Atzinums

Ievietojot informāciju un aptaujas pašvaldību oficiālajās mājaslapās, izmantot "bannerus". Banneru reklāmas var izmantot ne tikai uzņēmējdarbības veicināšanai, bet arī, lai nodrošinātu, ka pēc iespējas vairāk personas būs apskatījušas jaunāko informāciju. Piemēram, pašvaldība izdod jaunus saistošos noteikumus, kas pēc iespējas ātrāk ir jāuzzin visiem iedzīvotājiem. Ievietojot pašvaldības mājas lapā šo banneri, persona uz tā uzklikšķinot, var aplūkot saistošos noteikumus. Tā ir iespējams panākt, informācijas ātrāku nodošanu sabiedrībai. Šādus bannerus var izveidot arī aptaujai, attiecīgi uzklikšķinot uz banneri, personai ekrānā parādās pašvaldību izstrādātā iedzīvotāju aptauja.
Vienu reizi mēnesī rīkot novada domes atklātās sēdēs, lai sniegtu iedzīvotājiem padziļinātāku izpratni un informāciju par lēmumu pieņemšanas procesu un domes darba kārtību (sēdēs tiešraidi varētu klausīties/vērot novada oficiālajā mājaslapā).

-

Pastiprināt brīvprātīgo kustību, kas ir neapmaksāta, apzināta, brīvprātīga darbība citu labā. Brīvprātīga darbība piesaistīs jauniešu interesi un līdzdalību jomās, kas skar iedzīvotājiem svarīgus jautājumus. Kopīgi risinot problēmjautājumus, tā saliedē iedzīvotājus.
 

-

Vietējiem iedzīvotājiem vajadzētu dot iespēju ierosināt attiecīgajai novada pašvaldībai  īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (dabas liegumu, dabas parku, dabas pieminekļu) izveidošanu, jo lai arī tādas tiesības pašām pašvaldībām ir atrunātas,  tomēr tās diezgan pasīvi tiek izmantotas. Tas arī ļautu pašvaldībām apzināt un noskaidrot, kuras ir tās dabas teritorijas, kas ir svarīgas pašiem iedzīvotājiem, atklāt, kādus aizmirstus vēstures faktus u.tml..
 

-

Pašvaldības attīstības plānošanas process ir grūts un sarežģīts. Bieži tā ir cilvēkresursu problēma. Attīstības plānotājiem ir jābūt ar plašām un daudzpusīgām zināšanām. Tāpēc pašvaldības dažādos plānošanas procesos iesaista ārējos ekspertus. Manuprā,t priekšroka būtu jādod vietējiem ekspertiem. Vietējie eksperti apzinās un izprot daudz labāk savas pašvaldības vajadzības, iespējas.
Iedzīvotāju iesaistei jābūt savlaicīgai. Iedzīvotāji dažādos plānošanas procesos, dokumentu izstrādē ir jāiesaista pašā sākumposmā. Tad arī izpratne par lietu būtību un kārtību būs daudz labāka.
Attīstāma cieša sadarbība ar interešu grupām, sabiedriskajām organizācijām, biedrībām, aktīvajiem iedzīvotājiem. Šādā veidā ir vieglāk sasniedzamas dažādas mērķgrupas.
Liela uzmanība jāpievērš atgriezeniskās saites nodrošināšanai. Pašvaldībai ir jādara zināms iedzīvotājiem, ka tā ir ņēmusi vērā viņu ieteikumus, priekšlikumus, kā arī informē iedzīvotājus par lēmuma pieņemšanas procesa norises gaitu.
 

-

Veicināt plašākas informācijas publicēšanu pašvaldības tīmekļa vietnē. Pašvaldības ''atskaitīšanās'' par savu darbu varētu ietekmēt lielāku iedzīvotāju iesaisti/līdzdalību, ja tie ir informēti par savām tiesībām, kā arī rir novērojami uzlabojumi pašvaldības darbā. Tas attiecīgi palielinātu iedzīvotāju uzticību.
Vērst uzmanību uz iedzīvotāju informētību par dažādiem jautājumiem. Piemēram, attīstības stratēģijas plānošana turpmākajiem gadiem. Par atsevišķiem jautājumiem pievērst uzmanību sapulcēm un komunikācijai ar iedzīvotājiem, lai palielinātu ticību, ka iedzīvotāju viedoklis tiek uzklausīts un ņemts vērā.
Regulāra pašvaldības situācijas/ apstākļu pārraudzība. Iegūto informāciju izmantot pašvaldības darba uzlabošanā un statistikas veidošanā, veicināt iedzīvotāju informētību un izpratni par notiekošo pašvaldībā.
 

