Atzinums

Projekta ID
22-TA-2462
Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
01.12.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Izdarīt (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7. nr.; 1996, 15. nr.; 1997, 24. nr.; 1998, 2., 18., 22., 24. nr.; 1999, 24. nr.; 2000, 11. nr.; 2001, 3., 8., 12. nr.; 2002, 2., 22. nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22. nr.; 2004, 9. nr.; 2005, 2., 11. nr.; 2006, 1., 9., 13., 20., 24. nr.; 2007, 3., 7., 12. nr.; 2008, 1., 6., 13. nr.; 2009, 2., 11., 13., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200., 205. nr.; 2010, 91., 101., 131., 151., 157., 178., 183., 206. nr.; 2011, 68., 80., 85., 169. nr.; 2012, 24., 50., 56., 109., 157., 186., 199., 203. nr.; 2013, 61., 92., 187., 194., 232. nr.; 2014, 6., 51., 119., 189., 204., 214., 220., 257. nr.; 2015, 29., 68., 118., 190., 208., 230., 245., 248., 251. nr.; 2016, 2., 91., 241., 254. nr.; 2017, 5., 75., 124., 128., 156., 236., 242. nr.; 2018, 36., 197., 225. nr.; 2019, 10., 75., 118., 214., 240., 259.A nr.; 2020, 46. nr.; 2021, 121.B, 139. nr.; 2022, 69., 120., 194.A nr.) šādus grozījumus:
Iebildums
Lūdzam minēt, kur tiek veikti attiecīgi grozījumi.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
papildināt septīto daļu pirms vārdiem “maksājumu pakalpojumu sniedzējam” ar vārdu “kredītiestādei”;
Iebildums
Lūdzam precizēt normas redakciju atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 79.3. apakšpunktam.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
papildināt otro daļu ar vārdiem un skaitļiem “vai šā panta pirmās daļas 2., 3., 8. vai 9. punktā minētais pārkāpums saistībā ar pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru vai vieglo automobili.”;
Iebildums
Lūdzam precizēt normas redakciju, jo nav saprotams, kur tieši papildinājums daļā ir veicams.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts (grozījumi)
papildināt sestās daļas 2. punktu ar vārdiem “vai piemēro liegumu izmantot transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili;”;
Iebildums
Lūdzam precizēt normas redakciju, jo nav saprotams, kur tieši papildinājums punktā ir veicams.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Likumprojekts (grozījumi)
Papildināt 34.panta otrās daļas 2. punktu ar vārdiem “vai atceļ liegumu izmantot transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili”.
Iebildums
Lūdzam precizēt normas redakciju, jo nav saprotams, kur tieši papildinājums punktā ir veicams.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Likumprojekts (grozījumi)
144.1 pants. Administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības, piemērojot atbildību par pārkāpumiem, kas saistīti ar pasažieru komercpārvadājumiem
Iebildums
Vēršam uzmanību uz to, ka personai, pret kuru tiks uzsākts administratīvā pārkāpuma process un tiks pieņemts lēmums par transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmju aizturēšanu, tiks liegtas pārsūdzības tiesības. Lēmums par valsts reģistrācijas numura zīmju aizturēšanu būtiski skar personas tiesības, un personai ir jābūt nodrošinātām tiesībām veikt lēmuma tiesiskuma pārbaudi tiesā. Tomēr, pamatojoties uz spēkā esošo regulējumu, izveidosies situācija, kad neviena tiesa nebūs kompetenta pārskatīt pieņemto lēmumu (tai skaitā lēmuma pārsūdzēšana tiesā nebūs pieļaujama arī administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā gala lēmuma pārsūdzības ietvaros). Proti, saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 36. pantu administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu var pārsūdzēt, ja tas ir noteikts šajā likumā. Ievērojot to, ka regulējums par nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu un attiecīgā lēmuma pieņemšanu nebūs ietverts Administratīvās atbildības likumā, norma par nolēmumu pārsūdzēšanu uz to neattieksies. Tāpat arī likumprojekts neparedz nekādu regulējumu par nodrošinājuma līdzekļa pārsūdzēšanas iespējām. Personai nebūs arī iespēju iesniegt pieteikumu administratīvā procesa ietvaros, jo šīs iespējas ierobežo Administratīvā procesa likuma 1. panta trešās daļas 5. punkts.
Darām zināmu, ka personas tiesības uz taisnīgu tiesu, kas cita starpā ietver tiesības uz pieeju tiesai, var tikt saprātīgi ierobežotas, bet tās nevar tikt atņemtas pēc būtības. Tieslietu ministrija saskata tiesību uz taisnīgu tiesu atņemšanu pēc būtības un vērš uzmanību uz to, ka šāds regulējums ir nepieļaujamas sava antikonstitucionāla rakstura dēļ.
 
