Atzinums

Izslēgt 338. panta otro daļu, kas paredz, ka “informāciju par laulības šķiršanu pārrobežu lietā zvērināts notārs nosūta Ārlietu ministrijai”.

2013. gada 23. maijā minētā norma tika iekļauta ar mērķi risināt ar uzturēšanās atļaujām saistītus jautājumus, kas izrietēja no informācijas par šķirto pārrobežu laulību neesamības ārvalstu vēstniecībās. Zvērinātu notāru pārsūtītā informācija ietver šķirto personu datus, proti, personu vārdus un uzvārdus, personas kodus, pēc laulības šķiršanas piešķirtos uzvārdus, kā arī citus datus par laulības šķiršanu pārrobežu lietās. Līdz Vispārīgās personu datu aizsardzības regulas (turpmāk – Regula) spēkā stāšanās brīdim Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments saņemto informāciju pārsūtīja tām ārvalsts pārstāvniecībām Latvijā, kas to bija lūgušas.

Šobrīd spēkā esošais regulējums esošajā redakcijā nesasniedz tās mērķi no Regulas viedokļa un, pamatojoties uz Datu valsts inspekcijas sniegto skaidrojumu, nesniedz Ārlietu ministrijai tiesisko pamatu no zvērinātiem notāriem saņemto informāciju pārsūtīt citām iestādēm. Regulas 6. pants noteic sešus gadījumus, kādi var pastāvēt tiesiskai personas datu apstrādei. Tostarp, Regulas 6. panta c) apakšpunkts noteic, ka personas datu apstrāde ir likumīga, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu. Publiskās pārvaldes institūcijas darbībai ir jābalstās uz normatīvajos aktos paredzētajām funkcijām. Līdz ar to publiskās pārvaldes institūciju, tostarp Ārlietu ministrijas, veiktas personas datu apstrādes pamatojums ir rodams Regulas 6. panta c) un e) apakšpunktos. Personas datu apstrādei ir jābūt noteiktai ārējā tiesību aktā, kas ir Eiropas Savienības tiesību akts vai valsts tiesību akts. Notariāta likuma 338. panta otrā daļa ir juridisks pamats zvērinātam notāram nosūtīt un Ārlietu ministrijai saņemt informāciju par šķirtajām laulībām pārrobežu lietās, taču tas nav juridisks pamats Ārlietu ministrijai pārsūtīt minētos datus citām iestādēm. Datu valsts inspekcija arīdzan norādījusi, ka juridisks pamats Ārlietu ministrijai nosūtīt šo informāciju citu valstu iestādēm vai kādā veidā apstrādāt personas datus var izrietēt no citiem ārējiem normatīvajiem aktiem, kas noteic konkrētas Ārlietu ministrijas pilnvaras pārrobežu lietās. Tomēr šajā gadījumā Ārlietu ministrijai nav arī no citiem normatīvajiem aktiem izrietošs konkrēts juridisks pienākums attiecībā uz šķirto personu datu pārsūtīšanu ārvalstu vēstniecībām. Līdz ar to Ārlietu ministrija datus saņem un glabā, kā arī Ārlietu ministrijai, kā datu pārzinim, ir pienākums veikt attiecīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, kas rada papildu administratīvo slogu.

Izslēgt Notariāta likuma 338. panta otro daļu.