Projekta ID
24-TA-187Atzinuma sniedzējs
Latvijas Raidorganizāciju asociācija
Atzinums iesniegts
29.01.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Grozījumi Filmu likumā
Iebildums
Par 15.01.2025. un 16.01.2025. likumprojektiem un nozares pārstāvju atkārtotu aicinājumu kopīgai likumprojektu redakcijas apspriešanai
SIA “Tet”, SIA “All Media Latvia”, AS “Go3 Baltics” un tā Latvijas filiāle, kā arī Latvijas Raidorganizāciju asociācija (turpmāk kopā - Nozares pārstāvji) ir saņēmuši un izskatījuši Kultūras ministrijas sagatavotos likumprojektus “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (15.01.2025. 24-TA-188) un “Grozījumi Filmu likumā” (16.01.2025. 24-TA-187) (turpmāk - Likumprojekti).
Nozares pārstāvji pateicas Kultūras ministrijai par ieguldīto darbu Likumprojektu izstrādē, apspriešanā ar Nozares pārstāvjiem un pilnveidojumiem, kādi ir veikti līdz šim. Nozares pārstāvji apliecina, ka turpinās aktīvi atbalstīt pakalpojuma pēc pieprasījuma satura daudzveidību un Latvijas satura izaugsmi, gan veicot pašu ražota audiovizuālā satura pasūtījumus, gan iegādājoties licences uz audiovizuālo saturu, tādējādi padarot nacionālo saturu plaši pieejamu Latvijas skatītājiem un atbalstot Latvijas kinoproducentu nozari. Norādām, ka nacionālās filmu nozares attīstība un ikgadējs ieguldījums tajā ir viena no mūsu prioritātēm, līdz ar to kopumā atbalstām Likumprojektu ieceri.
Tomēr mūsu ieskatā ir būtiski, lai jaunais regulējums strādātu pēc iespējas efektīvi, būtu skaidri saprotams un taisnīgs. Nozares pārstāvji 16.02.2024. un 29.05.2024 vēstulēs jau pauda viedokli par Likumprojektiem, lūdzot ņemt vērā Nozares pārstāvju vēstulēs minētos argumentus un iekļaut tos Likumprojektos. Izvērtējot Likumprojektu redakcijas atkārtoti, iesniedzam sekojošus priekšlikumus:
Lai izvairītos no šaubām, ka par abonēšanas audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma Likumprojektu kontekstā ir saprotams tikai regulārs, ikmēneša abonēšanas pakalpojums pēc pieprasījuma SVOD (SVOD jeb subscription video on demand - angļu val.), bet ne citi pakalpojuma pēc pieprasījuma veidi, t.sk., bet ne tikai TVOD (transaction video on demand - angļu val.), AVOD (advertising video on demand - angļu val.), FVOD (free video on demand - angļu val.), lūdzam saskaņot un papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1.panta pirmo daļu ar 81.punktu šādā redakcijā:
“(8.1) Abonēšanas pakalpojums pēc pieprasījuma - elektroniskā plašsaziņas līdzekļa nodrošināts pakalpojuma paveids ar fiksētu, regulāru abonentmaksu par piekļuvi pakalpojums pēc pieprasījuma katalogam.”
Abonēšanas pakalpojuma pēc pieprasījuma definīciju ir būtiski pievienot šī viedokļa 3.punktā iekļautā lūguma sakarā (sk. zemāk).
Likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” 54.panta pirmā, otrā un trešā daļa tika papildināta ar latviešu valodas kritēriju, kas, kā jau tika minēts iepriekš Nozares pārstāvju sūtītajās vēstulēs, mūsuprāt neatbilst Likumprojektu mērķim un neveicina tā efektīvu izpildi. Tāpat, Nozares pārstāvji nevar piekrist šī panta redakcijai daļā, kas attiecas uz elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālo atbildību, jo šobrīd pastāv iespēja vienam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim savā pakalpojuma pēc pieprasījuma platformā, nemainot saturu, iekļaut cita elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojuma pēc pieprasījuma saturu, tādējādi praksē nav nekādas iespējas tam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim jebkādā veidā kontrolēt cita elektroniskā plašsaziņas līdzekļa platformas kataloga saturu, tādējādi padarot šādu nosacījumu praksē neizpildāmu. Minētā sakarā ir būtiski papildināt likumprojekta 5.4 pantu ar to, ka tas attiecas uz elektroniskā plašsaziņas līdzekļa katalogu tiktāl ciktāl tas ir par šī kataloga daļu redakcionāli atbildīgs.
