Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas (LM) precizēto informatīvā ziņojuma projektu „Par bāzes pensijas attīstības iecerēm”” (turpmāk Projekts) un uztur iebildumus pret projektu.

Pamatojums

LM norāda, ka Informatīvā ziņojuma mērķis ir piedāvāt bāzes pensijas ieviešanas modeli, kas nodrošinātu taisnīgumu pret visiem vecuma pensijas saņēmējiem, neatkarīgi no laika, kad piešķirta pensija.
Jānorāda, ka priekšlikums uzsākt jaunu piemaksu ieviešanu pirms ir novērsta diskriminācija pēc pensionēšanās (dzimšanas)  gada pazīmes attiecībā uz piemaksu par stāžu līdz 1996.gadam, patiesībā ir pretrunā ar taisnīguma principu.
Sākot ar 2012.gadu Latvijā ir izveidojusies situācija, ka piemaksas par stāžu personām piešķir pēc pensionēšanās gada pazīmes, kas savukārt izriet no personas dzimšanas gada. Pēc būtības tā ir diskriminācija pēc personas dzimšanas gada pazīmes. Par šo atšķirīgo attieksmi 2012.gadā Satversmes tiesā tika ierosināta lieta Nr. 2012-12-01.
Izvērtējot lietas apstākļus, Satversmes tiesa secināja, ka izskatāmajā lietā apstrīdētās normas kontekstā vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodas visas tās personas, kurām ir līdz 1995. gada 31. decembrim uzkrāts apdrošināšanas stāžs un tiesības uz valsts pensiju [2013. gada 13. februāra spriedums lietā Nr. 2012-12-01; punkts 14.2.2.]. 
Gan personām, kurām pensija piešķirta līdz apstrīdētajā normā paredzētajam termiņam – 2011. gada 31. decembrim, gan personām, kurām pensija piešķirta pēc šā datuma, ir apdrošināšanas stāžs, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Savukārt piemaksa maksājama tikai vienai šo personu grupai, proti, personām, kurām pensija piešķirta līdz 2011. gada 31. decembrim. Otrai personu grupai nav tiesību uz piemaksu. Līdz ar to apstrīdētā norma ir radījusi atšķirīgu attieksmi pret personu grupām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos [14.2.2.].
Vienlaikus, ņemot vērā Labklājības ministrijas un Saeimas argumentus par to, ka piemaksu izmaksāšana visiem pensionāriem, kuriem ir apdrošināšanas stāžs, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, apdraudētu speciālā budžeta ilgtspēju [14.2.3.],  Satversmes tiesa pieļāva atšķirīgās attieksmes pastāvēšanu, jo atšķirīgajai attieksmei ir  leģitīmajam mērķis -  nodrošināt speciālā budžeta ilgtspēju, kas atbilst– citu personu tiesību aizsardzībai.
Ņemot vērā, ka sākot ar 2014.gadu piemaksas vairs neizmaksā no speciālā budžeta, tad  atšķirīgo attieksmi pieļaujošais leģitīmais mērķis -  nodrošināt speciālā budžeta ilgtspēju – vairs nepastāv. Līdz ar to, sākot ar 2014.gadu atšķirīgā attieksme pret pensionāriem, kuriem ir apdrošināšanas stāžs, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, ir diskriminējoša pēc dzimšanas gada pazīmes un antikonstitucionāla.
Papildus jānorāda, ka arī tad, kad piemaksām tika piesaistīti papildus resursi, tie netika izmantoti, lai novērstu atšķirīgo attieksmi, bet – indeksējot jau piešķirtās pensijas, atšķirīgo attieksmi vēl vairāk pastiprinātu. Šobrīd piemaksu indeksācijas rezultātā tās ir pieaugušas 2,58 reizes, tajā pašā laikā 22% no personām, kurām ir stāžs līdz 1996.gadam, vēl arvien nesaņem piemaksas.  
Šobrīd notiek virzība uz diskriminācijas novēršanu, kas ierobežoto finanšu resursu dēļ notiek pakāpeniski. 2027.gadā plānots piešķirt piemaksas personām, kuras pensionējās 2021.; 2022. un 2023.gadā; 2028.gadā plānots piešķirt piemaksas personām, kuras pensionējās 2024.; 2025. un 2026.gadā, savukārt 2029.gadā plānots piešķirt piemaksas personām, kuras pensionējās 2027.; 2028. un 2029.gadā. Ja LM atrod jebkādus papildus līdzekļus, tad vispirms ir jānovērš šobrīd pastāvošā diskriminācija attiecībā uz personām, kuras pensionējās laika posmā no 2024.gada. Ņemot vērā augšminēto, LM  piedāvātais Bāzes pensiju modelis nav vērsts uz taisnīgumu, bet pretēji tam.
Papildus jānorāda, ka Projektā arī Bāzes pensijas piešķiršana absolūti nepamatoti ir paredzēta lēcienveidīga piešķiršana – katros trijos gados pa piecu gadu kohortēm, kas arī palielina nevienlīdzību pēc dzimšanas gada pazīmes.


