Atzinums

Vēršam uzmanību uz Pāternieku robežšķērsošanas vietā izvietotā Pāternieku muitas kontroles punkta (turpmāk - MKP) noslodzes  rādītājiem:     
                                                                           Pāternieku MKP       Latgales MKP kopā         Pāternieku īpatsvars

Izbraucošo transportlīdzekļu plūsma                          30 279                          75 196                              40,3 %
Iebraucošo transportlīdzekļu plūsma                          25 777                        56 857                               45,3 %
Kopējā transportlīdzekļu plūsma                                 56 056                       132 053                              42,4 %

No izbraucošajiem kravas transportlīdzekļiem 89,3 % pārvadāja kravas, kas raksturo robežšķērsošanas vietu kā nozīmīgu starptautiskās tirdzniecības un eksporta loģistikas mezglu.
Sešu mēnešu laikā Pāternieku MKP apkalpoja 56 056 transportlīdzekļus un 106 082 personas, kas vidēji veido 310 transportlīdzekļus un 586 personas dienā.
Pēc robežšķērsošanas vietas "Pāternieki" darbības apturēšanas uzņēmējiem radīsies nepieciešamība pārorientēt kravu plūsmu uz citām robežšķērsošanas vietām. Iespējams, ka daļa kravu tiks novirzītas uz Lietuvas vai Polijas robežšķērsošanas vietām. Tā  kā daļa no kravām, kuras Latvijā tiek ievestas caur Pāternieku robežšķērsošanas vietu, tostarp kravas no Ķīnas un Centrālāzijas valstīm, šobrīd tiek nogādātas gan Latvijas ostās turpmākai pārkraušanai jūras transportā, gan Latvijas muitas noliktavās, tostarp  pārkraušanai un turpmākai piegādei saņēmējiem citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, nav izslēdzama varbūtība, ka uzņēmēji novirzīs kravas uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu ostām un muitas noliktavām. Tādējādi robežšķērsošanas vietas "Pāternieki" darbības apturēšana ietekmēs tautsaimniecību Latvijā.
Vērā ņemams arī apstāklis, ka no kopējā caur Pāternieku MKP virzītā eksporta apjoma 77 % veido eksports no citām Eiropas valstīm, savukārt Latvijas eksporta vērtība caur Pāternieku MKP ir 248 milj. EUR (7% no kopējā eksporta uz trešajām valstīm) š.g. 7 mēnešos.
Ievešanas plūsmā Pāternieku MKP pārsvarā tiek noformētas tranzīta deklarācijas. 92 % no tranzītā pārvadātajām precēm tiek nogādātas uz citām Eiropas valstīm. Lielākie preču saņēmēji pēc pārvadāto kravu svara ir Beļģija (33 %), Apvienotā Karaliste (15 %) un Nīderlande (12 %). Pēc noformēto deklarāciju skaita lielākais to apjoms attiecināms uz precēm, kas nosūtītas no Ķīnas (99%), Baltkrievijas, Kazahstānas.
Caur Pāternieku MKP Latvijā vienkāršotā kārtībā tiek ievesti AS “Latvijas pasts” komercsūtījumi. Šī gada ir jūnijā - jūlijā Pāternieku MKP noformētas 94 kravas ar sīkpakām.
Ja tiek pārtraukta robežšķērsošanas vietas "Pāternieki" darbība un pasta paku pārvadātāji izvēlētos citus piegādes maršrutus, pasta sūtījumus Eiropas Savienībā ievedot caur robežšķērsošanas vietām citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, AS "Latvijas pasts" uzņemējdarbība šajā segmentā tiktu ietekmēta negatīvi.   
Pamatojoties uz minēto, aicinām izvērtēt nepieciešamību anotācijā ietvert norādi par robežšķērsošanas vietas "Pāternieki" darbības apturēšanas ietekmi uz tautsaimniecību.

