Atzinums

Projekta 3. un 4. punkts paredz studiju programmas, kuru apguves rezultātā ir iespējams saņemt pirmā vai otrā cikla profesionālo augstāko izglītību un attiecīga līmeņa profesionālo kvalifikāciju, t.sk., apgūstot bakalaura vai maģistra studiju programmu. Projekts neparedz vairs lietot studiju programmas veida iedalījumu “profesionālā” bakalaura vai maģistra studiju programma, kas no vienas puses atbilst Augstskolu likuma 59. pantā ietvertajai koncepcijai, taču ir pretrunā ar spēkā esošo augstāko izglītību apliecinošo diplomu veidiem, kas šādu dalījumu pašlaik paredz. Turklāt nav skaidru nosacījumu, kā augstākās izglītības iestādes varēs īstenot vienotu pirmā vai otrā cikla augstākās izglītības studiju programmu, tajā inkorporējot gan akadēmiskās, gan profesionālās kompetences, it īpaši, ņemot vērā iespējas studiju programmai veidot apakšprogrammas, kur viens no nosacījumiem ir apakšprogrammas atbilstība studiju programmai un zinātnes nozarei, tautsaimniecības nozarei vai iegūstamajai profesionālajai kvalifikācijai. Tādējādi, Centra ieskatā pašlaik iespēja veidot vienotu studiju programmu ar akadēmisku ievirzi (kodu Latvijas izglītības klasifikācijā), bet paredzēt, ka tai tiek izveidota studiju apakšprogramma ar profesionālu ievirzi, t.sk., profesionālās kvalifikācijas ieguvei, ir pretrunā gan studiju apakšprogrammas atbilstībai studiju programmai (kā sastāvdaļai), jo nav noteikts normatīvajā regulējumā, kura atbilstība ir primāra – zinātnes nozares, tautsaimniecības nozares, profesionālās kvalifikācijas, kā arī nav noteikts, kā veidojas studiju īstenošanas nosacījumi gadījumā, ja tiek veidota akadēmiska studiju programma ar profesionālas ievirzes studiju apakšprogrammu – kādi obligātie nosacījumi attiecībā uz studiju kursu apjomu, sadalījumu ir kopīgi visai studiju programmai, un kā veidojas atšķirīgais studiju īstenošanas apjoms un saturs. Tāpat nav nosacījumi par sasniedzamo rezultātu definēšanu šādai studiju programmai un grāda piešķiršanu, ievērojot, ka akadēmiskajā studiju programmā ir ļoti ierobežotas akadēmiskā grāda nosaukuma veidošanas iespējas, bet profesionālajām studiju programmām nebija šāda stingra ierobežojuma. Līdz ar to, nav skaidrs, kā identificēs studiju programmas, lai lemtu par akadēmiskā vai profesionālā grāda piešķiršanu, ko pašlaik paredz MK noteikumi Nr.202, ja studiju programmā inkorporēs gan akadēmiskās, gan profesionālās ievirzes saturu.
Tādējādi, pārorientējoties uz gadījumu, kad nepastāv vairs dalījums profesionālās vai akadēmiskās bakalaura vai maģistra studiju programmās, vairs nav nozīmes, ka ir profesionālās augstākās izglītības un akadēmiskās izglītības valsts standarts, bet būtu jāveido viens augstākās izglītības standarts, kas noteiktu obligātos nosacījumus jebkuras ievirzes studiju programmai, kā arī tos specifiskos nosacījumus, kas būtu piemērojami vienas vai otras ievirzes studiju apakšprogrammām un kā tam jāatspoguļojas studiju programmas un apakšprogrammas sasniedzamajos rezultātos un saturā.
Centra ieskatā Augstskolu likumam būtu jāregulē šie jautājumi kopsakarā ar augstākās izglītības valsts standartu, kam nepieciešams kopīgs darbs, uzklausot gan augstākās izglītības iestādes, gan profesionālas nozares speciālistus, gan augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanā iesaistītās puses.
 Ievērojot iepriekš minētās problēmas, spēkā esošo tiesisko regulējumu augstākās izglītības apliecinošu dokumentu izsniegšanai, kā arī to, ka Projekta anotācijā ir norādīts, ka Projekts ir pagaidu tiesiskais risinājums, lai novērstu situāciju, ka pašlaik nav spēkā neviens profesionālās augstākās izglītības valsts standarts, un  ka: “izstrādātais tiesību akta projekts aktualizē to pašu tiesisko regulējumu, kāds tas bija Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumos Nr. 141 "Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" un Ministru kabineta 2014.gada 26.augusta noteikumos Nr.512 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”, Centrs uzskata, ka pašlaik ir saglabājams termina lietojums “profesionālā bakalaura” un “profesionālā maģistra” studiju programma. Savukārt, izstrādājot jaunu valsts augstākās izglītības standartu, ir iespējams izstrādāt konkrētu regulējumu vienas bakalaura vai maģistra studiju programmas īstenošanai, paredzot iespējas to īstenot gan kā akadēmisku, gan profesionālas ievirzes (studiju apakšprogrammu veidā) studiju programmu.

