Atzinums

Apotheka vērš uzmanību, ka gadījumā, ja tiks pieņemti rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” (turpmāk – Grozījumi) aptiekām tiks liegta līdz šim piemītošā tiesība atskaitīt priekšnodokli pilnā apmērā. Līdz ar to Grozījumu rezultātā ikvienai aptiekai radīsies reāli izdevumi neatskaitāmā priekšnodokļa apmērā, kas būtiski samazinās aptieku ieņēmumus, radot negatīvu ietekmi uz aptieku rentabilitāti. 
Tāpat rosināto Grozījumu rezultātā aptiekām tiks radīts ievērojams administratīvais slogs, jo atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) likuma 98.panta pirmajai daļai būs jānodrošina atsevišķa darījumu uzskaite, vai, ja šādu uzskaiti nav iespējams nodrošināt, tad priekšnodokļa summa būs jāaprēķina, izmantojot proporciju (PVN likuma 98.panta otrā daļa). 
Rosinātie Grozījumi rada būtisku negatīvu finansiālo ietekmi un administratīvo slogu aptiekām, tādēļ Grozījumi piedāvātajā redakcijā nevar tikt pieņemti, neizdiskutējot ar nozari piemērotāku risinājumu, kas būtu ar mazāku finansiālo un administratīvo ietekmi.

Veselības ministrijas īstenotās reformas rezultātā ieviestā “maksa par farmaceita pakalpojumu” lielā mērā tika noteikta ar mērķi sniegt atlīdzinājumu par zāļu reformas rezultātā radīto ietekmi. 
Savukārt rosinātie Grozījumi izstrādāti, lai aptiekām iepriekš minētās reformas radīto ietekmi mazinātu. To apliecina anotācijā identificētā problēma “saskaņā ar MK noteikumiem Nr.803 no 2025.gada 1.janvāra pacientiem par katras receptes apkalpošanu aptiekā par farmaceita pakalpojumiem būs jāmaksā. Savukārt PVN normatīvajos aktos nav noteikts, ka farmaceitisko aprūpi neapliek ar PVN [..]”. 
Problēmu plānots risināt “papildinot MK noteikumu Nr.17 1.pielikumu, nosakot, ka ar PVN neapliek arī farmaceitisko aprūpi”.

Taču izvēlētais risinājums – personai aptiekā sniegtu farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu neaplikt ar PVN, ne vien nesasniedz izvirzīto mērķi, bet rada papildus neskaidrības un būtisku finansiālu, administratīvu ietekmi uz aptiekām. 
Īpaši rosinātie Grozījumi rada papildu administratīvo slogu un negatīvu fiskālo ietekmi aptiekām reģionos (mazajām aptiekām, kas ir vienīgās apdzīvotajās vietās). Šīs aptiekas, kuras Grozījumu rezultātā neatgūs PVN priekšnodokļa apmērā, finansiāli vissmagāk sajutīs izmaiņas, kas atspoguļosies ne vien rentabilitātes rādītājos, bet arī potenciāli ietekmēs to spēju izpildīt saistības, kas atsevišķos gadījumos var rezultēties ar aptieku slēgšanu. 

Grozījumu rezultātā rodas vairāki jautājumi: 
Pirmkārt, nav skaidrs par PVN likuma 98.panta otrajā daļā noteiktā neatskaitāmā priekšnodokļa  summas aprēķināšanu. Šīs summas aprēķins ir saistīts ar novērtējumu par preču un pakalpojumu attiecināmību uz farmaceita pakalpojumu. 
Piemēram, vai zāļu, kas farmaceita pakalpojuma ietvaros tiek izsniegtas pacientam uz receptes pamata, iegāde arī uzskatāma par tādu darījumu, kas nepieciešams, lai sniegtu farmaceita pakalpojumu? Kā uz farmaceita pakalpojumu attiecināt biroja darbinieku darba vietu izmaksas pēc to veiktajām funkcijām? Ņemot vērā, ka aptieku darbības nodrošināšanā rodas ne tikai tiešās, bet arī netiešās izmaksas, tad neskaidrības radīsies arī par netiešo izmaksu attiecināšanu farmaceita pakalpojuma sniegšanā.
Nozares pārstāvjiem var būt atšķirīga izpratne par izmaksu attiecināšanu, kas, pie apstākļiem, ja farmaceita pakalpojums ir tikai pirmreizēja receptes atprečošana un zāļu izsniegšana, kļūst vēl sarežģītāka un prasa nekavējošu izvērstu un pamatotu nodokļu administrācijas skaidrojumu, ja šie Grozījumi tiek pieņemti. 