-

Lai līdzsvarotu visu jaunizveidoto novadu iedzīvotāju interešu pārstāvību un līdzvērtīgas līdzdalības iespējas, iedarbināt iedzīvotāju padomes, un tām jābūt atklātām, pieejamām un jaudīgām pašvaldības iedzīvotāju interešu pārstāvēm. Taču iedzīvotāju padomes locekļu nominēšanai, nepieciešams formulēt atlases prasības. Jebkurš iedzīvotājs nebūs spējīgs līdzdarboties, kā ar noteikt pienākumus un atbildību iedzīvotāju padomē iesaistītajiem.
 

-

Pašvaldību iedzīvotāju iesaistes kontekstā īpaši būtu jāapraksta jauniešu iespējas un nepieciešamība jauniešiem sniegt iespēju uzzināt kā pašvaldībā tiek pieņemti lēmumi un kāda īsti ir pašvaldības dienas kārtība.  Iedzīvotāju padomēs būtu jāiekļauj arī jaunieši, kuri pārstāv visus pasvaldībā esošos jauniešus (piemēram līderis no Jauniešu domes), bet ir jāapzinās, ka jauniešiem nav tik lielas pieredzes kā pieaugušajiem lēmumu pieņemšanā, tomēr jautājumos, kas skar jaunatni, tieši jauniešiem būs visnozīmīgākais viedoklis. Jo neviens cits kā tikai jaunietis zin, kas ir nepieciešams, lai tiktu uzlabota jauniešu dzīves kvalitāte pašvaldībā.
 

-

Pašvaldību oficiālajās mājaslapās izveidot ieteikumu/sūdzību forumu, kuros ikviens pašvaldības iedzīvotājs, norādot savu vārdu, uzvārdu, tālr.nr. un/vai e-pasta adresi (tas nepieciešams, lai šo personu varētu identificēt, nosūtot drošības kodu uz tālruni vai e-pastu) varētu, sev ērtā laikā izteikt viedokli par pašvaldības darbu, vidi, uzņēmējdarbību, kultūru utml. Šādā veidā ir iespējams iegūt tiešu atgriezenisko saiti no iedzīvotājiem. 
 

-

Vai Plānā lietotā profesionālā valoda iedzīvotājam ir saprotama? Tai pat laikā dokumentā tiek runāts par vieglās valodas pasākumiem personām ar dzirdes un redzes traucējumiem, kuriem pat vienkāršus tekstus no laikrakstiem uztvert ir grūti.
 

-

Izveidot valsts un pašvaldību iestāžu iepirkumu centralizētu iestādi, kuras darbību var kontrolēt, tās mājaslapā publicējot visu iepirkumu datus.
Koncentrējot iepirkumus vienas vai divu iestāžu rokās, būtiski mazinās atsevišķu daudzu iestāžu amatpersonu intereses un korupcijas, lobēšanas un citas negodīgu darījumu iespējas. IUB un KNAB ir daudz vienkāršāk izsekot tikai dažām amatpersonām, kuras veic iepirkumus. Notiek godīga konkurence starp piegādātājiem, kuri piedalās iepirkumu procedūrās vienā iestādē un visas valsts mērogā. Kļūst saprotama un pārskatāma iepirkumu iesniegšanas metodika uzņēmējiem. Līdzīgas sistēmas (valsts iepirkumu VAS darbojas Igaunijā, Skandināvijas valstīs). Jebkuras iestādes vadītājs iesniedz pieprasījumu pēc noteiktas preces vai pakalpojuma un saņem to no centralizētas iestādes. Visas iestādes saņem vienādas kvalitātes un izcenojuma preci vai pakalpojumu. Šādā iepirkumā mazinās arī ierēdņu skaits un iepirkumiem veltītā darbinieku kapacitāte. Tiek taupīti valsts un pašvaldību līdzekļi.
 

-

Izvērtēt iespēju publiskot tikai pašu svarīgāko informāciju, piemēram, uzvarējušo uzņēmumu/iestādi un gala summu, neizpaužot sīkāk katru darbību posmu un radītās izmaksas. Ja tiek konstatēti pārkāpumi publiskajā iepirkumu procesā, būtu jāmin ne tikai uzņēmumu/iestāde, bet arī konkurss, kur tika konstatēti pārkāpumi, lai sabiedrības daļa, kas vēla iepazīties ar šāda veida informāciju, varētu piekļūt tai.
 

-

vai šajā gadījumā, ja informācija būs pieejama ikvienam, netiks samazināta konkurence, jo šobrīd publisko iepirkumu konkursos uzvar uzņēmums/iestāde, kas var veikt darbību par iespējami zemāko cenu?
 

