Atzinums

Papildināt Rīkojuma projektu ar jaunu 6. punktu šādā redakcijā (attiecīgi pārnumurējot esošo 5. punktu vai iekļaujot pēc tā):
 

"6. Valsts digitālās attīstības aģentūrai sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Dabas aizsardzības pārvaldi Projekta īstenošanas ietvaros nodrošināt tādu Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas un Dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" funkcionalitāti, kas ļauj automātiski un aktuālā redakcijā attēlot ar teritorijas plānojumiem nesaistītās aizsargjoslas un apgrūtinājumus, pārņemot tos no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas, un rast tehnisku risinājumu vēsturiskajos teritorijas plānojumos noteikto aizsargjoslu un apgrūtinājumu datu digitalizācijai, neradot pašvaldībām papildu administratīvo slogu."

Papildināt Projekta pases 5.2. sadaļas 5.2.2. apakšpunktā "Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma (TAPIS)" ietverto plānoto izmaiņu uzskaitījumu
 

"– risinājumu, kas nodrošina, ka aizsargjoslas un apgrūtinājumus, kurus nenosaka pašvaldība ar teritorijas plānojumu (tai skaitā aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, gar valsts autoceļiem un dzelzceļiem), teritorijas plānošanas informācijas sistēma automātiski un aktuālā redakcijā attēlo, pārņemot tos no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas, neuzliekot pašvaldībai pienākumu šos datus patstāvīgi digitalizēt vai uzturēt."

Papildināt Projekta pases 3.4. sadaļu "Projektā sasniedzamie rezultāti" ar jaunu punktu:
 

"3.4.6. Izveidots risinājums (rīks vai pakalpojums) vēsturisko, pirms Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas vides izstrādāto teritorijas plānojumu grafiskajā daļā un apbūves noteikumos noteikto aizsargjoslu/apgrūtinājumu datu digitalizācijai un iekļaušanai Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā un Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā, nenosakot šo pienākumu pašvaldībām. Mērvienība: skaits. Sasniedzamā vērtība: 1. Sasniegšanas laiks: ne vēlāk kā 2027. gads."

LPS un VARAM 2026. gada sarunu protokolā tika iekļauti jautājumi, kuru risināšana nenotiek, bet šī projekta ietvaros būtu iespējams novērst vairākas nepilnības uz kurām sarunās norādīja LPS.   
Būtiskākā konstatētā problēma ir šāda: kopš 2025. gada 1. februāra apgrūtinājumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (NĪVKIS) reģistrē, izmantojot ATIS datus, vienlaikus dzēšot visus iepriekš NĪVKIS reģistrētos apgrūtinājumus (izņemot ēku, ūdens lietošanas un ceļa servitūtus). Tā kā normatīvie akti pašvaldībām nekad nav uzlikuši par pienākumu digitalizēt un TAPIS augšupielādēt spēkā esošos (pirms TAPIS izstrādātos) teritorijas plānojumos noteiktos apgrūtinājumus/aizsargjoslas, un tehniskais risinājums neļauj TAPIS/ATIS datu apmaiņā nodot apgrūtinājumus, kas noteikti ar teritorijas plānojumu, kurš nav izstrādāts TAPIS vidē, rezultātā virknē pašvaldību teritoriju ir dzēsti apgrūtinājumi, kas ir spēkā esoši atbilstoši spēkā esošiem teritorijas plānojumiem, bet nav bijuši valsts informācijas sistēmā ATIS. Tas tieši ietekmē fiskālo kadastrālo vērtību (FKV) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinu.
Papildus LPS norāda uz sistēmisku neatbilstību pašā ATIS regulējumā: Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma 8. panta 12. punkts uzliek objektu īpašniekiem vai valdītājiem pienākumu iesniegt datus par pašiem objektiem (piem., valsts autoceļiem, dzelzceļiem, kapsētām, notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm), savukārt šā paša likuma 7. panta 12. punkts uzliek pašvaldībai pienākumu iesniegt ATIS datus par no šiem objektiem atvasinātajām aizsargjoslām, lai gan pašvaldības rīcībā bieži vien nav šo objektu precīzas tehniskās dokumentācijas. LPS ieskatā šāds divu avotu sadalījums vienam un tam pašam telpiskajam objektam rada koordinācijas risku un ir jālabo normatīvajos aktos (ATIS likumā un/vai Aizsargjoslu likumā).
Ņemot vērā, ka minētās neatbilstības risināšana pēc kompetences primāri ir Tieslietu ministrijas un VZD, nevis VARAM/VDAA, uzdevums, LPS ieskatā izskatāmajā Projektā tomēr būtu jāparedz VARAM/VDAA/DAP tehniskais ieguldījums – proti, TAPIS un DDPS "Ozols" attīstīšana tā, lai tehniski būtu iespējama aktuālu, nevis vēsturisku ATIS datu automātiska pārņemšana par aizsargjoslām, kā arī atbalsts vēsturisko apgrūtinājumu digitalizācijai. Bez šī tehniskā priekšnosacījuma jebkādi grozījumi Kadastra vai ATIS regulējumā nebūs praktiski īstenojami.
 