-

Caur Pāternieku MKP Latvijā vienkāršotā kārtībā tiek ievesti AS “Latvijas pasts” komercsūtījumi. Šī gada ir jūnijā - jūlijā Pāternieku MKP noformētas 94 kravas ar sīkpakām.
Saskaņā ar AS “Latvijas pasts” sniegto informāciju jaunieviestā nodokļa pienesums no katras ievestās kravas ir 8500-9500 EUR (atkarībā no preču veidu daudzuma katrā  sīkpakā), kas mēnesī ir vismaz 400 000 EUR nodokļu ieņēmumu (3 EUR par sīkpaku, ja sīkpakā  atrodas viena veida (ar vienu Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras preču kodu klasificējamas (deklarējamas) preces), ar ieņēmumu pieauguma tendenci.
25 % no šīs summas ir piekritīgas Latvijas budžetam. Vēršam uzmanību, ka no šiem ieņēmumiem ir plānots segt Valsts ieņēmumu dienesta izmaksu pieaugumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.6 pantā noteiktā aizlieguma atsevišķu preču ievešanai (importam) no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas uzraudzības nodrošināšanai, Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" ietvaros, Valsts ieņēmumu dienestam likumprojekta "Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028. un 2029. gada" sagatavošanas procesā iesniedzot fiskāli neitrālu priekšlikumu.
Pamatojoties uz minēto, lūdzam anotācijā ietvert informāciju par valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, ja pasta sūtījumu piegādātāji izvēlētos citus sūtījumu piegādes maršrutus, sūtījumus Eiropas Savienībā ievedot  caur citu Eiropas Savienības dalībvalstu robežšķērsošanas vietām, kā arī informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta izmaksu pieauguma aizlieguma atsevišķu preču ievešanai (importam) no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas uzraudzības nodrošināšanai iespējamajiem finansēšanas avotiem.

-

Vēršam uzmanību uz Pāternieku robežšķērsošanas vietā izvietotā Pāternieku muitas kontroles punkta (turpmāk - MKP) noslodzes  rādītājiem:    
                                                                           Pāternieku MKP       Latgales MKP kopā         Pāternieku īpatsvars

Izbraucošo transportlīdzekļu plūsma                          30 279                          75 196                              40,3 %
Iebraucošo transportlīdzekļu plūsma                          25 777                        56 857                               45,3 %
Kopējā transportlīdzekļu plūsma                                 56 056                       132 053                              42,4 %
No izbraucošajiem kravas transportlīdzekļiem 89,3 % pārvadāja kravas, kas raksturo robežšķērsošanas vietu kā nozīmīgu starptautiskās tirdzniecības un eksporta loģistikas mezglu.
Sešu mēnešu laikā Pāternieku MKP apkalpoja 56 056 transportlīdzekļus un 106 082 personas, kas vidēji veido 310 transportlīdzekļus un 586 personas dienā.
Pēc robežšķērsošanas vietas "Pāternieki" darbības apturēšanas uzņēmējiem radīsies nepieciešamība pārorientēt kravu plūsmu uz citām robežšķērsošanas vietām. Iespējams, ka daļa kravu tiks novirzītas uz robežšķērsošanas vietām "Terehova" un "Grebņeva". 
Attiecīgi robežšķērsošanas vietās "Terehova" un "Grebņeva" Valsts ieņēmumu dienestam (Muitas pārvaldei) palielināsies darba apjoms un radīsies nepieciešamība palielināt minētajās robežšķērsošanas vietās nodarbināto muitas amatpersonu skaitu. Jaunu darbinieku atrašana ir samērā problemātiska, turklāt pilnvērtīgi uzsākt pildīt amata pienākumus jaunais darbinieks var tikai pēc atbilstīgas sagatavošanas (apmācības). Tā kā pēc robežšķērsošanas vietas "Pāternieki" darbības apturēšanas Pāternieku MKP muitas amatpersonas vairs nebūs nepieciešamas, muitas amatpersonas no Pāternieku MKP būtu iespējams pēc nepieciešamības pārcelt uz Terehovas MKP un Grebņevas MKP. Tā kā Terehovas un Grebņevas MKP atrodas citā administratīvajā teritorijā, nekā Pāternieku MKP,  VID var rasties no Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma izrietošs pienākums pārceltajām amatpersonām kompensēt ar pārcelšanos saistītos izdevumus, vai arī, ja pārceltās amatpersonas piekristu, nogādāt  tās  uz darbu un atpakaļ no darba ikkatru dienu, tādējādi radot papildus izmaksas VID, ka arī apmēram četru stundu papildu laika patēriņu muitas amatpersonām, kas būtu ieskaitāmas darba laikā un attiecīgi apmaksājamas. Šādā gadījumā VID darba samaksu veiktu par  laika periodu, kurā muitas amatpersona neveic tiešos amata pienākumus (kvalificētu darbu).
Pamatojoties uz minēto, lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt anotāciju ar informāciju par tiesību akta projekta izpildes nodrošināšanu saistībā ar nepieciešamību palielināt nodarbināto skaitu Terehovas un Grebņevas MKP.

-

Ņemot vērā, ka robežšķērsošanas vietās turpinās atrasties Valsts robežsardze, kas ir atbildīga par robežkontroli, kā arī to, ka Iekšlietu ministrija un Valsts robežsardze definēs prasības par saglabājamo infrastruktūru un pakalpojumiem, lūdzam precizēt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4. un 5.punktu, par galveno atbildīgo institūciju nosakot Iekšlietu ministriju.

-

Lūdzam skatīt priekšlikumu pie Ministru kabineta sēdes protokpollēmuma 4.punkta.