Lūdzam saskaņot 54.panta pirmo, otro un trešo daļu sekojošā redakcijā:
“(5.4) Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, atrodas Latvijas jurisdikcijā un ir par tiem redakcionāli atbildīgs, vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma mērķauditorija ir Latvijā un ir par tiem redakcionāli atbildīgs, ik gadu līdz kārtējā gada 31. decembrim veic finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā vismaz vienā no turpmāk norādītajiem veidiem:
1) ar tiešu ieguldījumu Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā;
2) iegādājoties izrādīšanas tiesības (licences) uz citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai neatkarīgu producentu Latvijā radītiem Eiropas audiovizuāliem darbiem;
3) ar iemaksām Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai.”;
Likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” tika svītrots sākotnējais 57.pants, kurš Nozares pārstāvju ieskatā ir iekļaujams likumprojektā. Ņemot vērā, ka Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punkts ir pārņemams brīvprātīgi, dalībvalstis var izvēlēties, uz kādiem pakalpojuma pēc pieprasījuma veidiem šāds pienākums tiek attiecināms. Šajā sakarā lūdzam vienotu izpratni, ka ar Eiropas audiovizuālu darbu ir saprotams tikai regulārā ikmēneša abonēšanas pakalpojums pēc pieprasījuma (SVOD) veids, un nekādā gadījumā neietver citus pakalpojuma pēc pieprasījuma veidus, t.sk., bet ne tikai TVOD, AVOD, FVOD.
Lūdzam saskaņot un no jauna iekļaut atpakaļ 57.pantu sekojošā redakcijā:
“(5.7) Šā panta 5.4 un 5.5 pantā minētā prasība attiecas tikai uz abonēšanas audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma.”
Likumprojektā “Grozījumi Filmu likumā” 10.pantā ir plānots papildināt tā otro daļu ar 10.1 punktu redakcijā, kas paredz Latvijas filmu veidošanu latviešu valodā.
Nozares pārstāvji lūdz pārvērtēt šādu papildinājumu un neiekļaut kā obligātu prasību latviešu valodu. Papildinājums, tāpat kā Likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” ietvarā, nepamatoti ierobežo filmu nozares attīstību, iespēju sadarboties ar citu valstu producentiem, kā arī izslēdz no kvalificēšanās tādu plašus starptautiskus panākumus guvušu Latvijas filmu kā “Straume”, kas nav veidota latviešu valodā, un pēc būtības neatbilst Likumprojekta mērķim, līdz ar to nesasniedz Likumprojektu vēlamo rezultātu.
Lūdzam atjaunot 10.1 punktu sekojošā redakcijā:
“(10.1) kontrolē Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23. panta 5.4 daļas 3. punktā minēto iemaksu Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai izpildi.”
Papildus vēlamies uzsvērt nozares aktualizēto jautājumu, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir uzskatāma par vienīgo neitrālo un objektīvo iestādi elektronisko plašsaziņas līdzekļu iesniegtās un apkopojamās informācijas apstrādei, un šāda informācija nedrīkstētu nonākt Nacionālā kino centra rīcībā, ja vien tā nav anonimizēta, citādā kārtā Nacionālais kino centrs iegūtu tiešu piekļuvi datiem, cik lieli ir elektronisko plašsaziņas līdzekļu ieguldītie līdzekļi latviešu satura ražošanā un/vai iepirkumos un kādas ir ar to saistītās izmaksas, un mūsu ieskatā šādā gadījumā pastāvētu konkurences kropļošanas risks.
Ņemot vērā iepriekš sūtītajās vēstulēs minēto, kā arī šajā viedoklī atkārtoti minēto, Nozares pārstāvji lūdz vēlreiz pārvērtēt un iekļaut Nozares pārstāvju ierosinājumus Likumprojektos ar mērķi panākt līdzsvarota, izpildāma un visu iesaistīto nozaru interesēm atbilstoša regulējuma noteikšanu.
