Atzinums

Rīcības plāna tirdzniecības nozares atbalstam projekta (turpmāk – Rīcības plāns) pielikuma 4.5.uzdevums paredz - FM (VID) veikt izvērtējumu par iespēju ieviest centralizētu risinājumu nodokļu administrēšanā (sākotnēji attiecībā uz MVU tirdzniecības nozares dalībniekiem B2C). Vēršam uzmanību, ka no sniegtās informācijas nav saprotams, kādu centralizētu risinājumu EM ir domājusi. Ierosinām izvērtēt iespēju izmantot jau esošos risinājumus. Līdz ar to lūdzam 4.5.uzdevumu svītrot.

-

Rīcības plāna pielikuma 4.4.uzdevums paredz veikt izvērtējumu par iespējamiem atvieglojumiem prasībās kases aparātu lietošanai. Piem., iespēja atcelt pienākumu tirdzniecības vietā izmantot kases aparātu, ja iepriekšējā gada neto apgrozījums nepārsniedz 250 tūkst. EUR. Finanšu ministrija neatbalsta priekšlikumu paredzēt jaunus izņēmumus, proti, kases aparātu lietošanas atcelšanai tirdzniecības vietās. Līdz ar to neuzskatām par lietderīgu veikt šāda veida izvērtējumu kases aparātu lietošanas pienākuma atcelšanai. Lūdzam svītrot 4.4.uzdevumu. Tajā pat laikā vēlamies informēt, ja nozare uzskata šo jautājumu par būtisku, esam gatavi to pārrunāt Rīcības plāna 1.uzdevuma īstenošanas ietvaros.

-

Rīcības plāna pielikuma 4.3.uzdevums paredz veikt izvērtējumu par iespēju veicināt publisko-privāto partnerību/vienas pieturas aģentūras principu iedzīvināšanu mazapdzīvotās vietās.  Piem., mazumtirdzniecības uzņēmumiem mazapdzīvotās vietās nodrošināt iedzīvotājiem arī attiecīgus valsts un pašvaldību bāzes pakalpojumus (piemēram, pasta pakalpojumi, maznodrošināto atbalsta izmaksa preču kuponu veidā, pārtikas pakas u.tml.). Finanšu ministrijas kompetencē nav jautājums par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu. Līdz ar to nevaram uzņemties vadošo lomu 4.3.definētā jautājuma virzīšanā, un lūdzam svītrot Finanšu ministriju kā atbildīgo iestādi šī uzdevuma izpildē.

-

Rīcības plāna aprakstošajā daļā ir norādīta šāda identificētā problēma - "… pašvaldības piemēro nodevas, balstoties uz reklāmas izvietošanas rajonu vai objektu “vērtību” vai “dārdzību”, nevis uz faktiskajām pieteikuma izskatīšanas un administratīvā akta izdošanas izmaksām". Vēlamies vērst uzmanību, ka atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 3.punktā noteiktajai definīcijai pašvaldības nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar pašvaldības institūcijas vai tās struktūrvienības veiktās darbības izmaksu segšanu. Šāds nosacījums ir pamatots ar to, ka nodeva ir viens no nozares politikas veidošanas instrumentiem, ar kuras palīdzību tiek regulēta personu darbība konkrētajā nozarē, proti, tās apmēru samazinot, personu darbība tiek veicināta, bet, tās apmēru palielinot – ierobežota. Līdz ar to nodevas noteikšanas/ieviešanas mērķis (atšķirībā no maksas pakalpojumiem) nevar būt vērsts uz tādu izmaksu segšanu, kas radušās saistībā ar iesniegto pieteikumu izskatīšanu vai atļaujas izsniegšanas rezultātā. Lūdzam nekorekto apgalvojumu no rīcības plāna teksta svītrot.

-

Rīcības plāna pielikuma 1.1.uzdevums paredz FM  pienākumu organizēt darba grupu, kurā iesaistīti nozares pārstāvji, lai pārrunātu problēmjautājumus saistībā ar kases aparātu lietošanas nosacījumiem, kas noteikti Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība".
Vēršam uzmanību, ka Rīcības plāna pielikuma 1.1.uzdevums ir definēts ļoti plaši un neskaidri. Turklāt arī rīcības plāna aprakstošajā daļā nav iezīmēts jautājumu loks, kas būtu plānoto diskusiju avots, lai varētu izdarīt secinājumus par izskatīšanai un attiecīgu grozījumu sagatavošanai un virzīšanai nepieciešamo laiku. Līdz ar to Finanšu ministrija pašlaik skeptiski vērtē iespēju pusgada laikā izdiskutēt problēmjautājumus, panākt par tiem vienošanos un virzīt priekšlikumus regulējumam. Lūdzam pārskatīt Rīcības plāna 1.pielikumā norādītā 1.1.uzdevuma tvērumu, to konkretizējot, un nosakot  izpildes termiņu ne ātrāk kā 2027.gada 1.janvāri.
Turklāt, ņemot vērā, ka tieši VID ir atbildīgs par politikas izstrādi nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu nodokļu un nodevu aprēķināšanai jautājumos, lūgums VID noteikt kā atbildīgo institūciju par konkrētā uzdevuma izpildi, proti, precizēt aili "Atbildīgā institūcija" un VID norādīt pie atbildīgajiem iekavās aiz FM.