-

Atbilstoši Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktam teritorijas plānojums tiek pieņemts kā pašvaldības saistošie noteikumi, un teritorijas attīstības plānošana ir pašvaldības autonomas kompetences jautājums. Vienlaikus Pašvaldību likums nosaka, ka pašvaldības kompetenci nosaka vienīgi ārējie normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) un uz likuma pamata noslēgtie publisko tiesību līgumi. Analizējot spēkā esošo regulējumu, LPS konstatē, ka pašvaldībām normatīvajos aktos nav uzdots:
- nodrošināt, ka jauns, TAPIS vidē izstrādāts teritorijas plānojums stājas spēkā līdz noteiktam datumam (likumdevējs regulē tikai izstrādes, nevis spēkā stāšanās termiņu);
- pašvaldībām, kuras neskāra pēdējā administratīvi teritoriālā reforma, uzsākt jauna teritorijas plānojuma izstrādi;
- TAPIS augšupielādēt spēkā esošajos (pirms TAPIS izstrādātajos) teritorijas plānojumos noteiktos apgrūtinājumus/aizsargjoslas;
- pārvērst spēkā esošo teritorijas plānojumu vēsturisko formātu TAPIS atbalstītajā datu formātā.

Tādējādi jebkura prasība pašvaldībām šādu digitalizāciju veikt steidzamības kārtā (kā viens no sarunās apspriestajiem risinājumu variantiem) būtu jauns pienākums, kura izpildei nepieciešams gan tiesisks pamats, gan atbilstoši piešķirti resursi, un LPS šādu risinājumu neatbalsta – arī tāpēc, ka pat tā izpildes gadījumā esošais TAPIS–ATIS datu apmaiņas risinājums neļautu ņemt vērā šos datus ar atpakaļejošu spēku (piemēram, uz 01.01.2026. FKV aprēķinu).
Papildus administratīvo slogu pašvaldībām rada Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma 7. panta 12. punktā noteiktais pienākums sniegt ATIS datus par aizsargjoslām ap objektiem, kurus pašvaldība nedz izveido, nedz pārzina (piemēram, ūdens ņemšanas vietu aizsargjoslas, kas noteiktas ūdens urbumu pasēs, ko izsniedz Valsts vides dienests, kā arī valsts autoceļu un dzelzceļa aizsargjoslas). LPS ieskatā šīs aizsargjoslas/apgrūtinājumi, kurus nenosaka pašvaldība, būtu TAPIS un teritorijas plānojumos jāattēlo automātiski, pārņemot aktuālus (nevis teritorijas plānojuma pieņemšanas brīdī spēkā bijušus) datus no ATIS, nevis pašvaldībai pašai tie "jāzīmē".

Visbeidzot LPS vērš uzmanību, ka nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) ir pašvaldību budžeta ieņēmumu avots. Ja FKV aprēķinā trūkst apgrūtinājumu datu, tas tieši ietekmē pašvaldību NĪN ieņēmumus, kā arī rada pašvaldībām pienākumu (saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 23. panta otro daļu) veikt NĪN pārrēķinus triju gadu laikā pēc datu labošanas, kas rada administratīvu un finansiālu neskaidrību pašvaldību budžetu plānošanā. Anotācijas 3. sadaļā un projekta pases 6. sadaļā šāda netiešā fiskālā ietekme uz pašvaldību budžetiem nav vērtēta – anotācijas tabulā rāda "0" visos gados pašvaldību budžeta ailē, kas, LPS ieskatā, atspoguļo tikai tiešo (VDAA/valsts budžeta) finansējuma plūsmu, nevis Projekta rezultātu netiešo ietekmi uz pašvaldību NĪN ieņēmumiem.
 