Ar cieņu
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Tet”
AS Go3 Baltics Latvijas filiāle
SIA All Media Latvia
Latvijas Raidorganizāciju Asociācija
SIA “Tet”, SIA “All Media Latvia”, AS “Go3 Baltics” un tā Latvijas filiāle, kā arī Latvijas Raidorganizāciju asociācija (turpmāk kopā - Nozares pārstāvji) ir saņēmuši un izskatījuši Kultūras ministrijas sagatavotos likumprojektus “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (15.01.2025. 24-TA-188) un “Grozījumi Filmu likumā” (16.01.2025. 24-TA-187) (turpmāk - Likumprojekti).
Nozares pārstāvji pateicas Kultūras ministrijai par ieguldīto darbu Likumprojektu izstrādē, apspriešanā ar Nozares pārstāvjiem un pilnveidojumiem, kādi ir veikti līdz šim. Nozares pārstāvji apliecina, ka turpinās aktīvi atbalstīt pakalpojuma pēc pieprasījuma satura daudzveidību un Latvijas satura izaugsmi, gan veicot pašu ražota audiovizuālā satura pasūtījumus, gan iegādājoties licences uz audiovizuālo saturu, tādējādi padarot nacionālo saturu plaši pieejamu Latvijas skatītājiem un atbalstot Latvijas kinoproducentu nozari. Norādām, ka nacionālās filmu nozares attīstība un ikgadējs ieguldījums tajā ir viena no mūsu prioritātēm, līdz ar to kopumā atbalstām Likumprojektu ieceri.
Tomēr mūsu ieskatā ir būtiski, lai jaunais regulējums strādātu pēc iespējas efektīvi, būtu skaidri saprotams un taisnīgs. Nozares pārstāvji 16.02.2024. un 29.05.2024 vēstulēs jau pauda viedokli par Likumprojektiem, lūdzot ņemt vērā Nozares pārstāvju vēstulēs minētos argumentus un iekļaut tos Likumprojektos. Izvērtējot Likumprojektu redakcijas atkārtoti, iesniedzam sekojošus priekšlikumus:
Lai izvairītos no šaubām, ka par abonēšanas audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma Likumprojektu kontekstā ir saprotams tikai regulārs, ikmēneša abonēšanas pakalpojums pēc pieprasījuma SVOD (SVOD jeb subscription video on demand - angļu val.), bet ne citi pakalpojuma pēc pieprasījuma veidi, t.sk., bet ne tikai TVOD (transaction video on demand - angļu val.), AVOD (advertising video on demand - angļu val.), FVOD (free video on demand - angļu val.), lūdzam saskaņot un papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1.panta pirmo daļu ar 81.punktu šādā redakcijā:
“(8.1) Abonēšanas pakalpojums pēc pieprasījuma - elektroniskā plašsaziņas līdzekļa nodrošināts pakalpojuma paveids ar fiksētu, regulāru abonentmaksu par piekļuvi pakalpojums pēc pieprasījuma katalogam.”
Abonēšanas pakalpojuma pēc pieprasījuma definīciju ir būtiski pievienot šī viedokļa 3.punktā iekļautā lūguma sakarā (sk. zemāk).
Likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” 54.panta pirmā, otrā un trešā daļa tika papildināta ar latviešu valodas kritēriju, kas, kā jau tika minēts iepriekš Nozares pārstāvju sūtītajās vēstulēs, mūsuprāt neatbilst Likumprojektu mērķim un neveicina tā efektīvu izpildi. Tāpat, Nozares pārstāvji nevar piekrist šī panta redakcijai daļā, kas attiecas uz elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālo atbildību, jo šobrīd pastāv iespēja vienam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim savā pakalpojuma pēc pieprasījuma platformā, nemainot saturu, iekļaut cita elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojuma pēc pieprasījuma saturu, tādējādi praksē nav nekādas iespējas tam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim jebkādā veidā kontrolēt cita elektroniskā plašsaziņas līdzekļa platformas kataloga saturu, tādējādi padarot šādu nosacījumu praksē neizpildāmu. Minētā sakarā ir būtiski papildināt likumprojekta 5.4 pantu ar to, ka tas attiecas uz elektroniskā plašsaziņas līdzekļa katalogu tiktāl ciktāl tas ir par šī kataloga daļu redakcionāli atbildīgs.
