Atzinums

Projekta ID

24-TA-2634

Atzinuma sniedzējs

Zemkopības ministrija

Atzinums iesniegts

06.12.2024.

Saskaņošanas rezultāts

Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Anotācija (ex-ante)

1.6. Cita informācija

Iebildums

Anotācijas 1.6. punktā ir minēts, ka Zemkopības ministrijai jābūt atbildīgajai iestādei par projektu un tajā ietverto normu skaidrošanu. Zemkopības ministrija pilnībā nevar būt vienīgā atbildīgā par noteikumu projektā ietverto normu skaidrojumu, jo Zemes pārvaldības likuma 13.panta 8.punktā dotais deleģējums ir krietni plašāks un neattiecas tikai uz Lauksaimniecībā izmantojamajam zemju klasifikāciju. Zemkopības ministrija piekrīt būt līdzatbildīga par noteikumu projektā ietverto normu skaidrojumu.

Piedāvātā redakcija

MK sēdes protokollēmuma projekts

3. Noteikt, ka Zemkopības ministrija ir atbildīgā ministrija par noteikumu projektu.

Iebildums

Ministru kabineta protokollēmumā 3. punktā ir minēts, ka ka Zemkopības ministrija ir atbildīgā ministrija par noteikumu projektu. Zemkopības ministrija iebilst pret minēto formulējumu, jo Zemes pārvaldības likuma 13.panta 8.punkts ir plašu tvērumu un tas neattiecas tikai uz Lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm.

Piedāvātā redakcija

Noteikumu projekts

Priekšlikums

Noteikumu projekta 1. un 2. pielikumā precizēt augsnes tipu un apakštipu nosaukumus atbilstoši jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem un literatūrai. Augsnes tipu “Velēnu karbonātaugsne” uz “Karbonātaugsne”, apakštipus “Trūdainā velēnu karbonātaugsne” uz “Trūdainā karbonātaugsne”, “Erodētā velēnu karbonātaugsne” uz “Erodētā karbonātaugsne”, “Lesivētā karbonātaugsne” uz “Lesivētā velēnu karbonātaugsnei”, “Lesivētā podzolaugsne” uz “Lesivētā velēnu podzolaugsne”, “Velēnu podzolaugsne” uz “Tipiskā velēnu podzolaugsne”, “Lesivētā pseidopodzolaugsne” uz “Lesivētā velēnu pseidopodzolaugsne”, “Velēnu pseidopodzolaugsne” uz “Tipiskā velēnu pseidopodzolaugsne”.

Piedāvātā redakcija

Noteikumu projekts

Priekšlikums

Noteikumu projekta 2. pielikumā precizēt augsnes tipu, apakštipu nosaukumus un augsnes tipa un augsnes apakštipa noteikšanas kritērijus atbilstoši jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem un literatūrai.

Piedāvātā redakcija

2. pielikums
Ministru kabineta
[24-TA-2634 Dt]
noteikumiem Nr. [24-TA-2634 Nr]

