Atzinums

Informatīvā ziņojuma 4.1. apakšnodaļā joprojām saglabāta norāde uz "administratīvo sodu piemērošanu par NIS2 direktīvā noteikto kiberdrošības prasību neizpildi" (2. risinājuma apraksts, līdzīgi arī 3. risinājuma aprakstā). Tā vietā izmantojama vispārīga norāde uz "sankciju piemērošanu".

Iepriekšējā Tieslietu ministrijas atzinumā ir norādīts, ka pārsteidzīgs varētu būt apgalvojums, ka šī direktīva nosaka tiesības personas saukt pie administratīvās atbildības. Eiropas Savienības tiesību akti parasti tieši nenoteic, kāda veida sankcijas dalībvalstij ir jāparedz. Tādējādi ir iespējams pat kombinēt krimināltiesiskus, administratīvi tiesiskus vai civiltiesiskus pasākumus. Šādā gadījumā sankciju efektivitāte, samērīgums un preventīvā ietekme izvērtējama, ievērojot visu pasākumu kopumu (sal. Damjan M., Lutman K. Article 25. In: Collective Commentary about The New Package Travel Directive. Estoril: Estoril Higher Institute for Tourism and Hostel Studies, 2020, p. 529). Konkrētajā gadījumā direktīvā ir paredzēti administratīvi naudas sodi. Taču tas automātiski nenozīmē, ka Latvijā obligāti būtu nosakāma administratīvā atbildība, kā tas ir norādīts informatīvajā ziņojumā (piemēram, nav izslēgta iespēja izdot administratīvu aktu un izmantot piespiedu naudu kā piespiedu izpildes līdzekli). Jebkurā gadījumā administratīvās atbildības nepieciešamība un pieļaujamība vēl tikai būs vērtējama, izmantojot doktrīnā attīstītos kritērijus (plašāk sk.: Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54.-58. lpp.).

Jautājumi par sankciju veidu un to piemērošanas regulējumu (kādas sankcijas, kādā likumā noteikt, kādā procesā piemērot u. tml.) būs izlemjami direktīvas ieviešanas laikā. Šobrīd to nav iespējams izvērtēt (tam praktiski nepieciešams konkrēts likumprojekts un detalizēts pamatojums). Informatīvā ziņojuma kontekstā svarīgi ir tas, ka pastāv iespēja, ka institūcijai būs jāpiemēro sankcijas un, iespējams, pat sodi. Līdz ar to tai vajadzētu būt valsts tiešās pārvaldes iestādei. Ja tas būs administratīvais sods, tad šīs iestādes amatpersonām jābūt minētām Administratīvās atbildības likuma 115. pantā. Šādā gadījumā aicinām sekot līdzi Administratīvās atbildības likuma grozījumu izstrādei un laikus iesniegt atbilstošu priekšlikumu, ja nepieciešams papildināt Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmo daļu.
 

-

Projekta 4. nodaļā kā viena no institūcijas funkcijām ir norādīta arī "valsts pārvaldes iestāžu informācijas sistēmu izveides saskaņošana un to kiberdrošības pastāvīga izvērtēšana, kā arī rekomendāciju sniegšana kiberdrošības jautājumos un sodīšanas funkcija rekomendāciju neizpildīšanas gadījumā". Kā norādīts iepriekšējā Tieslietu ministrijas atzinumā, tad tiesību normu īstenošanas kontrole valsts pārvaldē tiek nodrošināta vai nu hierarhiskā kārtībā, vai sadarbojoties, bet ne sodot (protams, izņemot disciplināratbildību). Tiesību normu īstenošanas kontrolē valsts pārvalde darbojas kā vienots organisms. Atzīstot vienas publiskas personas vai tās iestādes tiesības sodīt citu publisku personu, tiktu pārkāpts valsts pārvaldes vienotības princips (Danovskis E. Administratīvā pārkāpuma subjekta noteikšanas problēmas. Grām.: Tiesību efektivitāte postmodernā sabiedrībā. Latvijas Universitātes 73. zinātniskās konferences rakstu krājums. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2015, 54.-55. lpp.). Savukārt amatpersonām pamatā būtu piemērojama disciplināratbildība (Administratīvās atbildības likuma 9. pants). Līdz ar to lūdzam informatīvajā ziņojumā neiekļaut šādus kategoriskus apgalvojumus par sodīšanu valsts pārvaldē (4., arī 6. un 7. nodaļa). Turklāt rekomendācijas parasti ir ieteikuma rakstura, un to īstenošana ir atkarīga no adresāta. Savukārt 6. nodaļā minētais brīdinājums parasti arī ir viens no sankciju veidiem.

Tā vietā varētu izmantot vispārīgu norādi, ka informatīvajā ziņojumā minētā institūcija uzrauga (vai cits atbilstošāks apzīmējums) rekomendāciju ieviešanu.

