Atzinums

Aicinām pārskatīt likumprojekta piedāvāto risinājumu, kas nacionālās viesabonēšanas aktivizēšanu sasaista ar divu kumulatīvu priekšnosacījumu iestāšanos – valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis un Ministru kabinets ir pieņēmis atsevišķu lēmumu par nacionālās viesabonēšanas ieviešanu.
Ministru kabineta 2026. gada 6. februāra rīkojuma Nr. 36 27.5. apakšpunktā VVA Sakaru darba grupai tika dots uzdevums līdz 2026. gada 18. decembrim sagatavot priekšlikumus valsts mēroga sakaru noturības nodrošināšanai krīzes apstākļos. Nacionālās drošības likuma 22.⁵ pantā krīze ir noteikta kā patstāvīga tiesiska kategorija un tās iestāšanās nav sasaistīta ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa izsludināšanu. Lūdzam attiecīgi papildināt anotāciju ar izvērtējumu, kāpēc nacionālās viesabonēšanas aktivizēšana tiek paredzēta tikai ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā, kas sašaurina iepriekš minētā uzdevuma tvērumu.

-

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uztur iepriekš izteikto iebildumu par to, ka ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis ir īpaši tiesiskie režīmi, kuri nosaka valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības, to ierobežojumus, īpašos pienākumus un tiesiskuma nodrošināšanu īpašā tiesiskā režīma režīmu spēkā esamības laikā. Kā arī, tie nosaka konkrētu rīcību valsts un pašvaldību institūcijām, fiziskām un juridiskām personām, lai pārvarētu apdraudējumu, ja esošie normatīvie regulējumi to nenosaka vai ir nepieciešams pārkāpt noteiktas normatīvajos aktos noteiktās prasības. No tā izriet, ka izņēmuma stāvokli izsludina norādot pamatojumu kāds normatīvais regulējums nepastāv, vai ierobežo veikt attiecīgos valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus. 
Uzsveram, ka piedāvātā redakcija ir pretrunā ar likumam Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli,jo normatīvie akti ir jāveido tā, lai izvairītos no nepieciešamības izsludināt īpašu tiesisku režīmu. Papildus norādām, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām, ir jāveic izvērtējums, uz kura pamata var paredzēt uzdevumus, tajā skaitā grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, lai nākotnē līdzīgos apstākļos nebūtu jāizsludina īpašais tiesiskais režīms atkārtoti. 
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests norāda ka mobilo sakaru pakalpojums atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 1 panta pirmās daļas 14. punkts nosaka, ka sakaru nodrošinājums ir viena no pamatvajadzībām, savukārt atbilstoši šī likuma 3. panta trešās daļas 2. punktam ir civilās aizsardzības sistēmas uzdevums ir nodrošināt sabiedrībai minimāli nepieciešamās pamatvajadzības katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā. ņemot vērā minēto sakaru nodrošinājums ir nepieciešams ne tikai, lai nodrošinātu iedzīvotājiem spēju sazināties ar vienoto ārkārtas palīdzības numuru 112, bet arī nodrošināt iespēju glābšanas dienestiem, kuriem sakaru nodrošinājums ir nepieciešams nekavējieties, lai koordinēti reaģētu katastrofās.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Dienests iebilst pret priekšlikumu nacionālo viesabonēšanu aktivizēt, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu. Dienests ierosina noteikt konkrētus mobilo sakaru operatora darbības traucējumu kritērijus, kurus sasniedzot nacionālā viesabonēšana tiktu aktivizēta pēc noklusējuma, piemēram, ja mobilo sakaru pakalpojums nav pieejami vismaz 10% no attiecīgās administratīvās teritorijas vai vismaz 10% mobilo sakaru operatora klientu ir bez sakaru pieejamības.

-

Svītrot no likumprojekta dublējošos 1. pantu.

-

Ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 2. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 68.3. apakšpunktā noteikto, precizēt likumprojekta ievaddaļu, norādot grozāmā normatīvā akta nosaukumu, un pievienojot atsauces uz likuma un tā grozījumu publikācijām oficiālajā izdevumā.

Izdarīt Elektronisko sakaru likumā (Latvijas Vēstnesis, 2022, 144. nr.; 2023, 93.A nr.; 2024, 249. nr.; 2025, 4., 233., 244. nr., 2026, 55. nr.) šādus grozījumus:

Ņemot vērā to, ka likumprojektā nav saskatāma nepieciešamība pārejai no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu, svītrot no likumprojekta nenumurēto vienību "Pārejas noteikumi", jo Elektronisko sakaru likumā jau tāda ir.

-

Precizēt Elektronisko sakaru likuma pārejas noteikumu papildinājumu, ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 2. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 29. un 75. apakšpunktā noteikto, izsakot to kā jaunu likumprojekta vienību.

6. 
Papildināt pārejas noteikumus ar 24. punktu šādā redakcijā:
"24. Likuma 19. panta piektā un sestā daļa un 40. panta septītā daļa stājas spēkā 2027. gada 1. jūlijā."