Atzinums

Likumprojektā plānotajā likuma 52.panta ceturtajā daļā tiek paredzēts, ka turpmāk visiem studējošajiem  līdz 25 gadu vecumam būs tiesības saņemt stipendijas sociālajam atbalstam, neatkarīgi no studiju programmas līmeņa, kurā studējošais studē. Šobrīd spēkā esošā Augstskolu likuma 52.panta trīs prim daļā ir paredzēts studiju programmu līmeņu ierobežojums. Tas savukārt nozīmē, ka ar normas ieviešanu tiek paplašināts stipendijas saņēmēju loks un tās īstenošanai būs nepieciešams papildu finansējums. Lūdzam papildināt anotāciju ar detalizētiem aprēķiniem par nepieciešamo finansējumu šīs normas īstenošanai, kā arī sniegt informāciju par finansējuma avotiem, no kuriem attiecīgie izdevumi tiks segti.

-

Likumprojektā plānotajā likuma 52.panta trešajā daļā tiek paredzēts, ka turpmāk visiem studējošajiem  valsts dibinātā augstskolā (izņemot doktorantus, kuri noslēguši darba līgumu saskaņā ar šā likuma 47.¹ pantu) tiks piešķirtas no valsts budžeta līdzekļiem finansētas studiju stipendijas. Šobrīd spēkā esošā Augstskolu likuma 52.panta trešā daļa paredz, ka stipendijas tiek piešķirtas konkursa kārtībā tikai studējošajiem valsts finansētajās studiju vietās. Līdz ar to ar grozījumiem likumā tiek paplašināts no valsts budžeta līdzekļiem piešķiramo studiju stipendiju saņēmēju loks. Tas savukārt nozīmē, ka normas īstenošanai būs nepieciešams papildu finansējums. Lūdzam papildināt anotāciju ar detalizētiem aprēķiniem par nepieciešamo finansējumu šīs normas īstenošanai, kā arī sniegt informāciju par finansējuma avotiem, no kuriem attiecīgie izdevumi tiks segti.

-

Likumprojekta 78. panta devītajā daļā ir noteikts, ka augstskolas ir atbrīvotas no muitas nodokļa un nodevām, kā arī no nodokļiem par rekonstrukcijas materiālu un aprīkojuma importu.
Gadījumus, kad īpašu apstākļu dēļ precēm tiek piešķirts atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem, tās ievedot Eiropas Savienības muitas teritorijā, nosaka Padomes 2009. gada 16. novembra Regula (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (turpmāk – Regula Nr. 1186/2009).
Augstskolām paredzēto preču atbrīvošana no ievedmuitas nodokļiem ir iespējama saskaņā ar Regulas Nr. 1186/2009 42. un 43. pantu, kuros noteikts atbrīvojums materiāliem, kas saistīti ar izglītību, zinātni vai kultūru, kā arī zinātniskiem instrumentiem un aparātiem. Lai piemērotu ievedmuitas nodokļu atbrīvojumu, ir jāizpildās visiem attiecīgajos pantos minētajiem nosacījumiem.
Ņemot vērā minēto, secinām, ka likumprojekta 78. panta devītajā daļā ietvertais regulējums paredz plašāku atbrīvojumu tvērumu, nekā noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos. Tā kā Regula Nr. 1186/2009 ir tieši piemērojama un pilnībā regulē attiecīgo jomu, nacionālā norma, kas atkārto vai paplašina regulā noteikto, ir nepamatota un var radīt pretrunu ar Eiropas Savienības tiesību normām.
Pamatojoties uz minēto, uzskatām, ka likumprojekta 78. panta devītā daļa ir svītrojama.

-

Lūdzam izslēgt no Likumprojekta 5. panta, kas izsaka 78. pantu jaunā redakcijā, astoto daļu, kas paredz, ka nodokļu piemērošanai augstskolas ir pielīdzināmas nodibinājumiem. Vēršam uzmanību, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas neparedz speciālu kārtību augstskolām un tādējādi uz tām attiecināms Uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējums atkarībā no to juridiskās formas.

