Atzinums

Ņemot vērā iebildumu pēc būtības, kas reflektēts sadaļā pie paša konceptuālā ziņojuma, iebildums ir arī par rīkojuma projekta satura visu kontekstu.

-

Lūdzam precizēt 4.punktu, ņemot vērā to, ka konceptuālajā ziņojumā nav atrodama 9.3.apakšnodaļa un izrietoši arī resoru pievienošanās plāns grāmatvedības uzskaites pakalpojuma saņemšanai.

-

No konceptuālā ziņojuma 15.attēla izriet, ka iestādē nodrošinās  4 no 6 grāmatvedības uzskaites posmiem. Ja centralizējot funkciju tiks "pārcelti" cilvēkresursi, vai ir vērtēts kādam cilvēkresursam jāpaliek arī iestādēs, lai nodrošinātu necentralizēto darbu un atbildības apjomu.

-

Lūdzam norādīt veicamās darbības iestādēs, lai nodrošinātu funkciju centralizāciju, t.sk. cilvēkresursu pārdales juridisko ietvaru (vai tā būs reorganizācija, optimizācija utt.). Kā plānots juridiski nodrošināt speciālistu, darbinieku "pārcelšanu" no iestādes uz VPC? 

-

Konceptuālā ziņojuma 3.1.apakšpunkta tabulā kā identificēts risks rīcības plāna īstenošanai norādīts normatīvā regulējuma risks: nesavlaicīgi veikta normatīvajos tiesību aktos nepieciešamo grozījumu identifikācija un normatīvo iniciatīvu virzība, lai uzsāktu risinājuma ekspluatāciju un tālāk 40. lapā norādīts, ka vienlaikus, lai nodrošinātu VPC darbību, kas pēc mērķa balstīta uz standartizētu pakalpojumu sniegšanu, nepieciešams pārskatīt un grozīt attiecīgos normatīvos aktus, kā arī izstrādāt pakalpojumu/procesu instrukcijas. Ņemot vērā to, ka šāds risks ir būtisks, lūdzam apzināt visus risinājuma ieviešanai nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos.


 

-

Izvērtējot Konceptuālā ziņojuma projektu norādāms, ka ziņojumā grāmatvedības funkcija ir vispārināta un nav ņemts vērā, ka speciālisti (grāmatveži) daudzās iestādēs ir iesaistīti arī pamatfunkcijas (biznesa pamatfunkcijas) nodrošināšanā, šī funkcija ir specifiska un saistīta ar iestādes informācijas sistēmu pareizas darbības nodrošināšanu. Patentu valdes informācijas sistēmu Patentu informācijas sistēmas un Preču zīmju un dizainparaugu informācijas sistēmas korektas darbības nodrošināšanā būtiska loma ir arī grāmatvedībai. Ņemot vērā minēto lūdzam ziņojuma projektā skaidrot kā plānots centralizēti nodrošināt specifisko informāciju sistēmu korektu sasaisti ar grāmatvedības informāciju sistēmu (Horizon) iestādē, jeb iekļaut ziņojuma projektā diferenciāciju pa grāmatvedības funkcijām (piemēram algu grāmatvedība) un norādīt kuras grāmatvedības funkcijas no minētajām plānots centralizēt. Ja iepriekš minētais nav iespējams, tad aicinām izvērtēt, vai tādām iestādēm, kuras pārvalda specifiskās informāciju sistēmas, kuras ir integrētas ar grāmatvedības sistēmu, nav piemērojams izņēmums atsevišķu funkciju centralizēšanā kopumā.
 

-

Jautājums, kas skar valsts pārvaldes iestāžu (kāda ir arī MKD) iekšējo vadības procesu digitalizāciju un datu centralizētu vākšanu nav viennozīmīgi izvērtējams. Ņemot vērā koncepcijā paustos vispārīgos un neskaidros pieņēmumus, pēc būtības tiek izteikts iebildums šīs koncepcijas tālākai virzībai, jo neveicot detalizētu izvērtējumu katras valsts iestādes darbības specifikā, tiek apdraudēta  iestādes pastāvēšana kā tāda, kā arī iestādes pamatfunkciju īstenošana personu tiesību aizsardzībā, jo valsts iestādes ne tikai nodarbojas ar politikas īstenošanu vai realiziēšanu, bet ar būtisku pakalpojumu sniegšanu personām, jo garantē personu tiesību un pienākumu realizāciju, kas noteikti dažāda līmeņa tiesību aktos.

