Atzinums

Lūdzam papildināt 4.1. nodaļas "Papildus plānotie mērķa scenārija pasākumi" pasākuma M.6.2.2. aprakstu, ka pie pētījumiem jāņem vērā arī paskābinātu šķidrmēslu lietošana uz augsnes reakciju. Latvijā no 2021. līdz 2024. gadam 40% no augsnēm nepieciešama kaļkošana. Ja tiek veicināta paskābinātu šķidrmēslu lietošana jāizvērtē arī, lai tā neietekmētu augsni un nepastiprinātu augsnes degradāciju.
 

Pasākuma izvēles pamatojums: Virsmēslojuma gadījumos ir nepieciešams meklēt papildus iespējas samazināt amonjaka emisijas. Samazinot šķidrmēslu vides reakciju jeb pH, samazinās amonjaka iztvaikošanas risks un ievērojami var tikt samazinātas amonjaka emisijas, taču nepieciešams izvērtēt pasākuma efektivitāti pret nepieciešamajām investīcijām, jo ir nepieciešamas atbikstošas tehnoloģijas, tāpat jāizvērtē šāda pasākumu piemērotība tieši virsmēslojuma gadījumos, kur ierobežojums varētu būt kultūras tolerance pret paskābināto šķidrmēslu pH un augsnes reakcija (pH).
 

Lūdzam precizēt nodaļas “Papildus plānotie mērķa scenārija pasākumi” 8. rīcības virziena "Gaisa kvalitātes monitorings un pārvaldība" pasākumu M 8.6. “Normatīvajos aktos ietvert deleģējumu pašvaldībām izdot saistošos noteikumus par jaunveidoto ainavu un zaļumstādījumu apsaimniekošanu”, atbildīgo institūciju ZM aizstājot ar VARAM, Zemkopības ministriju saglabājot kā līdzizpildītāju. Zaļumstādījumu apsaimniekošana atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktam ir pašvaldību autonomā funkcija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, atbilstoši tās nolikumam, ir vadošā valsts pārvaldes iestāde pašvaldību attīstības un pārraudzības jomā.
Vienlaikus lūdzam pasākuma nosaukumā svītrot vārdus "normatīvajos aktos ietvert deleģējumu" un svītrot rezultatīvo rādītāju “1) piekritīgā normatīvā akta noteikšana”, jo Pašvaldību likuma 44. panta otrā daļa jau paredz, ka Dome var izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzēto funkciju izpildes kārtību. Uz šī pilnvarojuma pamata jau ir izdoti “Saistošie noteikumi par koku ciršanu ārpus meža un apstādījumu aizsardzību Liepājas valstspilsētas pašvaldības teritorijā” (Liepājas pilsētas domes 13.06.2024. saistošie noteikumi Nr. 25), “Par koku ciršanu ārpus meža un apstādījumu aizsardzību Jūrmalas valstspilsētā” (Jūrmalas pilsētas domes 27.06.2024. saistošie noteikumi Nr. 28), “Par koku, kas aug ārpus meža, aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu” (Rīgas domes 12.06.2024. saistošie noteikumi Nr. RD-24-276-sn) u.c. pašvaldību saistošie noteikumi.
Tāpēc nav nepieciešams meklēt citu piekritīgo normatīvo aktu un paredzēt citu pilnvarojumu pašvaldībām izdot saistošos noteikumus par jaunveidoto ainavu un zaļumstādījumu apsaimniekošanu. Lūdzam arī attiecīgi precizēt pasākuma M 8.6. aprakstu tabulas beigās un precizēt vai svītrot piezīmi Nr. 111.
 

-

Iebilstam pret B. sadaļas papildināšanu ar jaunu plānoto pasākumu -
B.6.4.4. “Ieviest un uzturēt LKLPSP ietvaros īstenoto pasākumu rezultatīvo rādītāju monitoringa sistēmu”.