Piedāvātā redakcija
-
7.
Likumprojekts (grozījumi)
144.1 pants. Administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības, piemērojot atbildību par pārkāpumiem, kas saistīti ar pasažieru komercpārvadājumiem
Iebildums
Tieslietu ministrija neatbalsta administratīvo pārkāpumu procesu regulējošo tiesību normu iekļaušanu likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka likumdevējam ir pienākums nodrošināt tiesību sistēmas saskaņotību un harmoniju. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 2. pantu administratīvā pārkāpuma procesa norisi iestādē un tiesā regulē Administratīvās atbildības likums. Savukārt nozari regulējošajos likumos var noteikt tikai konkrētus administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā iestādē, kā arī iestāžu pakalpojumu saņemšanas un citus ierobežojumus administratīvi sodītajām personām, kuras izvairās no soda izpildes.
Tādējādi Administratīvās atbildības likumā ir izsmeļoši regulēts administratīvā pārkāpuma process, sākot ar tā uzsākšanas brīdi, līdz lēmuma par soda piemērošanu izpildei (Smiltēna A. 1. nodaļa. Vispārīgie noteikumi. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 93. lpp.). Likumprojektā piedāvātais regulējums neatbilst Administratīvas atbildības likumā nostiprinātajai administratīvās atbildības sistēmai.

Tieslietu ministrija noraida argumentu par to, ka līdzīgs regulējums par nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu ir ietverts Ceļu satiksmes likumā. Darām zināmu, ka Administratīvās atbildības likuma mērķis cita starpā bija konsolidēt procesuālo regulējumu vienā normatīvajā aktā – Administratīvās atbildības likumā (sk. likumprojekta „Administratīvo pārkāpumu procesa likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). Pieejama: https://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/8F85FC1AE272C759C2257D8E004788AD?OpenDocument). Par šo mērķi liecina procesuālo normu izslēgšana no nozaru likumiem un iekļaušana Administratīvās atbildības likumā (sk., piemēram, Administratīvās atbildības likuma 19. nodaļu). Ievērojot minēto, secināms, ka Ceļu satiksmes likuma 43.9 pantā ietvertais regulējums neatbilst Administratīvās atbildības likumā ietvertajam regulējumam, un likumdošanas procesā pieļautā kļūda, neizslēdzot procesuālo regulējumu no Ceļu satiksmes likuma, nevar kalpot par pamatu šīs kļūdainas prakses turpināšanai.

Tieslietu ministrija vērš uzmanību uz to, ka Administratīvās atbildības likuma 2. panta trešā daļa paredz, ka nozaru likumos var noteikt iestāžu pakalpojumu saņemšanas un citus ierobežojumus administratīvi sodītajām personām, kuras izvairās no soda izpildes. Ievērojot minēto, aicinām izvērtēt iespēju pārstrādāt likumprojektā ietverto regulējumu, paredzot tādu soda izpildes nodrošinājuma līdzekli, kurš tiktu piemērots pēc tam, kad personai iestātos tiesisks pienākums maksāt piemēroto sodu. Šāds regulējums atbilstu Administratīvās atbildības likumā nostiprinātajai administratīvās atbildības sistēmai.
 
Piedāvātā redakcija
-
8.
Likumprojekts (grozījumi)
(4) Valsts ieņēmumu dienests aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes uzglabā līdz pārkāpuma pārtraukšanai un piemērotā naudas soda samaksai vai līdz nodrošinājuma līdzekļa atcelšanai. Aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes Valsts ieņēmumu dienests uzglabā ne ilgāk kā sešus mēnešus no aizturēšanas dienas un nodod Ceļu satiksmes drošības direkcijai iznīcināšanai.
Iebildums
Likumprojekts paredz, ka aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes Valsts ieņēmumu dienests uzglabā ne ilgāk kā sešus mēnešus no aizturēšanas dienas. Ievērojot to, ka transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes ir paredzēts aizturēt, uzsākot administratīvā pārkāpuma procesu, ir jāņem vērā, ka likumprojektā paredzētais numura zīmju uzglabāšanas termiņš praksē var būt īsāks nekā administratīvā pārkāpuma procesa kopējs ilgums konkrētajā lietā. Tā, piemēram, administratīvā pārkāpuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņš ir viens mēnesis, taču amatpersona to var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz četrus mēnešus no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu (Administratīvās atbildības likuma 133. pants). Pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt augstākai amatpersonai 10 darbdienu laikā (Administratīvās atbildības likuma 168. pants), savukārt augstāka amatpersona sūdzību izskata un lēmumu pieņem viena mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas (Administratīvās atbildības likuma 172. pants). Tas nozīmē, ka process iestādē var aizņemt gandrīz sešus mēnešus, taču personai vēl ir tiesības pārsūdzēt pieņemto lēmumu tiesā divās instancēs. Faktiski likumprojektā paredzētais regulējums nozīmē, ka persona, lai atgūtu aizturētās numura zīmes, būs spiesta samaksāt piemēroto sodu arī situācijā, kad tā nepiekritīs piemērotajam sodam un lēmums būs pārsūdzēts. Ievērojot iepriekš minēto, likumprojektā paredzēto aizturēto numura zīmju glabāšanas termiņu nepieciešams pārskatīt.
 