-

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) vērš uzmanību, ka robežšķērsošanas vietās “Pāternieki”, “Terehova” un “Grebņeva” atbilstoši Ministru kabineta 26.03.2024. noteikumiem Nr.199 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru" 3.1.1.8. pasākuma "Robežšķērsošanas punktu attīstība" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.199) pašlaik tiek īstenoti Eiropas Savienības fondu līdzfinansēti infrastruktūras modernizācijas projekti. Projektu ietvaros paredzēta robežkontroles infrastruktūras pārbūve, kā arī kontroles, videonovērošanas, sakaru, elektroapgādes un citu sistēmu modernizācija, lai uzlabotu robežšķērsošanas vietu darbību un kontroles mehānismus, kā arī veiktu citus uzlabojumus. 
Atbilstoši MK noteikumu Nr.199 nosacījumiem minētie projekti ir jāpabeidz līdz 2028. gada 31. decembrim, līdz minētajam termiņam nodrošinot paredzētās infrastruktūras izbūvi, nodošanu ekspluatācijā un projektos noteikto rezultātu sasniegšanu. Pašlaik visām trijām robežšķērsošanas vietām ("Terehova", "Grebņeva" un "Pāternieki") ir izstrādāti būvprojekti minimālajā sastāvā un norisinās viens vienots “projektē un būvē” iepirkums visām trijām robežšķērsošanas vietām vienlaikus, kas atrodas pretendentu piedāvājumu vērtēšanas noslēguma stadijā. 
Ja Ministru kabinets pieņems lēmumu apturēt robežšķērsošanas vietas “Pāternieki” darbību, tiek radīti sekojoši riski: 
1) 3.1.1.8 pasākuma īstenošana robežšķērsošanas vietā “Pāternieki” vairs nav turpināma – nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus MK noteikumos Nr.199, izslēdzot robežšķērsošanas vietu “Pāternieki” no projekta sasniedzamajiem rezultātiem un rādītājiem. 
2) Tiks radīti zaudējumi valsts budžetā – uz 2026. gada 1. jūliju robežšķērsošanas vietas “Pāternieki” ar projekta sagatavošanu un īstenošanu saistītie izdevumi ir 522 541,44 EUR. 
3) Būs nepieciešams pārtraukt vienoto “projektē un būvē” iepirkums visām trim robežšķērsošanas vietām vienlaikus, kas atrodas pretendentu piedāvājumu vērtēšanas noslēguma stadijā. 
4) Tiks apdraudēta 3.1.1.8 pasākuma īstenošana kopumā, tostarp robežšķērsošanas vietās "Grebņeva" un "Terehova", radot zaudējumus valsts budžetā – uz 2026. gada 1. jūliju ar projekta sagatavošanu un īstenošanu saistītie izdevumi kopā 1 342 518,97 EUR. 
5) Projektu īstenošana kopā vai to dalīta īstenošana vairs nebūs iespējama līdz 31.12.2028.  
6) būs jāizpilda ar līgumu uzņemtās saistības 67 692,71 EUR apmērā par robežšķērsošanas vietu “Pāternieki”, “Terehova”, “Grebņeva” būvprojekta minimālā sastāvā izstrādi. 
VNĪ norāda, ka lēmums par robežšķērsošanas vietas “Pāternieki” darbības apturēšanu būtu pieņemams tikai vienlaikus ar skaidru risinājumu par Eiropas Savienības finansējuma saistību izpildi, jau veikto izdevumu segšanu un atlikušo robežšķērsošanas vietu modernizācijas projektu pabeigšanu noteiktajā termiņā.  
Ņemot vērā minēto, lūdzam Ministru kabineta sēdes protokollēmumā paredzēt turpmāko rīcību saistībā ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansētā robežšķērsošanas vietas “Pāternieki” modernizācijas projekta saistību izpildi, veikto izdevumu segšanu un atlikušo robežšķērsošanas vietu ("Terehova” un “Grebņeva”) modernizācijas projektu pabeigšanu noteiktajā termiņā.  
Vienlaikus lūdzam papildināt arī anotāciju ar iepriekš sniegto faktiskās situācijas aprakstu un turpmāko rīcību.  