-

Iebildums: attiecībā uz normatīvā regulējuma prasību pārskatīšanu
Rīcības plāna 1. punktā “Normatīvā regulējuma prasību pārskatīšana”,  attiecībā uz Direktīvā  2013/34/ES noteikto, lūdzam  norādīt arī, ka dalībvalstij ir iespēja paredzēt revīziju mazajām sabiedrībām, ņemot vērā mazo sabiedrību un to finanšu pārskatu lietotāju īpašos apstākļus un vajadzības. 

Tāpat arī iebilstam pret Rīcības plāna 1. pielikuma uzdevumā 1.2. punktā norādīto: “Veikt nepieciešamos grozījumus, lai samazinātu gada pārskatu obligāta audita slieksni, kas nepārsniegtu ES direktīva prasības (attiecināt uz lieliem un vidējiem uzņēmumiem).”

Esošais formulējums “samazināt slieksni” nozīmē pazemināt robežvērtības, pie kurām revīzija kļūst obligāta, kas palielinātu to uzņēmumu skaitu, kuriem revīzija būtu obligāta. Tas ir tiešā pretrunā šā Plāna mērķim mazināt administratīvo slogu tirgotājiem, kuri ir plāna galvenais adresāts. ES Direktīva 2013/34/ES paredz, ka mazajiem uzņēmumiem var tikt piemērots atbrīvojums no obligātās revīzijas, lai mazinātu administratīvo slogu, bet atstāj dalībvalstīm brīvību noteikt papildu prasības. Tāpēc uzdevums, kā tas šobrīd formulēts Plānā, neatbilst ne ES direktīvas, ne šā Plāna mērķim. Tādēļ lūdzam pārskatīt 1.2.punktā minēto formulējumu.
Ņemot vērā, ka plāna mērķis ir birokrātijas mazināšanas un prasību pārskatīšana tirdzniecības jomā, uzskatām, ka obligātās revīzijas prasību pārskatīšanai jābūt sloga mazināšanas virzienā, nevis mehāniskai sliekšņa (robežvērtību) izmaiņai. Tādejādi ierosinām, atbilstoši  ES Direktīva 2013/34/ES paredzēt mērķētus izņēmumus, ņemot vērā mazo sabiedrību un to finanšu pārskatu lietotāju īpašos apstākļus un vajadzības, kā arī sabiedrības interešu kritērijus (publisko līdzekļu apjoms, ES projektu apjoms, nozares riski).
 

-

Rīcības plānā ir norādīts, ka plāna mērķis ir birokrātijas mazināšanas un prasību pārskatīšana tirdzniecības jomā (pārtikas mazumtirgotāji), kā arī pieminēti mikrouzņēmumi (saskaņā ar Komisijas regulu Nr.800/2008) ar darbinieku skaitu, kas mazāks par 10 un apgrozījums mazāks par 2 milj. EUR gadā
Lūdzam plāna II sadaļā “ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS” norādīt, ka plānā minēto mikrouzņēmumu lieluma kritēriji atbilst Komisijas regulā Nr.800/2008 noteiktajam (KOMISIJAS REGULU (EK) Nr. 800/2008 (2008. gada 6. augusts), kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula).

-

Rīcības plāna 4.rīcības virziena "Atbalsts mazajiem tirgotājiem” 4.2.uzdevumam “Veikt izvērtējumu par iespēju paredzēt atvieglojumus mazajiem mazumtirgotājiem reģionos” ar rezultatīvo rādītāju “Izvērtēta iespēja paredzēt atvieglojumus mazumtirgotājiem attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli” Finanšu ministrija ir norādīta kā atbildīgā institūcija.  
Vēršam uzmanību, ka  jau tagad likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz vairākus mehānismus nekustamā īpašuma atvieglojumu piemērošanā attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem.
Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmā daļa paredz, ka  nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos.
Nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes, pašvaldība var piemērot uzņēmējdarbības atbalsta principu, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto samazināto nodokļa likmi kā līdzekli savas teritorijas uzņēmēju vai noteiktu uzņēmējdarbības veidu konkurētspējas paaugstināšanai, ievērojot Eiropas Komisijas prasības, piešķirot atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem kā de minimis atbalstu.
Pašvaldības var izdot saistošus noteikumus, kuros paredzēti atvieglojumi atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām. Tādējādi pašvaldības saistošajos noteikumos ir tiesīgas noteikt vēl citus kritērijus nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu noteikšanai, bet tie nedrīkst būt pretrunā ar likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteikto.
Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” dod pietiekami plašas iespējas pašvaldībām noteikt gan nekustamā īpašuma nodokļa likmes, gan atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tādējādi, atbalstot saimnieciskās darbības veicējus (tsk.mazumtirgotājus) lūdzam svītrot 4.2.uzdevumu daļā par “Izvērtētu iespēju paredzēt atvieglojumus mazumtirgotājiem attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli.” un attiecīgi arī Plāna projekta 11.lpp. iekļauto tekstu par atvieglojumiem attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli.
 