Nepieciešams to svītrot no B sadaļas, jo nav iekļauts esošajā Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2025.–2030. gadam. Nav skaidrs, kādi rezultatīvie dati Lauku atbalsta dienestam būtu jāapkopo. Arī finansējums šādai darbībai KLP SP nav paredzēts
 

-

Nesaskaņojam nevienu no 6. punktā “Rīcības virziens - emisiju samazināšana lauksaimniecības sektorā” iekļautajiem pasākumiem (M6.1.1. līdz M.6.4.3.), bez plašākas diskusijas par to saturu ar Lauksaimnieku konsultatīvo padomi
 

-

3.5. nodaļā Amonjaka emisijas - tekstā ir minētas vairākas prognozes (cipari), tādēļ lūdzam KEM papildināt šo nodaļu ar atsaucēm uz konkrētiem datu avotiem, no kuriem šīs prognozes ir iegūtas.

3.5. Amonjaka emisijas
NH3 emisiju galvenais avots ir lauksaimniecības sektors, un tas prognozētajās 2030. gada emisijās sastāda apmēram 85 % no kopējām emisijām. Prognozētās kopējās amonjaka emisijas 2030. gadā ir par 7 % mazākas nekā 2022. gadā. Prognozētās lauksaimniecības sektora emisijas 2030. gadā ir par 7,3 % mazākas nekā 2022. gadā.
Emisiju prognozes ietekmē sagaidāmās lauksaimniecības sektora attīstības tendences (aktivitātes dati) un plānotie pasākumi lauksaimniecībā. Prognozes  paredz, ka līdz 2030. gadam samazināsies NH3 emisijas gan no kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmām, gan no augkopības aktivitātēm. Aktivitāšu datu prognozes uzrāda, ka 2030. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, samazināsies slaucamo govju skaits par aptuveni 15 %, savukārt to produktivitāte minētajā laika periodā palielināsies par 23 %. Tiek prognozēts, ka sējumu platība 2030. gadā pieaugs par apmēram 4,3 %, salīdzinot ar 2020. gadu, un izmantoto minerālmēslu apjoms – par apmēram 2,3 %.
 

-

Iebilstam pret pašreizējo formulējumu 3.5. nodaļā "Amonjaka emisijas", jo tekstā ir neprecizitātes attiecībā uz pasākumu plānoto ieviešanu, atsaucēm uz LKLPSP, kā arī neskaidrībām par emisiju prognožu laika ietvaru.
Precizējumi:
"LKLPSP" aizstāt ar "KLP SP", lai saglabātu konsekvenci ar citos nozares dokumentos lietoto saīsinājumu. Labot formulējumu par pasākumu ietekmi, lai tas būtu skaidrāks un precīzāks.  Kā arī papildināt saīsinājumu sarakstu ar saīsinājumu ”KLP SP – Kopējās lauksamniecības politika stratēģiskais plāns 2023.-2027.gadam”
 

Būtisku amonjaka emisiju samazinājumu lopkopības sektorā rada bioloģiskās piena lopkopības īpatsvara palielināšana, kā arī pasākumi, kas vērsti uz videi draudzīgu kūtsmēslu apsaimniekošanu ārpus dzīvnieku novietnēm. Augkopības sektorā nozīmīgi ir visi pasākumi, kas samazina lietoto slāpekļa minerālmēslu daudzumu, ieskaitot slāpekli piesaistošu kultūraugu audzēšanu un precīzu minerālmēslu lietošanu (plašāku aprakstu par lauksaimniecības sektora scenārijos ietvertajiem pasākumiem skatīt 4.1. nodaļā pasākumu 6. rīcības virzienā). Tā kā KLP SP pasākumu ieviešana uzsākta no 2023. gada, tad pasākumu ietekme uz aprēķinātām emisiju prognozēm ir sagaidāma ne agrāk kā 2024. gadā
 

Iebilstam pret plāna nosaukumā iekļautā termiņa maiņu no 2020 – 2030 uz 2025 – 2030, jo plāna mērķis (9.lpp) ietver arī 2020.gadu.

Vienlaikus, lūdzam visā tekstā svītrot norādes, ka KLP SP pasākumi tiek ieviesti no 2024. gada, jo to ieviešana jau ir uzsākta 2023. gadā.
Tā kā KLP SP finansējums ir paredzēts 2023-2027.gadam, lūdzam tā arī minēt pie norādītajiem pasākumiem.
 

