Atzinums

VII nodaļā Dabas pieminekļi noteikta tikai aizsargājamu koku aizsardzība un apsaimniekošana, par pārējiem dabas pieminekļiem nekas nav minēts

-

Aicinām noteikt dabas parka platību un saskaņā ar  MK 9.03.1999. noteikumos Nr.83 "Noteikumi par dabas parkiem" noteikto, vai, ja paredzēta dabas parka paplašināšana, tad aicinām vienlaikus virzīt grozījumus šajos noteikumos.

-

VMD ieskatā pārāk stingra prasība lauku viensētām visā dabas parka (7874 ha) platībā, jo var būt dažādas situācijas un vajadzības. Rosinām vismaz noteikt, ka var cirst ar DAP atļauju.

-

Nepieciešams konkretizēt, kā šīs dzīvotnes Ozolā atšķirt no jebkuriem citiem sugu novērojumu punktiem (piemēram, novērots aizsargājams putns) un vai dzīvotne attiecas uz visu meža nogabalu, ja arī aizsargājamā suga sastopama, piemēram, tikai vienā punktā.
 

-

Punktā noteiktais atkārto jau citos punktos minētās prasības attiecībā uz atmirušās koksnes saglabāšanu, izņemot celmus. Lūdzam izvērtēt punkta lietderību.

-

Izteikt 18.7. apakšpunkta daļu "izņemot mežacūku medības un gadījumos, ja ir konstatēti būtiski medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi lauksaimniecības zemēm, kā arī lai nepieļautu sevišķi bīstamo slimību (A kategorijas slimību) vai zoonožu izplatīšanos" kā atsevišķu apakšpunktu, lai būtu nepārprotami uztverama noteiktā norma un būtu saprotams, ka regulējamā režīma zonā ir aizliegta saimnieciskā un citu veidu darbība, izņemot medības no 16. augusta līdz 15. aprīlim, kā arī mežacūku medības un gadījumos, ja ir konstatēti būtiski medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi lauksaimniecības zemēm, kā arī lai nepieļautu sevišķi bīstamo slimību (A kategorijas slimību) vai zoonožu izplatīšanos. 

-

Teikums par apšu jaunaudžu kopšanu ir lieks, jo MK noteikumu "Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi" 8.punkts un 8.4. apakšpunkts jau nosaka, ka maksimālais koku skaits netiek ierobežots mežaudzēs, kurās valdošā koku suga ir baltalksnis, apse, vītols vai blīgzna, kas nozīmē, ka šīm sugām kopšanu drīkst neveikt.

-

Nav nepieciešams dublēt 14.punktu, kurā jau ir noteikts, kāda un kādā apjomā atmirusī koksne jāsaglabā visā dabas parkā, tādēļ 20.6. punktu rosinām svītrot.

-

VMD ieskatā DAP papildus iesaiste bīstamo koku izvērtēšanā nav nepieciešama, tādēļ lūdzam izvērtēt šāda papildus birokrātiskā sloga nepieciešamību.

-

11.18. punkts paredz, ka dabas parka teritorijā aizliegts veikt mežsaimniecisko darbību no 1.marta līdz 15.septembrim. Ņemot vērā, ka kokmetriālu izvešana arī ir mežsaimnieciskā darbība, ir lieki dublēt jau noteikto, tādēļ 22.punktu rosinām svītrot.

-

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.325 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanu mežā" noteiktu īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai mežā veic atmežošanu, t.i. tiek veikta atmežošanas cirte, nevis cita cirte - lūdzam novērst pretrunu.

-

1) Nav saprotama punkta jēga, ņemot vērā, ka šajās audzēs nav aizliegta izlases cirte līdz biezībai 0,4, kā arī sekojoša kailcirte noteiktā platībā. Rosinām šo punktu svītrot.
 

-

2) apakšpunkts attiecībā uz apšu jaunaudžu kopšanu ir lieks, jo MK noteikumu "Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi" 8.punkts un 8.4. apakšpunkts jau nosaka, ka maksimālais koku skaits netiek ierobežots mežaudzēs, kurās valdošā koku suga ir baltalksnis, apse, vītols vai blīgzna, kas nozīmē, ka šīm sugām kopšanu drīkst neveikt.

