Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Klimata un enerģētikas ministrijas precizētais likumprojekts “Energoresursu izmaksu atbalsta likums” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.  
Projekta 3. pantā un turpmāk projektā esošās iekšējās atsauces uz citām “šā likuma normām” nepieciešams precizēt. Vēršam uzmanību, ka iekšējo atsauču veidošanai likumos ir tādas pat prasības, kā normu veidošanai, proti, pantus norāda ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu, panta daļas norāda ar vārdiem, bet punktus, ja tādi ir, norāda ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu. Ievērojot minēto, projektā nepieciešams precizēt 3. panta pirmo un trešo daļu, 4. panta piekto, sesto un septīto daļu, 5. panta pirmo un otro daļu, un 6. panta pirmās daļas 2. punktu.  

-

Projekta 4. panta astotajā daļā un visā projektā nepieciešams izvērtēt un precizēt vārdkopu (terminu) izmantošanu. Vēršam uzmanību, ka projekta 1. un 2. pantā, arī 4. panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā ir paredzēts “atbalsts maksas samazinājumam”, savukārt 4. panta astotajā daļā esošajā pilnvarojumā Ministru kabinetam par noteikumu izdošanu ir vārdi “maksas samazinājuma atbalsts”, proti, mainīta vārdu secība. Mūsu ieskatā šāds būtisks apzīmējums jāraksta konsekventi vienādi jebkurās projekta normās. Ievērojot minēto, projekta 4. panta astoto daļu nepieciešams precizēt. Vienlaikus norādām, ka pilnvarojuma normas Ministru kabinetam par noteikumu izdošanu nepieciešams izteikt atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.108) 45. un 46. punktam, nosakot to satura galvenos virzienus. Tādējādi atšķirīgu terminu vai vārdkopu izmantošana var tikt neatbilstoši interpretēta, ka pilnvarojums paredz citu regulējumu.

-

Projekts paredz ar likumu noteiktu tiesisko regulējumu par valsts atbalstu energoresursu izmaksu kompensēšanu mazturīgām personām, ko kā atlaidi piemēros pakalpojumu sniedzējs un pēc tam no valsts budžeta par to saņems kompensāciju. Vēršam uzmanību, ka arī šāds regulējums būs interpretējams kā administratīvais process un tādējādi katrs lēmums par atbalsta (atlaides) piešķiršanu būs valsts pārvaldes uzdevumu izpildošas institūcijas administratīvais akts, kuru tā adresātam būs tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt. Ievērojot minēto, projektā nepieciešams iekļaut tiesisko regulējumu par administratīvo procesu, kā tas šobrīd ir, piemēram, Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 12. un 12.¹ pantā. Nobeigumā vēlamies norādīt, ka Tieslietu ministrija var pieļaut, ka lēmumu par atbalsta piešķiršanu (administratīvo aktu) sagatavo informācijas sistēma, bet neatkarīgi no tā tiesiski lēmuma pieņēmējam jābūt ar noteiktu kompetenci apveltītai institūcijai un par to jābūt norādei projektā.  

-

Vēršam uzmanību, ka tiesību aktā ietverta norāde uz normatīvajiem aktiem nedrīkst būt tik vispārīga, ka neļauj izdarīt pašsaprotamu pieņēmumu, ka tā ietver nepieciešamību apstrādāt personas datus, proti, formāla atsaukšanās uz normatīvajiem aktiem nebūtu pieļaujama. Ņemot vērā minēto, kā arī iepriekš sniegto viedokli par to, kāda informācija projektā būtu iekļaujama, lai personas datu apstrādi varētu atzīt par tiesisku, lūdzam papildināt projektu, norādot kādā nolūkā pakalpojumu sniedzēji un pašvaldības saņems informāciju no informācijas sistēmas,  kādas datu kategorijas saņems pakalpojumu sniedzēji un pašvaldības un par kādiem datu subjektiem.

-

Lūdzam papildināt projektu, norādot attiecībā pret katru pārzini (Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra u.tt.) datu subjektus un datu kategorijas, ko attiecīgais pārzinis pārraidīs informācijas sistēmā, anotācijā detalizētāk paskaidrojot attiecīgo datu apstrādes nolūku.

-

Lūdzam norādīt anotācijā informāciju, vai attiecībā uz plānoto datu apstrādi, kas ir saprotama kā personas datu apstrāde plašā mērogā, ir veikts novērtējums par ietekmi uz personas datu aizsardzību (turpmāk - NIDA), kā arī lūdzam anotācijā norādīt Vispārīgās datu aizsardzības regulas (tuprmāk- VDAR) 35.panta 7.punkta b), c) un d) apakšpunktos norādīto informāciju no NIDA.
Paskaidrojam, ka no VDAR 35. panta 1., 3. un 4. punkta, kā arī Datu valsts inspekcijas 2018. gada 18. decembra rīkojuma Nr. 1-2.1/125 "Apstrādes darbību veidi, attiecībā uz kuriem ir jāveic datu aizsardzības ietekmes novērtējums saskaņā ar VDAR 35. panta 4. punktu" 5. punkta izriet prasība pārzinim veikt NIDA par personas datu apstrādi plašā mērogā. Savukārt VDAR 35. panta 7. punkta b), c) un d) apakšpunktos minētās informācijas no NIDA norādīšana anotācijā nodrošinās risku minimizēšanu, ko varētu radīt personas datu apstrāde plašā mērogā.

-

Lūdzam jau šobrīd izvērtēt un paredzēt, vai projekta ietvaros tiks apstrādāti tādi dati, kas Vispārīgās datu aizsardzības regulas izpratnē saprotami kā īpašu kategoriju dati vai sodāmības dati. Gadījumā, ja projekta ietvaros plānots apstrādāt minētās datu kategorijas, papildu nepieciešams ņemt vērā Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9. un 10.pantā noteiktās prasības.

-