Iebildums pamatots ar šādiem apsvērumiem:

(1)  Konkrētās centralizācijas reformas darbības plānotas kā Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) un kontekstā ar digitālo un ekonomisko transformāciju, kuras ietvarā šī reforma pēc būtības tad arī tiktu finansēta  (skat.  https://likumi.lv/ta/id/322858-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-planu  un  https://www.esfondi.lv/atveselosanas-un-noturibas-mehanisms). Ar Atveseļošanas un noturības mehānisma palīdzību tiek plānota pēc būtības valsts pārvaldes iekšējo procesu vadības un datu vākšanas centralizācija, ko finansētu ar ANM mērķiem paredzēto finansējumu, kas specifiski tad arī ziņojumā ir norādīts. Problemātiku ar šī ziņojuma atbalstīšanu rada aspekts un ziņojumā paustais konteksts,  kas izriet no šī ziņojuma un abiem risinājumiem, kas piedāvāti, jo:
*   tie attiecas uz datu centralizācijas reformu valsts pārvaldē kā tādu (jeb ziņojumā lietotais jēdziens "centralizācijas reformas tvērums"), un;

*   konkrēto datu šķērsgriezuma profilu, kas sākumā attieksies uz konkrētiem centralizētā atbalsta pakalpojumiem (skatīt ziņojuma 6. un 7.lpp.), kurus nākotnē paredzēts standartizēt un automatizēt, un domāti automātiskai attiecināšanai uz visām valsts pārvaldes iestādēm ar dažiem specifizētiem izņēmumiem (skatīt 1.attēlu “Centralizācijas reformas tvērums”, kur noteiktas neatkarīgās iestādes.);

* kā sākotnējās datu vākšanas, uzkrāšanas, analīzes, apstrādes un lietošanas jomas ir noteiktas:- finanšu grāmatvedība; - budžeta plānošana un finanšu vadība; - cilvēkresursu vadība; - mācību un attīstības procesu nodrošināšana valsts pārvaldē pēc vienotas standartizētas pieejas. Bet šis digitalizācijas process, kas saistīts arī ar politisko uzstādījumu par  vienota pakalpojuma sniegšanas (VPS) standarta izveidi un vienota ietvara noteikšanu datu iegūšanā,  un kas sākotnēji attiecas uz iepriekšminētajām četrām datu analīzes jomām,  paredzamā nākotnē tomēr neaprobežotos ar tām, jo ziņojumā ir atsauce uz "nākotnes modeli", kas detalziēti šeit ziņojumā netiek analizēts.  Skatīt citātu konceptuālā ziņojuma 6. un 7.lpp – “Konceptuālajā ziņojumā iekļautā informācija pamatota uz Projekta ietvaros veikto analīzi, ko īstenoja Valsts kanceleja, Finanšu ministrija un Valsts kase sadarbībā ar Eiropas Komisiju, piesaistot starptautisku konsultāciju uzņēmumu SIA PricewaterhouseCoopers. Projekta ietvaros tika veikta padziļināta analīze par esošo situāciju centralizācijas reformas ietvaros, veikts vajadzību izvērtējums, kurā identificētas galvenās nākotnes vajadzības, kā  arī sniegts ziņojums par atšķirībām starp esošo situāciju un nākotnes modeli, kura ietvaros arī veikta izdevumu-ieguvumu analīze. Pamatojoties uz Projektā iegūtajiem rezultātiem, tika izstrādāti risinājumi nākotnes atbalsta funkciju pakalpojumu nodrošināšanai.” […]  “Esošajā situācijā valsts līmenī neeksistē vienota pakalpojuma sniegšanas standarta un nav vienota ietvara datu iegūšanā. Tāpat tiek nodarbināts liels skaits darbinieku, lai nodrošinātu procesus, kas varētu tikt konsolidēti, tāpat arī tiek patērēti apjomīgi resursi, iestādēm individuāli ieviešot un uzturot dažādus IT risinājumus. “

