Atzinums

Ziņojuma projekta 18.lpp. pasākumu plānā pie PIK secinājuma Nr. “(2.) 10.” kā atbildīgā iestāde tostarp norādīta VID. Minētajā PIK secinājumā norādīts Valsts robežsardzei kopā ar Valsts policiju un pašvaldības policiju turpināt rīkot regulārus, koordinētus reidus, lai notvertu nelegālos imigrantus, kuri turpina uzturēties valstī pēc tiesiskā statusa zaudēšanas. Tātad minētais secinājums nosaka Valsts robežsardzei kopā ar Valsts policiju un Pašvaldības policiju turpināt rīkot reidus, lai notvertu nelegālos imigrantus. Savukārt ziņojuma projekta 9.lpp. tostarp norādīts, ka Valsts robežsardze ir koordinējusi starpinstitucionālo sadarbību un īstenojusi virkni preventīvo un operatīvo pasākumu migrācijas uzraudzības efektivitātes paaugstināšanai un risku mazināšanai, organizējot kopīgus kontroles pasākumus un pārbaudes, iesaistot Valsts policiju, pašvaldību policiju, Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts darba inspekciju, Pārtikas un veterināro dienestu, kā arī Valsts drošības dienestu. Tāpat PIK secinājuma Nr. “(2.) 10.” ieviešanas pasākuma plāns ir saistīts ar uzdevumiem, kas nav VID kompetencē. Tādējādi Valsts ieņēmumu dienests var tikai līdzdarboties PIK secinājuma izpildē kā līdzatbildīgā iestāde, kontrolējot nodokļu nomaksu.
Lūdzu precizēt ziņojuma projekta 18.lpp. pasākumu plāna tabulas rindu Nr. (2.) 10. Valsts ieņēmumu dienestu norādot kā līdzatbildīgo, nevis atbildīgo iestādi.

-

Ziņojuma projekta 31.lpp. pasākumu plānā pie PIK secinājuma Nr. “(8.) 2.” tostarp norādīts, ka jāveic grozījumi Imigrācijas likumā (pieņemts 11.06.2026.), nosakot, ka trešo valstu pilsoņiem, kuri Latvijā uzturas ar ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju, nav tiesību nodarboties ar saimniecisko darbību kā pašnodarbinātai personai.
Saimnieciskās darbības jēdziens ietver gan aktīvu saimniecisko darbību (pakalpojumu sniegšanu vai preču piegādi par atlīdzību), gan pasīvu ienākumu gūšanu, piemēram, no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. pantā ir noteikts, kāda darbība uzskatāma par saimniecisko darbību, tostarp nekustamā īpašuma apsaimniekošana un iznomāšana vai izīrēšana. Nesaskatām pamatu trešo valstu pilsoņiem liegt tiesības gūt ienākumu no īpašuma izīrējot vai iznomājot gan kustamo, gan nekustamo īpašumu Latvijā, vai citādas saimnieciskās darbības, kas nav tieši saistīta ar personas fizisku atrašanos Latvijas Republikas teritorijā. Normatīvie akti neparedz vispārēju aizliegumu iegādāties, piemēram, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ar esošām īres attiecībām. Tādējādi neatbalstām vispārēju aizliegumu trešo valstu pilsoņiem, kas uzturas Latvijā uz ilgtermiņa vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas pamata.
Vēršam uzmanību, ka nodokļu maksātāju reģistrācijas procesu pārveidojam par automatizētu pašapkalpošanās risinājumu, tāpēc, lai tehniskajā risinājumā papildus iestrādātu izņēmumu vai liegumu būtu nepieciešams piešķirt papildu valsts budžeta līdzekļus jau identificētā tehniskā risinājuma pilnveidei un datu apmaiņas nodrošināšanai.
 

-

Ņemot vērā, ka ar Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu tiek paredzēts atbalstīt ziņojumā ietvertos pasākumus un tajos paustos priekšlikumus un risinājumus visām iesaistītajām institūcijām, lūdzam papildināt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu ar punktu, tajā nosakot, ka visas par pasākumu izpildi atbildīgās institūcijas informatīvajā ziņojumā iekļautos pasākumus nodrošinās esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

-

Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3. punktā ir norādīts, ka par pasākumu izpildi ir atbildīgas pasākumu plānā noteiktās institūcijas, vēršam uzmanību, ka projekts nav sagatavots kā pasākumu plāns atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumiem Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi", bet kā informatīvais ziņojums. Tādējādi lūdzam novērst pretrunīgi sniegto informāciju.

