Atzinums

Likumprojekts paredz klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam, taču šobrīd tas nosaka darbību virzienus, kas veicami klimatneitralitātes sekmēšanai līdz 2030. gadam. Lūdzam adresēt jautājumu, kādi soļi veicami (un mērķi sasniedzami) un kur tie tiks noteikti attiecībā uz klimatneitralitātes sasniegšanas turpināšanu pēc 2030. gada. 
Vienlaikus likumprojekta mērķī netiek atspoguļoti šobrīd anotācijā norādītā mērķa pamatojuma aspekti, kas saistāmi ar finanšu mehānismu regulēšanu un ES fondu finansējuma apguvi, tas ir, šobrīd likumprojekta mērķī netiek apkopoti tā pamatojumā norādītie aspekti un otrādi - pamatojumā norādītais nesakrīt ar likumprojekta mērķi, tādējādi nav skaidras savstarpējas sasaistes starp likumprojekta mērķi un tā pamatojumu. Attiecīgi lūdzam salāgot likumprojekta mērķi un tā pamatojumu.
 

-

Lūdzam precizēt 11. panta ceturto daļu, nosakot, ka Sociālā klimata fonda finansējuma izmantošana var tikt nodrošināta arī citos veidos ne tikai ar projektu konkursiem, jo Sociālā klimata fonda regula paredz arī tiešo ienākumu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Tāpat Sociālā klimata fonda finansējumu var paredzēt piešķirt arī ierobežotam saņēmēju lokam, līdz ar to lūdzam skaidrot vai definēt savādāk projektu iesnieguma konkursu organizēšanu. Uzskatām, ka pašreizējā redakcija nenodrošina viennozīmīgu izpratni par to, kas saprotams ar jēdzienu “projektu iesniegumu konkursu nolikums”,  šāds definējums šobrīd ierobežo SKF finansējuma piešķiršanas iespējas un šāda neskaidrība var radīt interpretācijas riskus par normatīvā regulējuma veidu un juridisko spēku.

Papildu  iebilstam pret Ministru kabineta deleģējumu attiecībā uz projektu iesnieguma konkursa nolikuma izdošanu. Norādām, ka atbilstoši likumprojekta anotācijai diskusijas par Eiropas Savienības Sociālā klimata fonda īstenošanas mehānismu vēl nav noslēgušās. Vēl turpinās starpinstitūciju darba grupas darbs KEM vadībā kopā ar atbildīgajām nozares ministrijām, tostarp par iesaistīto iestāžu funkcijām, tiesībām, pienākumiem un sadarbības modeli. Lūdzam noteikt, ka Ministru kabinets nosaka tikai Sociālā klimata plānā iekļautos pasākumus un investīcijas īstenošanas nosacījumus, t.sk. projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem, atbalstāmas darbības un izmaksu attiecināmību, komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību. Attiecībā uz pārskatu un pārbaužu kārtību noteikšanu uzskatām, ka tas ir jāintegrē 11. panta trešajā daļā, paredzot visai Sociālā klimata fonda plāna ieviešanai vienotos uzraudzības principus un nosacījumus.
 

-

Lūdzam precizēt 13.panta pirmās daļas a punktā, mērķi paplašinot  gan uz ēku atjaunošanu un pārbūvi, gan papildinot mērķi ar “fit for 55” pakotnes Direktīvās  iekļautajām prasībām ēkām sasniegt ne tikai gandrīz nulles enerģijas ēkas, bet arī bezemisiju ēkas līmeņus [1].

 [1]  2023. gada 13. septembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 6.panta 1.punktā un 2024. gada 24. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu 11. panta prasības attiecībā par bezemisiju ēkām.

-

Lūdzam paredzēt 13. panta pirmās daļas b punktā, ka EKII ietvarā var īstenot arī pasākumus, lai pārietu uz zemu un nulles siltumnīcefekta gāzu emisiju transportlīdzekļu un sabiedriskā transporta plašāku izmantošanu, kā arī sekmētu uzlādes un uzpildes infrastruktūras attīstību, un attiecīgi precizēt likumprojekta anotāciju, t.sk. ņemot vērā, ka EKII-5 konkursa ietvarā jau tiek sniegts atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei.
 