Lūdzam saskaņot 54.panta pirmo, otro un trešo daļu sekojošā redakcijā:
“(5.4) Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, atrodas Latvijas jurisdikcijā un ir par tiem redakcionāli atbildīgs, vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma mērķauditorija ir Latvijā un ir par tiem redakcionāli atbildīgs, ik gadu līdz kārtējā gada 31. decembrim veic finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā vismaz vienā no turpmāk norādītajiem veidiem:
1) ar tiešu ieguldījumu Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā;
2) iegādājoties izrādīšanas tiesības (licences) uz citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai neatkarīgu producentu Latvijā radītiem Eiropas audiovizuāliem darbiem;
3) ar iemaksām Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai.”;
Likumprojektā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” tika svītrots sākotnējais 57.pants, kurš Nozares pārstāvju ieskatā ir iekļaujams likumprojektā. Ņemot vērā, ka Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punkts ir pārņemams brīvprātīgi, dalībvalstis var izvēlēties, uz kādiem pakalpojuma pēc pieprasījuma veidiem šāds pienākums tiek attiecināms. Šajā sakarā lūdzam vienotu izpratni, ka ar Eiropas audiovizuālu darbu ir saprotams tikai regulārā ikmēneša abonēšanas pakalpojums pēc pieprasījuma (SVOD) veids, un nekādā gadījumā neietver citus pakalpojuma pēc pieprasījuma veidus, t.sk., bet ne tikai TVOD, AVOD, FVOD.
Lūdzam saskaņot un no jauna iekļaut atpakaļ 57.pantu sekojošā redakcijā:
“(5.7) Šā panta 5.4 un 5.5 pantā minētā prasība attiecas tikai uz abonēšanas audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma.”
Likumprojektā “Grozījumi Filmu likumā” 10.pantā ir plānots papildināt tā otro daļu ar 10.1 punktu redakcijā, kas paredz Latvijas filmu veidošanu latviešu valodā.
Nozares pārstāvji lūdz pārvērtēt šādu papildinājumu un neiekļaut kā obligātu prasību latviešu valodu. Papildinājums, tāpat kā Likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” ietvarā, nepamatoti ierobežo filmu nozares attīstību, iespēju sadarboties ar citu valstu producentiem, kā arī izslēdz no kvalificēšanās tādu plašus starptautiskus panākumus guvušu Latvijas filmu kā “Straume”, kas nav veidota latviešu valodā, un pēc būtības neatbilst Likumprojekta mērķim, līdz ar to nesasniedz Likumprojektu vēlamo rezultātu.
Lūdzam atjaunot 10.1 punktu sekojošā redakcijā:
“(10.1) kontrolē Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23. panta 5.4 daļas 3. punktā minēto iemaksu Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai izpildi.”
Papildus vēlamies uzsvērt nozares aktualizēto jautājumu, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir uzskatāma par vienīgo neitrālo un objektīvo iestādi elektronisko plašsaziņas līdzekļu iesniegtās un apkopojamās informācijas apstrādei, un šāda informācija nedrīkstētu nonākt Nacionālā kino centra rīcībā, ja vien tā nav anonimizēta, citādā kārtā Nacionālais kino centrs iegūtu tiešu piekļuvi datiem, cik lieli ir elektronisko plašsaziņas līdzekļu ieguldītie līdzekļi latviešu satura ražošanā un/vai iepirkumos un kādas ir ar to saistītās izmaksas, un mūsu ieskatā šādā gadījumā pastāvētu konkurences kropļošanas risks.
Ņemot vērā iepriekš sūtītajās vēstulēs minēto, kā arī šajā viedoklī atkārtoti minēto, Nozares pārstāvji lūdz vēlreiz pārvērtēt un iekļaut Nozares pārstāvju ierosinājumus Likumprojektos ar mērķi panākt līdzsvarota, izpildāma un visu iesaistīto nozaru interesēm atbilstoša regulējuma noteikšanu.
Ar cieņu
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Tet”
AS Go3 Baltics Latvijas filiāle
SIA All Media Latvia
Latvijas Raidorganizāciju Asociācija
Piedāvātā redakcija
Sk. augstāk piedāvātās redakcijas