Attiecībā uz piedāvāto modeli jāpaskaidro, ka kopš 1996.gada ir ieviesta pensiju kapitāla sistēma, kuras ietvaros katra persona veido savu pensijas uzkrājumu. Tātad – pensijas lielums ir atkarīgs no pašas personas ieguldījuma. LM piedāvātais modelis ir vērsts uz to personu ienākumu palielināšanu, kurām nav bijuši periodi, kad tās objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, bērnu aprūpe, invaliditāte u.c.) nevarēja piedalīties darba tirgū. LM piedāvātais modelis ir vērsts uz ienākumu nevienlīdzības palielināšanos starp pirmo un otro sociālo grupu.
Piemēram, vēl arvien nav atrisināts jautājums par darba stāžu sievietēm, kuras deviņdesmito gadu sākumā audzināja bērnus un paļāvās, ka šis laiks tiks ieskaitīts darba stāžā. Ieviešot LM piedāvāto Bāzes pensiju modeli veidosies kārtējais paradokss, ka tieši tās sievietes, kuras ir uzaudzinājušas nākotnes nodokļu maksātājus un pensiju sistēmas uzturētājus, saņems ne tikvien mazāku pensiju, bet arī mazāku Bāzes pensiju.
Attiecībā uz LM norādi par sagaidāmo atvietojuma līmeņa samazināšanos, jānorāda, ka to vislabāk ir risināt ieskaitot personas individuālajā kapitālā visu pensijām novirzīto sociālās apdrošināšanas iemaksu daļu, kas ļautu būtiski palielināt pirmā līmeņa pensiju. Kā zināms, šobrīd no personas un tās darba devēja veiktajām obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksām (turpmāk arī VSAOI) pensiju sistēmā novirza 23,91procentpunktus (%p), savukārt personas kapitālā ieskaitīta tikai 20%p. Ja pensijas kapitālā ieskaitītu visus 23,91%p, tas nozīmētu atvietojuma līmeņa būtisku pieaugumu, turklāt, tas palielinātu personu motivāciju ne tikai uzkrāt apdrošināšanas stāžu, bet arī veikt lielākas iemaksas.
Nav skaidrs, kādēļ virzot tik ļoti būtisku projektu nav vērtētas iespējamās alternatīvas. Piemēram:  
Ieskaitīt personas pensijas kapitālā visu uz pensijām attiecināmo VSAOI daļu (šobrīd 23,91%p);
Pieejamos resursus virzīt, veidojot mērķētu atbalstu personām, kurām darbspējas vecuma periodā ir bijuši objektīvi faktori, kas ir negatīvi ietekmējuši spēju ar pilnu jaudu piedalīties darba tirgū un veikt VSAOI;
Bāzes pensiju nesaistīt ar stāžu, bet veidot kā unificētu valsts atbalstu personām, sasniedzot pensijas vecumu. Tā apmērs varētu būt 50% no sociālā nodrošinājuma pabalsta, 10% no mediānas vai kāds cits lielums.
Ņemot vērā augšminēto, LDDK iebilst pret projekta tālāku virzību LM piedāvātajā redakcijā.

 

-

LDDK iebilst pret projekta tālāku virzību. 

-