(2) VPC konceptuālais ziņojums un visa ideja par datu vākšanu sākotnējai VPC izveidei, kas balstītos tikai uz konkrētu jomu datu analīzi un vākšanu, ir strukturēts un veidots, balstoties uz  diviem pamatuzstādījumiem – Dati un Efektivitāte. Šajā kontekstā neparādās nekāds adekvāts izvērtējums par tiesiskumu, kā arī netiek pienācīgi veikts valsts iestāžu pamatdarbības funkciju izvērtējums (ne tikai to dažu izņēmumu kontekstā, ko informācijas ieguves projekta ietvarā bija analizējis starptautiskais konsultants SIAPricewaterhouseCoopers un atspoguļojis ziņojuma tabulās un arī pielikumos).
1.  Dati - nosakot, ka centralizācijas reformas ietvaros, notiek virzīšanās uz vienotas datu ekosistēmas veidošanu, kas rada priekšnosacījumus pilnvērtīgākai finanšu un cilvēkresursu datu izmantošanai un to analīzei, kā arī koncentrējot fokusu uz elementos radīto datu turpmāko izmantošanu un analīzi, un arī vienlaikus pakāpeniski virzot digitālo transformāciju visos datu elementos. Skatīt 2.attēlu "Dati vienotajā ekosistēmā". Tas ietver  informācijas profilēšanu sešos datu analīzes "mākonīšos", kur atkarībā no iestādes darbības jomas iestādes kontekstā ir jāpievērš uzmanība uz mākonīti "Informācija" (kas nozīmē jebkurus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju rīkus, kas saistīti ar dažādu jomu atskaitēm, analītiskiem procesiem un to specifiskiem algoritmiem, citiem biznesa tehnoloģiju viedajiem rīkiem, kas ļauj iegūt inofrmāicju, to analizēt un profilēt)..un mākonīti "Personāldati", jo vispārējā datu nodošanas un vākšanas kontekstā tas nebūtu pieļaujami personas datu aizsardzības prasību dēļ un tieši veicot personas datu profilēšanu. Šajā sakarā būtiski ir skatīt ne tikai Fiziskas personas datu apstrādes likumā un Datu regulā  noteiktos principus, bet principu kā tādu, ka personas datu profilēšana ir saistīta arī ar vispārējo  cilvēktiesību principu ievērošanu šo datu lietošanas un apstrādes kontekstā, kā arī personas tiesībām pieprasīt pārtraukt šo datu lietošanu.
2.   Efektivitāte, nosakot, ka pakāpeniski tiek ieviesta digitālā transformācija valsts pārvaldes iekšējos vadības procesos, kā arī sistemātiski vērtēti patērēto darbību (slodžu) apjomi un procesu efektivitāte.

(3) Tomēr attiecībā uz efektivitāti, ir nepietiekami vērtēti procesi un nozaru specifika, jo katrā resorā ir finanšu grāmatvedības procesi, kurus ietekmē nozares specifika, un informācijas aprites ierobežojuma aspekti, kas jārisina. 
 Ziņojumā , sākot no  16.lpp., ir nepietiekami analizēta tiesību nozaru specifika un specializētās iestādes, un līdz ar to izdarīti kļūdaini pieņēmumi, uzskatot , ka  tikai dažās iestādes ir pakļautas  datu centralizētas vākšanas izņēmumiem, nosakot tām datu vākšanas un apstrādes ierobežojumu. Iebildums pēc būtības ir vērsts uz to, ka jebkura iestāde, ņemot vērā tās darbības specifikāciju un valsts pakalpojuma sniegšanas specifiku personu tiesību un pienākumu īstenošanā, nevar automatizēti tikt ieļauta vienotajā centrālajā pakalpojumā, automatizējot un centralizējot tā saucamo atbalsta pakalpojumu četrās datu vākšanas un analīzes jomās.

3.1.  -Šķērsgriezumā pārskatot iestāžu darbību specifikāciju, piemēram  Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) pamatfunkcijas, ir skaidrs, ka nevar notikt automātiska datu nodošana visās četrās datu analīzes jomās.  Iebildums tiek vērsts pret grāmatvedības un finanšu speciālistu centralizāciju uz centralizēto iestādi jeb VPC konkrēti skatot no MN tiesību jomas skatu punkta, un tajā notiekošo procesu un uzraudzības kontekstu. Iebildums skar vispārēju grāmatvedības speciālistu centralizāciju pakalpojumu centrā, jo iestāde, kuru pamatfunkcija ir tādu procesuālo un administratīvo lēmumu pieņemšana, kuriem ir ietekme uz personu tiesībām, iestādes grāmatvedības, personāla lietvedības un finanšu speciālisti veic ne tikai administratīvās un grāmatvedības funkcijas attiecībā uz civildienestā esošo nodarbināto atlīdzības izmaksām, bet arī pamatdarbību attiecībā uz darbinieku prasījumu aprēķiniem un to izmaksām, kas savukārt izriet no individuāliem maksātnespējas procesā pieņemtiem iestādes lēmumiem par darbinieku prasījumu atzīšanu, to apmēra noteikšanu izmaksām no garantijas fonda. Tas notiek kazuistiski katrā individuālā maksātnespējas procesā juridiskām personām un ņemot vērā administratoru iesniegtos specifiskos datus par darbiniekiem un viņu prasījumiem. No grāmatvedības datu ievades katrā konkrētā MN procesā un attiecīgās informācijas kazuistiskas procesuālās un arī juridiskās analīzes, ir atkarīgi aprēķini gan darbinieku prasījumu apmierināšana no darbinieku prasījumu garantijas fonda, gan darbs ar maksātnespējas procesos iemaksātiem depozītiem.