-

Lūdzam precizēt informāciju par pasākumu M.6.1.2., īpaši attiecībā uz vidēji lielām un lielām putnkopības saimniecībām.
 

-

Lūdzam precizēt atbildīgo institūciju par rīcības plāna pasākuma B.6.2.5. Veicināt biogāzes ražošanu, svītrojot ZM un aizvietojot ar KEM, ņemot vērā KEM sniegto atbalstu saskaņā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.2. specifiskā atbalsta mērķi "Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana – biometāns". Skaidrojam, ka KLP SP neparedz specifisku atbalstu biogāzes ražošanai, turklāt lauksaimnieku interese veikt finanšu ietilpīgus ieguldījumus biogāzes ražotņu izveidē bez ekonomiskā ieguvuma ir kritiski zema.
 

-

Lūdzu precizēt 1.5.6. nodaļas aprakstu, jo tajā minētie KLP SP politikas virzieni ietver tikai emisijas samazināšanas aspektus, nevis visus galvenos KLP SP politikas virzienus. Kopumā kopējās lauksaimniecības politikai ir izvirzīti 9 specifiski mērķi un 1 horizontālais mērķis, kas aptver ekonomiskos, vides/klimata un sociālos aspektus. Šo mērķu sasniegšanai Latvijas KLP SP ir paredzēti vairāk nekā 80 atbalsta pasākumi jeb intervences. Lūdzu šajā nodaļā precizēt arī citus normatīvos aktus, kuros ir noteikti amonjaka emisijas samazinoši pasākumi. KLP SP nav vienīgais dokuments.
 

-

3.1. nodaļas Bāzes scenārijā iekļautās rīcībpolitikas un pasākumi 6. Rīcības virzienā - emisiju samazināšana lauksaimniecības sektorā B.6.1.1. apakšpasākumā Veicināt jauno tehnoloģiju izmantošanu, lai nodrošinātu precīzu minerālmēslu lietošanu pie:
1) Rezultatīvā rādītājā ir nepieciešams skaidri norādīt informācijas avotu mērķa platībai, kā arī pievienotajam aprakstam. Vēršam uzmanību, ka attiecīgais pasākums tiek īstenots jau no 2023. gada, un uz to var pretendēt jebkurš pretendents, kuram ir attiecīgā precīzā tehnoloģija. Pasākumā netiek noteikti platību sliekšņi.
2) Lūdzu precizēt, ka piešķirtais KLP SP finansējums attiecas uz laika posmu no 2023. līdz 2027. gadam, un tas ir pieejams I pīlāra ekoshēmu intervences ietvaros. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka „Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2025.-2030. gadam” attiecas uz periodu no 2025. līdz 2030. gadam. Tāpat jānorāda, ka norādītais finansējums ir paredzēts tikai ekoshēmas intervencēm un neietver II pīlāra investīciju pasākumam novirzīto finansējumu.
 

1) KLP SP I pīlāra ekoshēma intervences TM4.5. “Slāpekļa un amonjaka emisiju, un piesārņojumu mazinošas lauksaimniecības prakses”  noteiktā mērķa platība 2027. gadā 237 313 ha
(Saskaņā ar ….pasākums ir nozīmīgs graudkopības saimniecībām ar LIZ platību, kas lielāka par 200 ha un attiecināt uz 5 % no kopējās kviešu platības valstī un 1 % no kopējās rapšu platības valstī uz 2025.gadu un 11 % no kopējās kviešu platības valstī un 4 % no kopējās rapšu platības valstī līdz 2030.gadam).

2) 1) 22 milj. EUR no 2023-2027.gadam – KLP SP I pīlāra ekoshēmu intervences ietvaros ieviesta intervence TM4.5. “Slāpekļa un amonjaka emisiju, un piesārņojumu mazinošas lauksaimniecības prakses” (TM U4.5.2 - Precīzā minerālmēslu un AAL izkliede);
 2) II pīlārā investīciju intervences ietvaros, LA 4.1.2.“Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka emisijas samazinošajiem pasākumiem un klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās”.
 

