Atzinums

No informatīvā ziņojuma nav saprotams, kādi grozījumi atbilstoši Ministru kabineta protokollēmuma projekta 2. punktam būtu jāizstrādā Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, līdz ar to būtu jāpapildina ziņojums ar attiecīgu informāciju (1. sadaļa).
Ziņojumā norādīts, ka: “ (..) secināms, ka pašvaldībām kopumā ir paredzēta kompetence katastrofu seku likvidēšanas un atjaunošanas pasākumu īstenošanā, veicot Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 11. pantā noteiktos uzdevumus un realizējot piešķirtās tiesības, taču šobrīd spēkā esošajā normatīvajā regulējumā pašvaldībām nav paredzēta iespēja sniegt atbalstu privātpersonām atjaunošanas pasākumu veikšanā tām piederošajās teritorijās, jo ārējos normatīvajos aktos nav noteikts tiešs un nepārprotams deleģējums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, nosakot gan regulējumu par atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem katastrofu (dabas stihiju) seku likvidēšanai un atjaunošanas pasākumu veikšanai (t.sk. privātpersonai (iedzīvotājam) piederošajā teritorijā), gan to personu grupas, kurām sniedzams minētais atbalsts.”
Dabas katastrofas rezultātā radušos bojājumu novēršana publiskā ārtelpā un fiziskām personām piederošajā īpašumā būtu uzskatāmas par darbībām, lai novērstu apdraudējumu cilvēku drošībai un veselībai, atjaunotu publiskās ārtelpas pieejamību un sanitāro tīrību. Ievērojot minēto, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 11. pants varētu tikt papildināts ar pašvaldības domes tiesībām organizēt dabas katastrofu rezultātā radušos bojājumu novēršanu publiskā ārtelpā un, iespējams, arī atsevišķām fizisku personu kategorijām (piemēram, personām ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, vai sociāli mazaizsargātām personām) piederošā īpašumā, pamatojoties uz personas iesniegumu, ja pašvaldības dome nosaka šīs personu kategorijas un bojājumu novēršanas kārtību savos saistošajos noteikumos.
Vienlaikus norādām, ka gadījumā, ja tiek paredzēts pilnvarojums saistošo noteikumu izdošanai, tiesību akta projekta anotācijā norāda izvērtējumu atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra protokollēmuma "Informatīvais ziņojums "Par pašvaldību saistošo noteikumu izdošanas pilnvarojumu"" (sēdes protokols Nr. 55 37. §) (22-TA-407) 3. punktam, proti, visām ministrijām, izstrādājot tiesību akta projektu, kurā ietverts deleģējums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) iekļaut deleģējuma nepieciešamības izvērtējumu ar pamatojumu deleģētā jautājuma atšķirīgam noregulējumam pašvaldībās, kā arī skaidrot deleģējuma apjomu.
 