Piedāvātā redakcija
-
9.
Likumprojekts (grozījumi)
(5) Aizskartais mantas īpašnieks septiņu dienu laikā no šā panta trešajā daļā minētā lēmuma paziņošanas var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam lūgumu atcelt piemēroto nodrošinājuma līdzekli tā īpašumam, pievienojot lūgumam pamatotus pierādījumus, ka transportlīdzekļa nodošanas izmantošanā, lietošanā, valdījumā brīdī pārkāpējs ir apliecinājis, ka attiecīgais transportlīdzeklis tiks izmantots pasažieru pārvadāšanā un viņam ir visi attiecīgi instrumenti (tehniskais aprīkojums, noslēgtās vienošanās ar attiecīgu pakalpojuma sniedzēju, lietošanas prasmes), kas nepieciešami normatīvajā regulējumā autopārvadājumu jomā noteikto prasību ievērošanai, kā arī rakstveida izsniegto apstiprinājumu, ka pārkāpējs segs transportlīdzekļa īpašniekam visus izdevumus, kas būs radušies viņa darbības vai bezdarbības rezultātā. Par iesniegto lūgumu Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā 5 dienu laikā pēc piemērotā naudas soda samaksas. Lūguma iesniegšana nodrošinājuma līdzekļa darbību neaptur.”.
 
Iebildums
Gadījumā, ja administratīvā pārkāpuma procesā tiek aizskartas citas personas īpašuma tiesības, tad personai ir jābūt piešķirtām tiesībām pārsūdzēt lēmumus, kas saistīti ar rīcību ar tās mantu. Turklāt šādām tiesībām ir jābūt nodrošinātām pēc būtības, nevis formāli. Likumprojekts paredz tiesības aizskartajam mantas īpašniekam lūgt Valsts ieņēmumu dienestam atcelt piemēroto nodrošinājuma līdzekli, taču aizskartajam mantas īpašniekam nebūs tiesību šo lēmumu pārsūdzēt tiesā (to neparedz nedz spēkā esošie normatīvie akti, nedz likumprojekts), kas pēc būtības nozīmē, ka personai netiek nodrošināts efektīvs tiesību aizsardzības instruments.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka likumprojektā paredzētais transportlīdzekļa īpašnieka pienākums pārliecināties par to, ka ar transportlīdzekli netiks izdarīti pārkāpumi (t.sk. pieprasot iesniegt apliecinājumu par to, ka personai, kurai transportlīdzeklis tiks nodots, ir visi attiecīgi instrumenti (tehniskais aprīkojums, noslēgtās vienošanās ar attiecīgu pakalpojuma sniedzēju, lietošanas prasmes), kas nepieciešami normatīvajā regulējumā autopārvadājumu jomā noteikto prasību ievērošanai utt.) ir nesamērīgs. Uzsveram, ka privātpersonai nevar uzlikt par pienākumu novērst citas personas iespējamos administratīvos pārkāpumus, un personas tiesības pārsūdzēt iestādes lēmumu, ar kuru tiek ierobežotas personas īpašuma tiesības, nevar būt atkarīgas no šāda pienākuma.
 
