Atzinums

Noteikumu projekta 1. punktā izteiktajā Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 222 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība 16. pasākuma "Sadarbība" 16.1. apakšpasākumam "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai" un 16.2. apakšpasākumam "Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā" (turpmāk- noteikumi) 5.5. apakšpunktā labots noteikumos lietotā termina “produktīvās investīcijas” skaidrojums, norādot, ka produktīvās investīcijas ir tieši ar projekta mērķi saistīti ieguldījumi materiālajos aktīvos.
Noteikumu projekta anotācijā nav skaidrota iepriekš minētā grozījuma nepieciešamība un mērķis, nav arī skaidrots, vai grozījumi ietekmēs atbalsta saņēmējus.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar grozījumu nepieciešamības pamatojumu un to ietekmi uz atbalsta saņēmējiem.
 

-

Noteikumu projekta 2. punktā veiktie grozījumi apgrūtina jēdziena “lauksaimnieks” izpratni un padara šī jēdziena tvērumu neskaidru.
Noteikumu projekta anotācijā skaidrots, ka “Noteikumu projekta 2. punktā minētais termins precizēts atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 30. novembra noteikumu Nr. 776 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā" 2.2. apakšpunktam, lai saskaņotu definīcijas lietojumu dažādos atbalsta pasākumos.”
Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2021. gada 30. novembra noteikumu Nr. 776 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā" 2.2. apakšpunkta ir sniegta “lauku saimniecības” definīcija, nevis “lauksaimnieka” definīcija, kā arī lauku saimniecības definīcijā tiek minēti lauksaimniecības produkti, kuru definīcija ir skaidrota šo noteikumu 2.1. apakšpunktā.
Turpretim noteikumu projekta 2. punktā izteiktajā noteikumu 5.9. apakšpunktā ir dota “lauksaimnieka” definīcija, kurā nav skaidrots jēdziena “lauksaimniecības produkti” tvērums.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam papildināt noteikumu projektu vai noteikumu projekta 2. punktā izteikto noteikumu 5.9. apakšpunktu ar definīciju vai skaidrojumu, kas šo noteikumu izpratnē ir uzskatāmi par lauksaimniecības produktiem un to izņēmumiem.
 

-

Noteikumu projekta 4. punktā veiktie grozījumi noteikumu 54.1.1 apakšpunktā paredz noteikt jaunu papildu nosacījumu atbalsta pretendentam atbalsta saņemšanai, t.i. paredzot, ka vadošais partneris ir primārais ražotājs lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozarē vai lauksaimniecības produktu pārstrādātājs. Attiecīgi tiek sašaurināts personu loks, kuras var pretendēt uz atbalstu. Vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta anotācijā sniegtā skaidrojuma nerodas pārliecība, ka iepriekš minētais grozījums sader ar tiesiskās paļāvības principu un kā tas ietekmēs jau izsniegtos aizdevumus saņēmējiem, kas saņēmuši atbalstu, bet atbalsta saņēmējs nav vadošais partneris ir primārais ražotājs lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozarē vai lauksaimniecības produktu pārstrādātājs. Tiesiskās paļāvības princips noteic, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa, tai skaitā persona var paļauties, ka tā noteiktajā laikā varēs īstenot tai iegūtās tiesības. Satversmes tiesa ir norādījusi (2009. gada 26. novembra spriedums lietā Nr. 2009-08-01[1]), ka gadījumā, kad normatīvā regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama privātpersonu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās, tiesiskās paļāvības princips nodrošina šo personu tiesību aizsardzību, proti, persona var paļauties, ka tā noteiktajā laikā varēs īstenot tai iegūtās tiesības.
Papildus norādām, ka no noteikumu projekta 4. punkta redakcijas izriet regulējuma piemērošana ar atpakaļejošu spēku. Latvijas tiesību sistēmā nav piemērojamas tiesību normas ar atpakaļejošu spēku. Proti, Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. pants noteic, ka normatīvajiem aktiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus.
Līdz ar to lūdzam projekta anotācijā izvērsti skaidrot, kā iepriekš minētais noteikumu projektā paredzētais grozījums noteikt jaunu papildu nosacījumu atbalsta pretendentam atbalsta saņemšanai, t.i., paredzot, ka vadošais partneris ir primārais ražotājs lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozarē vai lauksaimniecības produktu pārstrādātājs ietekmēs personas, kuras jau ir saņēmušas atbalstu ar spēkā esošo atbalsta pretendetu regulējumu (vai minētajām personām pasliktināsies tiesiski iegūtais stāvoklis), tai skaitā, vai aizdevumu saņēmušās personas ir informētas par iespējamo grozījumu un tās brīvprātīgi piekritušas šādam grozījumam. Ja minētais grozījums negatīvi un bez būtiska pamatojuma ietekmēs personu jau iegūtās tiesības, Tieslietu ministrija nevar atbalstīt projekta tālāku virzību.
Kā arī lūdzam precizēt noteikumu projekta anotācijas I sadaļas 2. punktu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijas Nr. 19 ''Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība'' (turpmāk – Instrukcija) 14. punktam, sniedzot izvērstu pamatojumu noteikumu projekta 4. punktā izteiktā noteikumu 54.1.1 punkta grozījumu nepieciešamībai un lietderībai.