-

2023. gada 19. septembrī saskaņā ar 2023. gada 19. septembra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 611 "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 514 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu"" tika slēgta robežšķērsošana Silenes robežšķērsošanas vietā, Skrudalienas pagastā, Augšdaugavas novadā, un ar 2023. gada 16. oktobri saskaņā ar 2023. gada 13. oktobra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 647 "Par robežšķērsošanas vietu darbības apturēšanu uz Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas" – Vientuļu robežšķērsošanas vieta, Vecumu pagastā, Balvu novadā.  
Ar Pārtikas un veterināro dienestu, pamatojoties uz 2025. gada 26. augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 525 “Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumos Nr. 704 “Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm"", ar kuriem noteikts, ka no 2025. gada 1. septembra netiek veikta veterinārā, fitosanitārā, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma, kvalitātes kontrole Silenes un Vientuļu robežšķēršošanas vietās (turpmāk - RŠV), līgumattiecības izbeigtas ar 2025. gada 30. novembri, bet ar Valsts ieņēmumu dienestu – ar 2026. gada 4. februārī. 
Abās slēgtajās RŠV šobrīd ir spēkā esošs līgums ar Nodrošinājuma valsts aģentūru, kas attiecīgi sedz proporcionālo apsaimniekošanas izdevumu un komunālo pakalpojumu daļu. Fiziski Valsts robežsardzes darbinieki ikdienā RŠV neatrodas, bet veic tā uzraudzību attālināti. 
Slēgtās RŠV tika piedāvātas Aizsardzības ministrijai izmantošanai kā atbalsta punktus valsts aizsardzības funkciju veikšanai pierobežas teritorijā, un saņemti Aizsardzības ministrijas atteikumi.  
Neraugoties uz to, ka robežšķērsošana ir slēgta un dienesti robežšķērsošanas teritorijā pastāvīgi neuzturas, ir jānodrošina robežšķērsošanas uzturēšana minimālā apmērā ar mērķi saglabāt slēgto infrastruktūru (jāveic telpu apsilde minimālā režīmā, teritorijas un telpu elektroapgāde, lai nodrošinātu robežas un RŠV teritorijas pārredzamību un vājstrāvas sistēmu darbību, ūdensapgādes sistēmas uzturēšanu, teritorijas uzkopšanu minimālā režīmā utml.). 
VNĪ, kopš augstāk minēto robežšķērsošanas vietu slēgšanas, ir samazinājis to uzturēšanas, t.sk. remontdarbu un komunālo pakalpojumu izmaksas: 
Robežšķērsošanas vieta “Silene” no 350 000 EUR 2024. gadā, t.sk. PVN, uz provizoriski 152 000 EUR 2026. gadā, t.sk. PVN; 
Robežšķērsošanas vieta “Vientuļi” no 273 868 EUR 2024. gadā, t.sk. PVN, uz provizoriski 191 000 EUR gadā, t.sk. PVN. 
Iekšlietu ministrija (Nodrošinājuma valsts aģentūra), kā vienīgais robežšķērsošanas vietu lietotājs, sedz daļu no izmaksām par savai funkcijām nepieciešamo telpu nodrošināšanu. 
Līdz atzinuma sagatavošanas dienai nav rasts risinājums iepriekš  slēgto robežšķērsošanas vietu uzturēšanas izmaksu segšanai.  
Provizoriskās funkcionējošas robežšķērsošanas vietas “Pāternieki” nomas maksa ir 620 000 EUR gadā, t.sk. PVN, kurā iekļauta arī uzkrājuma veidošana nepieciešamo remontdarbu veikšanai un ko līdz šim ir seguši telpu un teritorijas nomnieki – Iekšlietu ministrija (Valsts robežsardze), Finanšu ministrija (Valsts ieņēmumu dienests), Zemkopības ministrija (Pārtikas un veterinārais dienests) un atsevišķi komercsektora nomnieki. Provizoriskās izmaksas par slēgtas robežšķērsošanas vietas “Pāternieki” uzturēšanu, t.sk. komunālajiem pakalpojumiem, ir 164 000 EUR gadā, t.sk. PVN. Pēc robežšķērsošanas vietas “Pāternieki” slēgšanas minimālās uzturēšanas un komunālo maksājumu izmaksas ietekmēs turpmākā telpu noslogotība, kā arī telpu un teritorijas uzkopšanas prasības, lai nodrošinātu rīkojumā minētās darbības.  
Ņemot vērā minēto, lūdzam Ministru kabineta sēdes protokollēmumā paredzēt risinājumu ne tikai robežšķērsošanas vietas “Pāternieki”, bet arī robežšķērsošanas vietu “Vientuļi” un “Silene”, uzturēšanas un citu saistīto izmaksu segšanai pēc to darbības apturēšanas. Minētās izmaksas ietver apsaimniekošanas, komunālo pakalpojumu, drošības nodrošināšanas un nepieciešamo remontdarbu izdevumus, kas nepieciešami, lai nepieļautu ēku un inženierbūvju tehniskā stāvokļa pasliktināšanos un nepieciešamības gadījumā saglabātu iespēju atjaunot robežšķērsošanas vietas darbību. Papildus veicami norēķini par nekustamā īpašuma nodokli un apdrošināšanu. 
Vienlaikus lūdzam papildināt arī anotāciju ar iepriekš sniegto faktiskās situācijas aprakstu un turpmāko rīcību.  

-