Piedāvātā redakcija
-
10.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Anotācijā ir sniegta informācija, ka Valsts ieņēmumu dienests aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes uzglabās līdz pārkāpuma novēršanai un uzliktā naudas soda samaksai. Aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes Valsts ieņēmumu dienests  uzglabās ne ilgāk kā sešus mēnešus no aizturēšanas dienas un, ja šajā periodā transportlīdzekļa īpašnieks zīmi neizņems, nodos Ceļu satiksmes drošības direkcijai iznīcināšanai. 
Lūdzam sniegt detalizētu informāciju par numura zīmes aizturēšanas (kā un kādā viedā zīme tiks aizturēta) un  iznīcināšanas procesu, proti, minētās prasības izpildi atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.4. apakšpunktam.
Piedāvātā redakcija
-
11.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Anotācijā ir sniegta informācija, ka likumprojektā paredzētais regulējums var ietekmēt transportlīdzekļa īpašnieka tiesības arī gadījumos, kad tas nav tiešā veidā iesaistīts komercpārvadājumu nodrošināšanā. Šāda pieeja ir samērīga, jo transportlīdzekļa īpašniekam, nododot sev piederošo mantu trešajai personai, piemēram, lietošanā, ir jārēķinās arī ar iespējamo seku iestāšanos, gadījumā, ja trešā persona, izmantojot šo mantu izdara kādu prettiesisku darbību vai nepilda kādu normatīvajos aktos noteikto pienākumu. Regulējums neparedz transportlīdzekļa īpašniekam tiesības šajā gadījumā pārsūdzēt uzlikto sodu. Vēršam uzmanību, ka anotācijā nav sniegts detalizēts izvērtējums, vai attiecīgais regulējums neierobežo transportlīdzekļa īpašnieka, kas savas mantu nodevis lietošanai trešajai personai, tiesības. Anotācijā ir sniegts kopējs satversmības izvērtējums attiecībā uz nodokļu nemaksātājiem. Līdz ar to vēršam uzmanību, ka ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu). Atbilstoši Satversmes 116. pantam pamattiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisku valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Noskaidrojot, vai normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs,ir jāpārbauda:
1) vai ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai;
2) vai mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem;
3) vai labums, ko gūst sabiedrība no noteiktā ierobežojuma, ir lielāks par indivīdam nodarīto kaitējumu.
Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tajā ietvertais pamattiesību ierobežojums neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem,  norma neatbilst samērīguma principam un ir prettiesiska (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 18. punktu).
Lūdzam veikt atsevišķu satversmības izvērtējumu attiecībā uz transportlīdzekļa īpašnieku (kas nodevis transportlīdzekli izmantošanā, lietošanā, valdījumā trešajai personai), proti, vai netiek ierobežotas tā tiesības, kas paredzētas Latvijas Republikas Satversmes 89., 92. un 105. pantā.