Otrkārt, jau Veselības ministrijas rosinātās zāļu reformas ietvaros no nozares pārstāvjiem un nozari pārstāvošajām organizācijām tika pausti iebildumi par to, ka maksa par farmaceita pakalpojumu ir noteikta tikai par pirmreizēju receptes atprečošanu, lai gan farmaceits to pašu pakalpojumu sniedz katru reizi, kad pacients uz receptes pamata iegādājas ārsta izrakstītās zāles. Zāļu reformas ietvaros tika pausts viedoklis, ka farmaceita pakalpojuma apjoms nemainās neatkarīgi no tā, cik reizes recepte tiek “atprečota” un zāles tiek izsniegtas. 

Saskaņā ar Grozījumu 1.pielikumu (turpmāk – 1.pielikums) “Medicīnas pakalpojumi, kurus neapliek ar pievienotās vērtības nodokli” plānots papildināt ar 36.punktu “Personai aptiekās sniegta farmaceitiskā aprūpe.”
Savukārt ar 2024.gada 16.jūlijā Ministru kabineta grozījumi Nr.488 “Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 803 "Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem" (turpmāk - MK noteikumi Nr.803) ieviesta maksa par farmaceita pakalpojumu, ko iekasē papildus zāļu cenai, pirmreizēji atprečojot recepti un izsniedzot zāles. 

Tas nozīmē, ka attiecībā uz farmaceita pakalpojumu, MK noteikumu Nr.803 izpratnē, veidosies situācija, kur farmaceita pakalpojums tiks nepamatoti šauri attiecināts tikai uz pirmreizēju receptes atprečošanu. Vēl jo vairāk, maksas par farmaceita pakalpojuma piemērošana tikai par pirmreizēju receptes atprečošanu, radīs arī neskaidrības par PVN likuma 98.panta piemērošanu, jo aptiekai nebūs iespējams noteikt, cik reizēs recepte faktiski tiks atprečota un tādējādi objektīvi noteikt PVN likuma 98.panta otrajā daļā noteikto proporciju. 
Uzskatām, ka farmaceita pakalpojums ne vien nepamatoti tiek sašaurināts, bet arī nonāk pretrunā Farmācijas likuma 1.panta 4.punktam. Proti, farmaceitiskā aprūpe un tās ietvaros sniegts farmaceita pakalpojums nav tikai pirmo reizi sniegta konsultācija par zālēm un to lietošanu, bet gan katra farmaceita sniegta konsultācija farmaceitiskās aprūpes ietvaros, kad farmaceits pie zāļu izsniegšanas sniedz pacientam informāciju  par zālēm un to lietošanu. 
Tādēļ farmaceita pakalpojuma jēdziena sašaurināšana un attiecināšana tikai uz pirmreizēju receptes “atprečošanu”, kā tas noteikts MK noteikumos Nr.803, ir pretrunā ne vien Farmācijas likuma 1.panta 4.punktam, bet arī PVN likuma 1.panta 14.punktam. 