-

Neveiksmīga punkta redakcija, no kuras īsti nav saprotams, kas domāts pateikt - atļauta sanitārā izlases cirte līdz minimālajam šķērslaukumam un masveidīgas astoņzobu mizgrauža invāzijas gadījumā sanitārā cirte pēc VMD atzinuma saņemšanas (sanitārā vienlaidus cirte)? Lūdzam noformulēt skaidrāk, ja nepieciešams, atsevišķos teikumos. VMD iebilst pret papildus regulējuma sarežģīšanu saistībā ar konkrētiem ciršu veidiem un attiecīgiem šķērslaukumiem (minimālais šķērslaukums atbilst kopšanas cirtei, nevis izlases cirtei). 

-

Rosinām svītrot 29.5.punktu, jo apakšpunktos ir noteiktas kailcirtes maksimālās platības, kā rezultātā kailcirte ir atļauta, tikai ierobežotā platībā (nav pilnīgs kailcirtes aizliegums). 

-

14.punktā jau ir regulēta atmirušās koksnes saglabāšana visā dabas parka teritorijā. 30.punkts attiecībā uz dabas parka zonu netieši dublē 14.punktu, tādēļ ir svītrojams.

-

Rosinām svītrot iekavas "(koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru)", lai nerodas pretruna starp teikuma sākuma daļu (lielāko izmēru, resnākos) un iekavās minēto.

-

Visi turpmākie punkti attiecas tikai uz aizsargājamiem kokiem, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi turpmāk nav minēti, tādēļ šis apakšpunkts ir lieks.

-

Iebilstām par anotācijā ietverto norādi, ka noteikumu projekts neparedz lielāku slogu iedzīvotājiem, fiziskām vai juridiskām personām. Šī brīža piedāvātā noteikumu projekta redakcijā  vismaz 21 vietā tiek prasīti saskaņojumi un atzinumi, pie tam papildus vēl tiek prasīti,  eksperta atzinumi, tai skaitā darbībām, kas ieplānotas dabas aizsardzības plānā. Līdz ar to, tas paredz lielāku slogu iedzīvotājiem, fiziskām vai juridiskām personām.

-

Visā noteikumu projektā izmantot šādus termiņus :
1.marts līdz 31.jūlijs un 1.augusts līdz 29.februāris.
Lūdzam visā noteikumu projektā izmantot vienu termiņu, jo dabas aizsardzības plānā nav pamatoti termiņa pagarinājumi.

-

Noteikumu projektā kopējie dabas parka hektāri ir norādīti jau ar iekļauto paplašinājumu, tāpēc arī kartogrāfiskajā materiālā ir nepieciešams iekļaut paplašinājumu. Dabas aizsardzības plānā ir jau saskaņota dabas aizsardzības plāna Vecumu meži robeža ar paplašinājumu, kas nav ņemts vērā.

-

Darbības, kas plānotas dabas aizsardzības plānā jau ir akceptētas ar apstiprināto plānu, tādēļ izsakām priekšlikumu papildināt 8.punktu ar 8.4.apakšpunktu.

Papildināt 8.punktu ar 8.4.apakšpunktu uz izteikt to šādā redakcijā:
8.4. kuras tiks veiktas saskaņā ar dabas aizsardzības plāna apsaimniekošanas pasākumu plānu. 

 

Priekšlikums ir dzēst šo apakšpunktu, jo tas nav aktuāls konkrētai teritorijai.

-

Priekšlikums dzēst 11.15. apakšpunktu, jo dublējas ar 12.1.apakšpunktu. Noteikumu projekta 12.1. apakšpunkts jau nosaka, ka aizliegts veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu bez Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas.

-

Priekšlikums dzēst 11.16. apakšpunktu. Noteikts līnijas garums un tās līkumainība dabā ir plaši interpretējams jēdziens un šāda nosacījuma administrēšana līdz ar to ir neiespējama. Tā kā  teritorija ir apsaimniekota jau ilgstošu laiku, tad  pievešanas ceļu vietas dabā ir redzamas. Piespiedu  līkumošana būs saistīta ar papildus augošu koku ciršanu citam pievešanas ceļam. Pastāv arī paliekošo koku bojāšanas risks. Ņemot vērā robežas tuvumu un teritorijas apdzīvotības blīvumu, nav arī aktuāls ainavas faktors.

-

Papildināt ar 11.18.6. apakšpunktu.Attiecināt šādu formulējumu uz visu teritoriju, vienkāršojot attieksmi pret šādiem bojājumiem, tai pat skaitā izpildot šo bīstamo kaitēkļu apkarošanas nosacījumus.
 