-

Turpināt darbu pie iepirkumu (līgumu) atklātības… Patreiz iepirkuma līgumi tiek publicēti, neizpaužot komercnoslēpumu (tāmes, finanšu piedāvājumi un t.ml.), līdz ar to jautājums – ciktāl paredzēta atklātība?
 

-

Nepieciešams precizēt valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu saraksta izveidošanai un publicēšanai nepieciešamās (vai līdz šim trūkstošās) darbības. Primārais ir politiskā griba vispār šādu informāciju publiskot, kas līdz šim nereti izmantota kā politiskās cīņas instruments, piemēram, politiskās kaislības Rīgas pašvaldībā 21. gadsimta sākumā, nevis kā patiesa vēlma informēt sabiedrību. Vienlaikus, šai iniciatīvai būtu jāpakļauj ne tikai valsts/pašvaldības subjektus, bet arī citas atvasinātas publiskas personas, piemēram, valsts universitātes. Nebūtu atbalstāma speciālu informācijas sistēmu izstrādāšana, kas, ievērojot tam nepieciešamos ievērojomos finanšu resursus (kas cita starpā šajā plānā nav identificēti) ir nesamērīgi pret iespējamiem ieguvumiem sabiedrībai pretstatā vienkāršu tabulveida rīku izmantošanai. Ja šo neviennozīmīgo rīcības mērķi plānā saglabā, tad jāprecizē vai jāsvītro norādītais pamatojums ilgstoši pamestu ēku izmantot sabiedrības vajadzībām. Tā ir iluzora noteiktas sabiedrības daļas maldināšana.

 

-

Veidojot caurskatāmu un saprotamu pārvaldi, nepieciešams apvienot nozaru sasniegtos rezultatīvos publicējamos datus vienā, pārskatāmā datu bāzē, kas ir pieejama par velti jebkuram iedzīvotājam. Piemēram, viena datu bāze par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tiesās izskatītajam lietām, nonākušajiem probācijas dienestā un policijas uzraudzībā, recidīvu, citiem datiem, kas skar noziedzības apkarošanu. Analoģiski apkopot datus par citām nozarēm, transportu, lauksaimniecību, demogrāfiju, izglītību, veselības aprūpi u.c
Datu sistēmām jābūt tādā veidā modelētām, lai varētu modelēt datu bāzē esošos datus nepieciešamās atlases kritēriju ietvaros un pārskatāmi veidot grafikus vai citas uzskatāmas informācijas veidā. Interaktīvi un pārskatāmi rīki izslēdz iespēju atsevišķām valsts pārvaldes iestādēm manipulēt ar datiem statistiski veidotajos grafikos, kas atrodami iestāžu gada pārskatos, jo iespēja salīdzināt datus starp vienas nozares saistītajām iestādēm izslēdz iespējas “izpušķot” datus un tos interpretēt pēc savas nepieciešamības.
Noteikt, ka valsts un pašvaldību iepirkumu komisiju sastāvā tiek pieaicināti brīvprātīgie novērotāji, kuri piedalās komisijas sēdēs, ja iepirkuma apjoms pārsniedz noteiktu summu.
 

-

Svarīgs un atbalstāms ir uzņemtais virziens identificēt sabiedrības interesēm un informācijas atklātībai būtiskus datus un nodrošināt to pieejamību valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietnēs vai publicēt tos kā atvērtos datus. Tā kā pašlaik valsts pārvaldes iestādes (piemēram, Valsts zemes dienests) mēdz pieprasīt dažādas datu izmantošanas maksas, tādējādi kompensējot nepietiekamo budžeta finansējumu, tad Plānā ir svarīgi identificēt atvērto datu politikai nepieciešamo finansējumu. Pretējā gadījumā šai plānotajai rīcībai pastāv risks būt tikai deklaratīvai.
 

-

Atzinīgi vērtējama plašāku datu, informācijas pieejamība, izņemot sensitīva rakstura datus. Arī šajā kontekstā informācijai jābūt vienkāršai, viegli uztveramai un pārskatāmai.
 

-

Augstu vērtējama atvērto datu plašāka izmantošana, tādējādi sekmējot tiesiskumu.
 

-

Pozitīvi vērtējama TAP portāla izstrāde, lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā  un nodrošināt tā “caurskatāmību”. Ieteicams vairāk aktualizēt un popularizēt šo vietni, lai lielākā sabiedrības daļa uzzinātu gan par portālu, gan par tā iespējām.