Piemēram, MKD kā iestādes kontekstā ir jāvērtē “Datu vienotās ekosistēmas” analīzes konteksts arī attiecībā uz datu mākonīti "Informācijas atskaites sistēma" un "Personāldati",  jo tieši tas ietver specifisku personas datu profilēšanu,  kur pēc būtības ir jāizvērtē, kādā mērā un vai vispār šos ziņojumā ietvertos datu vākšanas principus un centralizācijas nosacījumus var attiecināt uz MKD iestādes vāktajiem datiem administratoru darbības uzraudzībai, ņemot vērā, ka viņu amats tiek pielīdzināts valsts amatpersonu darbībai, bet nepakļaujas datu centralizācijai tā, kā tas tiek attiecināts uz civildienesta ierēdņiem vai atbalsta personālu.  Kā arī ņemot vērā to, ka tieši tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai, kuras darbību arī uzrauga  MKD, ir noteiktas speciālās izglītības kvalifikācijas prasības - augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā (MNL 12.3 prim panta 1. daļas 3.pkt.), bet tieši finanšu darbības jomā primāri tiek plānota grāmatvedības standartu un finanšu vadības standartu informācijas un procesu standartizācija kā tāda un arī tās lietotāju jeb piemērotāju personisko datu profilēšana.

3-2. Nav skaidrs arī rīcības mehānisms un nav skaidrs,  kā datu vākšanas un datu centralizācijas reformas ietvaros notiks iekšējo vadības procesu darbības algoritmu pārvērtēšana uz pārcelšana uz obligāto pienākumu valsts iestādēm “nodot datus” un veikt iekšējos vadības procesus “automatizēti un standartizēti”. Vispārējās tēzes apgalvojums, ka daudzas darbības, pamatojoties uz programmēto darbību algoritmiem, automātiski veiktu biznesa inteliģences rīki un informācijas uz komunikācijas tehnoloģijas (piemēram MI tehnoloģiskie rīki) un tas nākotnē radītu slodzes ietaupījumu administratīva rakstura darbībās, nav arguments, lai apdraudētu iestāžu pamatdarbības veikšanu un personu tiesību un pienākumu realizācijas mehānismus, kurus valsts pārvaldes iestādes cita starpā arī nodrošina, ne tikai nodarbojas ar politikas plānošanas stratēģijām.

3-3. Datu vākšana par personām un speciālistiem, kas kvalificēti sniegt konkrētu pārvaldes pakalpojumu un attiecībā pret tiem vēršot datu vākšanas un centralizācijas pakalpojumu cilvēkresursu un personāla vadības aspektā, rada jautājumu par iespējamo pamattiesību aizskārumu visiem valsts pārvaldē iesaistītajiem, ļaujot eksperimentēt ar šo personu datiem. Jo nav noteikti nekādi kritēriji attiecībā uz personas datu aizsardzību. Jo arī civildienesta attiecību ietvarā, kas skar nodarbinātību, šie jautājumi ir saistīti arī ar pamattiesību un bŗīvību ievērošanu valsts pārvaldē, kaut arī ar specifisku noregulējumu par hierarhisko pakļautību. Tomēr hierarhiskā pakļautība nenozīmē ignorēt pamattiesības un brīvības, kas saistītas ar nodarbinātību, un automātisku atļauju rīkoties ar personas datiem visos iekšējos pārvaldības procesos valsts pārvaldē bez iespējas personai būt par to informētai un izmantot savas tiesības atsaukt savu piekrišanu datu lietošanai, ja nav saprotams šo datu lietošanas aspekts.

(4) Koncepcijā ir identificēti riski (skatīt sākot no 34.lpp) rīcības plāna īstenošanai attiecībā uz datu vākšanu un iekšējo darbības un vadības procesu efektivitāti, šos procesus automatizējot un standartizējot. Taču nekur ziņojumā nav ietverti šo risku pārvaldības modeļi vai iespējamie risinājumi.
 