 
Piedāvātā redakcija
-
12.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Anotācijā ir sniegta informācija, ka papildus minētajam regulējums izstrādāts tā, lai nevērtētu saimnieciskajā darbībā izmantotā transportlīdzekļa juridisko piederību. Ja transportlīdzekli lieto cita persona, nevis tā īpašnieks, tad īpašniekam, noslēdzot civiltiesisku darījumu ar pārvadātāju (lietotāju, turētāju), tā īpašuma tiesības būtībā ar likumprojektu netiek ierobežotas, bet tam jārēķinās ar darījuma riskiem un tiesiskajām sekām, kādas var iestāties, nododot savu transportlīdzekli lietošanā citām personām (ne tikai ar likumprojektā paredzētajam sekām, bet tai skaitā, piemēram, arī ar transportlīdzekļa neatgriezeniskiem bojājumiem, kuru rezultātā to vairāk nevarētu lietot). Tajā pat laikā, gadījumā, ja īpašnieks laicīgi rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, un jau pirms savas mantas nodošanas lietošanai trešajai personai parūpējās arī par iespējamo risku mazināšanu, proti, ir izdarījis visu, lai pārliecinātos, ka mantas lietotājs varēs (tam ir gan zināšanas, gan instrumenti) pildīt visas normatīvajos aktos noteiktās prasības un nodrošinājies ar apliecinājumu par zaudējumu atlīdzību risku iestāšanas gadījumā, tam ne tikai būs atgrieztas numurzīmes paātrinātā kārtībā, bet arī neradīsies naudas zaudējumi.
Vēršam uzmanību, ka minētais skaidrojums ir vispārīgs un nesniedz priekštatu, ka ir veikts detalizēts izvērtējums, kas attiecas uz transportlīdzekļa īpašnieku, proti, īsti nav saprotams, kā īpašnieks varēs pārliecināties, ka lietotājs varēs pildīt visas normatīvajos aktos noteiktās prasības. Tāpat nav saprotams, kas ir domāts ar apliecinājumu (vai tas ir līguma veida vai cits noteiktas formas dokuments utt.) un ar kādu informāciju tajā Valsts ieņēmumu dienestam pietiks, lai pieņemtu lēmumu.
Lūdzam arī izvērtēt, vai minētais regulējums sasniegs savu mērķi, ja, piemēram, visos gadījumos tiks saņemts šāda veida apliecinājums, bet tajā pašā laikā pārvadātājs tāpat vēlāk pārkāps noteiktās prasības. Tādos gadījumos tiek uzlikts nesamērīgs slogs transportlīdzekļa īpašniekam (attiecīgi ir aizpildāma arī anotācijas 2. sadaļa, kas attiecas uz administratīvo slogu).
Piedāvātā redakcija
-
13.
Anotācija (ex-ante)
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka ietekmi uz publisko pārvaldi (valsts un pašvaldību institūcijām) norāda anotācijas 7. sadaļā. Līdz ar to lūdzam precizēt anotāciju un detalizētu informāciju par ietekmi uz plānošanas reģiona vai valstspilsētas (Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas vai Ventspils) pašvaldībām kas izsniedz pārvadātājam speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru, kā arī Autotransporta direkciju, sniegt anotācijas 7. sadaļā.
Piedāvātā redakcija
-
14.
Anotācija (ex-ante)
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka minētā informācija ir ļoti vispārīga. Lūdzam precizēt anotāciju atbilstoši vadlīnijās tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā noteiktajam.
Piedāvātā redakcija
-
15.
Anotācija (ex-ante)
2.2.5. uz konkurenci:
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka minētā informācija ir ļoti vispārīga. Lūdzam precizēt anotāciju atbilstoši vadlīnijās tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā noteiktajam.
Piedāvātā redakcija
-
16.
Anotācija (ex-ante)
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
Iebildums
Anotācijas 4.1.1.apakšpunktā ir sniegta informācija, lai pasargātu transportlīdzekļu īpašnieku, kas plāno savu transportlīdzekli nodot izmantošanā trešajām personām, ir nepieciešams paredzēt Autopārvadājumu likumā pienākumu (vismaz tiesības) pirms transportlīdzekļa nodošanas pārliecināties, ka pārvadātājs spēj (tam ir zināšanas un instrumenti) pildīt normatīvajos aktos noteiktos pienākumus pasažieru pārvadāšanās jomā.  
Lūdzam precizēt minēto informāciju, lai tā būtu skaidra un saprotama, proti, nosakot konkrēti, vai tiks uzlikts pienākums vai tās būs tiesības pirms transportlīdzekļa nodošanas pārliecināties, ka pārvadātājs spēj (tam ir zināšanas un instrumenti) pildīt normatīvajos aktos noteiktos pienākumus pasažieru pārvadāšanās jomā. Attiecīgais regulējums ir saskaņojams ar saistītajiem tiesību aktiem.
Piedāvātā redakcija
-
17.
Anotācija (ex-ante)
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā anotācijā ir jāsniedz informācija, kā projekts ietekmēs katru no mērķgrupām – tieši vai netieši, kāds ir mērķgrupas lielums (ja to ir iespējams novērtēt), kā arī jebkādu citu skaidrojošu informāciju par mērķgrupu. Ņemot vērā minēto, lūdzam būtiski precizēt anotācijas 7. sadaļu, jo nav sniegta informācijā kā likumprojekts ietekmēs katru institūciju. 
Papildus lūdzam aizpildīt anotācijas 7.2., 7.3. un 7.4. apakšpunktu, sniedzot informāciju, vai attiecīgajām institūcijām administratīvais slogs palielināsies, samazināsies vai paliks nemainīgs. Vēršam uzmanību, ka publiskai pārvaldei slogu aprēķina sākot no 1 euro
Tāpat vēršam uzmanību, ka likumprojekts ietekmēs arī ministrijas, pašvaldības, citas institūcijas (likumprojekta 2. pants), kā arī Ceļu satiksmes drošības direkciju.
Piedāvātā redakcija
-
18.
Anotācija (ex-ante)
8.1.13. uz datu aizsardzību
Iebildums
Lūdzam aizpildīt attiecīgo apakšpunktu, jo likumprojektam ir ietekme uz datu aizsardzību, piemēram, kas attiecas uz regulējumu, nosakot, ka kredītiestādes sniedz Valsts ieņēmumu dienestam tieši tādas pašas ziņas kā pārējie maksājumu pakalpojumu sniedzēji un maksājumu karšu darījumu apstrādes pakalpojumu sniedzēji.
Piedāvātā redakcija
-