-

Lūdzam paredzēt, ka Modernizācijas fonda finansējuma izmantošanā nav pieļaujama arī tādu iekārtu uzstādīšana, kuras paredzētas atkritumu biomasas frakciju (t.sk., piemēram, notekūdeņu dūņu) dedzināšanai. Lai gan saskaņā ar Enerģētikas likuma 1. panta pirmās daļas 1.2 punktu šādas frakcijas klasificējamas kā atjaunīgie energoresursi, atkritumu sadedzināšanas iekārtu finansēšana neatbilst ilgtspējīgas resursu pārvaldības un aprites ekonomikas principiem, un tā veicina siltumnīcefekta gāzu emisijas (cita starpā iekļauta šī likumprojekta pielikumā kā SEG emisiju avots). Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka atkritumu biomasas frakciju sadedzināšanas iekārtas neatbilst Modernizācijas fonda mērķiem atbalstīt oglekļa mazietilpīgus ieguldījumus, un tās nav atbalstāmas no Modernizācijas fonda līdzekļiem.

-

Lūdzam likumprojekta 20.pantā vai anotācijā definēt, uz kuriem finansējuma instrumentiem attiecināmas panta prasības, uz likumprojektā minētajiem, vai visos atbalsta instrumentos. Papildus vēršam uzmanību, ka panta prasības šajā redakcijā ir noteiktas stingrākas, kā līdz šim piemērotās Kohēzijas politikas ietvarā, kur prasības attiecināmas uz investīcijām infrastruktūrā, kuras paredzamais kalpošanas laiks ir vismaz pieci gadi [1]. Tāpat vēršam uzmanību, ka vismaz attiecībā uz likumprojektā minētajiem finanšu instrumentiem administratīvā sloga mazināšanai būtu izvērtējams, vai principa piemērošanu nevar preventīvi izvērtēt jau investīciju plānošanā, investīcijās piedāvājot tikai tādus nosacījumus, atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas, kas atbilst “klimatdrošināšanas” principa nosacījumiem, un projekta iesniedzējiem nelikt papildus sagatavot sadaļu, novērtējumu vai skaidrojumu, kas nepieciešams tikai atbilstības novērtēšanai attiecībā uz principa izvērtēšanu.

[1] 2021. gada 24. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 73. panta 2.punkta j apakšpunkta prasības.

-

Likumprojekta tekstā ietvertās vadlīnijas kā dokuments nav normatīvais akts, bet varētu kalpot tikai kā palīgmateriāls pašvaldībām plānot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus. Savukārt, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos ir nepieciešams īstenot visos pārvaldības līmeņos. Lai nodrošinātu koordinētu, efektīvu un mērķtiecīgu rīcību, ir nepieciešams, lai tieši KEM kā nozares politikas veidotājs, ņemot vērā Ministru kabineta 2022. gada 23. decembra rīkojumu Nr. 968 “Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu” un Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojumu Nr. 446 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju”, kur, mainoties ministriju atbildībām, KEM pārziņā no VARAM nonāca klimata politikas un vides aizsardzības politikas jomas, sadarbībā ar nozaru ministrijām izstrādātu vienotas, zinātniski pamatotas un nacionālajai politikai atbilstošas vadlīnijas plānošanas reģioniem un pašvaldībām. Šādas vadlīnijas nodrošinātu, ka reģionālais un vietējais pārvaldības līmenis spēj integrēt klimata politikas mērķus savos attīstības plānošanas dokumentos un lēmumu pieņemšanas procesos, vienlaikus ievērojot klimata riskus.

Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Satiksmes ministriju, Veselības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju atbilstoši nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem sagatavo plānošanas reģioniem un pašvaldībām paredzētas klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām vadlīnijas.

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 22. punktu pašvaldības autonomā funkcija ir veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām. Vienlaikus Pašvaldību likuma 4. panta otrā daļa noteic, ka pašvaldība autonomās funkcijas pilda atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un noslēgtajiem publisko tiesību līgumiem. Ievērojot minēto, pašvaldībām nevar būt saistošas vadlīnijas, līdz ar to lūdzam precizēt 24.pantu, izsakot piedāvātajā redakcijā. Analogi lūdzam precizēt likumprojekta 23.pantu attiecībā uz vadlīniju saistošumu plānošanas reģioniem.

 

23. pants. Plānošanas reģiona klimata politikas plānošana
Plānošanas reģions ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un attīstības programmā iekļauj siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķus, to sasniegšanai plānotās prioritātes un nosacījumus, kā arī paredz rīcības un pasākumus šo mērķu sasniegšanai, izvērtējot šā likuma 22. panta otrajā daļā minētās vadlīnijas.