-

Šobrīd no konceptuālajā ziņojumā ietvertā nav saprotams, kā tiek plānota vadības procesu un datu digitalizācijas praktiskā īstenošana un Tieslietu ministrijas padotībā esošo iestāžu pamatfunkciju un iekšējo vadības procesu pārvērtēšana, lai automātiski pievienotos vienotā pakalpojumu centra darbībai. Līdzīgu novērtējumu par konceptuālajā ziņojumā ietvertajiem vispārinājumiem pauž arī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

-

Maksātnespējas kontroles dienests ir iepazinies ar konceptuālo ziņojumu “Par Vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē” (turpmāk - Ziņojums) un iebilst pret tā tālāku virzību turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
1. Ziņojumā nav analizēti to iestāžu argumenti un iestāžu turpmāka nākotne, kurām grāmatvedības funkcija nav tikai atbalsta funkcija, bet arī pamatfunkcijas ievērojama daļa. Maksātnespējas kontroles dienestam viena no pamatfunkcijām ir darbinieku prasījumu garantiju fonda (turpmāk – DPGF) administrēšana un darbinieku prasījumu segšana – tiek veikta DPGF plānošana (t.sk. gatavoti ārējie normatīvie akti), kontrole un analīze, gatavoti maksājuma uzdevumi, pamatojoties uz lēmumiem, veikta pārgrāmatošana, atlikumu salīdzināšana utt. Turklāt sistēma “Horizon” (turpmāk – Horizon) ir integrēta ar Maksātnespējas kontroles dienesta pārziņā esošo Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmu (turpmāk – EMUS), kurā no 2024. gada maksātnespējas procesa administratoriem obligāti būs jāiesniedz darbinieku prasījumi, kas caur šo integrācijas risinājumu tiks nodoti tālākai apstrādei. Turklāt šiem risinājumiem ir vēl ķēdes sasaiste ar iestādes lietvedības sistēmu DocLogix (turpmāk - DLX). Minēto trīs sistēmu saslēgums darbojas tikai kopīgā ķēdē un nav iespējams, ja daļa no tā tiek atdalīta vai apkalpota no ārpuses. Tāpat Maksātnespējas kontroles dienesta grāmatvedība administrē maksātnespējas procesa depozīta kontu un veic depozīta maksājumus, kas arī saistīts ar iestādes vienu no pamatfunkcijām un kuram ir sasaiste ar cita departamenta darbu un DLX, kur virza lēmumus un rīkojumus par izmaksu segšanu, līdz ar to atkal ir atvērts jautājums par citas iestādes nodarbinātā piekļuvēm iestādes lietvedības sistēmai. Līdz ar to Maksātnespējas kontroles dienests uzskata, ka datu un funkciju pārnese nedrīkst notikt, stingri nenodalot un nevērtējot jau šobrīd (konceptuālā ziņojuma izstrādes procesā) šādu iestāžu specifiku, jo šāda rīcība var atstāt būtisku ietekmi gan uz projektu, gan uz turpmāku iestāžu pamatfunkciju veikšanu. Turklāt norādāms, ka savulaik, vērtējot Maksātnespējas kontroles dienesta Finanšu departamenta nodarbināto statusu saistībā ar viņu pienākumu apjomu un vietu iestādes pamatfunkciju izpildes ķēdē, Valsts kanceleja viennozīmīgi atzina, ka šiem nodarbinātajiem (17. mēnešalgu grupa) ir ierēdņa statuss, kas netiek piešķirts atbalsta funkciju veicējiem. Visu šo kopsavelkot, norādām, ka Maksātnespējas kontroles dienests ir jāiekļauj pie izņēmuma iestādēm attiecībā uz grāmatvedības funkciju nodalīšanu starp atbalsta un pamatfunkciju blokiem. Starp citu – projekta izstrādes laikā tieslietu resora sanāksmē šis jau vienreiz tika norādīts, ka Maksātnespējas kontroles dienesta grāmatvedība realizē daļu no iestādes pamatfunkcijām, līdz ar to nav pakļauta centralizācijas projekta tvērumam (līdzīgi kā Uzturlīdzekļu garantiju fonda gadījumā), bet Ziņojumā tas nav atspoguļots.

2. Attiecībā uz vienotu IT risinājumu (Horizon) norādām, ka Ziņojumā nav norādīts, vai iestādes, kas šobrīd strādā Horizon, var turpināt attīstīt šajā sistēmā esošus risinājumus un drīkst ieguldīt naudu tās attīstībā, lai arī līdz plānotajam centralizācijas gadam neapstātos attīstība un digitalizācija (piemēram, atteikšanās no rīkojumu dublēšanas divās sistēmās, saslēgumu attīstība ar citām iestādes sistēmām u.c.), līdz ar  to Maksātnespējas kontroles dienests kopsakarā ar iepriekšējā iebildumā norādīto neatbalstīs tādu Ziņojuma redakciju, kurā nav paredzēts, ka iestādes var turpināt attīstīt Horizon.

3. Ziņojumā nav konkrēti definēta procedūra, kā iestādes identificēs tos procesus, bez kuriem iespējams iztikt (Ziņojumā teksts "Virzoties soli pa solim uz finanšu grāmatvedības centralizāciju VPC, sadarbībā ar ministrijām un iestādēm jāidentificē soļi/darbības, kas paliek to atbildībā, taču jāspēj atteikties no darbībām, bez kurām iespējams iztikt"). Papildus Ziņojumā nav konkrēti norādīts, vai uz VPC pārceļas tikai tie procesi, kas apkalpo iestāžu darbiniekus (tātad atbalsta funkcija).

