Atzinums

Informatīvais ziņojums bija ievietots TAP saskaņošanai līdz 2023. gada 10. janvārim. Atzinumus, neskaitot ministrijas, sniedza šādas sabiedriskās organizācijas: Latvijas Kūdras asociācija (LKA), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Zemnieku Saeima (ZS). Atkārtotai saskaņošanai informatīvais ziņojums ievietots TAP 12. janvārī, saskaņošanas termiņš – 19. janvāris. Informatīvais ziņojums nav mainīts vai papildināts, sabiedrisko organizāciju iebildumi nav ņemti vērā. Iepazīstoties ar izziņu par sniegtajiem iebildumiem, jāsecina, ka atbilde uz sabiedrisko organizāciju iebildumiem tajā nav sniegta.
Ievads, 1. nodaļa
1.Informatīvais ziņojums apraksta ES mērķus un Eiropas Komisijas (EK) darbu ilgtspējīgu finanšu jomā, atsaucas uz Latvijas politikas dokumentiem. Diemžēl, ziņojumā pietrūkst jebkādas piesardzības, bažu vai šaubu attiecībā uz normatīvo aktu projektiem, ko izstrādā EK.
Ziņojums jāpapildina ar informāciju, ka atbilstoši Taksonomijas regulai (Regula 2020/852) izstrādātās deleģētās regulas un tajās noteiktie tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem ekonomisko darbību var atzīt par neilgtspējīgu, uzņēmumiem samazinās pieeju finansējumam. Tas norādīts arī Finanšu ministrijas sagatavotajā pozīcijā, ko Ministru kabinets apstiprināja 2021. gada 31. augustā: “pieņemt zināšanai, ka Ilgtspējīgu finanšu deleģētais akts klimata jomā ir nozīmīgs solis vides mērķu sasniegšanas veicināšanai, bet vienlaikus tā pieņemšanai, var būt būtiska ietekme uz tautsaimniecību un sabiedrību, apgrūtinot pieeju finansējumam jomās, kur nav pietiekama atbilstība taksonomijas kritērijiem;”. Arī apspriešanā esošajā informatīvajā ziņojumā jānorāda par iespējamu finansējuma samazināšanu. Ministru kabineta locekļi nelasīs ziņojumus, kas apstiprināti pirms diviem gadiem.
2.Informatīvajā ziņojumā jānorāda, ka kreditēšanas tempiem saglabājas negatīva tendence un ka,  vērtējot tiesību aktu projektu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, jāņem vērā ietekme uz kreditēšanu. Tas jau minēts Finanšu sektora attīstības plānā 2022.- 2023. gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2022. gada 31. maija rīkojumu Nr. 396, bet jānorāda vēlreiz, jo kreditēšana ir saistīta ar taksonomijas regulējumu.
3.Cik noprotams, ziņojuma mērķis ir noteikt atbildīgās ministrijas par dažādajām tautsaimniecības jomām, kas minētas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2021/2139 (2021. gada 4. jūnijs.
LKA ieskatā ir jānosaka ne tikai ministriju atbildības, bet arī pienākums Finanšu ministrijas un citu ministriju pārstāvjiem, kas pārstāv Latviju diskusijās ar EK par deleģētās regulas projektu pārējiem četriem vides mērķiem, sadarbībā ar Baltijas un Ziemeļvalstīm rūpēties, lai tajā iekļautie tehniskās pārbaudes kritēriji atbilstu Latvijas apstākļiem un nosacījumi neapdraudētu Latvijas tautsaimniecību.
Deleģētā regula, kas noteiks tehniskās pārbaudes kritērijus pārējiem četriem Taksonomijas regulā (Regula 2020/852) noteiktajiem vides mērķiem, vēl nav pieņemta, taču ir publiski pieejami  EK izveidotās Ekspertu darba grupas ziņojumi (Platform on Sustainable Finance: Technical working group. Part B – Annex: Technical Screening Criteria, March 2022; Platform on Sustainable Finance: Technical working group. Supplementary: Methodology and Technical Screening Criteria, October 2022) (turpmāk – ziņojumi). Uz šo ziņojumu pamata tiks izstrādāta nākamā deleģētā regula. Ziņojumi skar virkni tautsaimniecības jomu, sākot no ķimikāliju ražošanas un beidzot ar mežsaimniecību un lauksaimniecību.
