Atzinums

Noteikumu 20.punktā ir noteikts: “Atkritumu apsaimniekotājs pirms atļaujas saņemšanas samaksā valsts nodevu par atļaujas izsniegšanu [..]”. Šo noteikumu izmaiņu projektā (Nr. 23-TA-1066, sadaļā Anotācija/ 1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi/ Problēmas apraksts) ir publicēta informācija: “Tiek noteikts, ka atkritumu apsaimniekotājs (operators) pirms atkritumu apsaimniekošanas atļaujas (turpmāk - atļauja) grozīšanu maksā valsts nodevu. Tas noteikts, lai operatori pirms atļaujas saņemšanas izvērtētu savu kapacitāti pakalpojuma nodrošināšanā, jo Valsts vides dienests norāda, ka pēc atļaujas saņemšanas tiek veikti regulāri grozījumi izsniegtajās atļaujās. 2023.gadā VVD ir grozījis 145 atļaujas, bet izsniedzis 80 atļaujas.”
BMPA biedru viedoklis: Noteikumu grozījumu anotācijā, kā viens no valsts nodevu grozīšanas (palielināšanas) iemeslu pamatojumiem ir minēts pieprasīto grozījumu liels skaits, pieļaujot, ka Operatori veic daudz nepārdomātus pieprasījumus Valsts vides dienestam atļauju izmaiņu veikšanai, pirms atkritumu atļauju grozījumu veikšanas neveic izmaiņu nepieciešamības pamatīgu un kvalitatīvu izvērtēšanu. Bet, apkopojot informāciju no BMPA biedriem, kas saistīta ar iesniegumiem atļauju izmaiņām, secināts, ka lielākoties Valsts vides dienestam jāizskata tādi iesniegumi izmaiņām, kuru nepieciešamību nosaka šie paši noteikumi, un, veicot izmaiņas šajos noteikumos, tiktu panākts rezultāts, kas atvieglotu Valsts vides dienesta ierēdņu noslogotību un efektivizētu to darbu.

Kā viens no piemēriem minams fakts, ka atkritumu savākšanas laukumiem, kas savu darbību veic pamatojoties uz Valsts vides dienesta izsniegtās atkritumu atļaujas pamata, ir noteikts vienlaicīgs maksimālais atkritumu limits uz laukuma - 30 tonnas, tas nozīmē, ka pamatā tie ir mazie atkritumu savākšanas laukumi.Līdz ar ko nav skaidrs, kāpēc šo mazo laukumu darbību veidus ir nepieciešams dalīt apakškategorijās, kā to līdz šim nosaka noteikumu 3.punkts: “ 3. Dienests izsniedz atkritumu apsaimniekotājam atļaujas: ……
3.2. atkritumu pārkraušanai un uzglabāšanai;
3.3. atkritumu šķirošanai un uzglabāšanai;
3.4. atkritumu uzglabāšanai;
3.5. atkritumu pārvadāšanai;
3.6. slēgtas vai rekultivētas atkritumu izgāztuves atrakšanai un tajā esošo atkritumu pāršķirošanai.”
 

Lai optimizētu un labotu iepriekš aprakstīto situāciju, BMPA  iesaka veikt izmaiņas, apvienojot noteikumu 3.punktā minētos atkritumu apsaimniekošanas atļauju veidu dalījumu sekojoši:
"3.1. atkritumu savākšanai, pārkraušanai, šķirošanai, uzglabāšanai (jo visi šie atkritumu apsaimniekošanas veidi viens bez otra nav iespējami, izņemot atkritumu šķirošanu);
 3.2. atkritumu pārvadāšanai (vai savākšanai un pārvadāšanai, jo Valsts vides dienesta viedoklis ir, ka atkritumu pārvadāšana bez savākšanas nav iespējama);
 3.3. slēgtas vai rekultivētas atkritumu izgāztuves atrakšanai un tajā esošo atkritumu pāršķirošanai.". 

Līdz ar šādu izmaiņu ieviešanu nebūtu tik daudz atļauju veidu, kam nepieciešamības gadījumā jālūdz veikt izmaiņas Valsts vides dienestam, to darbinieki būs mazāk noslogoti, darbs tiks optimizēts.
 

Noteikumu 20.punktā ir noteikts: “Atkritumu apsaimniekotājs pirms atļaujas saņemšanas samaksā valsts nodevu par atļaujas izsniegšanu [..]”. Šo noteikumu izmaiņu projektā (Nr. 23-TA-1066, sadaļā Anotācija/ 1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi/ Problēmas apraksts) ir publicēta informācija: “Tiek noteikts, ka atkritumu apsaimniekotājs (operators) pirms atkritumu apsaimniekošanas atļaujas (turpmāk - atļauja) grozīšanu maksā valsts nodevu. Tas noteikts, lai operatori pirms atļaujas saņemšanas izvērtētu savu kapacitāti pakalpojuma nodrošināšanā, jo VVD norāda, ka pēc atļaujas saņemšanas tiek veikti regulāri grozījumi izsniegtajās atļaujās. 2023.gadā VVD ir grozījis 145 atļaujas, bet izsniedzis 80 atļaujas.”
BMPA biedru viedoklis: Noteikumu grozījumu anotācijā, kā viens no valsts nodevu grozīšanas (palielināšanas) iemeslu pamatojumiem ir minēts pieprasīto grozījumu liels skaits, pieļaujot, ka Operatori veic daudz nepārdomātus pieprasījumus Valsts vides dienestam atļauju izmaiņu veikšanai, pirms atkritumu atļauju grozījumu veikšanas neveic izmaiņu nepieciešamības pamatīgu un kvalitatīvu izvērtēšanu. Bet, apkopojot informāciju no BMPA biedriem, kas saistīta ar iesniegumiem atļauju izmaiņām, secināts, ka lielākoties Valsts vides dienestam jāizskata tādi iesniegumi izmaiņām, kuru nepieciešamību nosaka šie noteikumi, un, veicot izmaiņas šajos noteikumos, tiktu panākts rezultāts, kas atvieglotu Valsts vides dienesta ierēdņu noslogotību un efektivizētu to darbu.

Atkritumu apsaimniekotājiem nepieciešamību pēc atkritumu apsaimniekošanas atļauju izmaiņām rada fakts, ka atļaujās ir noteikti maksimālie gada laikā apsaimniekojamie atkritumu apjomi, kas ir jāmaina, ja tie tiek pārsniegti. Līdz ar ko no apsaimniekotāja puses seko iesniegums Valsts vides dienestam izmaiņu veikšanai. Kā risinājums šai bezgalīgajai grozījumu veikšanai varētu būt atkritumu atļaujā iestrādāta vispārīgā sadaļai ar kopējām prasībām, ko nepieciešams uzturēt, lai veiktu atkritumu apsaimniekošanu, ja ne visās atkritumu apsaimniekošanas veidu sadaļās, tad vismaz pārvadāšanas sadaļā, jo vislielākās un visbiežākās izmaiņas tiek lūgtas veikt tieši šajā sadaļā.
 

Lai optimizētu un labotu aprakstīto situāciju, BMPA  iesaka veikt grozījumus noteikumu 5.3 punktā, to izsakot šādā redakcijā:

“5.3. ziņas par plānotajiem pārvadājamo atkritumu veidiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus”.
 

Noteikumu 20.punktā ir noteikts: “Atkritumu apsaimniekotājs pirms atļaujas saņemšanas samaksā valsts nodevu par atļaujas izsniegšanu [..]”. Šo noteikumu izmaiņu projektā (Nr. 23-TA-1066, sadaļā Anotācija/ 1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi/ Problēmas apraksts) ir publicēta informācija: “Tiek noteikts, ka atkritumu apsaimniekotājs (operators) pirms atkritumu apsaimniekošanas atļaujas (turpmāk - atļauja) grozīšanu maksā valsts nodevu. Tas noteikts, lai operatori pirms atļaujas saņemšanas izvērtētu savu kapacitāti pakalpojuma nodrošināšanā, jo VVD norāda, ka pēc atļaujas saņemšanas tiek veikti regulāri grozījumi izsniegtajās atļaujās. 2023.gadā VVD ir grozījis 145 atļaujas, bet izsniedzis 80 atļaujas.”
BMPA biedru viedoklis: Noteikumu grozījumu anotācijā, kā viens no valsts nodevu grozīšanas (palielināšanas) iemeslu pamatojumiem ir minēts pieprasīto grozījumu liels skaits, pieļaujot, ka Operatori veic daudz nepārdomātus pieprasījumus Valsts vides dienestam  atļauju izmaiņu veikšanai, pirms atkritumu atļauju grozījumu veikšanas neveic izmaiņu nepieciešamības pamatīgu un kvalitatīvu izvērtēšanu. Bet, apkopojot informāciju no BMPA biedriem, kas saistīta ar iesniegumiem atļauju izmaiņām, secināts, ka lielākoties Valsts vides dienestam jāizskata tādi iesniegumi izmaiņām, kuru nepieciešamību nosaka šie noteikumi, un, veicot izmaiņas šajos noteikumos, tiktu panākts rezultāts, kas atvieglotu Valsts vides dienesta ierēdņu noslogotību un efektivizētu to darbu.