-

Analizējot Projektu kopsakarā ar LPS un VARAM sarunu protokolā fiksēto, LPS identificē šādus birokrātiskos sastrēgumus, kurus lietderīgi risināt tieši šā Projekta (TAPIS/ATIS/OZOLS modernizācijas) ietvaros:
- TAPIS–ATIS datu apmaiņas risinājums pašlaik neļauj piemērot apgrūtinājumus ar atpakaļejošu spēku (t.i., uz agrāku datumu, piemēram, 01.01.2026.), kas padara neiespējamu jau radušos FKV kļūdu labošanu bez papildu manuālas iejaukšanās. Risinājums: Projekta ietvaros paredzēt tehnisku risinājumu, kas pieļauj datu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku vai vismaz skaidru, automatizētu mehānismu korekciju piemērošanai nākamajā taksācijas periodā;

- Pašvaldībām jāapkopo un ATIS jāiesniedz dati par aizsargjoslām ap objektiem (valsts autoceļi, dzelzceļi, ūdensņemšanas vietas, kapsētas u.c.), kurus faktiski pārzina cita institūcija vai privātpersona, kurai jau ir pienākums iesniegt datus par pašu objektu. Risinājums: TAPIS/ATIS integrācijas risinājumā paredzēt, ka šīs aizsargjoslas TAPIS un teritorijas plānojumos tiek attēlotas automātiski no ATIS/objekta turētāja datiem, neprasot pašvaldības manuālu iesaisti;

- Nav centralizēta risinājuma vēsturisko (pirms TAPIS vides izstrādāto) teritorijas plānojumu grafiskajā daļā un apbūves noteikumos noteikto aizsargjoslu/apgrūtinājumu digitalizācijai, kas rada risku, ka šis darbs nekoordinēti un nesamērīgi tiek uzlikts katrai pašvaldībai atsevišķi. Risinājums: Projekta ietvaros izveidot centralizētu digitalizācijas atbalsta rīku vai pakalpojumu (VDAA/DAP pārziņā), nevis paļauties uz 42 pašvaldību individuālu resursu piesaisti;

- Teritorijas plānojumu grafiskajā daļā apgrūtinājumu/aizsargjoslu dati un funkcionālā zonējuma dati pašlaik nav nodalīti atsevišķos datu slāņos, kas apgrūtina datu kvalitātes pārvaldību un rada kļūdu risku. VARAM sarunu protokolā jau apliecinājusi ieceri šos slāņus nodalīt TAPIS pilnveides ietvaros. Risinājums: šo ieceri Projekta pasē fiksēt kā konkrētu, mērāmu rezultātu ar noteiktu izpildes termiņu, nevis atstāt kā vispārīgu nodomu.

-

Papildināt anotācijas 3. sadaļu "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem" ar skaidrojumu par Projekta rezultātu netiešo fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem, atzīmējot jomu kā skartu ("Jā") attiecībā uz pašvaldību budžeta ieņēmumu daļu, un iekļaujot šādu vai pēc satura līdzvērtīgu skaidrojumu:
 

"Projekta rezultātā pilnveidotā Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas un Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas datu apmaiņa var ietekmēt fiskālās kadastrālās vērtības un līdz ar to nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu, kas ir pašvaldību budžeta ieņēmumu avots. Šī ietekme tiks izvērtēta un uzraudzīta sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Valsts zemes dienestu."
 

Precizēt anotācijas 4. sadaļā ("Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu") sniegto vērtējumu "Nē", norādot, ka, lai gan Rīkojuma projekts formāli negroza tiesību normas, tā izpilde ir tieši saistīta ar nepieciešamību paralēli virzīt grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi", Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā un Aizsargjoslu likumā, un ka šo grozījumu virzība tiks koordinēta ar Tieslietu ministriju un Valsts zemes dienestu.
 

-