Projekta ID
22-TA-1933Atzinuma sniedzējs
Zemkopības ministrija
Atzinums iesniegts
15.06.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Zemkopības ministrija savas kompetences ietvaros ir izvērtējusi Labklājības ministrijas informatīvo ziņojumu un, kā vienu no atbalsta virzieniem, kas kompensē straujo inflācijas pieaugumu, aicina noteikt samazinātās PVN likmes ieviešanu tādiem pārtikas produktiem, kā svaigai gaļai, svaigām zivīm, piena pamatproduktiem un olām.
Izdevumi par pārtiku un bezalkoholiskajiem dzērieniem veido lielāko daļu no visiem mājsaimniecības tēriņiem – viena mājsaimniecības locekļa uzturam 2019. gadā mēnesī tika izdoti 98 euro jeb 23 % no visiem izdevumiem[1].
Saskaņā ar MRI budžeta pētījuma[2] izdarītajiem aprēķiniem vienam bērnam iztikas minimuma pārtikas groza nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi mēnesī svārstās no 75,22 līdz 154,46 euro atkarībā no bērna vecuma. Savukārt vienam pieaugušajam iztikas minimuma pārtikas groza apjoma nodrošināšanai mēnesī nepieciešami 151,80 euro un vienam senioram – 141,76 euro.
Latvijas iedzīvotāju absolūtais vairākums pārtikai patlaban tērē mazāk par iztikas minimuma pārtikas groza aprēķināto vērtību. 2019. gadā vidēji mēnesī viena mājsaimniecības locekļa uzturam tika tērēts nepietiekami – 98 euro jeb tikai 65 % no tā, kas nepieciešams iztikas minimuma pārtikas groza nodrošināšanai vienam pieaugušajam: trūcīgās mājsaimniecības (1. kvintiļu grupa) – tikai 74,29 euro jeb 49 %, un pat turīgākās mājsaimniecības (5. kvintiļu grupa) vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī tērēja 129,15 jeb 85 % no faktiski nepieciešamā apmēra.
PVN pēc būtības ir regresīvs nodoklis, jo nabadzīgākās mājsaimniecības PVN veidā samaksā lielāku daļu no saviem ienākumiem nekā turīgas mājsaimniecības. Mazāk nodrošinātās personas ievērojami lielāku daļu no rīcībā esošiem ienākumiem tērē pārtikai. Mazāk nodrošināto iedzīvotāju grupa (1. kvintile) ap 6,3 % no to rīcībā esošiem ienākumiem samaksā kā PVN pārtikai, bet turīgāko iedzīvotāju grupa (5. kvintile) – tikai 1,7 % no to rīcībā esošiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka faktiski šī nodokļa likme mazāk nodrošinātiem iedzīvotājiem ir izteikti augstāka nekā turīgākiem iedzīvotājiem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās visvairāk, 2022. gada martā sasniedzot 14,7 %, savukārt 2022. gada aprīlī – 17,7 %, bet 2022. gada maijā – jau 18,2 %. Pārtikas cenu sadārdzinājums liecina par to, ka Latvijas iedzīvotājiem iztikas minimuma nodrošināšanai nepieciešamo pārtikas produktu pieejamība kļūs vēl vairāk apgrūtinoša, jo, palielinoties pārtikas cenām, Latvijas iedzīvotāju pirktspēja samazināsies vēl vairāk, ņemot vērā Finanšu ministrijas datus par to, ka gan vidējā inflācija, gan pārtikas inflācija apsteidz vidējo ienākumu kāpumu valstī.
Atbilstoši PVN direktīvas būtībai PVN samazinātās likmes ievieš galapatērētāju interesēs, lai konkrētas preces vai pakalpojumus padarītu lētākus un līdz ar to arī pieejamākus. Turklāt, kā uzsvērts Eiropas Parlamenta 2022. gada 16. februāra rezolūcijā par Sestās PVN direktīvas īstenošanu: ko vēl nepieciešams paveikt, lai samazinātu PVN atšķirības ES[3] cita starpā norādīts, ka samazinātu PVN likmju piemērošanai pirmās nepieciešamības precēm (piemēram, pārtikas produktiem) piemīt tendence padarīt PVN progresīvāku, papildus uzsverot arī to, ka samazinātas likmes var būt efektīvākas valstīs, kurās ir būtiskas ienākumu atšķirības un augsts sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības līmenis.
Reaģējot uz pieaugošajām pārtikas cenām un uz pārtikas nodrošinājumu pasaulē, kuru galvenokārt destabilizējis Krievijas iebrukums Ukrainā, Eiropas Komisija 2022. gada 23. martā pieņēma paziņojumu, kurā minēts, ka dalībvalstis var ieviest samazinātas PVN likmes un mudināt uzņēmējus samazināt cenas patērētājiem, lai mazinātu augsto pārtikas cenu ietekmi uz vismazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem.
PVN likmes samazinājums svaigai gaļai, svaigām zivīm, piena pamatproduktiem un olām ir viens no atbalsta instrumentiem, kas ļautu daļēji kompensēt iedzīvotāju pirktspējas samazinājumu, kas veidojies augstās inflācijas dēļ, visvairāk pozitīvi ietekmējot tieši maznodrošinātos iedzīvotājus, kuru patēriņa grozā izdevumu īpatsvars par pārtikas produktiem ir augstāks nekā vidēji situētās mājsaimniecībās.
Līdz ar PVN samazinātās likmes plašāku piemērošanu saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem prognozējamā negatīva ietekme uz valsts budžetu: pēc PVN likmes samazināšanas no 21 līdz 5 % par svaigu gaļu būtu 21 milj. euro, svaigām zivīm – 3 milj. euro, piena pamatproduktiem – 21 milj. euro, olām – 6 milj. euro, kopumā veidojot 52 milj. euro lielu ietekmi uz valsts budžetu.