4. Attiecībā uz fizisku personu datu aizsardzību norādāms, ka Ziņojumā nav pilnvērtīgi izvērtēti riski saistībā ar fizisku personu datu nodošanu, jo atkal jāuzsver maksātnespējas jomas specifika un datu, ko nākas apstrādāt, sarežģītība. Arī šobrīd gan iestādes grāmatveži, gan personāla speciālists ļoti rūpīgi analizē katra datu veida glabāšanas laiku un dzēšanas iespējas, bet Ziņojumā nav skaidrots, kā tiks sadalīta atbildība par fizisku personu datu drošību un datu dzēšanu. Kā piemērs tam, ka nav izvērtēta Ziņojumā ietvertā informācija ne no datu apstrādes viedokļa, ne no juridiskā tvēruma, liecina arī šis teksts (42.lpp.) “Būtiska uzmanība sistēmā jāpievērš personas datu aizsardzībai un datu atkārtotai izmantošanai, ja kandidāts šādu atļauju ir devis, proti, jābūt pieejamai datubāzei, kas Valsts kancelejai ir pieejama tad, ja tā vēlas kandidātam piedāvāt vakanci kādā no nākamajiem atlases projektiem”. Ziņojumā nav skaidrots, vai ir plānoti grozījumi Valsts civildienesta likumā, jo šobrīd šajā likumā tiek strikti reglamentēta atlases procedūra. Tāpat Ziņojumā nav pamatots, kāpēc piekļuve datu bāzei paredzēta tikai Valsts kancelejai.

5. Teikums “Modulim jānodrošina risinājumi darbinieku iesaistei un motivācijai” ir precizējams, jo nav skaidrs, kā modulis pats par sevi var nodrošināt risinājumu iesaistei un motivācijai.

6. Teikums “Izmantojot talantu atlasi un detalizētus meklēšanas kritērijus, jānodrošina iespēja atlasīt valsts pārvaldes darbiniekus, kas ir piemērotākie nepieciešamajiem amatiem” ir precizējams, jo no šī izriet, ka iestāde pati meklē kandidātus, nevis izsludina konkursu (kā tas paredzēts VCL).

7. Ziņojuma 58.lapā norādīts, ka būs 2 jaunas sistēmas un plānotas 12 jaunas amata vietas, vienlaikus nav saprotams, vai šie nodarbinātie ir ierēķināti tajā procentā, ar kuru pateikts, kāds būs ieguvums no atbrīvotajām vietām (arī monetāri), jo šie nodarbinātie visdrīzāk algās saņems daudz vairāk par vienkāršu grāmatvedi, kura vietu iestādē likvidēs.
 

-

3.2. Organizatoriskais modelis apakšnodaļas pirmajā apakšpunktā norādīts, ka, lai nodrošinātu centralizētus atbalsta pakalpojumus tiešās valsts pārvaldes iestādēm tiks veikta nodarbināto pārcelšana uz VPC (finanšu grāmatvedības procesa gadījumā), lai veicinātu efektivitāti, digitalizāciju un valsts līdzekļu optimālu izlietojumu. Norādām, ka šai gadījumā netiek ņemts vērā, ka ir iestādes, kurās nodarbinātais pilda ne tikai atbalsta funkciju – finanšu grāmatvedības procesus, bet arī veic iestādes pamatfunkciju nodrošināšanu. Piemēram, Juridiskās palīdzības administrācijā nodarbinātais, kura pienākumos ietilpst finanšu grāmatvedības nodrošināšana, ir atbildīgs arī par paziņojumu par juridiskās palīdzības sniegšanu pārbaudi saturiski, kas ir iestādes pamatuzdevuma veikšana. Minētajā gadījumā, pārceļot nodarbināto, tiek ietekmēta iestādes pamatfunkciju nodrošināšana, kas ir ņemams vērā, plānojot un īstenojot nodarbināto pārcelšanu.  

Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt 3.2. Organizatoriskā modeļa apakšnodaļas pirmo apakšpunktu, norādot, ka tiktu ņemts vērā, ka ir nodarbinātie, kas iesaistīti ne tikai atbalsta funkcijas - finanšu grāmatvedības nodrošināšanā, bet arī iestādes pamatfunkciju nodrošināšanā, tādējādi vērtējot iespēju pārcelšanai un iestādes turpmāku pamatfunkciju efektīvu veikšanu. 

