Atzinums

Aicinām precizēt projektu un tā anotāciju, lai nodrošinātu atbilstību Administratīvās atbildības likumā lietotajai terminoloģijai un vienotu pieeju amatu paraugaprakstu veidošanā.

1. Projekta 1. pielikumā iekļautajā paraugaprakstā lietotas šāda veida izteiksmes: 1) izskata sūdzības administratīvā pārkāpuma procesā, 2) veic administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma tiesiskuma un pamatotības kontroli, 3) kontrolē un analizē amatpersonas pieņemtos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās. Domājams, ka visas šīs izteiksmes pamatā satur norādi uz augstāku amatpersonu administratīvā pārkāpuma procesā (ja "kontrolēt" lēmumus procesā iestādē var tikai augstāka amatpersona, tad tos "analizēt" noteiktiem mērķiem varētu arī citi nodarbinātie). Ja minētais regulējums attiecas uz vienādu uzdevumu apjomu, aicinām izmantot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes visā projekta tekstā (Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.2. un 2.3. apakšpunkts).

2. Projektā norādīts, ka vecākais inspektors "izskata administratīvo pārkāpumu lietas, noteiktajā kārtībā sagatavo lēmumu projektus". Pat ja lēmumu pieņemšanu nodalītu no administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas (līdzīgi kā Administratīvās atbildības likuma 17. un 18. nodaļā), nav saskatāms pamats noteikt, ka šī amatpersona tikai sagatavo lēmuma projektu (arī vārdi "noteiktajā kārtībā" ir lieki). Amatpersona, izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, pieņem lēmumu (Administratīvās atbildības likuma 151. pants).

3. Projektā paredzēts, ka nodaļas priekšnieka vietnieks "nodrošina administratīvā pārkāpuma procesa un kriminālprocesa uzsākšanu un pirmatnējo un neatliekamo darbību veikšanu". Ja šajā gadījumā domātas organizatoriska rakstura darbības, kas nav saistītas ar procesuālām darbībām vai lēmumu pieņemšanu, tad aicinām to precīzi norādīt. Turklāt administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana ir tikai viens no iespējamajiem rīcības veidiem (lēmumiem), ja ir iegūtas ziņas par pārkāpumu.

4. Projektā paredzēta 13.8. apakšsaime "Izmeklēšana administratīvā pārkāpuma procesā". Kā Tieslietu ministrija iepriekš ir norādījusi, izmeklēšana kā tāda nav atsevišķs administratīvā pārkāpuma procesa posms. Turklāt šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pienākumos paredzēts veikt administratīvā pārkāpuma procesu (daudz plašāks termins). Protams, apakšsaimes nosaukums un pat šie Ministru kabineta noteikumi kopumā nevar ietekmēt administratīvā pārkāpuma procesa regulējuma piemērošanu. Taču, ja tas ir iespējams, aicinām izvēlēties atbilstošāku apakšsaimes nosaukumu.

5. Projektā paredzēts, ka galvenais inspektors "sagatavo paskaidrojumus par tiesā iesniegtajiem pieteikumiem, procesuālo dokumentu projektus pirmstiesas, tiesvedības un tiesu nolēmumu izpildes stadijā administratīvajās, administratīvo pārkāpumu lietās un civillietās". Minētais stadiju uzskaitījums neatbilst šo procesu tipiskajam iedalījumam (piemēram, administratīvā pārkāpuma procesā izšķir administratīvā pārkāpuma procesu iestādē, tiesā un sodu izpildi). Ir jānošķir arī administratīvā pārkāpuma process no administratīvā pārkāpuma lietas (dokumentu, materiālu kopums).

Tāpat paredzēts, ka šis galvenais inspektors "veic administratīvo pārkāpumu incindentālo pārbaudi". Incidentālo pārbaudi veic par konkrētu gadījumu, respektīvi, saistībā ar konkrētu administratīvā pārkāpuma procesu. Tipiski tā ir augstākas amatpersonas kompetence, izskatot sūdzību vai pēc savas iniciatīvas, izvērtēt lēmumus un rīcību administratīvā pārkāpuma procesā. Līdz ar to šāda regulējuma saturs nav precīzi saprotams vai nav pielāgots administratīvā pārkāpuma procesam.

6. Projektā paredzēts, ka galvenais inspektors veic "administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros saņemto personas datu apstrādes atbilstības pārbaudi". Šāds pienākums varētu būt pārāk šaurs. Ja noteikta amatpersona pārrauga datu apstrādi administratīvā pārkāpuma procesā, tad tam vajadzētu attiekties ne tikai uz saņemtajiem personas datiem, bet arī uz citādi iegūtiem personas datiem.

7. Projektā nereti lietoti tādi vārdi kā "likumības pārkāpumi", "likuma normu pārkāpumi" vai "likumpārkāpumi" (retumis sastopams vārds "tiesībpārkāpumi"). Lai arī juridiskajā terminoloģijā vēl joprojām dažkārt ir sastopami šādi apzīmējumi, runājot par lēmuma vai rīcības neatbilstību tiesību normām, tomēr to pamatā ir no mūsdienu tiesību sistēmas atšķirīga tiesību normas izpratne. Proti, par saistošām uzskatīja vienīgi rakstītās tiesību normas, likumus (plašākā izpratnē) jeb normatīvos aktos. Latvijas tiesību sistēmā pazīstamais tiesību jēdziens un izmantojamais tiesību avotu klāsts ir daudz plašāks. Piemēram, amatpersonai ir jāievēro arī vispārējie tiesību principi (sal. sk. Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr. iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 50.-51. lpp.). Ievērojot minēto, projektā būtu iekļaujamas norādes uz prettiesisku rīcību vai lēmumiem, tiesību normu pārkāpumiem jeb tiesībpārkāpumiem.

 

-