Augsnes tipu un augsnes apakštipu noteikšanas kritēriji

Augsnes tips	Augsnes tipa kritēriji	Augsnes apakštips	Augsnes apakštipa kritēriji
Kūdraugsne	• 0 – 100 cm slānī organiskais materiāls kumulatīvais biezums ≥ 60 cm (ja tas pēc apjoma satur ≥ 75 % sūnu šķiedru) vai ≥ 40 cm; • Organiskais materiāls sākas < 40 cm no augsnes virspuses	Tipiskā kūdraugsne	• 0 – 40 cm slānī organiskais materiāls ir vāji līdz ļoti vāji sadalīts; • Organiskais materiāls pēc saberšanas sastāv ≥ 2/3 (no apjoma) identificējamu augu daļu; • > 50 % organiskajā materiālā pH KCl ≥ 5,0
		Skābā tipiskā kūdraugsne	• 0 – 40 cm slānī organiskais materiāls ir vāji līdz ļoti vāji sadalīts; • Organiskais materiāls pēc saberšanas sastāv ≥ 2/3 (no apjoma) identificējamu augu daļu; • > 50 % organiskajā materiālā pH KCl < 5,0
		Trūdaini kūdrainā kūdraugsne	• 0 – 40 cm slānī organiskais materiāls ir vidēji līdz stipri sadalīts; • Organiskais materiāls pēc saberšanas sastāv < 2/3 līdz ≥ 1/6 (no apjoma) identificējamu augu daļu; • > 50 % organiskajā materiālā pH KCl ≥ 5,0
		Skābā trūdaini kūdrainā kūdraugsne	• 0 – 40 cm slānī organiskais materiāls ir vidēji līdz stipri sadalīts; • Organiskais materiāls pēc saberšanas sastāv < 2/3 līdz ≥ 1/6 (no apjoma) identificējamu augu daļu; • > 50 % organiskajā materiālā pH KCl < 5,0
		Trūdainā kūdraugsne	• 0 – 40 cm slānī organiskais materiāls ir vidēji līdz stipri sadalīts; • Organiskais materiāls pēc saberšanas sastāv < 1/6 (no apjoma) identificējamu augu daļu; • > 50 % organiskajā materiālā pH KCl ≥ 5,0
		Skābā trūdainā kūdraugsne	• 0 – 40 cm slānī organiskais materiāls ir ļoti stipri sadalīts; • Organiskais materiāls pēc saberšanas sastāv < 1/6 (no apjoma) identificējamu augu daļu; • > 50 % organiskajā materiālā pH KCl < 5,0
		Apraktā kūdraugsne	•Virsējā slāņa biezums ≥ 20 cm; • Virsējā slāņa organisko vielu saturs ≤ 15 %
Nepilnīgi izveidotā augsne	• Vāji izveidoti ģenētiskie horizonti; • Sekls (< 25 cm) augsnes profils; • A horizonta biezums dabiskos apstākļos ≤ 5 cm	Erodētā augsne	• A, E un B horizonti erozijas rezultātā ir nonesti, un daļēji skarts arī C horizonts, vai; • Ap horizontā organisko vielu saturs ≤ 1,0 %
Nepilnīgi izveidotā augsne		Neizveidotā augsne	-
Antropogēnā augsne	• Cilvēka darbības rezultātā izmainītas tādā pakāpē, ka zaudējušas savas sākotnējās, dabiskās īpašības, vai; • mākslīgi veidots substrāts, kas pilda augsnes funkcijas, vai; • augsnes profilā vērojami apraktie horizonti, kas veidojušies cilvēka darbības rezultātā (neskaitot cilvēka veicinātos ūdens, vēja vai agrotehniskās erozijas procesus), un kas ir saglabājuši savas sākotnējās, pirms aprakšanas izveidotās ģenētiskās īpašības	Kultūraugsne	• A horizonta biezums ≥ 30 cm; • A horizonta organisko vielu saturs > 3,0 %; • A horizonta augiem izmantojamais P2O5 nodrošinājums ir augsts vai ļoti augsts; • 0 – 100 cm slānī pH KCl ≥ 6,0; • Īpašības ir veidojušās cilvēka darbības rezultātā
		Tehnogēnā augsne	• Substrāts, kas ir veidojies kā mākslīgi uzbērts augsnes slānis uz augsnes pamatnes vai tehnogēnās kārtas.
		Apraktā augsne	• 0 – 100 cm slānī ir apraktie horizonti, kas saglabājuši savas sākotnējās, pirms aprakšanas izveidotās ģenētiskās īpašības.
		Rekultivētā augsne	• Veidojusies no uzbērta slāņa uz izstrādātiem karjeriem, vai izstrādāti kūdras ieguves lauki, kuru virskārtā atstāta kūdra.
Glejaugsne	• 0 – 40 cm no minerālaugsnes virspuses seklu gruntsūdeņu vai kapilārās apmales ietekmē sākas ≥ 25 cm biezs slānis, kuram gleja plankumi ≥ 25 % no atseguma un slāņa atsevišķās vietās ir reducējoši apstākļi un/vai vērojams gleja krāsu salikums vai augsnē ir izveidojies slānis, kurā viscaur ir gleja pazīmes un reducējoši apstākļi; • Ja A horizonts ir > 40 cm, tad reducējoši apstākļi turpinās zem tā līdz 65 cm dziļumam un dziļāk, veidojot ≥ 10 cm biezu slāni; • Karbonātu sākšanās dziļums < 60 cm, vai; A horizontā un/vai zem tā esošajā horizontā pH KCl ≥ 5,5	Velēnu glejotā augsne	• 0 – 40 cm slānī nav vienlaidus Br un Cr horizonts; • A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %
		Trūdainā glejotā augsne	• 0 - 40 cm slānī nav vienlaidus Br un Cr horizonts; A horizontā organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %
		Trūdaini kūdrainā glejotā augsne	• 0 - 40 cm slānī nav vienlaidus Br un Cr horizonts; • A horizontā organisko vielu saturs > 25 un ≤ 35 %
		Velēnu glejaugsne	• 0 - 40 cm slānī sākas Br vai Cr horizonts; • A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %
		Trūdainā glejaugsne	• 0 - 40 cm slānī sākas Br vai Cr horizonts; • A horizontā organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %
		Trūdaini kūdrainā glejaugsne	• 0 - 40 cm slānī sākas Br vai Cr horizonts; • A horizontā organisko vielu saturs > 25 un ≤ 35 %
		Kūdrainā glejaugsne	• 0 - 40 cm slānī sākas Br vai Cr horizonts; • H horizontā organisko vielu saturs > 35 %
Podzolētā glejaugsne	• 0 – 40 cm no minerālaugsnes virspuses seklu gruntsūdeņu vai kapilārās apmales ietekmē sākas ≥ 25 cm biezs slānis, kuram gleja plankumi ≥ 25 % no atseguma un slāņa atsevišķās vietās ir reducējoši apstākļi un/vai vērojams gleja krāsu salikums vai augsnē ir izveidojies slānis, kurā viscaur ir gleja pazīmes un reducējoši apstākļi; • Ja A horizonts ir > 40 cm, tad reducējoši apstākļi turpinās zem tā līdz 65 cm dziļumam un dziļāk, veidojot ≥ 10 cm biezu slāni; • Podzolēšanās pazīmes; • Karbonātu sākšanās dziļums ≥ > 60 cm; • A horizontā un/vai tūlīt zem tā esošajā horizontā pH KCl <≤ 5,5	Tipiskā podzola glejotā augsne	• A horizonts nav vai tā biezums ir ≤ 5 cm; • Zem O vai OA horizonta atrodas El vai Bl horizonts
		Velēnu podzolētā glejotā augsne	• 0 - 40 cm slānī nav vienlaidus Bl un Cl horizonts; • A horizontā ir organisko vielu saturs ≤ 10 %
		Trūdainā podzolētā glejotā augsne	• 0 - 40 cm slānī nav vienlaidus Bl un Cl horizonts; • A horizontā organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %
		Trūdaini kūdrainā podzolētā glejotā augsne	• 0 - 40 cm slānī nav vienlaidus Bl un Cl horizonts; • A horizontā organisko vielu saturs > 25 %
		Velēnu podzolētā glejaugsne	• 0 - 40 cm slānī sākas Br vai Cr horizonts; • A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %
		Trūdainā podzolētā glejaugsne	• 0 - 40 cm slānī sākas Br vai Cr horizonts; • A horizontā organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %
		Trūdaini kūdrainā podzolētā glejaugsne	• 0 - 40 cm slānī sākas Br vai Cr horizonts; • A horizontā organisko vielu saturs > 25 un ≤ 35 %
		Kūdrainā podzolētā glejaugsne	• 0 - 40 cm slānī sākas Br vai Cr horizonts; • H horizontā organisko vielu saturs > 35 %
Virsēji glejotā augsne	• 0 – 75 cm no virsmas (neskaitot A horizontu, ja tajā glejošanās pazīmes nav identificējamas) ir gleja krāsu salikums un reducējoši apstākļi; • ≥ 25 cm biezs glejots slānis; • Glejotā slāņa virsma ≥ 25 % apjomā ir glejošanās pazīmes vai kontaktglejošanās pēkšņas granulometriskā sastāva maiņas rezultātā; • Glejošanos izraisa blīva augsnes sakārta vai divdaļīgs cilmiezis; • Karbonātu sākšanās dziļums ≤ 60 cm, vai; • A horizontā un/vai tūlīt zem tā esošajā horizontā pH KCl ≥ 5,5	Kontaktglejotā augsne	• Veidojusies uz divdaļīga cilmieža; • Virskārtai < 75 cm dziļumā ir rupjāks granulometriskais sastāvs nekā apakškārtai; • 5 cm slāni virs vai zem saskares vietas ir glejošanās; • Glejošanās ≥ 50 % no augsnes virsmas; • Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi
		Pseidoglejotā augsne	• 0 – 60 cm slāni virspusējā glejošanās; • Glejošanās ≥ 1/3 (vidējais svērtais) no augsnes apjoma; • Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi; • A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %
		Trūdainā pseidoglejotā augsne	• 0 – 60 cm slāni virspusējā glejošanās; • Glejošanās ≥ 1/3 (vidējais svērtais) no augsnes apjoma; • Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi; • A horizontā organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %
		Trūdaini kūdrainā pseidoglejotā augsne	• 0 – 60 cm slāni virspusējā glejošanās; • Glejošanās ≥ 1/3 (vidējais svērtais) no augsnes apjoma; • Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi; • A horizontā organisko vielu saturs > 25 un ≤ 35 %
		Kūdrainā pseidoglejotā augsne	• 0 – 60 cm slāni virspusējā glejošanās; • Glejošanās ≥ 1/3 (vidējais svērtais) no augsnes apjoma; • Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi; • H horizontā organisko vielu saturs > 35 %
		Velēnu virsēji glejotā augsne	• 0 – 75 cm slānī virspusējā glejošanās; • Glejošanās ≥ 25 % no augsnes atseguma virsmas jebkurā no tās horizontiem. • A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %.
		Trūdainā virsēji glejotā augsne	• 0 – 75 cm slānī virspusējā glejošanās; • Glejošanās ≥ 25 % no augsnes atseguma virsmas jebkurā no tās horizontiem; • A horizontā organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %
		Trūdaini kūdrainā virsēji glejotā augsne	• 0 – 75 cm slānī virspusējā glejošanās. • Glejošanās ≥ 25 % no augsnes atseguma virsmas jebkurā no tās horizontiem. • A horizontā organisko vielu saturs > 25 un ≤ 35 %.
		Kūdrainā virsēji glejotā augsne	• 0 – 75 cm slānī virspusējā glejošanās. • Glejošanās ≥ 25 % no augsnes atseguma virsmas jebkurā no tās horizontiem. • H horizontā organisko vielu saturs > 35 %
Virsēji glejotā podzolētā augsne	• 0 – 75 cm no virsmas (neskaitot A horizontu, ja tajā glejošanās pazīmes nav identificējamas) ir gleja krāsu salikums un reducējoši apstākļi; • ≥ 25 cm biezs glejots slānis; • Glejotā slāņa virsma ≥ 25 % apjomā ir glejošanās pazīmes vai kontaktglejošanās pēkšņas granulometriskā sastāva maiņas rezultātā; • Glejošanos izraisa blīva augsnes sakārta vai divdaļīgs cilmiezis; • Karbonātu sākšanās dziļums > 60 cm; • A horizontā un/vai tūlīt zem tā esošajā horizontā pH KCl < 5,5	Kontaktglejotā podzolētā augsne	• Veidojusies uz divdaļīga cilmieža; • Virskārtai < 75 cm dziļumā ir rupjāks granulometriskais sastāvs nekā apakškārtai; • 5 cm slāni virs vai zem saskares vietas ir glejošanās; • Glejošanās ≥ 50 % no augsnes virsmas; •Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi
		Pseidoglejotā podzolētā augsne	• 0 – 60 cm slāni virspusējā glejošanās. • Glejošanās ≥ 1/3 (vidējais svērtais) no augsnes apjoma. • Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi. • A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %.
		Trūdainā pseidoglejotā podzolētā augsne	• 0 – 60 cm slāni virspusējā glejošanās; • Glejošanās ≥ 1/3 (vidējais svērtais) no augsnes apjoma; • Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi; • A horizontā organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %
		Trūdaini kūdrainā pseidoglejotā podzolētā augsne	• 0 – 60 cm slāni virspusējā glejošanās; • Glejošanās ≥ 1/3 (vidējais svērtais) no augsnes apjoma; • Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi; • A horizontā organisko vielu saturs > 25 un ≤ 35 %
		Kūdrainā pseidoglejotā podzolētā augsne	• 0 – 60 cm slāni virspusējā glejošanās; • Glejošanās ≥ 1/3 (vidējais svērtais) no augsnes apjoma; • Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi; • H horizontā organisko vielu saturs > 35 %
		Velēnu virsēji glejotā podzolētā augsne	• 0 – 75 cm slānī virspusējā glejošanās; • Glejošanās ≥ 25 % no augsnes atseguma virsmas jebkurā no tās horizontiem; • A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %
		Trūdainā virsēji glejotā podzolētā augsne	• 0 – 75 cm slānī virspusējā glejošanās; •Glejošanās ≥ 25 % no augsnes atseguma virsmas jebkurā no tās horizontiem; •A horizontā organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %
		Trūdaini kūdrainā virsēji glejotā podzolētā augsne	• 0 – 75 cm slānī virspusējā glejošanās; • Glejošanās ≥ 25 % no augsnes atseguma virsmas jebkurā no tās horizontiem; • A horizontā organisko vielu saturs > 25 un ≤ 35 %