1. Papildināt Konceptuālā ziņojuma kopsavilkuma (6.lpp.) 1.attēlu pie Neatkarīgajām iestādēm norādot - Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas (Tiesu administrācija). 
Norādām, ka saskaņā ar likuma Par tiesu varu 107. prim 1. panta 1.daļu Tiesu administrācija organizē un nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu administratīvo darbu, kas sevī ietver arī finanšu grāmatvedības organizēšanu tiesās.

2. Papildināt ziņojuma 3.1. sadaļā "Ceļa karte VPC izveidei un iestāžu pārejai" (38.lpp) aiz 9.tabulas esošajā tekstā "Tiek rekomendēts, ka neatkarīgās iestādes pievienojas VPC (..)" Ar tekstu "Tiek rekomendēts, ka neatkarīgās iestādes (t.sk. Tiesu administrācija kā apgabaltiesu un rajonu (pilsētu tiesu) grāmatvedības uzskaites nodrošinātājs) pievienojas VPC (..)"
Norādām, ka saskaņā ar likuma Par tiesu varu 107. prim 1. panta 1.daļu Tiesu administrācija organizē un nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu administratīvo darbu, kas sevī ietver arī finanšu grāmatvedības organizēšanu tiesās.

Konceptuāli nav iebildumu pret VPC veidošanu un finanšu grāmatvedības centralizāciju, vienlaikus attiecībā uz tiesām tas būtu pieļaujams tikai pēc tam, kas VPC pilnā apmērā spēs nodrošināt šobrīd izstrādātās HORIZON integrācijas ar esošajām valsts informācijas sistēmām, izveidotās dimensijas un datu nodošanu, tajā skaitā grāmatvedības uzskaites detalizāciju atbilstoši tiesvedībā esošo tiesvedības lietu numuriem (tulkošana, procesuālie izdevumi, liecinieku ceļa izdevumi utt.) sadalījumā pa tiesu adresēm, jeb struktūrvienībām u.tml. Norādāms, ka līdzšinējā detalizācija veidota, lai ātri nodrošinātu iespēju tiesām iegūt precīzi sadalītu informāciju par tiesvedības ietvaros veiktām izmaksām ko tiesas izmanto procesa ietvaros, lemjot par izdevumu piedziņu jeb atgūšanu valsts labā, tādējādi iespējami mazāk traucējot tiesas pamatfunkciju – tiesas spriešanu. Tiesu integrēšana VPC, mēģinot iekļaut tās kopējā infrastruktūrā, kas pielāgota universālām vajadzībām, samazinot iespēju iegūt nepieciešamo informācijas daudzumu (unikalitāti), šobrīd pirmsšķietami ir apgrūtinoša.

-

4. pielikumā Konceptuālajam ziņojumam "Par Vienoto pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē" Provizoriskajā rīcības plānā norādīts laika grafiks Mācīšanās un attīstības vadības sistēmas ieviešanai ANM projekta ietvaros produkcijas vidē, valsts pārvaldes iestādēs un lietotāju mācības mācīšanās un attīstības vadības sistēmas lietošanai.
Vēršam uzmanību, ka investīcijas 2.1.2.1.i projekta “Mācīšanās un attīstības sistēmas ieviešana” ir cieši saistīts arī ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma 6.2.1.3.i. investīcijas “Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra (turpmāk – Tieslietu akadēmija) izveide” īstenošanu, proti - investīcijas 2.1.2.1.i ietvaros izstrādājamā sistēma tiks izmantota arī Tieslietu akadēmijas mērķgrupu ( tiesneši un tiesu darbinieki, prokurori un prokuratūras darbinieki, kuri sniedz juridisku atbalstu prokurora pienākumu izpildes procesā, kā arī izmeklētāji starpdisciplināros jautājumos, kas būtiski efektīvai tiesas spriešanai) mācību procesa pārvaldībai. Atbilstoši minētā projekta pasei un Centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānam, paredzēts, ka  Mācīšanās un attīstības sistēma tiks ieviesta pakāpeniski, sākot to testēt dažās iestādēs un secīgi pievienojot citas publiskās pārvaldes iestādes, un ņemot vērā, ka Tieslietu akadēmijas projekts paredz, ka Tieslietu akadēmija darbu uzsāk 2025. gada 1. janvārī, paredzams, ka veicama Tieslietu akadēmijai nepieciešamās Mācīšanās un attīstības sistēmas funkcionalitātes testēšana vismaz 6 mēnešus pirms Tieslietu akadēmijas darba uzsākšanas 2025. gada 1. janvārī,  lai nodrošinātu Tieslietu akadēmijas uzdevumu efektīvu īstenošanu sākot ar 2025. gada 1.janvāri. Ievērojot minēto, provizoriskajā rīcības plānā ietverams minētais izņēmums (piemēram, veidojot papildus paskaidrojošu atsauci, vai koriģējot laika grafiku).
 