24. pants. Pašvaldības klimata politikas plānošana
Pašvaldība tās ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, attīstības programmā un, ja nepieciešams, arī citos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos iekļauj klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķus, prioritātes, darbības un investīciju projektus, izvērtējot attiecīgā plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentus un 22. panta otrajā daļā minētās vadlīnijas.

Lūdzam mērķa pamatojumā pamatot arī pamata nepieciešamību šim likumprojektam (šobrīd minēts, ka likumprojekts ir arī nepieciešams klimata finanšu mehānismu regulēšanai un ES fondu finansējuma apguvei). Iebildums skatāms kontekstā ar VARAM iebildumu 2. pantā, attiecīgi salāgojot un izvērtējot nepieciešamās izmaiņas likumprojekta mērķī un tā pamatojumā atbilstoši KEM redzējumam.

-

Lūdzam sniegt skaidrojumu, kā kanalizācijas sistēmas ir dabā balstīta infrastruktūra. Vai ir domāti ilgtspējīgi dabā balstīti lietusūdens apsaimniekošanas risinājumi? Lūdzam pārformulēt, lai ir skaidri noprotams.

-

Attiecībā uz: Likumprojekta 20. pants nosaka principa "Klimatdrošināšana" piemērošanu.  Klimatdrošināšanas integrēšana ir noteikts kā horizontāls princips ES fondu 2021. – 2027.gada perioda investīcijām, kas tiek veiktas infrastruktūrā.

Lūdzam anotācijā skaidrot likumprojekta 20. pantā minēto, lai nodrošinātu skaidrību par to, kādi pasākumi jāintegrē infrastruktūras projektu izstrādē (piemēram, skaidrojot, vai tie ir dažādi izpētes pasākumi, plūdu riska novērtējums vai citi analītiski un tehniski risinājumi). Vienlaikus lūdzam tehniski papildināt 20. panta otro teikumu ar vārdu projekta, nosakot, ka noteiktā "projekta" mērķa sasniegšanu var nodrošināt ar plānotajiem risinājumiem, kā arī lūdzam skaidrot, kā saprast - vienlaikus nodrošinot investīciju projekta īstenotāja skaidrojumu - vai ar vārdu "nodrošinot" ir domāts vārds "izvērtējot"?
Kā arī lūdzam izvērtēt papildināt likumprojekta 20. pantā minēto risku apskatu ar klimata risku apskatu, lai precizētu, kāds riska apskats ir iesniedzams.

 

-

Attiecībā uz: Likumprojekta 20. pants nosaka principa "Klimatdrošināšana" piemērošanu. Klimatdrošināšanas integrēšana ir noteikts kā horizontāls princips ES fondu 2021. – 2027.gada perioda investīcijām, kas tiek veiktas infrastruktūrā.

Lūdzam anotācijā skaidrot, uz kādiem investīciju projektiem princips ir piemērojams, ievērojot, ka šobrīd no anotācijas secināms, ka tas attiecas tikai uz ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda investīcijām, vienlaikus no paša likumprojekta nav saprotams uz kādiem finanšu instrumentiem tas ir attiecināms.

-

Lūdzam precizēt anotācijā norādīto par VARAM kompetencēm, jo šobrīd norādīts, ka VARAM ir kompetence attiecībā uz rīcībpolitiku gaisa piesārņojuma samazināšanas jomā vai dabas resursu nodokļu politiku.

-

Lūdzam precizēt pretrunīgo informāciju anotācijā attiecībā uz to, ka likumprojektā un anotācijā tiek minēta likumprojekta ietekme uz iedzīvotājiem, uzņēmumiem (kas saņem atbalstu pārejai uz klimatneitralitāti, piemēram, no Modernizācijas fonda vai Sociālā klimata fonda), taču 2.1. sadaļā tiek norādīts, ka likumprojektam nebūs ietekmes uz fiziskajām un juridiskajām personām. Tāpat būtu norādāma arī ietekme uz VSIA "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", SIA "Vides investīciju fonds", pašvaldībām, ministrijām u.tml.

-

Lūdzam tehniski precizēt trešo daļu, nosakot “Kad Ministru kabinets..”. Līdzvērtīgi arī aicinām citviet tekstā (piemēram, 15. panta trešajā daļā) pārbaudīt, vai ir iekļauts pirmais vārds katrā panta daļā vai punktā.

