Atzinums

Likumprojekts paredz paplašināt to sistēmas lietotāju loku, kuriem, ierīkojot pieslēgumu, daļu no pieslēguma maksas sedz elektroenerģijas sistēmas operators. Spēkā esošais regulējums paredz, ka daļu no pieslēguma maksas sedz elektroenerģijas sistēmas operators, ja pieslēguma spriegums nepārsniedz 400 voltus (kas pamatā ir mājsaimniecības). Ar Likumprojektu paredzēts šādu nosacījumu attiecināt uz visiem elektroenerģijas sadales sistēmas lietotājiem, tas ir lietotājiem, kuru elektroenerģijas apgādes sistēmas pieslēgums nepārsniedz 20 kilovoltus.

Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – Ministrija) iebilst pret šāda regulējuma ieviešanu, jo tas, pirmkārt, nozīmētu, ka visi elektroenerģijas sadales sistēmas lietotāji finansētu noteikta komersantu loka pieslēgumus, palielinot sadales sistēmas tarifus galalietotājiem un, otrkārt, vienlaikus radot šim komersantu lokam labvēlīgākus komercdarbības apstākļus, tādējādi veidojot diskrimināciju starp elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas lietotājiem, kuriem būtu jāsedz visas pieslēguma izmaksas. Ministrijas ieskatā Latvijā būtu attīstāmi ne tikai mazie un vidējie uzņēmumi, bet arī lielie uzņēmumi, kuru radīti būtisku pienesu tautsaimniecībai un kuriem pamatā būtu nepieciešams pieslēgums elektroenerģijas pārvades sistēmai. Piemēram, Latvija varētu īstenot Eiropas vēja hartā noteikto, ka jāpalielina vēja iekārtu ražošanas jauda Eiropas Savienībā, lai apmierinātu gaidāmo pieaugošo pieprasījumu pēc vēja projektiem. Līdz ar to visiem rūpnieciskajiem lietotājiem būtu piemērojami vienoti pieslēguma nosacījumi.

Ņemot vērā, ka elektroenerģijas sadales sistēmas operatora izmaksas, kas saistītas ar pieslēguma maksas segšanu, tiks ietvertas elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojuma tarifā, Ministrijas ieskatā nav pamatoti viena lietotāja attīstības izmaksas attiecināt uz visiem elektroenerģijas sadales sistēma lietotājiem, tas ir, samazinot lietotājiem izmaksu slogu jauna pieslēguma izveidei un darbības uzsākšanai, nevar tikt radīts slogs pārējiem sistēmas lietotājiem palielināta elektroenerģijas sadales sistēmas tarifa dēļ. 2023.gada ietvaros ir meklēti risinājumi un pieņemti vairāku tiesību aktu grozījumi, lai ierobežotu sistēmas pakalpojumu izmaksu kāpumu un šobrīd būtu nepieņemami virzīt likumprojektu, kura rezultātā tiktu panākts pretējs efekts.

Turklāt anotācijā nav sniegta detalizēta analīze, par to, kā ir iegūts secinājums, ka, neskatoties uz to, ka Likumprojektā ietvertais risinājums palielinās regulētās aktīvu bāzes (RAB) vērtību (tarifu veidojošo izmaksu bāzi), jo pieslēguma ierīkošanas izmaksas tiks daļējā apjomā segtas no AS "Sadales tīkls" puses, tomēr ilgtermiņā katrs šāds sistēmas pieslēgums veicinās efektīvāku sistēmas izmantošanu un radīs papildu ieņēmumus no sniegtā sistēmas pakalpojuma, radot tarifu samazinošu efektu.  Ministrijas ieskatā jo īpaši ar aprēķiniem būtu pamatojams Likumprojektā ietvertā risinājuma radītais elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojuma tarifa samazinošais efekts. Tāpat anotācijā būt skaidrojami arī aprēķinos izmantotie pieņēmumi, piemēram, kas būtu saprotams ar mērenu nākotnes pieslēgumu attīstību.

 

-

Ministrijas ieskatā ir jāsaglabā iespējami daudz stimuli, kas sekmētu sistēmas lietotājiem izvēlēties tā patēriņam atbilstošāko pieslēguma jaudu un nodrošinātu elektroenerģija sistēmas efektīvu izmantošanu. Līdz ar to  Ministrija uzskata efektīvās slodzes risinājumu un maksu par jaudas uzturēšanu par savstarpēji papildinošiem, nevis izslēdzošiem stimuliem, kurus jāpiemēro arī turpmāk.

-