeņa koncertzālēs, mākslas telpās, teātros un prestižos kultūras projektos. Mākslu un kultūras universitāšu absolventi veido Latvijas tēlu pasaulē, saņem prestižas balvas un augstu starptautisku novērtējumu, taču tas neatspoguļojas Absolventu monitoringa datos, jo nodarbinātība nav Latvijā. Kopumā absolventu nodarbinātība kā kritērijs ir atbalstāma, taču tajā trūkst mākslinieciskās un radošās nodarbinātības novērtējumam atbilstošs finansējuma aprēķina kritērijs. Uzskatām, ka absolventu panākumi, ja viņi ir ieguvuši darbu prestižā starptautiskā konkurencē, norāda uz augstskolas sniegumu izcilības veidošanā, kas arī ir jānovērtē, aprēķinot snieguma finansējumu šajā kritērijā. Lūdzam izvērtēt iespēju iekļaut šajā kritērijā  datus arī par izcilības sagatavošanu mākslu un kultūras universitātēs, kuras sagatavojušas absolventus, kuriem ir nodarbinātības iespējas starptautiska mēroga prestižās darba vietās un projektos, par ko informāciju varētu apkopot un sniegt katra mākslu un kultūras universitāte.

-

Lūdzam projektā un anotācijā norādīt, kad ir plānots piemērot izmaiņas attiecībā uz 2.pīlāra finansēšanu (formulas maiņu),  izmantojot jaunos kritērijus, vai jaunā formula tiks piemērota no noteikumu grozījumu spēkā stāšanās brīža un tiks attiecīgi precizēts arī 2023.gada  finansējums, vai arī jaunā formula stāsies spēkā finansējuma aprēķinam no 2024.gada.

-

Projektā iekļautajā formulā ar jaunajiem kritērijiem 17.4.apakšpunktā jauno kritēriju svars ir 0,25 (katram kritērijam), tādēļ attiecīgi ir samazināts līdzšinējo kritēriju svars. Poti, Kultūras ministrija īpaši vērš uzmanību uz mākslu un kultūras universitāšu stratēģiskajai specializācijai atbilstošo un nozīmīgo kritēriju  "Mz" – radošo un māksliniecisko projektu ietvaros iepriekšējā gadā piesaistītais finansējums un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošana. Saskaņā ar projektu tā svaru ir paredzēts samazināt – mainīt no 0,1 uz 0,05. Ņemot vērā, ka projekta anotācijā nav sniegti aprēķini, ir risks, ja izmaiņas notiks esošā finansējuma ietvaros, mākslu un kultūras universitātes var saņemt mazāku finansējumu nekā iepriekš. Mākslu un kultūras universitātes, līdztekus studiju darbam un pētniecībai, nodarbojas arī ar māksliniecisko jaunradi, kas ir viens no to darbības uzdevumiem saskaņā ar Augstskolu likumu. Tādēļ lūdzam anotācijā sniegt informāciju pa gadiem, kāds ir plānotais pieaugums  2.pīlāra finansējumam, kāds pieejamais un plānotais papildu finansējums mākslu un kultūras universitātēm, salīdzinot ar 2022. gadā plānoto finansējumu.

-

Kritērijs “absolventu nodarbinātība” kā snieguma kritērijs ir atbalstāms, jo tas tiešā veidā norāda uz augstskolas studiju kvalitāti un tātad arī uz sniegumu. Projektā ir ieļautais kritērijs par absolventu nodarbinātību (“As”) mērīs to, vai absolventi strādā kvalificētajos amatos saskaņā ar Starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju. Jaunajam kritērijam nepieciešamos datus iestādes līmenī izmantos no ikgadējā Absolventu monitoringa sistēmas. “As” – atbilstoši absolventu monitoringā esošajiem datiem par pēdējiem diviem pieejamajiem absolvēšanas gadiem, augstākās izglītības iestādes Latvijā nodarbināto absolventu skaits, kas ir svērts, reizinot studējošo skaitu katrā tematiskajā jomā un līmenī augstākās izglītības iestādē ar attiecīgās jomas un līmeņa koeficientu, saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas  izstrādātajiem studiju līmeņu un tematisko jomu koeficientiem. Lūdzam precizēt formulējumu anotācijas projektā par absolventu skaitu, par ko anotācijas sadaļā “Risinājuma apraksts” ir norādīts, ka tas “tiek svērts atbilstoši SIA KPMG Baltics veiktajam pētījumam par studiju vietas bāzes izmaksu un studiju programmu izmaksu aktualizēšanu”. Aicinām projekta anotācijā precizēt, kā veidosies “As” kritērijs. Proti, vai absolventu skaits tiks reizināts ar studiju programmai piemērojamo koeficientu, kurš noteikts Ministru kabineta noteikumos vai SIA KPMG Baltics pētījumā.

-

Ierosinām, ka "Mz" aprēķina metodikā nepieciešams ņemt vērā arī bakalaura līmeņa studentu iesaisti, jo studiju virziena Mākslas profesionālo bakalaura studiju programmu ietvaros studiju process lielā mērā tiek balstīts mākslinieciskajā jaunradē. Turklāt mūzikā un skatuves mākslā profesionālā kvalifikācija tiek piešķirta bakalaura studiju līmenī. Un studiju virzienā “Izglītība un pedagoģija” (Mākslu pedagoģijā) nav maģistra un doktora līmeņa studijas. Esošais normatīvais regulējums nosaka, ka "Mz" aprēķina metodikā ir ņemti vērā tikai tie ārējo finansējumu piesaistītie projekti, kuru īstenošanā ir bijuši iesaistīti tikai maģistranti vai doktoranti.

-