Ziņojumos ir izvirzīti Latvijas apstākļiem neatbilstoši kritēriji. Piemēram, attiecībā uz mežsaimniecību izvirzīta prasība veikt ietekmi uz vidi novērtējumu gadījumos, kad pašlaik tas nav jādara.  Darbībām “Augkopība” un “Pārtikas produktu un dzērienu ražošana” tehniskās pārbaudes kritērijos bija minēts, ka nelieto kūdru kā augšanas substrātu, mēslojumu, dzīvnieku pakaišiem utt. Kopumā gan jau pieņemtajā deleģētajā regulā, gan darba grupas ziņojumos kūdrāju un kūdras izmantošana tiek uzskatīta par darbību, kas būtiski negatīvi ietekmē klimata un vides mērķus. Šāda nostāja neatbilst Latvijas ģeogrāfiskajiem apstākļiem. Kūdras izmantošanas netieša aizliegšana, atsakoties finansēt nozares, kur kūdra nepieciešama, var novest līdz bankrotam ne tikai kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumus, bet arī stādu audzētājus. Tāpat, kvalitatīva meža, kas nodrošinās CO2 piesaisti, ieaudzēšana nav iespējama bez kūdras izmantošanas.
4. nodaļa. Priekšlikumi turpmākai rīcībai
4.Ņemot vērā minēto, LKA ieskatā priekšlikumi turpmākai rīcībai (10. – 11. lpp.) jāpapildina ar šādiem uzdevumiem ministrijām:
 “Kad Eiropas Komisija nāks klajā ar deleģētās regulas projektu par pārējiem vides mērķiem, sadarbībā ar tautsaimniecības nozaru organizācijām izvērtēt projekta atbilstību Latvijas tautsaimniecības situācijai un tajā iekļauto tehniskās pārbaudes kritēriju atbilstību Latvijas apstākļiem.”;
“Izvērtējot normatīvo aktu atbilstību Taksonomijas tehniskajiem kritērijiem, ņemt vērā tehniskās pārbaudes kritēriju atbilstību Latvijas ģeogrāfiskajiem apstākļiem un tautsaimniecības situācijai. Nodrošināt šī izvērtējuma plašu sabiedrisko apspriešanu.”
5.Ziņojuma I pielikumā ir jānosaka ministriju kompetences nevis regulas lapaspuses, jo  regulai ir horizontālas piemērošanas raksturs.

Izziņa par sniegtajiem iebildumiem
Izziņā norādīts, ka sabiedrisko organizāciju iebildumi ņemti vērā, kaut gan otrreizējai saskaņošanai nodotajā informatīvajā ziņojumā nekas nav mainīts. Izziņas ailē “Apstrādes informācija” ir pausts Finanšu ministrijas viedoklis par iebildumu, bet tas nenozīmē, ka iebildums ņemts vērā.  Finanšu ministrijai vajadzētu atzīt, ka iebildums nav ņemts vērā. Tāpat Finanšu ministrija nav atbildējusi, kādēļ iebildums nav ņemts vērā. Dotais skaidrojums nesniedz atbildi pēc būtības.
Izziņas 17. punkts.
LKA savā atzinumā lūdza informatīvo ziņojumu papildināt ar informāciju, ka taksonomijas regulējuma ieviešana samazinās pieeju finansējumam. Informatīvais ziņojums nav papildināts, nav arī skaidrots, kādēļ.
LKA savā atzinumā lūdza informatīvo ziņojumu papildināt ar informāciju par to kur noteiktas Latvijas prioritātes attiecībā uz taksonomijas regulējumu un kādas tās ir. Informatīvais ziņojums nav papildināts, informācija nav sniegta arī izziņā. 