[1] Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra spriedums lietā Nr. 2009-08-01; Pieejams: http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2009-08-01_Spriedums.pdf
 

-

Noteikumu projekta 6. punktā veiktie grozījumi noteikumu 65. un 66. punktā paredz noteikt jaunu atbalsta intensitātes regulējumu. Attiecīgi tiek noteikti ierobežojošāki nosacījumu attiecībā uz pieejamajām atbalsta intensitātēm. Vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta anotācijā sniegtā skaidrojuma nerodas pārliecība, ka iepriekš minētais grozījums sader ar tiesiskās paļāvības principu un kā tas ietekmēs jau izsniegtos atbalstus. Tiesiskās paļāvības princips noteic, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa, tai skaitā persona var paļauties, ka tā noteiktajā laikā varēs īstenot tai iegūtās tiesības. Satversmes tiesa ir norādījusi (2009. gada 26. novembra spriedums lietā Nr. 2009-08-01[1]), ka gadījumā, kad normatīvā regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama privātpersonu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās, tiesiskās paļāvības princips nodrošina šo personu tiesību aizsardzību, proti, persona var paļauties, ka tā noteiktajā laikā varēs īstenot tai iegūtās tiesības.
Papildus norādām, ka no noteikumu projekta 6. punkta redakcijas izriet regulējuma piemērošana ar atpakaļejošu spēku. Latvijas tiesību sistēmā nav piemērojamas tiesību normas ar atpakaļejošu spēku. Proti, Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. pants noteic, ka normatīvajiem aktiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus.
Līdz ar to lūdzam projekta anotācijā izvērsti skaidrot, kā iepriekš minētais noteikumu projektā paredzētais grozījums noteikt jaunu atbalsta intensitāte 90 procentu no attiecināmajām izmaksām 16.1. apakšpasākumā un 70 procentu no attiecināmajām izmaksām 16.2. apakšpasākumā, bet produktīvajām investīcijām atbalsta intensitāte noteikt ne vairāk kā 30 procentu no attiecināmajām izmaksām ietekmēs personas, kuras jau ir saņēmušas atbalstu ar spēkā esošo atbalsta intensitātes regulējumu (vai minētajām personām pasliktināsies tiesiski iegūtais stāvoklis), tai skaitā, vai aizdevumu saņēmušās personas ir informētas par iespējamo grozījumu un tās brīvprātīgi piekritušas šādam grozījumam. Ja minētais grozījums negatīvi un bez būtiska pamatojuma ietekmēs personu jau iegūtās tiesības, Tieslietu ministrija nevar atbalstīt projekta tālāku virzību.
Kā arī lūdzam precizēt noteikumu projekta anotācijas I sadaļas 2. punktu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijas Nr. 19 ''Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība'' (turpmāk – Instrukcija) 14. punktam, sniedzot izvērstu pamatojumu noteikumu projekta 6. punktā izteiktā noteikumu 65. un 66. punkta grozījumu nepieciešamībai un lietderībai.


[1] Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra spriedums lietā Nr. 2009-08-01; Pieejams: http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2009-08-01_Spriedums.pdf
 

-

Norādām, ka noteikumu projekta 9. punktā izteikts noteikumu 77.10. apakšpunkts jaunā redakcijā. Lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar problēmas un risinājuma aprakstu, jo šobrīd nav saprotama grozījumu jēga un mērķis.
 