 

-

Atzinīgi vērtējams, ka dokumentā parādās iezīmes, lai īstenotu risinājumus visas sabiedrības iesaistei sabiedrības līdzdalībā. Tiek domāts arī par sociāli neaizsargātākām iedzīvotāju grupām, piemēram, invalīdiem, kuri nespēj saskatīt vai sadzirdēt jaunāko informāciju. Cerams, ka īstenojot šo Plānu, arī šīm sabiedrības grupām tiks nodrošināta iespēja līdzdarboties.

 

-

Latvijā ļoti maz tiek izmantotas 21. gadsimta sniegtās priekšrocības. Diemžēl tikai Covid-19 pandēmijas ietekmē plašsaziņas tīkli tika pilnveidoti un daudzas organizācijas pielāgojās mainīgajiem apstākļiem, uzsākot jauno tehnoloģiju priekšrocību izmantošanu. Runājot par to, ka trūkst mērķtiecīgas komunikācijas ar iedzīvotājiem, tas notiek arī tāpēc, ka nav tāda komunikācijas risinājuma, kas varētu uzrunāt visus iedzīvotājus. Vēlams iedzīvotājus uzrunāt viņiem saprotamajā veidā un ierastajā informācijas telpā. Pozitīvi vērtējams Valsts Policijas Instagram profils. Iestāde piedāvā interesantus rakstus, nopietnas ziņas, kas ir veidotas saprotamā valodā, dažkārt, izmantojot arī ar humoru.

-

izstrādāt vienotu platformu priekšlikumu un sūdzību publicēšanai par valsts un pašvaldību institūciju darbību, kas varētu uzlabot valsts pārvaldes komunikācijas kvalitāti, nodrošināt caurskatāmību un atgriezenisko saikni, kā arī novērtēt valsts un pašvaldību institūciju darba kvalitātes uzlabojumu.
 

-

Pozitīvi vērtējams ierosinājums sabiedrības informēšanai izmantot automātiskās e-pasta vēstuļu izsūtīšanas sistēmas, kas ļauj vēstuļu saņēmējam ar to iepazīties sev ērtākajā laikā un vietā, ievērojami ietaupot laiku uz informācijas meklēšanu. Tas nodrošinātu savlaicīgu, pietiekamu un skaidru informāciju no valsts iestādēm, tādējādi veicinot iedzīvotāju apmierinātību un uzticību valsts pārvaldei.
 

-

Izsūtot nepieciešamo informāciju, piemēram, izmantojot e-pasta starpniecību, lielākā daļa iedzīvotāju nemaz to neatvērtu un neiepazītos ar doto informāciju. Šo informēšanas veidu varētu izmantot sabiedrības daļai, kas neizmanto digitālās tehnoloģijas, piemēram, senioru informēšanai.
Lai pēc iespējas vairāk iesaistītu iedzīvotājus un viņus informētu, ieteicams izmantot sociālos tīklus, piemēram, Facebook, Instagram vai arī ziņu portālus, izmantojot dažāda veida izcēlumus, veidojot nelielas reklāmas, īsā un saprotamā veidā izklāstīt nepieciešamo informāciju un veidus, kā iesaistīties un līdzdarboties.
 

-

Dokumentā nav atšifrēti pētījumi, kas ļauj izdarīt šādus secinājumus, bet uzmanīgi vērojot sabiedrības noskaņojumu un norises publiskajā telpā, ir acīmredzams, ka arī iedzīvotājiem ar pietiekoši labiem ienākumiem un izglītības līmeni ir kritiska nostāja pret valsts pārvaldes un politikas veidotāju darbu un valsts pārvaldību ārkārtas situācijas laikā.
 

-

Pozitīvi vērtējama iespēju nodrošināšana publiskajā pārvaldē strādājošajiem apgūt prasmi, izskaidrot sarežģītu informāciju vienkāršā un saprotamā veidā. Īpaši svarīgi iedzīvotāju daļai, kas ir ieguvuši tikai pamatizglītību, ilgstoši zaudējuši darbu, vecāka gada gājuma cilvēkiem u.c., lai varētu izskaidrot pieņemtos lēmumus, to nepieciešamību un ieguvumus sabiedrībai kopumā.
 

-

Atbalstāms ir virziens attīstīt optimālākos dažādu sabiedrības grupu informēšanas veidus un kanālus, kur īpaši svarīgi detalizēt rīcības programmu senilākās sabiedrības daļas uzrunāšanai, kas nereti tiek aizmirsta. Rīcības plānā daudz tiek pievērsta uzmanība moderno tehnoloģiju pielietošanai, aizmirstot, ka pietiekoši lielai sabiedrības daļai, pat, ja ir vēlēšanās to izmantot, tad šie resursi nav pieejami.
 