		Kūdrainā virsēji glejotā podzolētā augsne	• 0 – 75 cm slānī virspusējā glejošanās; • Glejošanās ≥ 25 % no augsnes atseguma virsmas jebkurā no tās horizontiem; • H horizontā organisko vielu saturs > 35 %
Karbonātaugsne	• Bez hidromorfisma pazīmēm; • Veidojusies uz karbonātus saturošiem cilmiežiem; • Karbonātu sākšanās dziļums ≤ 60 cm	Trūdainā karbonātaugsne	• 0 – 25 cm slānī organisko vielu saturs > 10 %
		Erodētā karbonātaugsne	• Erozijas rezultātā pilnīgi vai daļēji ir nonests A horizonts; • A vai AB horizonta biezums < 15 cm, vai; • 0 – 25 cm slānī organisko vielu saturs ≤ 1,0 %
		Rendzīna	• 0 – 75 cm slānī skelets ≥ 80 % no augsnes apjoma, vai; • Sekls (< 25 cm) augsnes profils (ieskaitot A un B horizontus), kura A horizonts uzguļ kaļķakmens, dolomīta, ģipšakmens, ezerkaļķu, smilšakmens slānim vai rupjas grants nogulumiem
		Tipiskā velēnu karbonātaugsne	• Karbonātu sākšanās dziļums < 30 cm; • Nav Bt horizonts
		Lesivētā velēnu karbonātaugsne	• Ģenētiskie horizonti (E vai EB un Bt) ir labi diferencēti; • Bt horizontā izteikta māla akumulācija; • E vai EB horizonts, kas veidojies lesivēšanās procesā
		Izskalotā velēnu karbonātaugsne	• Karbonātu sākšanās dziļums > 30 cm
Podzolaugsne	• Bez hidromorfisma pazīmēm; • A horizonta biezums ≥ 5 un ≤ 50 cm; • Karbonātu sākšanās dziļums ≥ 60 cm; • A horizontā un/vai tūlīt zem tā esošajā horizontā pH KCl < 5,5	Erodētā podzolaugsne	• Erozijas rezultātā pilnīgi vai daļēji ir nonests A horizonts; • A horizonta biezums < 15 cm, vai; • 0 – 25 cm slānī organisko vielu saturs ≤ 1,0 %
		Trūdainā podzolaugsne	• A horizontā organisko vielu saturs > 10 %
		Lesivētā velēnu podzolaugsne	• Ģenētiskie horizonti ir labi diferencēti (E vai EB un Bt); • Bt horizontā izteikta māla akumulācija
		Tipiskā velēnu podzolaugsne	• A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %
Pseidopodzolaugsne	• Bez hidromorfisma pazīmēm; • A horizonta biezums ≥ 5 un ≤ 50 cm; • Karbonātu sākšanās dziļums ≥ 60 cm; • A horizontā un/vai tūlīt zem tā esošajā horizontā pH KCl ≥ 5,5	Erodētā pseidopodzolaugsne	• Erozijas rezultātā pilnīgi vai daļēji ir nonests A horizonts; • A horizonta biezums < 15 cm, vai; • 0 – 25 cm slānī organisko vielu saturs ≤ 1,0 %
		Trūdainā pseidopodzolaugsne	• A horizontā organisko vielu saturs > 10 %;
		Lesivētā velēnu pseidopodzolaugsne	• Ģenētiskie horizonti ir labi diferencēti (E vai EB un Bt); • Bt horizontā izteikta māla akumulācija
		Tipiskā velēnu pseidopodzolaugsne	• A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %
Podzols	• Bez A horizonta, vai; • A horizonta biezums ≤ 5 cm; • Zem O horizonta > 5 cm biezs A vai E horizonts, kurā ≥ 10 % apjomā smilšu daļiņas nav pārklātas ar humusa plēvīti; • Ģenētiskie horizonti (E, B) ir labi diferencēti; • Dabiskos apstākļos (nekaļķots) augsnes virsējos minerālajos horizontos (A, E vai Bs) līdz 30 cm dziļumam pH KCl ≤ 5,5	Ortšteina podzols	• Bhs horizontā ir vienlaidus blīvs ≥ 5 cm ortšteina slānis
		Iluviālā humusa podzols	• Bhs horizonts ir necementēts, tumši brūnā vai sarkani brūnā krāsā ar iluviālo humusu vai rūsas kārtu
		Tipiskais podzols	-
Uznesumu augsne	• Veidojusies no aluviāliem vai limniskiem nogulumiem, kuros saskatāma stratifikācija – neviendabīgs augsnes granulometriskais sastāvs un organisko vielu slāņojums, vai; • Veidojusies izteikta reljefa apstākļos, no ≥ 50 cm bieziem koluviāliem nogulumiem.	Koluviālā augsne	• No reljefa augstākajām vietām nonests koluviālais materiāls > 50 cm
		Velēnu aluviālā augsne	• A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %
		Trūdainā uznesumu augsne	• Virskārtā ≥ 30 cm slānī ir HAh un/vai Ah, Ap horizonti; • 0-30 cm slānī organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %
		Trūdaini kūdrainā uznesumu augsne	• Virskārtā ≥ 30 cm slānī ir HAh un/vai Ah, Ap horizonti; • 0-30 cm slānī organisko vielu saturs > 25 un ≤ 35 %
		Kūdrainā uznesumu augsne	• Virskārtā ≥ 30 cm slānī ir H un/vai HAh horizonti; • 0-30 cm slānī organisko vielu saturs > 35 %.

