Atzinums

Projekta ID
25-TA-453
Atzinuma sniedzējs
Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija
Atzinums iesniegts
21.07.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija (LĀPA) uztur spēkā iebildumus par Ārstniecības likuma 78.panta ceturtajā daļā plānotajiem grozījumiem, jo tie nerespektē pacienta pamattiesības un ārsta ētikas pamatprincipus. Tas, ka izsludinātā 78. panta ceturtās daļas redakcija paredz, ka ārstniecības iestādei, arī ārstniecības personai, būs pienākums nodod datus e-veselības sistēmai, ierobežos ārstu iespējas nodrošināt pacientiem nepieciešamo palīdzību. Pacienta sensitīvo datu neatļautu izmantošana ir labi zināms fenomens, kura negatīvo seku mazināšanai ir nepieciešami piemēroti tiesiski risinājumi. Viens no tiem ir nepieciešamība noteikt pacienta tiesības atteikties no datu ievadīšanas valsts e-veselības sistēmā.   
Pacienta tiesību aizsardzība notiek divos līmeņos. Ārstam (un citām ārstniecības personām) ir jārespektē un jāaizsargā pacienta tiesības, arī izpildot ārsta ētikas pamatprincipus. Vienlaikus ārstam ir jānodrošina, ka ārstniecības iestāde, kurā ārsts strādā, ievēro pacienta tiesības un nodrošina ārsta darbības pamatprincipu izpildi.
Saeimai kā likumdevējam, Ministru kabinetam un Veselības ministrijai, ir jārespektē cilvēka, arī pacienta, privātās dzīves un pašnoteikšanās tiesības izvēlēties vai un kādus privātās dzīves datus par ārstniecību nodot, apstrādāt un glabāt valsts veselības sistēmā. Likumdevējs nedrīkstētu pieprasīt ārstiem vai ārstniecības iestādēm neievērot konfidencialitātes pienākumu un ierobežot pacienta pamattiesības, nodot valsts sistēmai jebkurus un visus pacienta sensitīvos datus gadījumos, ja pacients skaidri ir izteicis aizliegumu datus nodot.
Pacienta pamattiesības prasa valstij, arī likumdevējam, atturēties no iejaukšanās privātajā dzīvē, arī ar ārstniecības darbībām un sensitīvo veselības datu izmantošanu. Tikai tad, ja pacienta tiesību ierobežošana, arī ar obligātu datu nodošanu, ir svarīga un nepieciešama kāda demokrātiskā sabiedrībā leģitīma mērķa sasniegšanai, ierobežojumu var noteikt ar likuma normu. Likuma normas izdošanai ir jāizvērtē mērķis, tā sasniegšanai pieejamie līdzekļi un pēc iespējas mazāks iejaukšanās risinājums (samērīgums).
Pacientam pašnoteikšanās tiesības - tiesības izvēlēties ārstniecību vai atteikties no tās pilnībā vai daļēji ir nostiprinātas Pacientu tiesību likumā un Biomedicīnas konvencijā, kas ir tālejošāks lēmums kā tikai datu nodošana valsts sistēmai. Ja valsts noteiktu obligātu pienākumu pienākumu ārstniecības iestādei nodot datus veselības informācijas sistēmai un nepieļautu pacienta tiesības noteikt datu nodošanas aizliegumu, tad šāda sistēma negatīvi ietekmētu gan vispārīgo ārstniecības mērķi - aizsargāt konkrēta cilvēka veselību, gan veselības informācijas sistēmas darbības mērķi - nodrošināt pēctecīgu aprūpi.
Likumprojekta norma, kas paredz pilnīgu visu veselības datu obligātu nodošanu valsts e-veselības sistēmai, nav nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā. Tāpēc 78. panta ceturtās daļas norma, ja tā neparedz pacienta tiesību atteikties no datu nodošanas e-veselībā, paredz nepamatotu valsts iejaukšanos pacienta privātajā dzīvē. 
Veselības ministrijas 2026.gada 14.jūlija Izziņā norādītie argumenti LĀPA priekšlikuma neņemšanai vērā nav tiesiski un faktiski pamatoti, tie ir pretrunīgi. Atbildot, VM ir sajaukusi ārstniecības dokumentēšanu ar pacienta datu nodošanu veselības informācijas sistēmai. LĀPA norāda, ka ārstniecība, arī to atbilstoši dokumentējot, ir iespējama bez datu nodošanas e-veselības sistēmai. Norāde, ka esot jānodrošina tās pacienta tiesības, kas nostiprinātas Pacientu tiesību likuma 4.1 un 5. pantā, nav korekta. Pacienta tiesības uz informāciju un pēctecīgu aprūpi, tāpat kā tiesības iebilst pret datu nodošanu e-veselības sistēmai, ir savstarpēji saistītas un tiek īstenotas saskaņā ar pacienta izvēli. Ārstniecības likuma 78.panta ceturtās daļas normai ir jānosaka pacienta tiesības pēc būtības, nevis jānostiprina spēkā esošā problemātiskā situācija, kurā MK, izdodot noteikumus Nr.134, arī daļā par datu ievadīšanu e-veselības sistēmā gadījumā, ja pacients to nevēlas, nav ievērojis pamattiesību prasības un ārsta ētikas principus.

 
Piedāvātā redakcija
Papildināt 78.panta ceturtās daļas normu sekojoši: Ārstniecības iestāde var nesniegt pacienta veselības datus veselības informācijas sistēmai gadījumos, ja pacients datu iesniegšanu nevēlas vai aizliedz datus sniegt. Pacienta atteikumu ārstniecības iestāde noformē rakstiski un pievieno pacienta medicīniskajiem dokumentiem.