Atzinums

Lūdzam papildināt Stratēģijas projektu ar aktuālo informāciju par vidējo darba samaksu ārstniecības personām un metodi, kas izmantota šādu datu ieguvei. 
Valsts kontrole 2019.gada  14.jūnija revīzijas ziņojumā "Cilvēkresursi veselības aprūpē" norādījusi, ka Veselības ministrija cilvēkresursu plānošanā izmanto reģistra datus par pamatdarbā nodarbināto personu skaitu specialitātē vai profesijā, tomēr revidentu ieskatā reģistra datus nevar pilnīgi izmantot veselības aprūpes, tai skaitā cilvēkresursu attīstības politikas plānošanā un ieviešanā būtisku datu struktūras neprecizitāšu dēļ, kuru starpā minēts arī, ka reģistrā norādītais pamatdarbs ne vienmēr nozīmē darbu uz pilnu slodzi, jo revīzijas laikā netika saņemts pamatojums, kādiem kritērijiem jāatbilst darbam, lai to klasificētu kā pamatdarbu, kā arī ārstniecības persona var iegūt vairākas profesijas, specialitātes un metodes, tā var tikt nodarbināta vairākās ārstniecības iestādes kā pamatdarbā, tā blakusdarbā, līdz ar to nevar precīzi konstatēt, cik valstī ir noteiktu speciālistu, kuri veic noteiktas slodzes profesionālo darbību konkrētā specialitātē. 
Stratēģijas 3.pielikuma [15] punktā norādīts, ka ".. ārstniecības personu valsts garantēto mēneša vidējo darba samaksu plānots palielināt vidēji par 13,3% ik gadu, lai ārstu un funkcionālo speciālistu vidējā darba samaksa 2029.gadā sasniegtu divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksu, tai skaitā ņemot vērā arī ikgadēji plānoto tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu (skatīt 3.tabulu)." Vienlaikus 3.tabulā minēts, ka tabula ataino indikatīvu aprēķinu vidējai darba samaksai mēnesī, kas tiek izmantota veselības aprūpes pakalpojumu tarifa aprēķinam.
Iztrūkstot pilnvērtīgam aprēķina metodes izklāstam, norādītais liek domāt, ka plānotais risinājums nav balstīts aktuālos datos par ārstniecības personu atalgojumu šobrīd, līdz ar ko nav iespējams objektīvi izvērtēt plānotā risinājuma atbilstību.

 

Lai arī atsevišķām identificētiem problēmjautājumiem norādīti datu avoti, [42], [43], [44], [46], [47], [48], [51] punktā uzskaitītajām problēmām nav norādītas atsauces, kas satur datos balstītas ziņas. Lai nodrošinātu jēgpilnu stratēģijas ieviešamu atbilstoši Stratēģijas projekta [57] punktā norādītajam principam - "pieņemt informētus lēmumus plānošanas un investīciju jomā", lūdzam norādīt datu avotu katrai no identificētām problēmām. Vēršam uzmanību, ka [51] problēma ietver apgalvojumu, ka "nepieciešams stiprināt veselības veicināšanas un slimību profilakses personāla kapacitāti un potenciālu (epidemiologi, sabiedrības veselības analītiķi, organizatori, inspektori u.c.), lai ļautu efektīvāk izmantot veselības darbaspēku kopumā. Šobrīd minēto speciālistu resursi nav pietiekami," tomēr nevienā dokumentā, kas norādīts Stratēģijas projekta pamatojumā nav izcelta problemātika attiecībā uz analītiķu, organizatoru un inspektoru trūkumu.

-

Stratēģijas projekta [18] punktā akcentētā atalgojuma problemātika pamatota ar atsauci uz Ministru kabineta 18.05.2005. rīkojumu Nr. 326 “Par pamatnostādnēm “Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” noteiktajā apmērā." Ņemot vērā, ka norādītais Ministru kabineta rīkojums ietver plānošanas periodu līdz 2010.gadam, lūdzam precizēt atsauci. Vēršam uzmanību, ka Valsts Kontroles 2019.gada 14.jūnija Revīzijas ziņojumā "Cilvēkresursi veselības aprūpē" tika identificēta problemātika "Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Veselības ministrijai nav izdevies sasniegt izvirzīto cilvēkresursu attīstības politikas mērķi, ir fakts, ka atlīdzībai nepietiekamā finansējuma dēļ ministrijai nav izdevies panākt jau 2009.gadā iecerēto vidējās darba samaksas palielinājumu ārstniecības personām līdz 2,5 reizēm no tautsaimniecībā vidējās darba samaksas. Tikai no 2018.gada Veselības ministrija ir uzsākusi ārstniecības personu darba samaksas ievērojamu palielināšanu, solot līdz 2021.gadam nodrošināt, ka ārstu un funkcionālo speciālistu vidējā darba samaksa būs divkāršā apmērā no tautsaimniecībā nodarbināto vidējās darba samaksas."Minētais liecina, ka Veselības ministrija ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus veselības aprūpes sistēmā strādājošo atalgojuma palielināšanai pēdējos gados, tādēļ lūdzam papildināt ziņojumu ar datiem, kas liecinātu par veselības aprūpes sistēmā strādājošo atalgojuma līmeņiem 2023.gadā.

