Atzinums

Lūdzu papildināt Bioloģiskās daudzveidības programmas 3.sadaļu "Valsts fona monitorings" ar informāciju par Latvijas valsts mežinātnes institūta Silava īstenoto nacionālo meža monitoringu, kura ietvaros tiek veikts arī meža bioloģiskās daudzveidības monitorings.
Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa mērķis ir sniegt meža nozarei informāciju par vairākiem svarīgiem meža bioloģiskās daudzveidības aspektiem, iegūt fona informāciju par bioloģiskās daudzveidības stāvokli un novērtēt pārmaiņas nacionālā līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas meža apsaimniekošanu.
Meža bioloģiskās daudzveidības monitorings papildina Vides un reģionālās attīstības ministrijas Vides monitoringa programmā īstenoto Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu.
Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa informācija tiek iegūta ģenētiskā, ekosistēmas un ainavu līmenī.
Meža koku sugu ģenētiskās daudzveidības novērtēšanā tiek iegūta informācija par ģenētisko resursu mežaudzēm, sēklu plantāciju mežaudzēm.
Ģenētiskā līmeņa monitoringa mērķis bioloģiskās daudzveidības izpētes programmā ir novērtēt meža ģenētisko resursu mežaudzes ģenētisko daudzveidību un diferenciāciju, kā arī no sēklu plantācijām iegūto sēklu partiju ģenētisko daudzveidību.
Ar bioloģiskās daudzveidības monitoringu sugu un ekosistēmu līmenī tiek iegūts augu sabiedrības un epifītu novērtējums meža resursu monitoringa parauglaukumos, kā arī bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgu struktūru – atmirušās koksnes un ar kokiem saistītu mikrodzīvotņu – novērtējums.
Bioloģiskās daudzveidības monitoringā, vērtējot ainavu no attālās izpētes datiem, tiek iegūts ainavas telpiskā raksta klašu stāvokļa un pārmaiņu novērtējums un meža savienojamības novērtējums.
 

-

Lūdzam II sadaļas 1.punkta Vides pārvaldības pamatsistēma (horizontālie jautājumi) apakšmērķī "1.3: Attīstīt vides izglītību un pētniecību vides jautājumos" papildīnāt ar pasākumu kopumu pētniecības attīstībai.
 

-

Lūdzam precizēt 96.lpp. uzdevumu Nr.25.3. "Projektu veidā ieviest piemērotākos risinājumus biogēnu pārstrādei un atgūšanai", ZM norādot kā līdztabildīgo nevis atbildīgo institūciju, jo ZM nav tiešā kompetence jautājumos, kas skar risinājumu ieviešanu dūņu pārstrādē. 

-

Lūdzam precizēt 2.6.nodaļas "Aizsargājamo teritoriju monitorings" 2.punkta "Īpaši jutīgo teritoriju monitorings" pirmo rindkopu, ņemot vērā to, ka īpaši jutīgo teritoriju robežas ir noteiktas Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumos Nr.834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma", kā arī ņemot vērā jauno administratīvo teritoriju un novadu teritoriālo iedalījumu 2020.gada 10.jūnijā pieņemtajā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumiem Nr.834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" īpaši jutīgo teritoriju robežas ir Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Ropažu, Ādažu, Saulkrastu un Siguldas novada pašvaldības administratīvās teritorijas robežas, izņemot Bauskas novada Valles un Kurmenes pagasta, Siguldas novada Lēdurgas pagasta, kā arī Jelgavas, Rīgas un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas.