Atzinums

Informatīvajā ziņojumā ir paredzēts, ka Lēmumu pieņemšanā padomei nepieciešams vismaz  trīs locekļu atbalsts no četriem. Ja padome divas reizes balsojot par konkrētu lēmumprojektu nevar vienoties, jo nav izdevies iegūt vismaz trīs balsis, tad jautājums izlemšanai tiek nodots Satiksmes ministrijai. Šāds risinājums ir pretrunā atvasinātas publiskas personas juridiskajam statusam un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam. Tas nozīmē, ka, ja Ostas padome par kādu lēmumu nevar vienoties, tad tā nevar vienoties vai arī turpina izstrādāt jautājumu tik ilgi, kamēr vienošanās tiek panākta. Padomes kompetences jautājumu izlemšanu nevar nodot Satiksmes ministrijai. Tādējādi lūdzam precizēt informatīvo ziņojumu atbilstoši iebildumā minētajam.

-

Informatīvajā ziņojumā paredzēts saglabāt Rīgas ostas, Ventspils ostas un Liepājas ostas kā atvasinātas publiskas personas ar mērķi mazināt politisko ietekmi, nodalot uzraudzības funkcijas no operacionālās vadības funkcijām ostas pārvaldēs. Tomēr iepazīstoties ar tālāko informatīvā ziņojuma tekstu secināms, ka vienots pārvaldības modelis ir tikai Rīgas un Ventspils ostām, savukārt Liepājas ostas pārvaldības modelis tiek nedaudz modificēts, tādējādi Liepājas ostas pārvaldi nodrošinās valde, bet Rīgas un Ventspils ostas vienpersoniski pārvaldīs pārvaldnieki, objektīvi neizprotot šādu atšķirīgu pieeju ostu pārvaldības piedāvājumam, turklāt Liepājas ekonomiskās zonas valdē tiek paredzēti 6 locekļi, bet Rīgas un Ventspils ostas padomēs pa 4 locekļiem katrā. Tā kā informatīvajā ziņojumā nav raksturota nepieciešamība saglabāt Liepājas ostas gadījumā atšķirīgu pārvaldības modeli, lūdzam vai nu Liepājas ostas pārvaldības modeli pielāgot Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modelim vai Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeli pielāgot Liepājas ostas modelim. 

 

-

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka nosacījums, kas attiecas uz pirmpirkuma tiesībām, ir tas, ka šajā teritorijā ostas pārvaldei tiks piešķirtas pirmpirkuma tiesības tikai tajos gadījumos, kad pašvaldība piedāvā atsavināt savu īpašumu. Šis nosacījums ļaus ostas pārvaldei iegūt īpašumus, kas varētu būt stratēģiski svarīgi ostas attīstībai. Šis apgalvojums nesakrīt ar tabulā piedāvāto grozījumu, jo no tā secināms, ka pirmpirkuma tiesības attiecas uz zemi un citu nekustamo īpašumu ostas teritorijā, kas nav nodots tās valdījumā. Tādējādi lūdzam precizēt informatīvo ziņojumu.

-

Ievērojot informatīvajā ziņojumā ietverto informāciju un piedāvātos risinājumus ostu pārvaldības reformas īstenošanai, pirms informatīvajā ziņojuma tālākas virzības izskatīšanai Ministru kabinetā un tam sekojošas tiesību aktu izstrādes (grozīšanas) ostu pārvaldības reformas nostiprināšanai normatīvo aktu līmenī, lūdzam Satiksmes ministriju organizēt starpinstitūciju sanāksmi ar nozaru ministrijām ierēdniecības līmenī, pieaicinot arī sociālo partneru un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL), Latvijas Stividorkompāniju asociāciju, Latvijas Mazo ostu asociāciju, tostarp ostu pārvaldes u.c. partnerus.
Ekonomikas ministrijas ieskatā starpinstitūciju sanāksme pirms ostu pārvaldības reformas tālākas virzības nepieciešama, ievērojot, ka:
(1) Ostu pārvaldības reforma ietekmē dažādas nozares un valsts attīstības prioritātes, tostarp ekonomiku, transportu, reģionālo attīstību un drošību. Starpinstitūciju sanāksme nodrošinātu koordinētu viedokļu apmaiņu starp Satiksmes ministriju, citām nozaru ministrijām un iesaistītajām pusēm, savlaicīgi novēršot iespējamās neatbilstības starp reformā paredzētajiem risinājumiem un ieinteresēto pušu faktiskajām vajadzībām. Vienlaikus plaša diskusija palielinātu reformas caurskatāmību un uzticamību.
(2) Starpinstitūciju sanāksme ļautu identificēt iespējamos šķēršļus un nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai ostu pārvaldības reforma būtu praktiski īstenojama un nenovestu pie normatīvā regulējuma pretrunām, interpretācijas vai neskaidrībām. Piemēram, informatīvajā ziņojumā tiek ierosināts veikt grozījumu Ostu likumā nosakot, ka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes ir atvasinātas publisko tiesību juridiskas personas, kuru nolikumus apstiprina Ministru kabinets. Vienlaikus netiek skaidrots, kādas rīcības plānots veikt ar spēkā esošajiem Rīgas brīvostas likumu un Ventspils brīvostas likumu.
(3) Starpinstitūciju sanāksmē Satiksmes ministrija varētu sniegt redzējumu un veidot dialogu par ostu pārvaldības reformas ekonomiskajām, juridiskajām sekām, tostarp iespējamo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, spēkā esošajiem līgumiem, īstenošanā esošajiem projektiem un starptautiskajām saistībām. Tas ir būtiski, ievērojot, ka reformas ieviešana var ietekmēt Latvijas investīciju vidi, ostu konkurētspēju un attīstības plānus.
(4) Ņemot vērā ostu stratēģisko nozīmi un militārās mobilitātes aspektus, starpinstitūciju sanāksmē uzaicināma arī Aizsardzības ministrija un/ vai Nacionālie bruņotie spēki un citas atbildīgās institūcijas, tādējādi nodrošinot ostu pārvaldības reformas koordināciju un gūstot pārliecību, ka reforma neapdraud Latvijas drošības intereses un atbilst Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (NATO) un Eiropas Savienības (ES) militārās mobilitātes prasībām.

-

Ekonomikas ministrijas vērtējumā ostu pārvaldības reformas jautājums ir stratēģiski nozīmīgs Latvijas ekonomikai, investīciju videi un reģionālajai attīstībai, tāpēc valdības lēmumam jābūt balstītam uz visaptverošu situācijas izvērtējumu un dažādu iespējamo risinājumu/ alternatīvu salīdzinājumu.
Šim nolūkam, lai nodrošinātu ostu pārvaldības reformas kvalitāti un izsvērtu lēmumu pieņemšanu, lūdzam Satiksmes ministriju informāciju par ostu pārvaldības reformu sagatavot kā konceptuālo ziņojumu, kas piedāvātu alternatīvas un izvērtētu to priekšrocības un trūkumus. Ekonomikas ministrija uzskata, ka šādā veidā iespējams pamatoti izvēlēties labāko risinājumu un nodrošināt plašu atbalstu reformas ieviešanai.
Vēršam uzmanību uz šādiem piemēriem, kas nostiprina konceptuālā ziņojuma, kā piemērotākā dokumenta virzību izskatīšanai valdībā:
(1) Ostu uzraudzības funkcijas nodrošināšana – šobrīd informatīvajā ziņojumā tiek piedāvāta atšķirīga pārvaldības kārtība Rīgas un Ventspils ostām iepretim Liepājas ostai, t.i. – Rīgas un Ventspils ostās uzraudzību plānots nedrošināt veidojot padomes četru locekļu sastāvā, bet Liepājas ostā tiek saglabāts esošais darbības modelis, kur uzraudzību nodrošina valde (vienlaikus tiek rosināts atteikties no Liepājas komersantu pārstāvjiem valdē). Konceptuālā ziņojumā iespējams apskatīt alternatīvas, piemēram, kur ostu pārvaldība visām trim lielajām ostām tiek veidota vienāda un kur esošais piedāvātais modelis (atšķirīgs modelis tikai Liepājas ostai), sniedzot alternatīvo scenāriju salīdzinošo ieguvumu un risku analīzi un konkrēto ostu pārvaldības modeļu ietekmes novērtējumu.
(2) Ostas operatīvās darbības teritorijas nodalīšana no speciālās ekonomiskās zonas (turpmāk – SEZ) teritorijas. Konceptuālajā ziņojumā iespējams apskatīt alternatīvas, piemēram, kur ostas teritorijas pārvaldību īsteno esošajā kārtībā un kur tā tiek īstenota informatīvajā ziņojumā piedāvātajā modelī, t.i. – ostas operatīvās darbības teritoriju nodalot no SEZ teritorijas, vienlaikus saglabājot abu teritoriju pārvaldības uzdevumus pārvaldnieka un ostas padomes kompetencē. Šādā gadījumā konceptuālā ziņojuma alternatīvu vērtējums papildināms ar salīdzinošo ieguvumu un risku analīzi un konkrēto modeļu ietekmes novērtējumu. Informatīvais ziņojums, cita starpā, nesniedz plašāku skaidrojumu, kā notiks ostu teritoriju pārvaldība.

-

Ņemot vērā, ka ostas paredzēts saglabāt kā atvasinātas publiskas personas un to padomes locekļus iecels Ministru kabinets, tad tās locekļu atlasei jābūt atbilstoši kārtībai, kādā atlasa valsts iestāžu vadītājus, vienlaikus paredzot obligāto nosacījumu, ka par locekļa kandidātu nedrīkst izvirzīt personu:
1) kurai nav augstākās izglītības;
2) kura ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta;
3) kurai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību;
4) par kuru ir pasludināts maksātnespējas process.
5) kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona, kura īsteno politiskās partijas vai politisko partiju apvienības vadību, tai skaitā pieņem tās vārdā lēmumus vai īsteno pārstāvību (piemēram, valdes loceklis, vadītājs, prezidents, priekšsēdētājs, ģenerālsekretārs).

-