Papildus pamatīgu slogu Valsts vides dienestam rada atkritumu apsaimniekotāju iesniegumi atkritumu pārvadāšanas sadaļā katru reizi, kad atkritumu pārvadātājam ir jāveic to pārvadāšana uz un no jaunas, atļaujā nenorādītas atkritumu saņemšanas vietas, kā to prasa noteikumu 25.punkts: “Atļauju atkritumu pārvadāšanai izsniedz, ja atkritumu saņēmējs ir saņēmis A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju atkritumu reģenerācijai vai apglabāšanai vai tam ir noslēgts līgums ar atkritumu reģenerācijas iekārtas vai apglabāšanas poligona operatoru, kuram ir attiecīga A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja vai citas nepieciešamās atkritumu apsaimniekošanas atļaujas” un to pielikuma- Atkritumu apsaimniekošanas atļaujas parauga pielikuma 2.punkts, kas prasa norādīt atkritumu atrašanās vietu pirms to pārvadāšanas un to galamērķis: “… – atkritumu atrašanās vieta pirms pārvadājuma uzsākšanas (…., pārvadājamo atkritumu veidi un daudzums … ), atkritumu pārvadājumu galamērķis (adrese, komersanta firma, reģistrācijas numurs komercreģistrā, …).
Atkritumu apsaimniekotājam, kas nodarbojas ar to pārvadāšanu, pirms pārvadājuma veikšanas, ja tas nav regulārs pārvadājums, bet ārpakalpojuma pieprasījuma pārvadājums, nav zināmi ne atkritumu veidi, ne to daudzums, ne savākšanas vieta, ne arī to galamērķis, līdz ar ko atkritumu apsaimniekotājam, kas nodarbojas ar šādu pakalpojumu sniegšanu, katru reizi pirms pakalpojuma sniegšanas, ja tas ir no vai uz jaunu adresi, ir jāsniedz iesniegums VVD. Tas pats attiecas uz atkritumu veidiem un to daudzumu.

 

Lai optimizētu un labotu aprakstīto situāciju, BMPA iesaka grozīt noteikumu 25.punktu, to izsakot šādā redakcijā:

“25. Atļauju atkritumu pārvadāšanai ir derīga, ja atkritumu saņēmējs ir saņēmis A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju atkritumu reģenerācijai vai apglabāšanai vai tam ir noslēgts līgums ar atkritumu reģenerācijas iekārtas vai apglabāšanas poligona operatoru, kuram ir attiecīga A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja vai citas nepieciešamās atkritumu apsaimniekošanas atļaujas.”. 

Attiecīgi veicami grozījumi noteikumu Pielikumā Atkritumu apsaimniekošanas atļauja Nr. ______, svītrojot pielikuma 2. punktu, kas nosaka: "2. Informācija par atļautajām atkritumu pārvadāšanas darbībām – atkritumu atrašanās vieta pirms pārvadājuma uzsākšanas (arī komersanta firma, reģistrācijas numurs komercreģistrā, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs, pārvadājamo atkritumu veidi un daudzums atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus), atkritumu pārvadājumu galamērķis (adrese, komersanta firma, reģistrācijas numurs komercreģistrā, juridiskā adrese, tālruņa numurs, faksa numurs).". 

 

Atkritumu apsaimniekošanas likumā ir noteikts (likuma V nodaļa), ka atkritumu radītājiem (gan fiziskām, gan juridiskām personām) ir jānoslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (savākšanu), kas to veic attiecīgajā atkritumu radītāju atrašanās teritorijā, kā arī, sadarbojoties ar šo atkritumu apsaimniekotāju, jāpiedalās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, šādā veidā nodrošinot savu radīto sadzīves atkritumu nodošanu apsaimniekotājam. Savukārt šajā pašā likumā ir noteikts, ka uzņēmumam, kas veic iepriekš minēto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ir jānoslēdz līgums ar attiecīgo pašvaldību, kuras teritorijā tiek (tiks) veikta darbība, par šo atkritumu apsaimniekošanu. Protams, uzņēmumam, kas plāno vai veic iepriekš minēto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, jābūt visām atbilstošām atļaujām atkritumu apsaimniekošanas darbību veikšanām, ko izsniedz Valsts vides dienests likumā un noteikumos noteiktā kārtībā.
Savukārt noteikumu 26.punkts nosaka, ka: “Atļauja sadzīves atkritumu savākšanai konkrētā administratīvajā teritorijā ir spēkā, kamēr ir spēkā normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktais līgums, ko atkritumu apsaimniekotājs noslēdzis ar attiecīgo pašvaldību.”.
26.punktā ir uzrakstīts, pamatojoties uz Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18.pantu. Tostarp Likuma 18.panta 11.daļa nosaka: “Ministru kabinets nosaka pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāja līguma būtiskos noteikumus, kā arī atkritumu radītāja un atkritumu apsaimniekotāja līguma būtiskos noteikumus.”.
Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18.panta 2. un 11.daļai ir izdoti MK noteikumi Nr. 546 “Noteikumi par minimālajām prasībām, kas iekļaujamas darba uzdevumā, pašvaldībai izraugoties sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, un atkritumu apsaimniekošanas līgumu būtiskie nosacījumi”. 
Izlasot MK noteikumus Nr.546 , kā arī minēto noteikumu Anotāciju ir skaidrs, ka runa ir par tādu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kuru apsaimniekošanai ir nepieciešama izvešanas regularitāte, par savākšanu un izvešanu tiek noteikti maksas tarifi, un šo pakalpojumu veikšanai pašvaldībai ir jāizvēlas saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, lai noslēgtu par to veikšanu līgumu.
Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi uzlabot un atvieglot pašvaldību darbu, veicot iepirkuma procedūras dokumentācijas un darba uzdevuma dokumentācijas sagatavošanu, nodrošinot vienotu pieeju starp pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju noslēdzamajā līgumā iekļaujamajos nosacījumos, kā arī nodrošinot vienlīdzīgu un nediskriminējošu līguma normu noteikšanu starp atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu radītāju vai valdītāju noslēdzamajā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanas līgumā.
Likuma 18.panta pirmā daļa nosaka, ka pašvaldības pienākums ir publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, par piedāvājuma izvēles kritēriju nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.
Pamatojoties uz iepriekš raktīto likumu, noteikumu un to saistošo dokumentāciju iztirzājumu, secinām, ka noteikumu 26.punkts attiecināms tikai uz tādu  sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kuru apsaimniekošanai ir nepieciešama izvešanas regularitāte un par kuru savākšanu un izvešanu tiek noteikti maksas tarifi, un šo pakalpojumu veikšanai pašvaldība ir izvēlējusies saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.
Valsts vides dienesta darbinieki noteikumu 26.punktu traktē bez šo noteikumu saistošajā dokumentācijā minētās informācijas ievērošanas, līdz ar ko ierobežojot citus atkritumu apsaimniekotājus, neatļaujot tiem apsaimniekot sadzīves atkritumus, ja apsaimniekošanas uzņēmumam nav noslēgts līgums ar pašvaldību. Līdz ar ko veidojas situācija, ka pilnīgi visus sadzīves atkritumus it kā drīkst apsaimniekot tikai viens uzņēmums, kas ir noslēdzis līgumu ar pašvaldību, tajā skaitā apsaimniekot arī tādus sadzīves atkritumus, kas ir metāllūžņi, plastmasa, stikli, koks un citi atkritumi, kam ir pievienotā vērtība; ne fiziskās, ne arī juridiskās personas savus sadzīves atkritumus it kā nedrīkst apsaimniekot ne paši, ne arī to lūgt apsaimniekot kādam citam uzņēmējam- atkritumu apsaimniekotājam, pat tad, ja tam ir Valsts vides dienesta izsniegta atļauja to darīt, t.i. apsaimniekot šāda veida sadzīves atkritumus, šādā veidā kropļojot konkurenci, ierobežojot iedzīvotāju un uzņēmumu iespējas papildus ienākumu gūšanā, vairojot iespēju meklēt cita veida, nelegālu un uz vidi nesaudzējošu atkritumu utilizācijas veidu meklēšanu.
BMPA biedru ierosinājums ir veikt normatīvo aktu izmaiņas tā, lai tās atļautu atkritumu radītājiem un apsaimniekotājiem veikt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu kaut vai ierobežotā apjomā, t.i.:
-Atļaujot to savākšanu un pārvadāšanu uz to apsaimniekošanas vietām, kur tas ir atļauts;
-Atkritumu apsaimniekotājiem atļaut apsaimniekot pilnā apjomā tos sadzīves atkritumus, kas ir pārstrādei derīgie sadzīves atkritumi, kā piemēram sekojošie, uzskaitītie sadzīves atkritumi, ja to atļauj komersantiem izsniegtā atkritumu apsaimniekošanas atļauja:
Atkr.kods    Nosaukums                                                                                                       Bīstamība 
200101       papīrs un kartons 
200102       stikls  
200121       luminiscentās spuldzes un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumu                                  *
200123       hlorfluorūdeņražus saturošas nederīgas iekārtas                                                      *
200133       baterijas un akumulatori, kas iekļauti 16 06 01, 16 06 02 vai 16 06 03 klasē, 
                   un nešķirotas baterijas un akumulatori, kas satur šīs baterijas                                  *
200134       baterijas un akumulatori, kuri neatbilst 200133 klasei                                                *
200135       bīstamus kompenentus saturošas nederīgas elektriskās un 
                   elektroniskās iekārtas, kuras neatbilst 200121 un 200123 klasei                              *
200136       citas nederīgas elektriskās un elktroniskās iekārtas, kuras neatbilst
                   200121, 200123 un 200135 klasei⁵  
200137       koksne, kas satur bīstamās vielas                                                                             *                    
200138       koksne, kas neatbilst 200137 klasei 
200139       plastmasa 
200140       metāli 

Lai optimizētu un labotu iepriekš aprakstīto situāciju, BMPA iesaka veikt grozījumus noteikumu 26.punktā, izsakot to šādā redakcijā:

“26. Atļauja sadzīves atkritumu savākšanai konkrētā administratīvajā teritorijā ir spēkā, kamēr ir spēkā normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktais līgums, ko atkritumu apsaimniekotājs noslēdzis ar attiecīgo pašvaldību vai attiecīgā sadzīves atkritumu apsaimniekošana atļauta komersantam izsniegtajā atkritumu apsaimniekošanas atļaujā.”.
 

Atsaucoties uz komentāru (priekšlikumu) pie noteikumu 25.punkta, BMPA rosina svītrot noteikumu Pielikuma Atkritumu apsaimniekošanas atļauja Nr. _______ pielikuma 2.punktu, kas nosaka: "2. Informācija par atļautajām atkritumu pārvadāšanas darbībām – atkritumu atrašanās vieta pirms pārvadājuma uzsākšanas (arī komersanta firma, reģistrācijas numurs komercreģistrā, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs, pārvadājamo atkritumu veidi un daudzums atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus), atkritumu pārvadājumu galamērķis (adrese, komersanta firma, reģistrācijas numurs komercreģistrā, juridiskā adrese, tālruņa numurs, faksa numurs).". 

jo ir nepieciešams noteikt galamērķi atkritumiem, komersantiem, kas ir saņēmuši VVD izsniegtas atļaujas, mazinātu nelegālos atkritumu apsaimniekotājus.