-

Norādām, ka noteikumu projekta 10. punktā izteiktajā noteikumu 77.11. apakšpunktā minētais jēdziens “ikdienas saimnieciskās darbības nodrošināšanu” ir ļoti subjektīvs un šī jēdziena interpretācijai ir tieša ietekme uz finansējuma saņēmēju. Lai nodrošinātu iepriekš minētā punkta nepārprotamu izpratni un vienveidīgu piemērošanu praksē, lūdzam precizēt minēto punktu, precīzāk norādot, kāds darbības ir uzskatāms par ikdienas saimnieciskās darbības nodrošināšanu, vai alternatīvi lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu, kā paredzēts vērtēt, kuras darbības ir uzskatāmas par saistītām ar ikdienas saimnieciskās darbības nodrošināšanu, jo minētais jēdziens ir subjektīvs un neskaidrs.
Papildus lūdzam izvērtēt, vai šāda regulējuma iekļaušana ir lietderīga un nav nepamatoti ierobežojoša attiecībā pret atbalsta saņēmēju, īpaši attiecībā uz jau izsniegto atbalstu.
Atkārtoti norādām, ka noteikumu projekta 10. punktā veikti grozījumi, kas papildina noteikumus ar jaunu 77.11. apakšpunktu, kas paredz noteikt jaunu papildu nosacījumu atbalsta pretendentam atbalsta saņemšanai, t.i. paredzot, ka pasākumā nav attiecināmas izmaksas, kas saistītas ar ikdienas saimnieciskās darbības nodrošināšanu. Attiecīgi tiek sašaurināts attiecināmo izmaksu loks. Vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta anotācijā sniegtā skaidrojuma nerodas pārliecība, ka iepriekš minētais grozījums sader ar tiesiskās paļāvības principu un kā tas ietekmēs jau izsniegtos atbalstu par izmaksām, kas ir saistītas ar ikdienas saimnieciskās darbības nodrošināšanu. Tiesiskās paļāvības princips noteic, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa, tai skaitā persona var paļauties, ka tā noteiktajā laikā varēs īstenot tai iegūtās tiesības. Satversmes tiesa ir norādījusi (2009. gada 26. novembra spriedums lietā Nr. 2009-08-01[1]), ka gadījumā, kad normatīvā regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama privātpersonu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās, tiesiskās paļāvības princips nodrošina šo personu tiesību aizsardzību, proti, persona var paļauties, ka tā noteiktajā laikā varēs īstenot tai iegūtās tiesības.
Papildus norādām, ka no noteikumu projekta 10. punkta redakcijas izriet regulējuma piemērošana ar atpakaļejošu spēku. Latvijas tiesību sistēmā nav piemērojamas tiesību normas ar atpakaļejošu spēku. Proti, Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. pants noteic, ka normatīvajiem aktiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus.
Līdz ar to lūdzam projekta anotācijā izvērsti skaidrot, kā iepriekš minētais noteikumu projektā paredzētais grozījums noteikt jaunu neietecināmo izmaksu kategoriju ietekmēs personas, kuras jau ir saņēmušas atbalstu ar spēkā esošo attiecināmo izmaksu regulējumu (vai minētajām personām pasliktināsies tiesiski iegūtais stāvoklis), tai skaitā, vai aizdevumu saņēmušās personas ir informētas par iespējamo grozījumu un tās brīvprātīgi piekritušas šādam grozījumam. Ja minētais grozījums negatīvi un bez būtiska pamatojuma ietekmēs personu jau iegūtās tiesības, Tieslietu ministrija nevar atbalstīt projekta tālāku virzību.
Kā arī lūdzam precizēt noteikumu projekta anotācijas I sadaļas 2. punktu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijas Nr. 19 ''Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība'' (turpmāk – Instrukcija) 14. punktam, sniedzot izvērstu pamatojumu noteikumu projekta 10. punktā izteiktā noteikumu 77.11 apakšpunkta grozījumu nepieciešamībai un lietderībai.


[1] Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra spriedums lietā Nr. 2009-08-01; Pieejams: http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2009-08-01_Spriedums.pdf
.
 
 

-