A horizonts – minerālais trūdvielu akumulācijas horizonts;

AB horizonts – minerālā trūdvielu akumulācijas horizonta un iluviālā horizonta pārejas horizonts, kas līdzīgāks minerālais trūdvielu akumulācijas horizontam;

Ah horizonts – nesajaukts minerālais trūdvielu akumulācijas horizonts;

Ap horizonts – sajaukts minerālais trūdvielu akumulācijas horizonts;

B horizonts – iluviālais jeb ieskalošanās horizonts;

BE horizonts – iluviālā horizonta un eluviālā horizonta pārejas horizonts, kas līdzīgāks iluviālajam horizontam;

BC horizonts – iluviālā horizonta un augsnes cilmieža pārejas horizonts, kas līdzīgāks iluviālajam horizontam;

Bhs horizonts – iluviālais horizonts ar organisko vielu akumulāciju un trīsvērtīgā dzelzs un/vai alumīnija akumulāciju;

Bl horizonts – iluviālais horizonts ar plankumiem, ko rada glejošanās;

Br horizonts – iluviālais horizonts ar izteiktu reducēšanos;

Bs horizonts – iluviālais horizonts ar trīsvērtīgā dzelzs un/vai alumīnija akumulāciju;

Bt horizonts – iluviālais horizonts ar māla akumulāciju;

C horizonts – augsnes cilmiezis;

CA horizonts – augsnes cilmieža un minerālā trūdvielu akumulācijas horizonta pārejas horizonts, kas līdzīgāks augsnes cilmiezim;

Cl horizonts – augsnes cilmiezis ar plankumiem, ko rada glejošanās;

Cr horizonts – augsnes cilmiezis ar izteiktu reducēšanos;

E horizonts – eluviālais jeb izskalošanās horizonts;

EB horizonts – eluviālā horizonta un iluviālā horizonta pārejas horizonts, kas līdzīgāks eluviālajam horizontam;

El horizonts – eluviālais horizonts ar plankumiem, ko rada glejošanās;

H horizonts – kūdras horizonts;

HAh horizonts – kūdras horizonta un nesajaukta minerālā trūdvielu akumulācijas horizonta pārejas horizonts, kas līdzīgāks augsnes cilmiezim;

O horizonts – organisko vielu jeb nedzīvās zemsegas horizonts;

OA horizonts – organisko vielu horizonta un minerālā trūdvielu akumulācijas horizonta pārejas horizonts, kas līdzīgāks organisko vielu horizontam;

Augiem izmantojamais P2O5 – augiem izmantojamais fosfors pēc Ēgnera-Rīma metodes;

Gleja krāsu salikums – augsnē ir glejots B, BC vai BE horizonts;

Hidromorfisma pazīmes – gleja plankumi aizņem < 25 % no jebkura horizonta virsmas atseguma līdz 75 cm dziļumam;

Karbonāti – augsne puto uzlejot 1 M sālsskābi;

Organiskais materiāls – augnses slānis, kurā organisko vielu saturs ≥ 35 %;

pH KCl – augsnes reakcija 1M kālija hlorīda šķīdumā;

Reducējoši apstākļi – augsnē ir vienlaidus gleja horizonts vai augsne pastāvīgi atrodas zem gruntsūdens līmeņa.