-

Projekta 4.punkts nosaka, ka pēc maģistra studiju programmas obligāti ir piešķirama profesionālā kvalifikācija (normas redakcija: “Otrā cikla profesionālo augstāko izglītību un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju [..] iegūst[..]).Līdz šim tiesiskais regulējums paredzēja, ka pēc profesionālā  maģistra studiju programmas ir tiesības iegūt profesionālo grādu un profesionālo kvalifikāciju vai tikai profesionālo grādu bez kvalifikācijas, , ja personai ir iegūta zemāka līmeņa profesionālā kvalifikācija (tikai akadēmiskās studiju programmas beidzējiem paredzot obligātu arī profesionālās kvalifikācijas ieguvi), un tas atbilst arī pašreizējam Augstskolu likuma regulējumam, taču Projekta 4. punkta redakcija, kopsakarā ar Projekta 37.punktu, sašaurina Augstskolu likuma 59. panta jēgu, paredzot obligātu profesionālās kvalifikācijas ieguvi, pabeidzot maģistra studiju programmu, lai gan daudzās nozarēs pat nav izstrādāti 7. līmeņa profesionālās kvalifikācijas profesiju standarti. Turklāt, atbilstoši spēkā esošajiem MK noteikumiem Nr.202 pašlaik piešķir profesionālo maģistra grādu.
Centra ieskatā, Projekta 4.punkta ievaddaļa būtu izsakāma šādā redakcijā: “4. Otrā cikla profesionālo augstāko izglītību  vai otrā cikla profesionālo augstāko izglītību un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju (turpmāk – otrā cikla profesionālā augstākā izglītība), kas atbilst ietvarstruktūras septītajam līmenim, iegūst, apgūstot šādas profesionālās studiju programmas: [..]”.

-

Projekta 4.1.apakšpunktā ir paredzēts, ka otrā cikla profesionālo augstāko izglītību un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju varēs iegūt par īsās profesionālās studiju programma apguvi. Lietotā saīsinājuma “īsā profesionālā studiju programma” skaidrojums ietverts Projekta 3.2. apakšpunktā, ar to saprotot “profesionālo studiju programmu, kuru īsteno pēc īsā cikla profesionālās izglītības programmas, pirmā cikla akadēmiskās vai pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības apguves”. Centrs norāda, ka minētā saīsinājuma lietojums šādā definējumā attiecībā uz otrā cikla profesionālo augstāko izglītību ir pretrunā ar Latvijas izglītības klasifikāciju, kas neparedz iespējas pēc īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas uzreiz iegūt otrā cikla profesionālo augstāko izglītību un/vai 7.līmeņa profesionālo kvalifikāciju, tādējādi Projekta 4.1.apakšpunkta minētais saīsinājums “īsā profesionālā studiju programma” nav piemērojams un ir jāmeklē cita veida redakcija.

-

Projekta 26.punktā ir paredzēts piešķirt bakalaura vai maģistra grādu nozarē, kas šķietami atbilst koncepcijai par vienotu studiju programmu veidošanu, nedalot akadēmiskajās un profesionālajās studiju programmās, taču šobrīd MK noteikumi Nr.202 paredz profesionālā bakalaura vai maģistra grāda ieguvi apliecinošu diplomu izsniegšanu, tādējādi, kamēr nav izstrādāti jauni MK noteikumi par atbilstošu diplomu izsniegšanu un noteikta tā vizuālā identitāte, kā arī nav izstrādāts jauns augstākās izglītības valsts standarts, kurš noteiks vienotas prasības un nosacījumus studiju programmas ievirzes veidošanai un apakšprogrammu veidošanai, Centra ieskatā, Projekta nobeiguma nosacījumos jānosaka, ka līdz jaunu MK noteikumu izstrādei par augstāko izglītību apliecinošajiem dokumentiem un vienota valsts augstākās izglītības standarta pieņemšanai bakalaura vai maģistra grāda iegūšanu apliecina profesionālā bakalaura vai profesionālā maģistra diploms.