3.1. nodaļas Bāzes scenārijā iekļautās rīcībpolitikas un pasākumi 6. Rīcības virzienā - emisiju samazināšana lauksaimniecības sektorā B.6.1.3. apakšpasākumā Veicināt slāpekli piesaistošu kultūraugu audzēšanu kolonnā:
1) Rezultatīvā rādītājā ir nepieciešams skaidri norādīt informācijas avotu mērķa platībai, kā arī pievienotajam aprakstam no kā izriet aprēķinātais īpatsvars par tauriņzieži kultūraugu rotācijā no kopējās LIZ platības valstī 2025. gadam un 2030. gadam.
2) Lūdzu precizēt, kādiem pasākumiem un par kādu laika posmu ir norādīts finansējums, ietverot atsauci uz informācijas avotu.
 

-

3.1. nodaļas Bāzes scenārijā iekļautās rīcībpolitikas un pasākumi 6. Rīcības virzienā - emisiju samazināšana lauksaimniecības sektorā B. 6.2.3.apakšpasākumā Veicināt tiešo šķidro kūtsmēslu iestrādi augsnē ar: 1) cauruļvadu izkliedēšanas sistēmu, 2) tiešas iestrādes izkliedētāju, 3) lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, 4) lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem, kolonnā:
1)  Rezultatīvā rādītājā ir nepieciešams norādīt informācijas avotu pievienotajam aprakstam. Priekšlikums pievienot mērķa platību, jo KLP SP ietvaros ir ieviests pasākums,  kas vērsts uz tiešo šķidro kūtsmēslu iestrādi augsnē, izmantojot konkrētās tehnoloģijas, nodrošinot, ka pievienotais rezultāta rādītājs (mērķa platība) būs saskanīga ar norādīto finansējumu.
2) Lūdzu precizēt, ka piešķirtais KLP SP finansējums attiecas uz laika posmu no 2023. līdz 2027. gadam, un tas ir pieejams I pīlāra ekoshēmu intervences ietvaros. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka „Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2025.-2030. gadam” attiecas uz periodu no 2025. līdz 2030. gadam. Tāpat jānorāda, ka norādītais finansējums ir paredzēts tikai ekoshēmas intervencēm un neietver II pīlāra investīciju pasākumam novirzīto finansējumu.
 
 

(1) KLP SP I pīlāra ekoshēma intervences TM4.5. “Slāpekļa un amonjaka emisiju, un piesārņojumu mazinošas lauksaimniecības prakses”  noteiktā mērķa platība precīzai šķidrmēslu iestrādei 2027. gadā 21 357 ha.
(2)  1) 3,17 milj. EUR no 2023-2027.gadam KLP SP ietvaros I pīlāra ekoshēmu intervences ietvaros, TM4.5. sadaļa “Slāpekļa un amonjaka emisiju, un piesārņojumu mazinošas lauksaimniecības prakses” (TM U4.5.1 - Precīzā šķidrmēslu iestrāde);
2) Darbība II pīlāra investīciju intervences ietvaros, LA.4.1.2.atbalsts.
 

Lūdzam papildināt 4.1. nodaļas "Papildus plānotie mērķa scenārija pasākumi" pasākuma M.6.1.1. rezultatīvo rādītāju. Ureāzes inhibitiori saskaņā ar Regulu 2019/1009 ir mēslošanas līdzekļi un mēslošanas līdzekļu komponentmateriāli, ka Latvijā regulē Meslošanas līdzekļu aprites likums. Attiecībā uz gadījumiem, kad inhibitors ir komponentmateriāls, likumdošana regulē urīnviela (karbamīda) tirdzniecību, bet netiek atsevišķi izdalīti produkti, kuriem ir pievienot ureāzes inhibitors. Attiecībā uz gadījumiem, kad inhibitors ir gala produkts, Latvijā ir tikai viens produkts, ko likumīgi drīkst tirgot. Visbiežā, tiek lietoti gatavi produkti, kam pievienots inhibitiors nevis inhibitori paši par sevi. Lai varētu iegūt datus, nepieciešami grozījumi MK noteikumos par mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecību jānodala urīnviela (karbamīds) no urīnvielas (karbamīda) ar ureāzes inhibitoru.
 

Veikti grozījumi MK noteikumos par mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecību.