Atzinums

Valsts kontrole neatbalsta grozījumu virzību Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā.

Par atbalsta stipendiju pensijas vecumu sasniegušajām radošajām personām sadzīves apstākļu nodrošināšanai

Valsts kontrole iebilst nevienlīdzīgai atbalsta pasākumu sistēmai pensijas vecumu sasniegušajām radošajām personām.

Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā ir paredzēta Radošo personu atbalsta pasākumu programma, kuras ietvaros tiek sniegtas atbalsta stipendijas dažādām radošo personu grupām, tajā skaitā pensijas vecumu sasniegušajām radošajām personām sadzīves apstākļu nodrošināšanai (īslaicīgai daļējai ārstniecības izmaksu un komunālo maksājumu segšanai).

Valsts kontrole, pārbaudot piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu šim mērķim finanšu revīzijās par Kultūras ministrijas 2018., 2019. un 2020.gada pārskatiem, ir norādījusi uz nepilnībām un nevienlīdzību ienākumu vērtēšanā starp dažādu veidu atbalsta stipendiju pretendentiem. Nevienlīdzīgā pieeja saistīta ar to, ka, lai kvalificētos atbalsta stipendijai, pensijas vecumu sasniegušām radošajām personām ienākumi netiek vērtēti, bet pārējām radošajām personām to atbalsta saņemšanai tiek vērtēti ienākumi, un ir noteikts apmērs – 75% no minimālās darba algas – , kuru pārsniedzot atbalstu nepiešķir.

Valsts kontrole ir sniegusi ieteikumus, kas ir saistīti ar grozījumu veikšanu Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā, lai Radošo personu atbalsta pasākumu programmas ietvaros nodrošinātu vienlīdzīgu kritēriju piemērošanu, kā arī noteiktu, kuri radošo personu ienākumi tiek vērtēti, lai kvalificētos Radošo personu atbalsta pasākumu programmas atbalstam. Finanšu revīzijās tika konstatēts, ka personas, kas pretendē uz atbalsta stipendiju, līdzās vecuma pensijai un darba samaksai, gūst arī tādus ienākumus kā dividendes, ienākumus no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldījumiem, dažādus ar nodokli apliekamos ienākumus (piemēram, autoratlīdzības, uzņēmuma līgumi u.c.) un ar nodokli neapliekamos ienākumus (piemēram, sava īpašuma, mantas pārdošana), dažādus pabalstus u.c. Līdz ar to ir nepieciešams noteikt, kādi ienākumu avoti tiek vērtēti.

Sagatavojot šos grozījumus Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā, Kultūras ministrija kā pamatojumu norāda arī Valsts kontroles sniegtos ieteikumus.

Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā (15.panta otrās daļas 4.punktā) paredz, ka pensijas vecuma sasniegušajām radošajām personām ienākumi tiks vērtēti šādā kārtībā: “triju kalendāra mēnešu laikā pirms atbalsta stipendijas pieprasījuma iesniegšanas vidēji katrā mēnesī nepārsniedz 2021.gadā aprēķināto mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu viena pensionāra mājsaimniecībai Rīgā vairāk kā divas reizes” jeb atbilstoši likumprojekta anotācijā norādītājam tie ir 834,42 euro mēnesī. Likumprojekta anotācijā nav norādīts pamatojums šāda ienākumu limita noteikšanai.

Valsts kontrole vērš uzmanību, ka pārējām radošajām personām, lai kvalificētos atbalsta stipendijai šīs programmas ietvaros, ienākumi nevar pārsniegt 75% no minimālās mēnešalgas. 2022.gadā tie ir 375 euro. 

Līdz ar to Valsts kontrole norāda, ka arī tagad ar grozījumiem tiek noteiktas atšķirīgas prasības radošo personu ienākumu vērtēšanā, kas, lai arī nedaudz mazina nevienlīdzību, tomēr ir nepietiekami un neveicina Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu pēc būtības. Turklāt ne likumprojektā, ne likumprojekta anotācijā arvien nav sniegta informācija par to, kādi radošo personu ienākumi tiek vērtēti.

Valsts kontrole vērš uzmanību uz spēkā esošā likuma normu par radošo personu ienākumu vērtēšanu triju kalendāra mēnešu laikā pirms atbalsta stipendijas pieprasījuma iesniegšanas, kas neļauj gūt priekšstatu par radošās personas faktiskajiem ienākumiem ilgākā laika periodā (piemēram, kalendārā gada ietvaros), lai gūtu patiesāku informāciju par radošās personas finansiālo stāvokli.

Valsts kontrole norāda arī uz nevienlīdzību atbalsta stipendijas apmēra pamatojumā. Pastāvošā kārtība, ka stipendija sadzīves apstākļu nodrošināšanai līdz noteiktajam limitam tiek piešķirta, balstoties uz komunālo izdevumu attaisnojuma dokumentiem, kompensējamām izdevumu pozīcijām nenosakot nekādus limitus, liecina par principu, ka pieticīgākie saņem mazāk, bet tie, kam lielāki mājokļi, – vairāk, kas arī vērtējams kā netaisnīgs.

Vēršam uzmanību, ka atbalsta stipendija pensijas vecumu sasniegušām radošajām personām sadzīves apstākļu nodrošināšanai pēc būtības ir sociālais pabalsts. Tāpēc tā vērtējama kontekstā ar valsts kopējo sociālās palīdzības sistēmu. Valstī pastāv dažādi valsts un pašvaldību sociālā atbalsta veidi, uz kuriem personas var pretendēt, ņemot vērā to ienākumu apmēru. Piemēram, atlaides nekustamā īpašuma nodokļa samaksai, pašvaldību nodrošinātais mājokļa pabalsts un pabalsts veselības aprūpes izdevumu segšanai.

Tomēr pensijas vecumu sasniegušo radošo personu gadījumā plānotais ienākumu limits 834,42 euro būtiski pārsniedz noteiktos limitus iepriekš minēto atbalstu piešķiršanai, tādējādi radot nevienlīdzīgu un netaisnīgu sistēmu pret pārējām pensijas vecuma personām.

Tāpēc Valsts kultūrkapitāla fonda atbalsts sadzīves apstākļu nodrošināšanai neiekļaujas vienotajā sistēmā un nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret pārējiem pensionāriem, kuru ienākumi ir pat būtiski zemāki par likumprojektā paredzēto, bet kuriem ir tiesības pretendēt tikai uz valsts un/vai pašvaldības nodrošināto atbalstu.

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras statistiskas datiem vidējā pensija Latvijā 2021.gada jūnijā bija 411,44 euro, Rīgā 453,72 euro (Vecuma pensiju saņēmēju skaits un pensijas vidējais piešķirtais apmērs - Datu kopas - Latvijas Atvērto datu portāls (data.gov.lv).

Valsts kontroles ieskatā, sniedzot papildu atbalstu pensijas vecumu sasniegušajām radošajām personām ārstniecības izmaksu un komunālo maksājumu segšanai, valstī tiek radīta dubulta sociālā atbalsta sistēma.  

Aicinām Kultūras ministriju sadarbībā ar Labklājības ministriju kā atbildīgo iestādi par valsts politikas izstrādi valsts sociālo pabalstu jomā veikt visaptverošu Radošo personu atbalsta pasākumu programmas izvērtēšanu par atbalsta stipendiju sniegšanu pensijas vecumu sasniegušajām radošajām personām sadzīves apstākļu nodrošināšanai (īslaicīgai daļējai ārstniecības izmaksu un komunālo maksājumu segšanai), salāgojot to ar kopējo valsts politiku sociālo pabalstu jomā.

Par atbalsta stipendiju pašnodarbinātām radošajām personām, kuru valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts gadā ir mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām

Valsts kontrole iebilst nevienlīdzīgai atbalsta pasākumu sistēmai pašnodarbinātām radošajām personām par minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu no valsts budžeta līdzekļiem.

Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā paredz jaunu atbalsta stipendijas veidu, tas ir, pašnodarbinātām radošajām personām, kuru valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts gadā ir mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām. Grozījumos ir paredzēts, ka Valsts kultūrkapitāla fonds katru gadu līdz 23.jūnijam valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā veic Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras aprēķinātās minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par iepriekš minētajām personām. Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijā nav sniegta informācija par nepieciešamo valsts budžeta finansējuma apjomu, lai īstenotu šo aktivitāti.

Grozījumu nepieciešamību Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā Kultūras ministrija pamato ar 27.11.2020. pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, ar kuru likums papildināts ar 20.4 pantu, kura vienpadsmitajā daļā noteikts, ka pašnodarbinātais, kurš ieguvis radošās personas statusu atbilstoši Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma 12.pantam un kura obligāto iemaksu objekts gadā ir mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām, minimālo obligāto iemaksu veikšanai ir tiesīgs lūgt finanšu atbalstu Valsts kultūrkapitāla fonda Radošo personu atbalsta pasākumu programmā, un par šīm personām Valsts kultūrkapitāla fonds veic minimālās obligātās iemaksas valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā.

Vēršam uzmanību, ka likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir izdalīta tikai šo pašnodarbināto radošo personu grupa, par kuru minimālās obligātās iemaksas valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā veic, izmantojot valsts budžeta līdzekļus. Valsts kontroles ieskatā šādi izveidotā sistēma nav vienlīdzīga pret pārējām pašnodarbinātām personām, kurām minimālās obligātās iemaksas ir jāveic no pašu līdzekļiem.

Aicinām Kultūras ministriju sadarbībā ar Labklājības ministriju, kas ir atbildīga par valsts politikas izstrādi sociālās apdrošināšanas jomā, veikt izvērtējumu par to, cik vienlīdzīgi un taisnīgi no valsts budžeta līdzekļiem ir veikt minimālās obligātās iemaksas valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā atsevišķai pašnodarbināto radošo personu grupai.

Turklāt, ja šāds atbalsts ir samērīgs, ir jānosaka arī kritēriji šī atbalsta saņemšanai, nosakot to kā izņēmumu gadījumu noteiktās situācijās, lai nesasniegtu pretēju efektu, ka radošās personas nav ieinteresētas piedalīties valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā un veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Piešķirot šāda veida atbalstus radošajām personām, ir jāņem vērā Latvijas Republikas Satversme, kas nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Valsts kontroles ieskatā pašnodarbināto un pensijas vecumu sasniegušo personu atbalsta regulējuma satversmības riski nav pienācīgi izvērtēti.

 

-