11.18.6. koku ciršanu egļu astoņzobu mizgrauža Ips typographus savairošanās gadījumos, ja bojāto koku tūlītēja neizvākšana var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas parka veic ja  ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums, kurā noteikts konkrēts apjoms šo bojāto koku izvākšanai.

Dabas aizsardzības plānā nav pamatots 11.18. apakšpunktā noteiktais termiņa pagarinājums.

11.18.veikt mežsaimniecisko darbību no 1. marta līdz 31.jūlijam, izņemot:  

 

Dzēst 12.3. punktu un papildināt ar jaunu punktu noteikumu projektu.Papildināt noteikumu projektu ar 11.22. apakšpunktu.

11.22. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plānā paredzēto biotopu atjaunošanai.

12.4. punktā svītrot vārdus medību infrastruktūru (torņi, barotavas), jo nav samērīgi no administratīvā sloga viedokļa, ka arī nav nepieciešams no dabas parka izveides mērķa sasniegšanas viedokļa visā dabas parka teritorijā rakstiski saskaņot medību infrastruktūras objektu ierīkošanu, kas nav stacionāras būves.

12.4. ierīkot dabā publiski pieejamus dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus (tai skaitā digitālos maršrutus) skatu torņus, atpūtas vietas, ugunskuru vietas, telšu vietas, informācijas stendus, norādes zīmes, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus;

Ja pasākumi paredzēti Dabas aizsardzības plānā, tiem nav nepieciešama atkārtota Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.

13.2.4. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas vai atjaunošanas pasākumu īstenošanai, darbībām, kuras nav paredzētas dabas aizsardzības plānā.

Noteikumu projekta 18. punktu papildināt ar jaunu apakšpunktu, paredzot, ka regulējamā režīma zonā ir aizliegta saimnieciskā un citu veidu darbība, izņemot: ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai nepieciešamo pasākumu īstenošana. Ja pasākumi ir paredzēti dabas aizsardzības plānā, tiem nav nepieciešama atkārtota Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja (kā to paredz noteikumu projekta 18.3.3. apakšpunkts).

18.12.¹ ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai nepieciešamo pasākumu īstenošana

1) Ņemot vērā, ka egļu astoņzobu mizgrauža gadījumā nav iespējams precīzi noteikt katru kaitēkļa bojāto koku, kā arī atsevišķas egles pakļautas lielam vējgāžu riskam, tādēļ rosinām no saglabājamiem augstspējīgiem kokiem izslēgt egli. 
2) Kaitēkļa apkarošanai efektīvākā metode ir sanitārā vienlaidus cirte, kurā nav lietderīgi norādīt izcērtamo koku apjomu, tādēļ rosinām šo prasību attiecināt tikai uz sanitāro izlases cirti.

18.10. sanitārā cirte, ja egļu astoņzobu mizgrauža Ips typographus bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus regulējamā režīma un dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums, kurā izlases cirtes gadījumā noteikts konkrēts apjoms šo bojāto koku izvākšanai, pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus, izņemot egli;

Priekšlikums svītrot šo punktu un 11.18.6. apakšpunkta formulējumu attiecināt uz visu teritoriju, vienkāršojot attieksmi pret šādiem bojājumiem, tai pat laikā  izpildot šo bīstamo kaitēkļu apkarošanas nosacījumus.

-

Aizstāt 20.1. apakšpunktā vārdus “1. marta” ar vārdiem “16. aprīļa”, lai noteiktu vienotu periodu medībām dabas lieguma zonā un regulējamā režīma zonā.

Aizstāt 20.1. apakšpunktā vārdus “1. marta” ar vārdiem “16. aprīļa”.

Papildināt un izteikt 20.2. apakšpunkta pirmo teikumu jaunā redakcijā. Redakciju nepieciešams precizēt, lai normu nepamatoti neattiecinātu  uz dabisku procesu rezultātu .Mazināt  administratīvo slogu – dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas nepieciešamību.
 

20.2.veikt mērķtiecīgas darbības, kuru rezultātā tiek mainīta purva, meža, krūmāja vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;

Tiek izteikts priekšlikums 20.14. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, jo nav noteikts teritorijas mērogs, platība, tādēļ ir iespējama plaša šāda nosacījuma interpretācija, attiecinot gan visu zonu, dažiem meža kvartāliem, visu īpašumu (kadastra vienību).