[1] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__MB__MBI/?tablelist=true
[2] chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://www.lm.gov.lv/lv/media/17860/download
[3] https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2022-0034_LV.html
Izdevumi par pārtiku un bezalkoholiskajiem dzērieniem veido lielāko daļu no visiem mājsaimniecības tēriņiem – viena mājsaimniecības locekļa uzturam 2019. gadā mēnesī tika izdoti 98 euro jeb 23 % no visiem izdevumiem[1].
Saskaņā ar MRI budžeta pētījuma[2] izdarītajiem aprēķiniem vienam bērnam iztikas minimuma pārtikas groza nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi mēnesī svārstās no 75,22 līdz 154,46 euro atkarībā no bērna vecuma. Savukārt vienam pieaugušajam iztikas minimuma pārtikas groza apjoma nodrošināšanai mēnesī nepieciešami 151,80 euro un vienam senioram – 141,76 euro.
Latvijas iedzīvotāju absolūtais vairākums pārtikai patlaban tērē mazāk par iztikas minimuma pārtikas groza aprēķināto vērtību. 2019. gadā vidēji mēnesī viena mājsaimniecības locekļa uzturam tika tērēts nepietiekami – 98 euro jeb tikai 65 % no tā, kas nepieciešams iztikas minimuma pārtikas groza nodrošināšanai vienam pieaugušajam: trūcīgās mājsaimniecības (1. kvintiļu grupa) – tikai 74,29 euro jeb 49 %, un pat turīgākās mājsaimniecības (5. kvintiļu grupa) vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī tērēja 129,15 jeb 85 % no faktiski nepieciešamā apmēra.
PVN pēc būtības ir regresīvs nodoklis, jo nabadzīgākās mājsaimniecības PVN veidā samaksā lielāku daļu no saviem ienākumiem nekā turīgas mājsaimniecības. Mazāk nodrošinātās personas ievērojami lielāku daļu no rīcībā esošiem ienākumiem tērē pārtikai. Mazāk nodrošināto iedzīvotāju grupa (1. kvintile) ap 6,3 % no to rīcībā esošiem ienākumiem samaksā kā PVN pārtikai, bet turīgāko iedzīvotāju grupa (5. kvintile) – tikai 1,7 % no to rīcībā esošiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka faktiski šī nodokļa likme mazāk nodrošinātiem iedzīvotājiem ir izteikti augstāka nekā turīgākiem iedzīvotājiem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās visvairāk, 2022. gada martā sasniedzot 14,7 %, savukārt 2022. gada aprīlī – 17,7 %, bet 2022. gada maijā – jau 18,2 %. Pārtikas cenu sadārdzinājums liecina par to, ka Latvijas iedzīvotājiem iztikas minimuma nodrošināšanai nepieciešamo pārtikas produktu pieejamība kļūs vēl vairāk apgrūtinoša, jo, palielinoties pārtikas cenām, Latvijas iedzīvotāju pirktspēja samazināsies vēl vairāk, ņemot vērā Finanšu ministrijas datus par to, ka gan vidējā inflācija, gan pārtikas inflācija apsteidz vidējo ienākumu kāpumu valstī.
Atbilstoši PVN direktīvas būtībai PVN samazinātās likmes ievieš galapatērētāju interesēs, lai konkrētas preces vai pakalpojumus padarītu lētākus un līdz ar to arī pieejamākus. Turklāt, kā uzsvērts Eiropas Parlamenta 2022. gada 16. februāra rezolūcijā par Sestās PVN direktīvas īstenošanu: ko vēl nepieciešams paveikt, lai samazinātu PVN atšķirības ES[3] cita starpā norādīts, ka samazinātu PVN likmju piemērošanai pirmās nepieciešamības precēm (piemēram, pārtikas produktiem) piemīt tendence padarīt PVN progresīvāku, papildus uzsverot arī to, ka samazinātas likmes var būt efektīvākas valstīs, kurās ir būtiskas ienākumu atšķirības un augsts sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības līmenis.
Reaģējot uz pieaugošajām pārtikas cenām un uz pārtikas nodrošinājumu pasaulē, kuru galvenokārt destabilizējis Krievijas iebrukums Ukrainā, Eiropas Komisija 2022. gada 23. martā pieņēma paziņojumu, kurā minēts, ka dalībvalstis var ieviest samazinātas PVN likmes un mudināt uzņēmējus samazināt cenas patērētājiem, lai mazinātu augsto pārtikas cenu ietekmi uz vismazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem.
PVN likmes samazinājums svaigai gaļai, svaigām zivīm, piena pamatproduktiem un olām ir viens no atbalsta instrumentiem, kas ļautu daļēji kompensēt iedzīvotāju pirktspējas samazinājumu, kas veidojies augstās inflācijas dēļ, visvairāk pozitīvi ietekmējot tieši maznodrošinātos iedzīvotājus, kuru patēriņa grozā izdevumu īpatsvars par pārtikas produktiem ir augstāks nekā vidēji situētās mājsaimniecībās.
Līdz ar PVN samazinātās likmes plašāku piemērošanu saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem prognozējamā negatīva ietekme uz valsts budžetu: pēc PVN likmes samazināšanas no 21 līdz 5 % par svaigu gaļu būtu 21 milj. euro, svaigām zivīm – 3 milj. euro, piena pamatproduktiem – 21 milj. euro, olām – 6 milj. euro, kopumā veidojot 52 milj. euro lielu ietekmi uz valsts budžetu.
[1] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__MB__MBI/?tablelist=true
[2] chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://www.lm.gov.lv/lv/media/17860/download
[3] https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2022-0034_LV.html
Piedāvātā redakcija
-