-

Ņemot vērā iebildumu pēc būtības, kas reflektēts sadaļā pie paša konceptuālā ziņojuma, iebildums ir arī par MK protokollēmuma projekta satura visu kontekstu.

-

Aicinām konceptuālā ziņojuma saturā atspoguļot tam pievienotots pielikumus.

-

Saistībā ar paredzēto cilvēkresursu vadību ir saskatāmi vairāki riski: 1. Saistībā ar procesu digitalizāciju aprakstā nav saskatāmi pārliecinoši personāla kapacitātes mērījumi, jo jebkuru procesu, lai tas kvalitatīvi darbotos, ir jāuzrauga, un resursi ir ierobežoti. 2. Šobrīd ziņojumā ietvertais ir teorētiski pamatots, bet praktiski nav redzami saprotami efektivitātes mērījumi, proti, nav saprotams, vai tādi ir veikti un ja ir, kāds ir rezultāts. Aicinām papildināt ziņojumu ar atbilstoši informāciju.

-

Ziņojuma 14.lpp. un 43. lpp. norādītas funkcionalitātes, kas potenciāli būtu jānodrošina Mācīšanās un attīstības risinājumam, tomēr līdztekus lūdzam papildināt minēto informāciju ar norādi, ka  Mācīšanās un attīstības sistēmā funkcionalitāte tiks pielāgota un administrēšanas moduļi veidoti atbilstoši resoru un iestāžu vajadzībām, kā tas norādīts Investīcijas 2.1.2.1.i projekta “Mācīšanās un attīstības sistēmas ieviešana” pasē.

-

Konceptuālā ziņojuma pēdējā lapā ir nepareiza atsauce uz 19. tabulu. Lūdzam precizēt atsauci uz 20. tabulu. Paldies.  

-

Konceptuālajā ziņojumā nav ietverta informācija par vienotā pakalpojuma centra juridisko statusu un pārvaldības modeli. Lūdzam konceptuālajā ziņojumā ietvert informāciju par vienotā pakalpojuma centra juridisko statusu, pārvaldības modeli.

-

Konceptuālā ziņojuma 2.5. sadaļā rakstīts, ka "VPC izveide valsts pārvaldes atbalsta funkciju centralizācijā ir plaši izmantota prakse ES, un lielā skaitā gadījumu centralizācija īstenota, izmantojot "top-down" pieeju:
1) izmaksu ietaupījums, kas jāpanāk ar apjoma radītiem ietaupījumiem, dublēšanās samazināšanu, radīto sinerģiju un zemākām personāla izmaksām".
Nav saprotams, kas šeit ir domāts ar tekstu "zemākām personāla izmaksām". Vai jāsaprot, ka tiks maksāta mazāka alga? Lūdzam ietvert skaidrojumu konceptuālajā ziņojumā. Kopumā visā konceptuālajā ziņojumā nav norādīts, kāda mēnešalgas grupa tiks piemērota speciālistiem. Valsts sekretāru 2023. gada 30. marta sanāksmē tika nolemts, ka tiesību aktu projektos, kuru turpmākai ieviešanai būs nepieciešama papildu pastāvīgu amata vietu izveide vai arī tie paredz ar nodarbināto atlīdzību saistītus jautājumus, jānorāda informācija par jauno amata vietu - amata klasifikācija, saime, līmenis, mēnešalgas grupa, esošā alga un plānotā alga (VSS 30.03.2023., prot. Nr. 12, 4. §). Lūdzam konceptuālajā ziņojumā ietvert informāciju par amata vietām atbilstoši iepriekš minētajam Valsts sekretāru sanāksmes lēmumam.
 

-

Konceptuālā ziņojuma 2.4. sadaļā "Izaicinājumi un iespējas budžeta plānošanā un finanšu vadībā" rakstīts, ka "Kvalitatīvākas un pilnvērtīgākas sniedzamās informācijas nolūkos papildus sniegts arī Valsts kontroles viedoklis, atbilstoši kuram risinājumiem ir jāsniedz vērtējama informācija par pakalpojumu pašizmaksu, kā arī par šo pakalpojumu kvalitātes rādītājiem"
Lūdzam konceptuālajā ziņojumā skaidrot terminu "pakalpojumu kvalitātes rādītāji".
Nav skaidrs, kur ir pieejams šis Valsts kontroles viedoklis, līdz ar to lūdzam ietvert informāciju, kur ir atrodams Valsts kontroles viedoklis. 
 

-