Atzinums

Lūdzam papildināt noteikumu projekta 14.punktu ar norādi, ka studiju kursu izvēli programmā, kursu un prakses saturu atbilstoši iegūstamās profesionālās kvalifikācijas pamatprasībām un specifiskajām prasībām, kas nepieciešamas pienākumu un galveno darba uzdevumu veikšanai attiecīgajā profesijā, nosaka ne tikai attiecīgie profesiju standarti, bet arī prasības, ko normatīvajā regulējumā paredz attiecīgajā nozarē. Veselības aprūpes jomā, kas ir reglamentētā joma, studiju kursu un prakses saturu nosaka ne tikai profesijas standarts, bet arī Ministru kabineta 24.04.2009. noteikumi Nr.268 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu”.

14. Studiju kursu izvēli programmā, kursu izvēli programmā, studiju kursu un prakses saturu atbilstoši iegūstamās profesionālās kvalifikācijas pamatprasībām un specifiskajām prasībām, kas nepieciešamas pienākumu un galveno darba uzdevumu veikšanai attiecīgajā profesijā, nosaka attiecīgie profesiju standarti vai ko normatīvajā regulējumā paredz attiecīgajā nozarē.

Noteikumu projekta 9.3.apakšpunkts nosaka, ka viena no īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas obligātā satura pamatdaļām ir kvalifikācijas darbs. Savukārt, noteikumu projekta 12.3.apakšpunktā, kurā ir detalizēti procentos norādīts studiju programmas pamatdaļu apjoms, neparādās pamatdaļa kvalifikācijas darbs, bet parādās termins “profesionālās kvalifikācijas eksāmens ”. Lai nodrošinātu normu nepārprotamību, vai kvalifikācijas darbs ir identisks profesionālās kvalifikācijas eksāmenam, kā arī,
ja kvalifikācijas darbs ietilpst profesionālās kvalifikācijas eksāmenā, cik procentuāli liela daļa tad būtu jāatvelē kvalifikācijas darbam, jo tas ir norādīts kā obligātā satura pamatdaļa, lūdzam savstarpēji salāgot 9.3.apakšpunktā un 12.3.apakšpunktā minēto terminoloģiju (līdzīgi kā tas ir noteikts noteikumu projekta 19.3.apakšpunktā un 20.6.apakšpunktā.). 
 

-

Pieņemot, ka kurss inženierzinātnēs un tehnoloģijās tiek attiecināts uz pilnīgi visu studiju virzienu īsā cikla profesionālās izglītības programmām, vēršam uzmanību, ka  veselības aprūpes jomas profesiju standartos un programmās nav inženierzinātņu jomā apgūstamu prasmju un kompetenču. Tomēr, ja studiju programmās veselības aprūpes jomā ir jāietver inženierzinātnes un tehnoloģijas, arī modulis 9 KP apjomā uzņēmējdarbības profesionālo kompetenču veidošanai un Vides aizsardzības likumā un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktie studiju kursi (6 KP apjomā), tad rodas pamatotas bažas, vai 10.2.3.punktā konkrētās profesijas studiju kursu kvalitatīvai apguvei vairs pietiks KP studiju programmās. Līdz ar to lūdzam piemēram, uz pusi samazināt KP apjomu, kas nodrošina noteikumu projekta 5.punktā noteikto stratēģisko mērķu sasniegšanu. 

-

Noteikumu projekta 15 punkts paredz “.. Augstskola vai koledža noteiktu prakses daļu var īstenot studiju sākuma posmā”. Ņemot vērā, ka īsā cikla profesionālā augstākā izglītība tiek īstenota 2 līdz 3 gadu laikā,  un studiju gads tiek sadalīts semestros, lūdzam skaidrot uz kuru tieši periodu – semestri, mēnesi, studiju gadu, ir attiecināms norādījums “studiju sākuma posmā” un attiecīgi precizēt noteikumu projekta 15.punktu.  Vēršam uzmanību, ka veselības aprūpes studiju jomā, kas ir attiecināmas uz reglamentēto profesiju apguvi,  prakse tiek īstenota pēc noteiktu studiju kursu apgūšanas, lai studējošo varētu nosūtīt praksē veselības aprūpes iestādēs. Minimums, kas nepieciešams veselības aprūpes īsā cikla  studiju programmās kvalitatīvai  praksei ir viens semestris. Savukārt, ja studiju programma ir 4 semestru apjomā jeb 120 KP (piemēram, Ārstnieciskā masāža), tad prakse otrajā semestrī īsti neatbilst noteikumu projektā fiksētajam formulējumam “studiju sākuma posmā”. 

-