-

Projekta 4.punkts nosaka, ka pēc maģistra studiju programmas obligāti ir piešķirama profesionālā kvalifikācija (normas redakcija: “Otrā cikla profesionālo augstāko izglītību un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju [..] iegūst[..]).Līdz šim tiesiskais regulējums paredzēja, ka pēc profesionālā  maģistra studiju programmas ir tiesības iegūt profesionālo grādu un profesionālo kvalifikāciju vai tikai profesionālo grādu bez kvalifikācijas, , ja personai ir iegūta zemāka līmeņa profesionālā kvalifikācija (tikai akadēmiskās studiju programmas beidzējiem paredzot obligātu arī profesionālās kvalifikācijas ieguvi), un tas atbilst arī pašreizējam Augstskolu likuma regulējumam, taču Projekta 4. punkta redakcija, kopsakarā ar Projekta 37.punktu, sašaurina Augstskolu likuma 59. panta jēgu, paredzot obligātu profesionālās kvalifikācijas ieguvi, pabeidzot maģistra studiju programmu, lai gan daudzās nozarēs pat nav izstrādāti 7. līmeņa profesionālās kvalifikācijas profesiju standarti. Turklāt, atbilstoši spēkā esošajiem MK noteikumiem Nr.202 pašlaik piešķir profesionālo maģistra grādu.
Projekta 37.punkts būtu izsakāms šādā redakcijā: “37. Pēc maģistra studiju programmas apguves piešķir profesionālo maģistra grādu nozarē (profesionālās darbības jomā) vai profesionālo maģistra grādu nozarē (profesionālās darbības jomā) un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

-

Projekta VII nodaļa “Garās profesionālās studiju programmas obligātais saturs” attiecībā uz Projekta 3.3. apakšpunktā minētajā studiju programmām neatbilst Latvijas izglītības klasifikācijai un faktiskajai situācijai, jo ir profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, kurās pēc vidējās izglītības iegūšanas studijas ir ne mazāk kā 4 gadus (koda pirmie cipari Latvijas izglītības klasifikācijā 42) un kurās iegūst 6. līmeņa profesionālo kvalifikāciju, savukārt kopējās 5 gadu ilguma studijas pēc vidējās izglītības (koda pirmie divi cipari Latvijas izglītības klasifikācijā 49) dod iespēju iegūt 7.līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
Tādējādi Projektā ietvertais garās studiju programmas minimālais ilgums (5 gadi) un apjoms (300 kredītpunkti) atbilst tikai Projekta 4.2.punktā nosauktajai garajai studiju programmai (kods 49), bet ne Projekta 3.3. apakšpunktā nosauktajai garajai studiju programmai. Pat, ja nākotnē ir plānots grozīt Latvijas izglītības klasifikāciju, līdz šādi grozījumi stājas spēkā, ir jāvadās pēc esošā normatīvā regulējuma, kā arī faktiskās situācijas, jo pat grozot regulējumu, būs jādod pārejas laiks esošo studiju programmu pārveidošanai atbilstoši jaunajam tiesiskajam regulējumam.

-

Projekta 3.3. un 4.2. studiju programmu saīsinājums “garā profesionālā studiju programma” ir piemērojams, ņemot vērā līdzšinējo tiesisko regulējumu, taču skaidrības nolūkā būtu lietojami atšķirīgi saīsinājumi atšķirīgās situācijās piem., garā bakalaura studiju programma un garā maģistra studiju programma.

-

Projekta 3.3. un 4.2. studiju programmu saīsinājums “garā profesionālā studiju programma” ir piemērojams, ņemot vērā līdzšinējo tiesisko regulējumu, taču skaidrības nolūkā būtu lietojami atšķirīgi saīsinājumi atšķirīgās situācijās piem., garā bakalaura studiju programma un garā maģistra studiju programma.

-

Projekta visā saturā, kas nosaka studiju programmu saturu sadalījumu apjomu kredītpunktos ir lietota Augstskolu likuma 1.panta 8.punkta izpratnē, respektīvi atbilstoši studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu, kas ir atšķirīga no līdzšinējās kredītpunktu sistēmas Latvijā. Vienlaikus Augstskolu likuma pārejas noteikumu 93.punktā ir ietverts pārejas laiks kredītpunktu izteikšanai atbilstoši Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmai, nosakot, ka augstskolas nodrošina pāreju uz jauno kredītpunktu izteiksmi līdz 2024. gada 31. decembrim.

-