Papildus vēršam uzmanību, ka atbilstoši publiski pieejamajam Veselības ministrijas skaidrojumam nozarei (pieejams https://www.vm.gov.lv/lv/nozarei), ministrija uzskata, ka MK noteikumu Nr.803 17.5 punktā ietvertā maksa par farmaceita pakalpojumu netiek piemērota aptiekā izgatavoto zāļu izsniegšanā, neskatoties uz to, ka: 
-    pirmkārt, arī zāļu izgatavošana tiek veikta uz receptes pamata, un, atprečojot recepti, tiek izsniegtas aptiekā pagatavotās zāles; 
-    otrkārt, ne MK noteikumu Nr.803 17.5 punkts, ne arī kāda cita MK noteikumu Nr.803 ietvertā tiesību norma nesatur atrunu par maksas par farmaceita pakalpojumu neattiecināšanu uz aptiekā pagatavoto zāļu izsniegšanu, 
-    treškārt, saskaņā ar Farmācijas likuma 1.panta 4.punktu pie farmaceitiskās aprūpes pieskaitāma arī zāļu izgatavošana. 
Nav saprotams, kādēļ Veselības ministrija uzskata, ka aptiekā izgatavoto zāļu izsniegšana neietilpst farmaceita pakalpojumā, ja zāļu izgatavošana ir daļa no farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma. Grozījumu izstrādes un, ja Grozījumi tiks pieņemti bez izmaiņām, piemērošanas ietvaros tas rada jautājumu, vai personai farmaceita sniegtais farmaceitiskās aprūpes pakalpojums, kas izpaužas kā tādas receptes atprečošana, uz kuras pamata personai tiek izsniegtas aptiekā izgatavotas zāles, neietilpst Grozījumu 1.pielikumā definētajā farmaceitiskās aprūpes pakalpojumā?

Treškārt, Grozījumi paredz, ka farmaceita pakalpojums ir ar PVN neapliekams darījums nevis tiek piemērota samazināta PVN likme, piemēram 0%. Ja farmaceita pakalpojumam tiktu piemērota samazinātā PVN likme 0% apmērā, tad kases sistēmu organizācijā nebūtu nepieciešamas būtiskas pielāgošanas darbības kā to norādījuši arī Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji Veselības ministrijas organizētās tikšanās laikā ar farmācijas nozares pārstāvjiem. Taču Grozījumi paredz personai aptiekās sniegtu farmaceitisko aprūpi neaplikt ar PVN nevis piemērot samazinātu PVN - 0% likmi. Tādēļ šādā gadījumā kases sistēmās būtu jāveic izmaiņas, kas tik īsā laikā nav objektīvi īstenojamas.

Ceturtkārt, aicinām atbildīgās ministrijas padziļināti izvērtēt, vai vispār rosinātie Grozījumi ir saderīgi ar PVN direktīvu. Paužam bažas, ka neviens no PVN direktīvas 132. pantā noteiktajiem pakalpojumiem nebūtu attiecināms uz vispārēja tipa aptiekā sniegtu farmaceita pakalpojumu. 

Aicinām nekavējoties uzsākt sarunas ar nozari, lai tiktu ieviests izsvērts un ekonomiski pamatots, un tiesisks risinājums par PVN piemērošanu farmaceita pakalpojumam, kas, 
1)    nerada neskaidrības ar nodokļu administrāciju par PVN piemērošanu un priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām, 
2)    nerada negatīvu finansiālu ietekmi aptiekām, kā arī 
3)    neuzliek nesamērīgu administratīvo slogu aptiekām.
Grozījumu anotācijā identificētajai problēmai, kas radusies MK noteikumu Nr.803 pieņemšanas rezultātā, atbilstošs risinājums būtu samazinātas PVN likmes piemērošana nevis pakalpojuma neaplikšana ar PVN.
 

Aicinām farmaceita pakalpojumam attiecināt samazinātu PVN likmi 0% apmērā vai, ja tas nav iespējams, paredzēt izņēmumu, kas pieļauj uzskatīt "farmaceita pakalpojumu” par tādu darījumu, kas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli pilnā apmērā.