Atzinums

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (turpmāk – LBAS) ir iepazinusies ar Informatīvā ziņojuma “Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.komponentes ''Digitālā transformācija'' 2.3. reformu un investīciju virziena ''Digitālās prasmes'' 2.3.1.4.i. investīcijas ''Individuālo mācību kontu pieejas attīstība'' īstenošanu'' projektu (turpmāk – Informatīvais ziņojums) un izsaka šādus iebildumus:

LBAS aicina precizēt Informatīvo ziņojumu un iekļaut sociālos partnerus kā finansējuma
saņēmējus.
Pamatojums:
[1]          Informatīvā ziņojuma punktā Nr.11.2.2. teikts: “11.2.2. Lai veicinātu kvalitatīva mācību satura attīstību un piedāvājumu, valstīm sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem noteikt, publicēt un regulāri atjaunot skaidras prasības par dažādu darba tirgum atbilstošu mācību, karjeras atbalsta un prasmju un kompetenču novērtēšanas iespēju iekļaušanai sarakstā, pamatojoties uz pārredzamām kvalitātes prasībām un darba tirgus analīzi”, punktā 12.1. “12.1. sabiedrības informēšanai un motivācijas veicināšanai – kopā ar sociāliem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, reģionālām un vietējām organizācijām un citiem dalībniekiem īstenot plaša mēroga informatīvus un motivāciju veicinošus pasākumus un stratēģiskas komunikācijas programmas, kas pielāgotas attiecīgās IMK sistēmas iespējamo labuma guvēju vajadzībām”, punktā 12.2.” Šo procesu veikt sadarbībā ar sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām pusēm”. Taču informatīvā ziņojuma 3.punktā “Projekta atbalstāmās darbības” sociālie partneri nav pieminēti.
[2]          Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam rīcības virzienā “Pieaugušo izglītība” ir 2 uzdevumi: “[171] Pieaugušo intereses un iesaistes mūžizglītībā veicināšana, stiprinot kvalitatīvu un elastīgu pieaugušo izglītības piedāvājumu un paplašinot pieejamību, tam efektīvi izmantojot izglītības iestāžu un pieaugušo izglītības centru resursus, veidojot prasmju fondus, sekmējot darba devēju un nozaru ieguldījumu un nodarbināto motivāciju, nodrošinot t. s. otrās iespējas izglītību atbilstoši darba tirgus tendencēm” un [172] Pieaugušo izglītības īstenošana tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo prasmju apguvei, t. sk. augstskolās (elastīga mācību piedāvājuma attīstība, tostarp modulārā izglītība, e-vidē un darba vidē balstītas mācības, mūžizglītības kompetenču apguve; personu profilēšana; ārpus formālās izglītības iegūto kompetenču atzīšana)”, abos uzdevumos kā līdzatbildīgā institūcija ir norādīta arī LBAS.
[3]          Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" teikts, ka: “Pamatnostādņu īstenošanas periodā pieaugušo izglītības jomā plānots attīstīt partnerības ar privātā un nevalstiskā sektora organizācijām, t. sk. sociālajiem partneriem, pēc publiskās un privātās partnerības principa, piemēram, attīstot un izmēģinot prasmju fondus atsevišķās nozarēs, stimulējot nozaru aktīvāku iesaisti cilvēkresursu attīstībā. Lai ikvienam pieaugušajam būtu pieejama kvalitatīva pieaugušo izglītība, nepieciešams veicināt sabiedrības un darba devēju izpratni par pieaugušo izglītību un sekmēt līdzdalību pieaugušo mācību motivācijas paaugstināšanā. “
[4]          Vēršam uzmanību, ka vienīgā valsts, kura līdz šim ir ieviesusi Individuālos mācību kontus (Compte Personnel de Formation)  ir Francija. Galvenokārt finansējums tiek piešķirts no apmācību fonda (Organismes Paritaires Collecteuers Agréés - OPCA). OPCA pārvalda sociālie partneri.  Nozaru koplīgumi nosaka obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu apmēru OPCA, kurš ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma. Līdz ar to var apgalvot, ka individuālo kontu sistēma balstās uz darba devēju un darba ņēmēju sadarbību caur darba koplīgumiem un individuālo mācību kontu pārvaldībā sociālie partneri ir cieši iesaistīti.
 

-