Projekta ID
23-TA-2350Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
14.08.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Priekšlikums
LDDK turpina uzturēt iepriekš izteikto priekšlikumu par Grozījumu projekta 7.punktu:
Minētajā normā ir atbalstāms risinājums, ka nebūtisku defektu gadījumā būvdarbi var tikt pieņemti un veikta to apmaksa, tomēr, LDDK ieskatā, formulējuma “nebūtisks defekts” skaidrojums ir pārāk plašs, un būvniecības dalībniekiem var radīt dažādu izpratni par to, vai defekts atzīstams par būtisku vai nebūtisku.
Pamata principi būvdarbu veikšanā ir noteikti Būvniecības likuma 17.panta otrajā daļā, nosakot, ka būvdarbus organizē un veic atbilstoši būvprojektam un būvatļaujas nosacījumiem, kā arī ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus un prasības, lai netiktu nodarīts kaitējums videi vai tas būtu pēc iespējas mazāks un resursu patēriņš būtu ekonomiski un sociāli pamatots, savukārt būtiskās būvei izvirzāmās prasības ir noteiktas Būvniecības likuma 9.pantā, kas ir mehāniskā stiprība un stabilitāte, ugunsdrošība, vides aizsardzība un higiēna, tai skaitā, nekaitīgums, lietošanas drošība un vides pieejamība, akustika (aizsardzība pret trokšņiem), energofektivitāte un ilgtspējīga dabas resursu izmantošana.
Ievērojot minēto, LDDK norāda uz nepieciešamību pilnveidot Grozījuma projekta 7.punktā piedāvāto 15.1 punkta regulējumu, izvirzot konkrētas tehniskās prasības “nebūtiska defekta” saturam nevis kā šobrīd, norādot skaidrojumu, kas pakļauts subjektīvam vērtējumam (“netraucē turpmāko būvdarbu veikšanu”, “neierobežo būves lietošanu”). Pie tam, nav saprotams formulējuma “neierobežo būves lietošanu” mērķis, jo atbilstoši vispārējai tiesību normai (Būvniecības likuma 21.panta otrā daļa) būvi ir aizliegts izmantot (t.i., lietot) līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā. Izņēmumi no šīs normas paredzēti gadījumos, kad tiek veikti būvdarbi ēkas pārbūvei, atjaunošanai vai restaurācijas laikā, kā arī inženiertīklu un speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos inženierbūvju būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas laikā, ja būvprojektā iekļauts izvērtējums par būves izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā, izmantošanas nosacījumi, bet attiecībā uz ēkām — arī aprēķini par būvmateriālu pieļaujamo svaru un montāžas slodzi uz nesošajām konstrukcijām, kuri iekļauti būvprojekta sastāvā esošajā darbu organizācijas projektā (Būvniecības likuma 21.panta trešā daļa).
Normā iekļautā nebūtiska defekta skaidrojums “neietekmē citu būvdarbu kvalitāti”, LDDK ieskatā, ir atbilstošs priekšnoteikums, lai defektu varētu atzīt pat nebūtisku.
Minētajā normā ir atbalstāms risinājums, ka nebūtisku defektu gadījumā būvdarbi var tikt pieņemti un veikta to apmaksa, tomēr, LDDK ieskatā, formulējuma “nebūtisks defekts” skaidrojums ir pārāk plašs, un būvniecības dalībniekiem var radīt dažādu izpratni par to, vai defekts atzīstams par būtisku vai nebūtisku.
Pamata principi būvdarbu veikšanā ir noteikti Būvniecības likuma 17.panta otrajā daļā, nosakot, ka būvdarbus organizē un veic atbilstoši būvprojektam un būvatļaujas nosacījumiem, kā arī ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus un prasības, lai netiktu nodarīts kaitējums videi vai tas būtu pēc iespējas mazāks un resursu patēriņš būtu ekonomiski un sociāli pamatots, savukārt būtiskās būvei izvirzāmās prasības ir noteiktas Būvniecības likuma 9.pantā, kas ir mehāniskā stiprība un stabilitāte, ugunsdrošība, vides aizsardzība un higiēna, tai skaitā, nekaitīgums, lietošanas drošība un vides pieejamība, akustika (aizsardzība pret trokšņiem), energofektivitāte un ilgtspējīga dabas resursu izmantošana.
Ievērojot minēto, LDDK norāda uz nepieciešamību pilnveidot Grozījuma projekta 7.punktā piedāvāto 15.1 punkta regulējumu, izvirzot konkrētas tehniskās prasības “nebūtiska defekta” saturam nevis kā šobrīd, norādot skaidrojumu, kas pakļauts subjektīvam vērtējumam (“netraucē turpmāko būvdarbu veikšanu”, “neierobežo būves lietošanu”). Pie tam, nav saprotams formulējuma “neierobežo būves lietošanu” mērķis, jo atbilstoši vispārējai tiesību normai (Būvniecības likuma 21.panta otrā daļa) būvi ir aizliegts izmantot (t.i., lietot) līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā. Izņēmumi no šīs normas paredzēti gadījumos, kad tiek veikti būvdarbi ēkas pārbūvei, atjaunošanai vai restaurācijas laikā, kā arī inženiertīklu un speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos inženierbūvju būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas laikā, ja būvprojektā iekļauts izvērtējums par būves izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā, izmantošanas nosacījumi, bet attiecībā uz ēkām — arī aprēķini par būvmateriālu pieļaujamo svaru un montāžas slodzi uz nesošajām konstrukcijām, kuri iekļauti būvprojekta sastāvā esošajā darbu organizācijas projektā (Būvniecības likuma 21.panta trešā daļa).
Normā iekļautā nebūtiska defekta skaidrojums “neietekmē citu būvdarbu kvalitāti”, LDDK ieskatā, ir atbilstošs priekšnoteikums, lai defektu varētu atzīt pat nebūtisku.
Piedāvātā redakcija
-