20.14. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus sporta, piedzīvojumu un citu veidu pasākumus, sacensības un treniņus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku.

Noteikumu projekta 21. punktā lūdzam svītrot tā pēdējo teikumu, jo bīstamo koku kritēriji ir noteikti citos tiesību aktos. Ja šādi koki vienlaikus ir arī dižkoki vai aizsargājami koki, uz tiem attiecas cits normatīvais regulējums. Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums ir lieks administratīvais slogs.

21. Lai novērstu apdraudējumu dabas parka apmeklētājiem un infrastruktūras objektiem, dabas lieguma zonā bīstamos kokus cērt citā cirtē.

Dzēst 22. punktu. Nav nepieciešams šāds regulējums, ja visā teritorijā ir noteikts mežsaimnieciskās darbības aizliegums noteiktā laika periodā.

-

1) Ņemot vērā, ka egļu astoņzobu mizgrauža gadījumā nav iespējams precīzi noteikt katru kaitēkļa bojāto koku, kā arī atsevišķas egles pakļautas lielam vējgāžu riskam, tādēļ rosinām no saglabājamiem augstspējīgiem kokiem izslēgt egli.

2) Egļu astoņzobu mizgrauža apkarošanai efektīvākā metode ir sanitārā vienlaidus cirte, kurā nav lietderīgi norādīt izcērtamo koku apjomu, tādēļ rosinām šo prasību attiecināt tikai uz sanitāro izlases cirti.

23. Dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta, ja meža slimību, kaitēkļu dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums, kurā izlases cirtes gadījumā noteikts konkrēts apjoms šo bojāto koku izvākšanai, pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Veicot cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus, izņemot egli.

Dzēst 23. punktu. Attiecināt 11.18.6. apakšpunkta formulējumu uz visu teritoriju, vienkāršojot attieksmi pret šādiem bojājumiem, tai pat laikā  izpildot šo bīstamo kaitēkļu apkarošanas nosacījumus.

-

Priekšlikums 24. punktu izteikt jaunā redakcijā, jo rakstiskas atļaujas saņemšana, papildus eksperta atzinumam, ir lieks administratīvais slogs, īpaši, ja šis pasākums jau paredzēts dabas aizsardzības plānā.

Izteikt 24. punktu sekojošā redakcijā:
24. Dabas lieguma zonā Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumu veikšanai un bioloģiskās daudzveidības veicināšanai mežaudzē kokus cērt citā cirtē atbilstoši sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumam.

Dzēst 25. punktu, jo ne dabas aizsardzības plānā, ne citur nav ziņu un pierādījumu par bebru populācijas apdraudētību šai teritorijā, kā arī valstī kopumā. Bebru aizsprostu bojāšana  veicina tikai bebru pārvietošanos, bet neietekmē kopējo populācijas skaitu.

-

Dzēst 29.3. apakšpunktu. Attiecināt 11.18.6. apakšpunkta formulējumu uz visu teritoriju, vienkāršojot attieksmi pret šādiem bojājumiem, tai pat laikā, izpildot šo bīstamo kaitēkļu apkarošanas nosacījumus.

-

Dzēst 29.4.1.1. apakšpunktu, jo tas nepamatoti palielina administratīvo slogu - saskaņot zemes lietošanas kategorijas maiņu, kas notikusi dabisku procesu norises rezultātā.

-

Izteikt 29.4.4. apakšpunktu jaunā redakcijā, jo norma nenosaka teritorijas mērogu, platību, tādēļ ir iespējama plaša šāda nosacījuma interpretācija, attiecinot gan visu zonu, dažus meža kvartālus, visu īpašumu (kadastra vienību), kā arī atļauto cilvēku skaitu noteikt vienotu visai teritorijai , šai gadījumā 50.

29.4.4.organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, sporta, piedzīvojumu un citu veidu pasākumus, sacensības un treniņus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku.

Lūdzam precizēt "Risinājuma apraksts". Risinājuma apraksts izstrādāts vispārīgi, nav risinājumu, kas būtu īpaši raksturīgi un nepieciešami tieši konkrētai teritorijai. Anotācija ir neprecīza - ir arī minēti nosacījumi, kas nav atspoguļoti Noteikumu projektā. Lūdzam tos koriģēt atbilstoši Noteikumu projektam.

-