-

Lūdzu, sniegt skaidrojumu, vai likumprojekta 4.panta 5.daļas 3.apakšpunktā attiecībā uz rūpnieciskajiem procesiem un produktu izmantošanu VARAM nebūtu iekļaujama sadarbības ministriju lokā, ņemot vērā VARAM kompetenci reģionālās attīstības plānošanas un koordinācijas, pašvaldību attīstības u.c. jomās, t.sk. sniedzot atbalstu pašvaldībām ieguldījumiem uzņēmējdarbības vides attīstībai un darba vietu radīšanai, jo esošais teksta redakcijas formulējums nerada skaidru izpratni, kas šajā gadījumā tiek domāts ar rūpnieciskajiem procesiem, vienlaikus norādām, ka VARAM atbildība arī turpmāk paredzēs atbalsta sniegšanu pašvaldībām uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, tostarp zaļajām industriālajām teritorijām.

-

Augsne gan tiešā, gan netiešā veidā var būt nozīmīgs instruments siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanā un oglekļa (CO₂) piesaistē, tādējādi palīdzot izpildīt klimata mērķus. Savukārt ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība var palielināt oglekļa piesaisti un samazināt SEG emisijas.

zemes izmantošanas, augsnes apsaimniekošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības jomā koordinējošā ministrija ir Zemkopības ministrija, bet sadarbības ministrijas – Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija;
 

Attiecībā uz: Principa "Klimatdrošināšana" ietvaros atbildīgā institūcija izvērtē, vai noteikto mērķu sasniegšanu var nodrošināt ar plānotajiem risinājumiem, novēršot neaizsargātību pret iespējamo klimata pārmaiņu ilgtermiņa ietekmi, vienlaikus nodrošinot arī investīciju projekta īstenotāja novērtējumu par SEG emisiju samazinājuma un ievainojamības pret klimata pārmaiņām un risku apskatu, un attiecīgi veic izmaiņas, lai Parīzes nolīguma mērķi tiktu sasniegti, ņemot vērā izmaksu efektivitātes principu.

Lūdzam tekstā norādīt, par ko atbildīgā institūcija ir domāta un lūdzam skaidrot, kas/kurš ir jānodrošina ar projekta īstenotāja novērtējumu, vai arī labot teikuma uzbūves struktūru. Vienlaikus lūdzam labot, norādot, ka atbildīgā institūcija izvērtē un sniedz priekšlikumus, nevis veic izmaiņas (ja novērtējumu sagatavo projekta īstenotājs).
 

-

Attiecībā uz: KEM sagatavos un klimata un enerģētikas ministrs līdz 2024. gada 31. decembrim iesniegs Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par KPFI darbību laika posmā no 2009. gada līdz 2023. gadam, tai skaitā par finanšu izlietojumu, tā atlikumu un samazināto SEG apjomu, kas panākts, īstenojot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektus.

Lūdzam aktualizēt, ievērojot, ka informatīvā ziņojuma iesniegšanas termiņš ir pagājis.

-

Ņemot vērā, ka likumprojekts "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" (24-TA-1182) neparedz likuma "Par piesārņojumu" 1. panta 10⁴ punktā noteiktā termina "ogļekļa dioksīda piesaiste" svītrošanu, aicinām izvērtēt un salāgot informāciju anotācijas sadaļā Risinājuma apraksts.

-

Lūdzam izvērtēt anotācijas sadaļā Problēmas apraksts pirmajās divās rindkopās minētā atbilstību šī brīža likumprojekta saturam, ņemot vērā, ka daļa normu tiek saglabātas likumā Par piesārņojumu (ar grozījumiem) un viens kopīgs tiesību akts klimata politikas jomā netiek veidots.

-

Vēršam uzmanību, ka VARAM virzītais prioritārais pasākums par pastāvīga (ikgadēja) nacionālā reģionālās attīstības fonda izveidi, kura ietvaros pašvaldībām būtu pieejamas mērķdotācijas investīcijām, uz ko ir atsauce anotācijas "Risinājumu apraksta" sekojošā atkāpē "(..) VARAM likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” izstrādes ietvaros plāno pieteikt prioritāro pasākumu finansējuma piesaistei pašvaldībām no 2025. gada un turpmākajos gados. (..) Ja minēto prioritāro pasākumu atbalstīs, pašvaldībām valsts budžeta finansējums, kā viens no iespējamiem avotiem, būs pieejams no 2025. gada, ko būtu iespējams izmantot pašvaldību specifiskiem risinājumiem, t.sk. SEG emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķiem", 2025.gadā nav atbalstīts. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam precizēt attiecīgo anotācijas sadaļu, norādot, ka šāda fonda izveide ir atkarīga no valsts budžeta iespējām un neminot 2025.gadu kā atskaites punktu šāda finansējuma pieejamībai.

-