-

Samazināt iesniegumu, vēstuļu izskatīšanas laiku, jo šobrīd ir attīstījies e-pakalpojums, e-paraksts. Iesniegumus, vēstules iespējams iesniegt iestādei elektroniski un tas notiek fiziski ātrāk, nekā iepriekš papīra formātā. Noteikt, ka ir jāsniedz atgriezeniskā saite par saņemtu vēstuli vai iesniegtu iesniegumu (vismaz, ka iesniegums/vēstule ir saņemts).
 

-

Informēt iedzīvotājus par iespējām līdzdarboties un aicināt iedzīvotājus līdzdarboties, izmantojot platformas, ko iedzīvotāji patērē, ne tikai iestāžu tīmekļvietnēs. Piemēram, sadaļa lielākajos ziņu portālos (“Delfi”, “Tvnet”), reizi nedēļā informācija radio (Latvijas Radio, StarFM, Skonto), informācija “Spotify” reklāmās, lai būtu maksimāli aizsniegtas dažādas mērķauditorijas ar informāciju, kas tiek patērēta ikdienā.

 

-

Pozitīvi, ka tiek pievērsta uzmanība valdības komunikācijas problēmai. Priekšlikums - vienoties par vienu vēstījumu avotu, jo šobrīd vēstītaju skaits ir krietni par plašu, ja runa ir par komunikāciju ar sabiedrību. Tem nevajadzētu būt politiķiem.
 

-

Saistībā ar jauniešu līdzdalības veicināšanu, būtu jākoncentrējas tieši uz pašvaldību nozīmi un iespējām līdzdalības veicināšanā. Kā zināms, pašvaldībās ir izveidoti jaunatnes politikas plānošanas dokumenti un pašvaldībām jau ir sava veida pieredze jauniešu iesaistē dažādu veidu pasākumos.
Plāna citēto pasākumu formulēt šādi - vismaz vienas aktivitātes mērķauditorija ir jaunieši, un to organizē ikviena pašvaldība, ņemot vērā Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2021.-27.gadam un IZM izstrādātos ieteikumus “Darba ar jaunatni sistēmas attīstība apvienotajās pašvaldībās” (2021). Šāda veida pasākumi būtu jārīko biežāk nekā vienu reizi gadā, kā norādīts Plānā.

 

-

Jauniešu iesaistei pasākumos būtu jāvelta daudz lielāka uzmanība, ņemot vērā, ka jaunatnes politikas plānošanu un īstenošu cenšas ieviest kā pašvaldības vienu no autonomajām funkcijām
 

-

Izglītot arī jauniešus par sabiedrības līdzdalības iespējām, nodrošinot tādas iespējas mācību procesā, piemēram, projekta dienu projektu katrā semestrī vai citu ilgtermiņa aktivitāti, kad skolēni izveido projektus par sev aktuālām un nepieciešamā tēmām, kā arī iepazīstas ar dažādu projektu izstrādes gaitu un nepieciešamajām darbībām, lai varētu to īstenot.
 

-

Līdzdalībā atsevišķi būtu jāuzsver jauniešu uzrunāša un iesaiste. Kā zināms, apkopojot datus, ir atšķirība, vai datos atspoguļots sabiedrības kopējais līdzdalības koeficients vai jauniešu un piegaušo iesaiste ir analizēta atsevišķi. 
 

-

Svarīga ir jauniešu iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā publiskajā pārvaldē, bet pirms tam jāparedz pasākumi jauniešu izglītošanai šajā jautājumā, nodrošinot to mācību procesa laikā.
 

-

Piedāvāt iedzīvotājiem iespēju saņemt informāciju vairākās valodās (konkrēti tiek izcelta informācija, kas tiek ievietota Facebook, Instagram utml. portālos). Piemēram, MK ievietotie jaunie ierobežojumi Facebook kontā, tiktu pārtulkoti arī angliski un krieviski. Jo diemžēl jābūt reāliem un saprotošiem attiecībā pret pārējo iedzīvotāju daļu, kuri latviešu valodu nepārzin tik labi, lai pilnvērtīgi uztvertu rakstīto.

 

-

Vai Plānā ir paredzēti pasākumi, rīki, metodes, strādājot ar dažādām mērķauditorijām - senioriem, Latgalē dzīvojošajiem, mazākumtautības pārstāvjiem un iedzīvotājiem, kuri neizmanto digitālo vidi?
 

-

Dokumentā nepietiekami risināts jautājums, kas ir saistīts ar Covid-19 un mazākumtautību iedzīvotāju uzrunāšanu. Regulējumā par līdzdalību un sabiedrības iesaisti ļoti svarīgi būtu izstrādāt risinājumus, kā var uzrunāt ne tikai tos Latvijas iedzīvotājus, kuri runā latviešu valodā, bet arī tos, kuri runā angliski, krieviski utt.
 