Tāpat projekta 4. nodaļā kā viena no institūcijas funkcijām ir norādīta arī "soda sankciju piemērošana par atkārtoti konstatētu nosacījumu neizpildi". Atšķirībā no citviet informatīvajā ziņojumā norādītā šeit sankcijas piemērošana ir sasaistīta ar atkārtotu pārkāpumu. Pirmkārt, tas rada jautājumu, vai sankcijas vispār būtu iespējamas tikai par atkārtotiem pārkāpumiem. Otrkārt, rodas arī jautājums par atkārtotības institūta izmantošanu šajā gadījumā, lai gan, piemēram, administratīvās atbildības un kriminālatbildības jomā atkārtotība vairs netiek izmantota.

Informatīvajā ziņojumā nav nepieciešams detalizēti aprakstīt sankciju piemērošanu. Pietiek, ja kā vienu no funkcijām vispārīgi norāda sankciju piemērošanu par pārkāpumiem.
 

-

Informatīvā ziņojuma 3.5. apakšnodaļā norādīts: "AM skatījumā Centram ir jāparedz tiesības NIS2 subjektiem sniegt rekomendācijas, uzdot novērst nepilnības, kā arī nepieciešamības gadījumā noteikt soda sankcijas, kas var tikt piemērotas izdodot administratīvu aktu." Ja tas ir sods (sodoša jeb krimināltiesiska rakstura sankcija), tad nav atbalstāma tā piemērošana, izdodot administratīvu aktu. Administratīvais process nav atbilstošs veids, kā piemērot sodu. Savukārt, ja sankcija ir nesodoša rakstura, tad ne vienmēr būs nepieciešams atsevišķs administratīvais akts, lai šādu sankciju varētu piemērot (piemēram, piespiedu naudu var piemērot jau esoša administratīva akta piespiedu izpildes laikā). Līdz ar to šajā gadījumā varētu runāt tikai par tiesībām "piemērot sankcijas".

Kā norādīts iepriekšējā Tieslietu ministrijas atzinumā, tad lūdzam informatīvajā ziņojumā neiekļaut detalizētu direktīvā paredzēto sankciju (sodu) īstenošanas mehānismu. Šie jautājumi būs izlemjami direktīvas ieviešanas laikā, izstrādājot nepieciešamos normatīvos tiesību aktus. Informatīvā ziņojuma sagatavošanas laikā tos nav iespējams izvērtēt, kā arī šāda pieeja nav lietderīga. Neskatoties uz informatīvajā ziņojumā minēto, piemēram, sodu nepieciešamība un pieļaujamība tāpat būs vērtējama attiecīgo nozaru likumu sagatavošanas laikā.
 

-

Informatīvā ziņojuma 2.2. apakšnodaļā norādīts: "Jānorāda, ka papildu personāls būs nepieciešams arī šā ziņojuma ietvaros identificēto risinājumu ieviešanai, (piemēram, drošības operāciju centru (SOC) izveidošanai jaunveidojamajos datu kompetenču centros, valsts informācijas sistēmu drošības auditu veikšanai, rekomendāciju un soda sankciju piemērošanas funkcijas nodrošināšanai, tehniskajai ekspertīzei), kas detalizēti aprakstīti ziņojuma 3. un 4. nodaļā."

Informatīvajā ziņojumā nav ieteicams izmantot tautoloģisku vārdkopu "soda sankcijas". Sods ir viens no iespējamajiem sankciju veidiem. Turklāt šobrīd vēl nav skaidrs, kādas tieši sankcijas (sodoša (krimināltiesiska) vai nesodoša rakstura sankcijas) būs nepieciešamas. Līdz ar to lūdzam vārdkopas "soda sankcijas" vietā izmantot terminu "sankcijas". Līdzīgi precizējumi izdarāmi arī citviet informatīvajā ziņojumā (piemēram, 3.1. un 3.5. apakšnodaļā, kā arī 4., 6. un 7. nodaļā).

Turklāt informatīvajā ziņojumā nav izmantotas vienādas vārdiskās izteiksmes, lai apzīmētu sankcijas. Piemēram, informatīvā ziņojuma 3.6. apakšnodaļā jau ir lietota vārdkopa "apsverot sodu piemērošanu". Visā informatīvajā ziņojumā izmantojama viena vārdiskā izteiksme, lai apzīmētu vienu un to pašu lietu, proti, iespējamās sankcijas.
 

-

Aicinām izvērtēt vārda "nosacījumi" lietojumu visā informatīvajā ziņojumā (piemēram, 3.5. apakšnodaļā vārdkopā "uzraudzības nosacījumi"). Ar nosacījumu juridiskā nozīmē pamatā ir saprotams tāds noteikums, kura piemērošana ir atkarīga no kā nezināma vai gaidāma notikuma vai cita priekšnoteikuma iestāšanās (sal. sk. Administratīvā procesa likuma 68. pantu, Civillikuma 1549. pantu). Šajā gadījumā varētu lietot citu atbilstošāku vārdu, piemēram, regulējums, pasākumi, prasības vai noteikumi.
 

-