-

Informatīvajā ziņojumā par Krīzes vadības padomes 2024. gada 30. jūlija sēdes protokola 2.3. apakšpunktā dotā uzdevuma izpildi norādīts, ka: “ (..) secināms, ka pašvaldībām kopumā ir paredzēta kompetence katastrofu seku likvidēšanas un atjaunošanas pasākumu īstenošanā, veicot Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 11. pantā noteiktos uzdevumus un realizējot piešķirtās tiesības, taču šobrīd spēkā esošajā normatīvajā regulējumā pašvaldībām nav paredzēta iespēja sniegt atbalstu privātpersonām atjaunošanas pasākumu veikšanā tām piederošajās teritorijās, jo ārējos normatīvajos aktos nav noteikts tiešs un nepārprotams deleģējums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, nosakot gan regulējumu par atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem katastrofu (dabas stihiju) seku likvidēšanai un atjaunošanas pasākumu veikšanai (t.sk. privātpersonai (iedzīvotājam) piederošajā teritorijā), gan to personu grupas, kurām sniedzams minētais atbalsts.”
Saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 2. pantu likuma mērķis ir noteikt civilās aizsardzības sistēmas un katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetenci, lai pēc iespējas pilnīgāk nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību un aizsardzību katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā. Atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 3. panta pirmajai daļai civilās aizsardzības sistēma ir nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kuru veido arī pašvaldību institūcijas, kam ir likumā noteiktas tiesības, uzdevumi un atbildība civilās aizsardzības jomā. Tādejādi šīs likums noteic civilās aizsardzības sistēmas un katastrofas pārvaldīšanas subjektu, tostarp pašvaldību, kompetenci civilās aizsardzības sistēmā.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmo daļu valsts pārvalde (..) darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros (..). Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas kompetence ir noteikta Ministru kabineta 2024. gada 3. septembra noteikumos Nr. 586 “Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nolikums” un tā sevī neietver izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku civilās aizsardzības, ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas jomās. Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumu Nr. 589 “Iekšlietu ministrijas nolikums” 4.1.4. apakšpunktu Iekšlietu ministrijas funkcija ir izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku civilās aizsardzības, ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas jomās. Atbilstoši minēto noteikumu 5.1. apakšpunktam, lai izpildītu noteiktās funkcijas, Iekšlietu ministrija izstrādā nozari reglamentējošo attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektus.
Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” 32. punkts noteic, ka projektu izstrāde, sabiedrības līdzdalība, projektu saskaņošana, apstiprināšana, nosūtīšana publicēšanai tiek nodrošināta TAP portālā. Savukārt minēto Ministru kabineta noteikumu 33. punkts paredz, ka katram projektam, kas tiek sagatavots, pamatojoties uz uzdevumu vai pēc iestādes iniciatīvas, TAP portālā izveido tiesību akta lietu. Tiesību akta lietā iekļauj katram projekta veidam un obligāti sagatavojamās informācijas komplektam atbilstošu informāciju – anotāciju, atzinumus, izziņu par atzinumos izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem un citus dokumentus (..) Visas darbības, kas attiecas uz tiesību aktu lietā ietverto dokumentu iesniegšanu Valsts kancelejā, veicamas tikai TAP portālā (..)
Ņemot vērā minēto, tiesību akta projekta izstrāde neaprobežojas tikai ar likumprojekta vai Ministru kabineta noteikumu projekta sākotnējās redakcijas sagatavošanu, bet ietver virkni citu papildu uzdevumu un sagatavojamo dokumentu (tai skaitā anotāciju), kas nepieciešami, lai projektu varētu iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā. Tādejādi, lai nodrošinātu atbilstošu tiesību akta virzību un ievērotu Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmo daļu, tiesību akta projektu virza ministrija, kura ir atbildīga par konkrētās jomas politiku.
Turklāt norādām, ka saskaņā ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas 2024. gada 5. augusta rezolūciju Nr. 7.8.5./2024-DOC-1545-2269, ņemot vērā Krīzes vadības padomes 2024. gada 30. jūlija ārkārtas sēdes doto uzdevumu (Protokols Nr.2, 2.3. uzdevums) finanšu ministram lūgts steidzami sagatavot un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetam nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus.
 

Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju līdz 2024.gada 30.novembrim izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, lai paredzētu deleģējumu pašvaldībām izdot regulējumu par atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem katastrofu (dabas stihiju) seku likvidēšanai un atjaunošanas pasākumu veikšanai, un nepieciešamības gadījumā iesniegt tos Ministru kabinetā.

Vēršam uzmanību, ka 01.07.2024. stājās spēkā Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā, kur pārejas noteikumu 19. punkts nosaka, ka: “19. Līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi citos normatīvajos aktos, tajos lietotais termins "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" atbilst terminam "Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija", ņemot vērā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas kompetenci dabas aizsardzības jomā, un terminam "Klimata un enerģētikas ministrija", ņemot vērā Klimata un enerģētikas ministrijas kompetenci vides aizsardzības jomā."” Ņemot vērā iepriekšminēto, VARAM ieskatā pēc būtības Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likumā 6.panta pirmās daļas 5.punktā  VARAM ietvertā kompetence pēc būtības tagad ir piekritīga Klimata un enerģētikas ministrijai, proti - katastrofas, kuras saistītas ar bīstamu ķīmisko vielu un maisījumu noplūdi, izņemot noplūdi jūrā un iekšējos ūdeņos no bāzes līnijas līdz jūras krasta līnijai, tostarp gadījumos, kad piesārņots jūras krasts, ar radiācijas avāriju, kā arī ar vētrām, viesuļiem, lietusgāzēm, paliem, plūdiem, krusu, stipru salu, apledojumu, sniega sanesumiem, ledus sastrēgumiem vai lielu karstumu. Ņemot vērā minēto, un VARAM sniegtos iebildumus, aicinām precizēt institūciju kompetences katastrofu pārvaldīšanā.

-