-

Paredzēt iespēju iedzīvotājiem tikt sadzirdētiem un uzklausītiem arī attālinātā darba laikā - pieņemšanas laiki tiešsaistē (video zvana iespējas, tiešsaistes čats) pašvaldību darbiniekiem, līdzīgi, kā bija klātienē pieņemšanas laiki. Noteikt, ka pašvaldību darbiniekiem darba laikā jābūt sasniedzamiem, sazvanāmiem (piemēram, darba telefona pāradresācija) arī attālinātā darba laikā.
 

-

izveidot koprades laboratorijas pašvaldībās (pilsētu un pagastu apkaimju koprades, tālāk idejas, priekšlikumi virzīti uz novadu), iesaistot un aicinot iedzīvotājus uz dialogu ar pašvaldības amatpersonām, tādējādi ļaujot iedzīvotājiem iesaistīties darba procesā, rosināt risināmās problēmas un izteikt idejas.
 

-

Regulāri vismaz reizi mēnesī iestāde satiekas klātienē/tiešsaistē ar NVO (sadarbības partneriem) un veido dialogu, diskusijas par aktualitātēm un plāniem. Pēc sanāksmes kopsavilkums tiek publicēts iestādes tīmekļvietņu sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”.

 

-

MK 2020. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 455 “Kārtība, kādā iestādes ievieto internetā informāciju“ noteikts, ka iestādes savās tīmekļvietnēs sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” ievieto informāciju par iestādes sadarbību ar NVO (ziņas par sadarbības partneriem, sadarbības principu īss apraksts, kontaktpersonas). Šī prasība ir labs sākums, taču to ir nepieciešams vienādi, konsekventi un efektīvi iedzīvināt. Dialogam ar sadarbības partneriem jānotiek ikdienā, nevis tikai formāli izpildot normatīvo aktu prasības.
 

-

Dokumenta ievadā minēts, ka Plāns ir izstrādāts, lai veicinātu valsts un pašvaldību institūciju atklātību un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī veicinātu sabiedrības līdzdalību.[1]
Iepazīstoties ar dokumenta sadaļas Plāna rīcības virzieni un pasākumi[2] ievadu nekļūst skaidrs, vai definēto pasākumu kopuma un to virzienu mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību, vai nodrošināt sabiedrībai plašākas informācijas iespējas un veicināt sabiedrisko uzraudzību par jau pieņemtiem nozaru politiku veidojošiem lēmumiem. No rīcības virzienu apraksta nerodas skaidra izpratne par sasaisti starp izvirzītajiem mērķiem un īstenojamajiem pasākumiem, un to sasniegšanas rādītājiem.
Piemēram, 1. rīcības virziena 3. apņemšanās Stiprināt sabiedrības pārstāvniecību un dialogu ar sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesos ikvienā nozarē[3] 2. pasākums Izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādei ikvienā nozarē izmantoto efektīvas un mūsdienīgas sabiedrības līdzdalības pieejas[4], starp kurām ir uzskaitītas, šī dokumenta izstrādātāju izpratnē, efektīvās un mūsdienīgās sabiedrības līdzdalības pieejas formas, piemēram, koprade, dizaina domāšana hakatoni, iedzīvotāju apspriedes, pilsoņu paneļi, ideju laboratorijas u.c. Lai izvairītos no komplicēto, bet būtisko pasākuma rādītāju formālas atskaitīšanās ar NVO organizēto sanāksmju skaitu un TAP portāla izmantošanas statistiku konkrētās ministrijas pārraudzībā esošiem normatīvajiem aktiem, rosinām papildināt augstāk minētā pasākuma radītājus ar faktiski veicamajām darbībām pasākuma aprakstā norādīto līdzdalības formu ieviešanā iestāžu darba organizācijā. Piemēram, ministrijās ir izstrādātas un ieviestas iekšējās procedūras sabiedrības līdzdalības pasākumu organizēšanai, nosakot atbildīgās personas, kas vērtē nepieciešamo sabiedrības iesaistes apjomu un ieteicamās līdzdalības formas katrā konkrētajā situācijā, un nozīmē gan par šo pasākumu organizēšanu atbildīgās personas, gan par šo pasākumu kvalitātes uzraudzību atbildīgās personas.
Visu 1. rīcības virziena otrās apņemšanās pasākumu sasniedzamie rādītāji ir vērsti uz vertikālu, lejupvirzošu komunikāciju – informācijas izplatīšana sociālajos tīkos, video un rakstveida materiālu sagatavošana un izplatīšana mērķa grupām, sabiedrības iepazīstināšana ar nozaru aktualitātēm. Lai risinātu konkrētu jautājumu, it īpaši jauniešu vidū, ir nepieciešama efektīva komunikācija - domu apmaiņa un saprašanās. Ir jāveicina jautājuma aktualizācija mērķa grupu ietvaros. Kaimiņam ar kaimiņu, studentiem vai darba kolēģiem savā starpā ir jārunā par līdzdalības jautājumiem, lai tie tiktu popularizēti. Rosinām konkrētā rīcības virziena apņemšanās pasākumus papildināt arī ar uz sadarbību un dialogu orientētām rīcībām, lai veicinātu horizontālu komunikāciju par līdzdalības aktualitātēm noteikto mērķa grupu ietvaros.