-

Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz atteikties no tā, ka Izglītības un zinātnes ministrija un Augstākās izglītības padome nosaka valsts budžeta finansēto vietu skaitu augstskolās un studiju programmās, tā vietā deleģējot tiesības pašai augstskolai noteikt studiju vietu skaitu, lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kā un pēc kādiem principiem turpmāk tiks noteikts gadskārtējā un vidēja termiņa valsts budžeta likumā plānojamais finansējums augstākajai izglītībai un kā pēc vienotiem principiem tiks noteikts piešķiramā finansējuma apmērs konkrētajām augstskolām. 
Norādām, ka šobrīd ne no likumprojekta normā paredzētā, ne no anotācijas nav saprotams, pēc kādiem principiem tiks noteikts nepieciešamā finansējuma apmērs šajā pantā plānotā likuma 78.panta otrajā un piektajā daļā paredzētajam, proti, nav skaidrs, vai tiks noteikts kāds ierobežojošais finansēšanas normatīvs, piešķirot finansējumu augstākās izglītības iestādei akadēmiskā personāla darba samaksai, pārējā personāla darba samaksai, uzturēšanas izdevumiem u.t.t., vai arī šīs izmaksas tiks rēķināts katrai augstākās izglītības iestādei individuāli, neievērojot vienotus principus?

-

Ņemot vērā, ka Augstskolu likuma 52.pants paredz studējošo tiesības saņemt no valsts budžeta finansētas stipendijas, un to nav paredzēts mainīt, lūdzam papildināt šajā pantā plānotā likuma 78.panta attiecīgo daļu ar finansējumu stipendijām, atkarībā no tā, kurā sadaļā tas ir paredzams.

-

Ņemot vērā, ka likumprojekta anotācijā nav iekļauti nekādi aprēķini, kas pamato papildu finansējuma nepieciešamību likumprojekta īstenošanai, lūdzam svītrot šīs sadaļas 6.punktā iekļauto otro un trešo rindkopu. 
Papildus norādām, ka nav atbalstāma tāda likumprojekta tālāka virzība, kurā iekļauti pasākumi bez to īstenošanai nepieciešamā finansiālā seguma.

Vēršam uzmanību, ka š.g. 19.augusta Ministru kabineta sēdē (prot.Nr.32 48.§) tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais Informatīvais ziņojums "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā" un pieņemts zināšanai, ka fiskālā telpa 2026. gadā ir 39,7 milj. euro, 2027. gadā ir -140,1 milj. euro, 2028. gadā ir -144,4 milj. euro un 2029. gadā ir -321,6 milj. euro. Vienlaikus saskaņā ar 2025. gada 27. marta Ministru kabineta rīkojumā Nr.179, ar kuru apstiprināts Budžeta sagatavošanas grafiks, paredzēto, budžeta prioritārās attīstības jomas ir noteiktas aizsardzība un demogrāfija, kā arī papildus noteikts ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm nesniegt priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem. Tāpat saskaņā ar Ministru kabineta 2025.gada 13.maija protokola Nr.19 50.§ 7.punktu ir noteikts veikt  publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu  ne mazāk kā 450 milj. euro apmērā 2026.-2028. gadā , tajā skaitā 2026. gadā ne mazāk kā 150 milj. euro. Līdz ar to balstoties uz šī brīža prognozēm, iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, kas ministrijām un citām centrālajām iestādēm jāņem vērā plānošanas dokumentu izstrādē, papildu nepieciešamo finansējumu rodot esošā finansējuma ietvaros, pārskatot un optimizējot esošos līdzekļus. 

-

Likumprojekts paredz Augstskolu likuma 52. panta trešajā un ceturtajā daļā noteikt regulējumu par divu no valsts budžeta līdzekļiem piešķiramo stipendiju veidiem – studiju stipendija un sociālā stipendija. No Augstskolu likuma 52. panta ceturtajā daļā minētā noprotams, ka sociālā stipendija ir stipendija sociālajam atbalstam, bet no Augstskolu likuma 52. panta trešajā daļā minētā nav viennozīmīgi skaidrs studiju stipendijas mērķis, jēga un būtība. Attiecīgi lūdzam Izglītības un zinātnes ministriju papildināt likumprojektu vai likumprojekta anotāciju ar informāciju par studiju stipendijas un sociālās stipendijas mērķi, jēgu un būtību.

-