Izziņā nav arī pamatojuma, kādēļ nav ņemts vērā priekšlikums uzdot ministrijām, vērtējot normatīvos aktus vai tie atbilst taksonomijas kritērijiem, vērtēt arī  prasību atbilstību Latvijas apstākļiem un ņemt to vērā.
Tāpat informatīvais ziņojums nav papildināts ar uzdevumu ministrijām kritiski vērtēt deleģētā akta projektu, kad tas kļūs pieejams. Nozares vērojumi liecina, ka diskusijās Briselē Latvijas situācija netiek skaidrota pietiekami, tādēļ bija lūgums vērst ministriju uzmanību uz šo. Atsauce uz 2021. gada 31. augusta Ministru kabineta sēdē izskatītajā Informatīvajā ziņojumā “Par Latvijas pozīciju par ilgtspējīgu finanšu jomā publicēto deleģēto aktu klimata jomā” aprakstīto deleģētās regulas pieņemšanas procedūru nav atbilde uz LKA priekšlikumu. 2021. gada 31. augusta ziņojumā nav aprakstīta  komitoloģijas procedūra, kādā var pieņemt deleģēto regulu. Nav skaidrs, vai attiecīga komiteja ir izveidota, vai Latvija ir ierosinājusi tādu izveidot, vai un kā Latvija tajā piedalās. Izziņā to varētu paskaidrot.  
Izziņas 18. punkts
Kā LDDK biedram Latvijas Kūdras asociācijai nav pieņemama arī attieksme pret LDDK iebildumiem. LDDK lūdza precīzi definēt Latvijas nacionālās intereses tiesību aktu izstrādāšanas procesā. Informatīvais ziņojums nav papildināts. Izziņā minēts: “ … lai konkrētās nozares tiktu izvērtētas no nozaru ministriju puses, norādot uz iespējamajām problēmām un vienlaikus sniedzot nepieciešamos pierādījumus problēmas pamatošanai, atbilstoši informatīvā ziņojuma pielikumā norādītajam kompetenču sadalījumam, …”. Sabiedriskās organizācijas lūdza to uzdot ministrijām, bet tas nav ņemts vērā. Informatīvajā ziņojumā ir tikai uzdevums vērtēt normatīvo aktu atbilstību taksonomijas kritērijiem, bet ne analizēt problēmas. Līdz ar to, pretēji izziņā norādītajam, iebildums nav ņemts vērā.
Tieši izziņā minētais “Līdz ar to nozaru ministrijas sniegs savu vērtējumu par savā pārziņā esošo tautsaimniecības jomu, tai skaitā ieguves rūpniecību, tās sadaļu - kūdras ieguve, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru ierobežojumiem kontekstā ar Taksonomijas kritērijiem.” rada uzņēmēju bažas. Finanšu ministrija neplāno izvērtēt taksonomijas kritēriju (esošo un plānoto) atbilstību Latvijas apstākļiem un vajadzībām un informatīvajā ziņojumā nav paredzēts, ka tas būtu jādara atbildīgajām ministrijām. Informatīvā ziņojuma autori nesaprot vai nevēlas saprast uzņēmēju bažas. 
LDDK lūdza papildināt informatīvo ziņojumu, aprakstot nepieciešamās rīcības un rīcībpolitikas, lai nepasliktinātu kreditēšanas un finanšu pieejamību tautsaimniecībai tradicionālajām nozarēm un tautsaimniecības sektoriem. LDDK aicināja izvērst un papildināt, kā tiks veicināta finansējuma pieejamība tradicionālajās īpaši primāros ekonomiskos resursus veidojošās nozarēs: mežsaimniecība, lauksaimniecība, ieguves rūpniecība. Neviens iebildums nav ņemts vērā un izziņā nav skaidrots pēc būtības.
Lūdzam Finanšu ministriju ņemt vērā, ka taksonomijas regulējums skar visas tautsaimniecības nozares, bet pēc ministrijas iniciatīvas nav notikusi sabiedriskā apspriešana, konsultācijas ar nozarēm. Lūdzam ministriju informēt nozaru sabiedriskās organizācijas, konsultēties ar tām, strādājot pie deleģētās regulas projekta.  

 

-