-

Rīcības plāna III sadaļā ir norādīts, ka plāna mērķu izpildei veicamie uzdevumi neprasa papildus finansējumu un šobrīd tiem nav ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetu. Vienlaikus minēts, ka, ja kādā no virzītajiem normatīvo aktu grozījumiem būs paredzama ietekme uz valsts vai pašvaldību budžetiem, tas tiks norādīts attiecīgā projekta anotācijas 3.sadaļā. Norādām, ka rīcības plānā ir iekļaujami tikai tādi pasākumi, kurus var īstenot atbildīgo un līdzatbildīgo institūciju esošo līdzekļu ietvaros vai piedāvājot fiskāli neitrālus risinājumus. Turklāt ietekmes uz valsts  budžetu atspoguļošana normatīvajos aktos nav risinājums finansējuma nodrošināšanai, jo arī virzot grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos ir jābūt skaidram, kā plānots nodrošināt to izpildi, un nav atbalstāma tādu normatīvo aktu virzība, kuriem nav nodrošināts finansiālais segums. Ņemot vērā minēto, līdzam svītrot teikumu par ietekmes norādīšanu anotācijas 3.sadaļās, kā arī svītrot vārdu “šobrīd”.

-

Ievērojot, ka atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām Rīcības plānā paredzēto pasākumu īstenošanu jānodrošina tām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros, norādām, ka atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 25.6.punktam plāns ietver arī pasākumu izpildei pieejamo finansējumu, attiecīgi lūdzam papildināt plānu ar atsevišķu sadaļu, iekļaujot tajā ietekmes novērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem atbilstoši iepriekš minēto noteikumu 2.pielikuma prasībām.

-

Rosinām precizēt Rīcības plāna 1.pielikumā norādītā 4.7.uzdevuma rezultatīvo rādītāju formulējumu, ņemot vērā, ka ES Direktīva 2003/96 neparedz šādu akcīzes nodokļa atvieglojuma piemērošanu.

"Veikts izvērtējums par iespējām piemērot nodokļu/nodevu atvieglojumus (piemēram, bezmaksas tehniskās apskates, transportlīdzekļu nodokļi, vinjete u.tml.)."

Rosinām pārskatīt Rīcības plāna 1.pielikumā norādītā 1.3.uzdevuma izpildes termiņu "Līdz 2026.gada 1.jūnijam", jo grozījumi saistībā ar uzdevuma izpildi būs jāveic likumā "Par akcīzes nodokli". Papildus tam vēršam uzmanību uz to, ka šādu grozījumu rezultātā būs nepieciešami papildu finanšu līdzekļi izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās.

-

Vēršam uzmanību, ka Rīcības plāna  ietvertajā darbības virzienā "4. Atbalsts mazajiem tirgotājiem" paredzētie potenciālie  atbalsta pasākumi, piemēram, atvieglojumi attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu mazumtirgotājiem, pienākuma noteikšana publiskai personai nodot bezatlīdzības lietošanā mazumtirdzniecības uzņēmumiem telpas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, atvieglojumi autoveikalu darbībai nodokļu vai nodevu jomā (piemēram, bezmaksas tehniskās apskates, samazināts akcīzes nodoklis degvielai, samazināts ceļu nodoklis, vinjete u.tml.), ir vērtējami komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā. Līdz ar to, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar norādi, ka, plānojot un izstrādājot iespējamos atbalsta pasākumus mazajiem tirgotājiem, tie tiks vērtēti saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm un to vienlaicīgas izpildes gadījumā tie tiks ieviesti, piemērojot atbilstošu komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu.
 

-

Rīcības plāna aprakstošajā daļā ir norādīts, ka "... pārtikas mazumtirgotāji norādīja, ka pastāv vairāki problēmjautājumi saistībā ar kases aparātu lietošanas nosacījumiem, kas noteikti Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”. Nozare atbalsta un ļoti gaida šobrīd saskaņošanā esošos grozījumus šajos noteikumos (TAP projekta Nr. 24-TA-2285)." Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība"” ir pieņemts Ministru kabineta 2025.gada 22.decembra sēdē (skat.prot.nr. 53 74. §). Līdz ar to ierosinām precizēt norādīto informāciju.

-

Rosinām precizēt Rīcības plāna 1.pielikumā norādītā 1.3.uzdevuma formulējumu.

"1.3. Veikt nepieciešamos grozījumus tiesību aktos, lai pārskatītu termiņus akcīzes nodokļa starpības samaksai valsts budžetā saistībā ar akcīzes preču inventarizācijas laikā veikto pārrēķinu (akcīzes nodokļa izmaiņu gadījumā)."