-

Stratēģijas projekta [15] punktā norādīts, ka "Latvijas Jauno ārstu asociācijas (turpmāk – LJĀA) veiktajā aptaujā secināts, ka gandrīz puse jauno ārstu darba vietā ir saskārušies vai bijuši liecinieki vardarbībai darba vietā", kā piemēru minot vardarbību, uzmākšanos, diskrimināciju un mobingu darba vietā" , tomēr atsaucē norādīts Eiropas jauno ārstu asociācijas dokuments (European Junior Doctors Association, 12 November 2022,EJD 2022-077 “Policy on Health Workforce”). Lūdzam precizēt atsauci, nepieciešamības gadījumā pievienojot dokumentu paketei dokumentu, uz kuru izdarīta atsauce, ja tas nav publiski pieejams.

-

Ziņojuma 58.rindkopā norādīts "Ikgadēja atalgojuma palielināšana ārstniecības personām, maksimāli izmantojot  fiskālās telpas iespējas ar mērķi sasniegt, ka 2029.gadā  mēneša vidējā darba samaksa ārstam sasniedz koeficientu 2 pret mēneša vidējo darba samaksu valstī. ". Lūdzam sniegt papildu skaidrojumu, ko nozīmē  "maksimāli izmantojot  fiskālās telpas iespējas ar mērķi sasniegt, ka 2029.gadā  mēneša vidējā darba samaksa ārstam sasniedz koeficientu 2 pret mēneša vidējo darba samaksu valstī", jo savukārt Ziņojuma 3.pielikumā ir tabula Nr. 3, kas skaidri parāda vidējās darba samaksas apmēru mēnesī, kuru izmantos veselības aprūpes pakalpojumu tarifa aprēķinam. 

-

3.pielikuma tabulā Nr.3, dots prognozējamais darba samaksas pieaugums ar norādi, ka "Ārstniecības personu valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa tiek palielināta vidēji par 13,3% ik gadu, lai  ārstu un funkcionālo speciālistu vidējā darba samaksa 2029.gadā sasniegtu divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksu,". Lūdzam pievienot atsauci uz kādiem makroekonomiskiem rādītajiem tiek balstīta minētā prognoze.
Atbilstoši Finanšu ministrijas tīmekļvietnē pieejamaijai informācijai (https://www.fm.gov.lv/lv/tautsaimniecibas-un-budzeta-izpildes-analize) makroekonomiskā prognoze ir līdz 2028.gadam ieskaitot. 
Vienlaikus lūdzam arī precīzi norādīt katra gada mērķa soli, ņemot vērā publiski pieejamo makroekonomisko prognozi, kā arī norādīt precīzi vai tiešām tiek paredzēts pielīdzināt prognozējamo vidējās darba samaksas apmēru pie prognozējāmās tautsaimniecības vidējās mēnešalgas, kā arī norādīt, kas notiks situācijā ja faktiskā vidējā darba samaksa tautsaimniecībā būs zemāka. 
Vienlaikus vēlamies norādīt, ka jau vairākus gadus vidējā darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, kuri sniedz no valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus un institūcijas, kuras ir noslēgušas līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem sniedz datus atlīdzības uzskaites sistēmā (MK not. Nr. 662, 15.pielikums), vidējā darba samaksa par pilna laika darbu (pārrēķinot uz pilnu slodzes darbu) pārsniedz divkāršu vidējās darba samaksas apmēru tautsaimniecībā.  

-

Tā kā ziņojuma sākumā ir dots ziņojumā un pielikumos izmantoto saīsinājumu skaidrojums, lūdzam attiecīgi pārskatīt tekstu un piemērot vienotu pieeju, lietojot norādītos saīsinājumus 

-