 

-

Plānam ir izteikti deklaratīvs raksturs, kas neparedz konkrētus, pārbaudāmus un saskaitāmus, tieši un nepārprotami izmērāmus rezultatīvos rādītājus. Nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem var izvērtēt iepriekšējā perioda Plānā noteiktos rezultātus, kā arī - kā to varēs izdarīt ar šā perioda Plāna rezultātiem. Piemēram, dokumentā norādīts, ka “IUB tīmekļvietnē kopš 2020.gada jūlija darbojas digitālais iepirkumu risku izvērtēšanas rīks.” IUB mājaslapā diemžēl neizdevās to atrast. Šajā mājaslapā pat nav lapas kartes un meklētāja, kurā ievadīt šo vārdu salikumu. Kā lai lietotājs atrod šo rīku? Turpat norādīts “Delna” publicētais iepirkumu risku izvērtēšanas rīks Opener.ee.” Norādītais rīks ir angļu valodā. Cik % no iedzīvotājiem pārzina angļu valodu atbilstošā līmenī, lai vērtētu iepirkumus un par tiem izteiktu kādu trauksmi?
 

-

Nav pietiekoši analizēts un identificēts Plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums. Plāna noslēgumā ir norādīta atruna, ka lielākā daļa tajā iekļauto pasākumu tiks īstenoti institūcijām piešķirto valsts budžeta līdzekļu, ES fondu projektu līdzekļu un ES Atveseļošanas fonda plāna līdzekļu ietvaros, kas netieši norāda uz nepieciešamo finanšu līdzekļu iespējamu nepietiekamību. Tas, savukārt, apdraud vairāku Plānā piedāvāto iniciatīvu īstenošanu tiem paredzētajos termiņos un plāna efektivitāti.
 

-

Plāna mērķis ir teicams, jo tas virzīts uz sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā. Sabiedrības politiskā apātija šobrīd ir augsta un Latvijas pilsoņi ļoti gausi piedalās pat vēlēšanās. Loti svarīgi, ka šis Plāns top kopsakarībā ar citiem saistītajiem dokumentiem, piemēram, NAP 2021.-2027. Pozitīvi vertējama iedzīvotāju iesaistes pastiprināšana pašvaldības darbā, jo pašvaldības ir saimnieciskas vienības, kas atrodas tuvāk cilvēkam, nekā centrālā vara.
Bažas rada Plāna izstrādē akcentētā būtiskā loma "koprades pieejai, kur risināmās problēmas un veicamos pasākumus nosaka nevis atbildīgā ministrija, bet tās tiek definētas dialogā ar iedzīvotājiem un NVO”[1], jo ministrijas ir politikas veidošanas iestādes un jau šobrīd sabiedrība ir pietiekami iesaitīta normatīvo aktu izstrādāšanas procesā, papildus tam ministrijās ir pietiekami augsta kompetence, kas noteikti ir mazāka NVO.
Manabalss.lv iniciatīvas bieži ir populistiskas un pēc dziļākas jautājuma analīzes neiegūst tālāku virzību, piemēram, aicinājumi samazināt PVN likmi svaigai gaļai, vieglāku nodokļu režīmu biznesam utt. Atsevišķas NVO var būt politiski angažētas un, piešķirot papildus lielu varu likumdošanas procesā, var tikt izjaukts Satversmē nostiprinātais līdzsvars starp varas atzariem.
Daudz funkciju šobrīd paralēli dara Valsts Kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs, kas mazina kvalitāti un izsēj atbildīgos par procesu.
Lobisma regulējums ir "iestrēdzis" un ir aizdomas, ka, tuvojoties priekšvēlēšanu laikam, tiks strauji virzīts uz priekšu, zaudējot kvalitāti.