-

Lai arī informatīvā ziņojuma mērķis ir informēt Ministru kabinetu par kompetento nozaru ministriju un iestāžu veiktajiem un plānotajiem pasākumiem un to izpildes termiņiem, lai nodrošinātu parlamentārās izmeklēšanas komisijas ieteikumu īstenošanu, un viens no šīs komisijas ieteikumiem ir veikt nepieciešamos grozījumus tiesību aktos, liedzot trešo valstu pilsoņiem, kuri Latvijā uzturas uz ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas pamata, reģistrēties kā pašnodarbinātām personām (turpmāk – ieteikums), tomēr vēlamies vērst uzmanību, ka šāds priekšlikums ir ticis skatīts Saeimā, kura to nav atbalstījusi.
Proti, frakcija "Nacionālā apvienība" iesniedza uz likumprojekta "Imigrācijas likums" (Nr. 56/Lp14) 3. lasījumu priekšlikumu, kas paredzēja noteikt, ka ārzemniekam, tajā skaitā Eiropas Savienības kandidātvalsts pilsonim vai patstāvīgajam  iedzīvotājam, kura uzturēšanās tiesiskais pamats Latvijas Republikā ir termiņuzturēšanās atļauja vai ilgtermiņa vīza, nav tiesību nodarboties ar saimniecisko darbību kā pašnodarbinātajai personai (priekšlikums pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/8E2A7D5B20671D36C2258DD50029F51E?OpenDocument).
Tā kā minētais priekšlikums netika atbalstīts ne Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 2026. gada 12. maija sēdē, ne arī Saeimas 2026. gada 11. jūnija sēdē, kurā tika skatīts likumprojekts 3. (galīgajā) lasījumā, tad bez papildu skaidrojuma nav īsti izprotams, kādas tieši darbības būtu veicamas Labklājības ministrijai un Finanšu ministrijai, lai ieteikumu īstenotu.
Ievērojot minēto, aicinām apsvērt iespēju informatīvo ziņojumu papildināt ar atbilstošu skaidrojošo informāciju par konkrētā ieteikuma ieviešanu.
Vienlaikus jānorāda, ka aizliegums trešo valstu pilsoņiem veikt saimniecisko darbību pašnodarbinātās personas statusā var palielināt ēnu ekonomikas riskus, jo, ierobežojot trešo valstu pilsoņu iespējas legāli strādāt, tiek samazinātas viņu legālās ienākumu gūšanas iespējas. Nepieciešamība nodrošināt finanšu līdzekļus, daļai personu var likt meklēt alternatīvus ienākumu avotus ārpus tiesiskā regulējuma, piemēram, strādājot bez darba līguma vai nereģistrējot gūtos ienākumus. Tas savukārt var veicināt neoficiālās nodarbinātības pieaugumu, samazināt nodokļu ieņēmumus un palielināt ēnu ekonomikas apmēru. Turklāt, ja darba tirgus uzraudzība nav pietiekami efektīva, valsts institūcijām ir grūtāk savlaicīgi atklāt un novērst šādus pārkāpumus.

-

Saskaņā ar Saeimas likumdošanas datubāzē pieejamo informāciju un ziņojuma projekta otrajā atsaucē norādīto, Saeima 2026. gada 11. jūnijā pieņēma Imigrācijas likumu (likumprojekta Nr. 56/Lp14). Savukārt Valsts prezidents 2026. gada 19. jūnijā ar motivētu rakstu Nr. 228 pieprasīja Imigrācijas likuma (likumprojekta Nr. 56/Lp14) otrreizēju caurlūkošanu. Saskaņā ar likumdošanas datubāzē pieejamo informāciju otrreizēja caurlūkošana Saeimas sēdē plānota uz 20.08.2026.
Lūdzu precizēt ziņojuma projekta 16.lpp. pasākumu plāna tabulas rindā Nr. (2.) 3., 4. un attiecīgi arī citviet projektā norādīto Imigrācijas likuma pieņemšanas datumu, papildinot to ar atsauci par otrreizējo caurlūkošanu.

-

Lūdzu precizēt 4. daļas “Pasākumu plāns Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošanai”  (8)1. punktu (31.lpp.).
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu administrēšanas un iekasēšanas procesos būtiska ir personas rezidenta vai nerezidenta statusa noteikšana, nevis personas piederība trešās valsts pilsoņu kategorijai. Ziņās par darba ņēmējiem un darba devēju ikmēneša ziņojumos informācija par personas valstspiederību vai trešās valsts pilsoņa statusu netiek norādīta. Līdz ar to informācija par trešo valstu pilsoņiem VID rīcībā nav pieejama kā primārais klasifikācijas kritērijs.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt, kuras iestādes kompetencē būs nodrošināt informāciju par Latvijā nodarbināto trešo valstu pilsoņu skaitu. Vienlaikus lūdzam skaidrot, vai minētā informācija tiks apkopota Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datus par personu valstspiederību un VID sniegtos nodarbinātības datus esošajā apjomā, t.i., datus par konkrēta darba devēja darba ņēmējiem (personas kods vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods) pilnā apjomā par attiecīgo taksācijas gada mēnesi (yyyy/mm).
 

-