Atzinums

Iesakām aktualizēt informatīvo ziņojumu ņemot vērā, ka Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā ir pieņemti 2026. gada 21. maijā un stāsies spēkā 1. jūlijā.

-

Iesakām izvērtēt informatīvā ziņojuma un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta tālāku virzību un no tā izrietošo lēmumu īstenošanu pirms grozījumu Rail Baltica projekta īstenošanas likumā spēkā stāšanās un nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas, pirms grozījumu veikšanas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta 2024. gada 18. oktobra finansēšanas līgumā Nr. 101175270-23-EU-TC-RBGP Part IX C (CEF 10C).
Vēršam uzmanību, ka nav izstrādāta sistēma rīcībai konkrētā situācijā, nav skaidrs kādos gadījumos un kādā kārtībā var tikt veikti ieguldījumi citai personai piederošā īpašumā, kas un kā jādara, lai izvairītos no nelabvēlīgām tiesiskām sekām. Iesakām izvērtēt arī to, vai nepastāv risks, ka nepieciešamos grozījumus Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nesaskaņo vai maina grozījumu redakciju, tādā veidā ietekmējot šobrīd plānoto risinājumu. Gadījumā, ja informatīvajā ziņojumā plānotā rīcība tiks īstenota, iesakām skaidrot, kā to nākotnē ietekmēs grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā un ar tiem saistītie Ministru kabineta noteikumi.

-

Aicinām informatīvā ziņojuma tekstu formulēt tieši un korekti, izvairoties no tādiem formulējumiem kā "un/vai" un konkrēti definēt plānoto un lietot saikli „un” vai saikli „vai”, jo
a) saiklis „un” ir kumulatīvs nosacījums, kura lietošanas gadījumā ir jāiestājas visiem attiecināmajiem priekšnosacījumiem;
b) saiklis „vai” ir alternatīvs nosacījums, kura lietošana nosaka tikai viena priekšnosacījuma iestāšanās nepieciešamību.
Tas pats attiecas arī uz simbolu „/”, kas saprotams gan kā saiklis „un”, gan kā saiklis „vai”. Attiecīgi, lietojot simbolu "/" nav skaidrs, kurš saiklis ar to saprotams.

-

Aicinām precizēt informatīvā ziņojuma sadaļu “Apbūves tiesību institūts” attiecībā uz Tieslietu ministrijas 2026. gada 14. aprīļa vēstulē Nr. 1-13.9/1253 sniegtā viedokļa atspoguļojumu un no tā izdarītos secinājumus.
Tieslietu ministrijas vēstulē sniegtais viedoklis attiecās uz Civillikuma regulējuma ietvaros paredzētajām apbūves tiesības tiesiskajām sekām, proti, uz apbūves tiesības pamata uzceltas inženierbūves tiesisko piederību apbūves tiesības spēkā esības laikā un pēc tās izbeigšanās atbilstoši Civillikuma 1129.⁹ pantam. Vienlaikus Tieslietu ministrijas vēstulē netika vērtēta konkrēta apbūves tiesību līguma slēgšanas pieļaujamība vai sniegts vērtējums par konkrētā projekta īstenošanas risinājuma atbilstību tiesību normām kopumā. Līdz ar to aicinām izvērtēt un precizēt formulējumu, ka “Tieslietu ministrija neredz tiesiskus šķēršļus apbūves tiesību līguma slēgšanai ar akciju sabiedrību “Augstsprieguma tīkls” par Apakšstacijas izbūvi", jo šāds secinājums pārsniedz Tieslietu ministrijas sniegtā viedokļa priekšmetu un tvērumu.
 

-