 

-

Plānā kopumā kritiski maz uzmanības veltīts jauniešu mērķauditorijai. Jauniešu loma līdzdalības procesos ir īpaši jāuzsver, kā arī jāapzinās jauniešu radošums un spējas (piemēram tehnoloģijās), kas var palīdzēt konkrētu pasākumu plānošanā un īstenošanā. 
 

-

Kas ir konkrētā dokumenta adresāts? Ierēdņi vai arī iedzīvotāji?
 

-

Lai vairotu savstarpējo uzticēšanos, visos rīcības virzienos ir pasākumi, kas ļaus aktīvāk un plašāk iesaistīt NVO un ekspertus publiskā sektora darbā, tostarp aktuālo jautājumu skaidrošanā sabiedrībai (piemēram, par zaļo kursu, brīvprātīgo darbu, dezinformāciju), veicinot sabiedrības izpratni un uzticēšanos valdības piedāvātajiem risinājumiem.
 

-

Pozitīvi vērtējams Plāna izstrādē iesaistīto salīdzinoši plašo sabiedrības un valsts pārvaldes iestāžu spektru, kā arī koprades pieejas īstenošanu ar nodibinājuma Sabiedrības līdzdalības fonds un sadarbībā ar Valsts kanceleju izveidoto koprades platformu Atvertalatvija.manabalss.lv. Tomēr iedzīvotāju līdzdalība, iespējams, būtu lielāka, ja iedzīvotāju ideju iesniegšanai un balsošanai būtu paredzēts ilgāks laika posms, piemēram, 3 mēneši un viens no tiem nebūtu vasarā.
Kā trūkums Plāna izstrādē norādams tas, ka tā izstrādē netika iesaistīti augstāko izglītības iestāžu pārstāvji un studenti, ņemot vērā, ka studenti dzīvo ne tikai dažādos Latvijas reģionos, bet studiju gados bieži vien iziet studiju praksi tieši valsts pārvaldes iestādēs un padziļināti apgūst pārvaldības teorijas aspektus. Plāna pasākumu kopums ar tā trijiem rīcības virzieniem kopumā vērtējams pozitīvi.
 

-

Plāna ievads sniedz detalizētu informāciju par dokumenta izstrādes gaitu, kā arī iespēju iedzīvotājiem izteikt komentārus, priekšlikumus, kā iepazīties ar jau izteiktajām idejām, kas ņemtas vērā dokumenta izstrādē. Uzteicami, ka Plāna sākumā ir sniegta informācija arī par iepriekšējā Latvijas Ceturtā nacionālā atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2020.- 2021.gadam būtiskākajiem pasākumiem. Darbības virzieni ir pamatoti ar valsts un sabiedrības interesēm. Pozitīvi vērtējams, ka Plāna rīcības virziena īstenojamie pasākumi ir detalizēti konkrētās apņemšanās dimensijās, konkrētos pasākumos, nosakot konkrētu izpildes termiņu, atbildīgās institūcijas, līdzatbildīgās institūcijas un citus īstenotājus, finansējumu un detalizētos rādītājus.

 

-

Iepazīstoties ar dokumentu Latvijas Piektais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2022.- 2025.gadam (turpmāk – Plāns)  Kopumā, secināms, ka tas ir izstrādāts detalizēti, secīgi soli pa soli, ņemot vērā iedzīvotāju idejas un vērtējumus. Uzteicami, ka dokumentā ietvertajiem vairākiem profesionālajiem jēdzieniem ir pievienotas saites uz ārējiem informācijas avotiem, kas paskaidro, ļauj izprast to nozīmi un iegūt papildus informāciju. Plāna izveidotie virsmērķi atbilst šī brīža situācijai sabiedrībā, īpaši Covid19 pandēmijas periodā, kad sabiedrībā būtiski samazinās uzticība publiskajai pārvaldei, iztrūkst pieņemto lēmumu izskaidrošanas process un to saprotamība, nepārtrauktās, dažkārt arī nekonsekventās izmaiņas. Plānā ir ietverta sadaļa par iedzīvotāju iesaisti, kas organizējama ne tikai formāli, bet piedāvājot konkrētas idejas. Projekta īstenošanas laikā, sabiedrības iesaistīti varētu organizēt, izmantojot ne tikai plašsaziņas līdzekļus, bet arī pašvaldības un citas organizācijas. Ja Plānā ietvertie punkti tiks īstenoti nevis formāli, bet reāli darbībā, iesaistot pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu, iespējams, varētu paaugstināties iedzīvotāju uzticēšanās publiskajai pārvaldei, izpratne par to, lēmumu pieņemšanas procesu un iespējam, kā to var ietekmēt, piemēram, iesniedzot priekšlikumus.
 

-