Projekta ID
24-TA-1353Atzinuma sniedzējs
Iekšlietu ministrija
Atzinums iesniegts
23.05.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) (turpmāk – anotācija) 1.3. sadaļas trešā risinājuma apraksta pēdējā rindkopā ir norādīts, ka “ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas izaicinājumus un, ka lai gan Šengenas acqui ir tieši piemērojama un nosaka kopējus standartus robežkontrolei un ceļošanas kārtībai, valstīm ir ierobežotas, bet tomēr esošas tiesības noteikt stingrāku regulējumu, Likumprojekta protokollēmumā iekļauts 6. punkts, kas nosaka, ka Iekšlietu ministrija izvērtēs Šengenas konvencijā noteiktās ārzemnieku deklarācijas aizpildīšanas procesu, kā arī procesu, kā tiek īstenota tajā sniegto ziņu nodošana tiesībsargājošām iestādēm”.
Ar attiecīgās informācijas ietveršanu anotācijā pēc būtības Ekonomikas ministrija netieši ir norādījusi, ka tiesiskā regulējuma pilnveidošanas procesā tiks noteiktas stingrākas prasības, taču vēršam uzmanību, ka atbilstoši ar likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā” saistītajā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 6. punktā dotajam uzdevumam Iekšlietu ministrija līdz 2026. gada 31. martam veiks izvērtējumu par nepieciešamību pilnveidot Tūrisma likumā minētās ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas un deklarācijas veidlapā sniegto ziņu nodošanas tiesībaizsardzības iestādēm procesu. Ja izvērtējuma rezultātā tiks saskatīta nepieciešamība pilnveidot tiesisko regulējumu, tad līdz 2026. gada 31. martam Iekšlietu ministrija izvērtējuma rezultātā izstrādās tiesiskā regulējuma ietvaru un saturu (proti, grozījumus Tūrisma likumā un Ministru kabineta 2007. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 266 “Noteikumi par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību”). Līdz ar to tikai pēc attiecīgā izvērtējuma veikšanas, Iekšlietu ministrija varēs noteikt, pirmkārt, vai tiesisko regulējumu ir nepieciešams pilnveidot, otrkārt, ja tiesisko regulējumu ir nepieciešams pilnveidot, vai nepieciešams noteikt stingrākas prasības vai elastīgākas prasības un, treškārt, kādas tieši prasības nosakāmas.
Ņemot vērā minēto, precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļas trešā risinājuma apraksta pēdējā rindkopā norādīto informāciju, lai tajā netiktu sniegta maldinoša informācija par to, kādas prasības ar likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā” saistītajā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 6. punktā ietvertā uzdevuma ietvaros Iekšlietu ministrija noteiks, ievērojot to, ka Iekšlietu ministrija vēl tikai veiks attiecīgā tiesiskā regulējuma pilnveidošanas nepieciešamības izvērtējumu.
Ar attiecīgās informācijas ietveršanu anotācijā pēc būtības Ekonomikas ministrija netieši ir norādījusi, ka tiesiskā regulējuma pilnveidošanas procesā tiks noteiktas stingrākas prasības, taču vēršam uzmanību, ka atbilstoši ar likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā” saistītajā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 6. punktā dotajam uzdevumam Iekšlietu ministrija līdz 2026. gada 31. martam veiks izvērtējumu par nepieciešamību pilnveidot Tūrisma likumā minētās ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas un deklarācijas veidlapā sniegto ziņu nodošanas tiesībaizsardzības iestādēm procesu. Ja izvērtējuma rezultātā tiks saskatīta nepieciešamība pilnveidot tiesisko regulējumu, tad līdz 2026. gada 31. martam Iekšlietu ministrija izvērtējuma rezultātā izstrādās tiesiskā regulējuma ietvaru un saturu (proti, grozījumus Tūrisma likumā un Ministru kabineta 2007. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 266 “Noteikumi par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību”). Līdz ar to tikai pēc attiecīgā izvērtējuma veikšanas, Iekšlietu ministrija varēs noteikt, pirmkārt, vai tiesisko regulējumu ir nepieciešams pilnveidot, otrkārt, ja tiesisko regulējumu ir nepieciešams pilnveidot, vai nepieciešams noteikt stingrākas prasības vai elastīgākas prasības un, treškārt, kādas tieši prasības nosakāmas.
Ņemot vērā minēto, precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļas trešā risinājuma apraksta pēdējā rindkopā norādīto informāciju, lai tajā netiktu sniegta maldinoša informācija par to, kādas prasības ar likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā” saistītajā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 6. punktā ietvertā uzdevuma ietvaros Iekšlietu ministrija noteiks, ievērojot to, ka Iekšlietu ministrija vēl tikai veiks attiecīgā tiesiskā regulējuma pilnveidošanas nepieciešamības izvērtējumu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Atkārtoti vēršam uzmanību, ka tūristu mītnes savu vajadzību nodrošināšanai (piemēram, lai tūristu mītne jau rezervācijas procesā spētu identificēt gaidāmo ārzemnieku) ārzemnieka rezervācijas un arī reģistrēšanās procesā var izmantot digitālos risinājumus (tostarp self-check-in), taču ārzemnieka identifikācija pašas tūristu mītnes vajadzībām ir nošķirama no ārzemnieka identifikācijas 1990. gada 19. jūnija Konvencijas, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (turpmāk – Šengenas konvencija) 45. panta 1. punkta “b” apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanai.
Atbilstoši Šengenas konvencijas 45. panta 1. punkta “b” apakšpunktam ārzemnieku deklarācijas aizpildīšanas, personīgas parakstīšanas un identifikācijas dokumenta uzrādīšanas tūristu mītnē un attiecīgi datu par ārzemnieku iegūšanas mērķis ir novērst draudus, veikt kriminālvajāšanu vai noskaidrot pazudušo vai nelaimes gadījumos cietušo personu likteni. Ņemot vērā minēto, Tūrisma likuma 11. panta septītajā daļā minētās ārzemnieku deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, parakstīšanas, identitātes pierādīšanas un attiecīgi informācijas par ārzemniekiem, kas ieradušies tūristu mītnē, iegūšanas un nodošanas tiesībaizsardzības iestādēm mērķis ir novērst draudus, veikt kriminālvajāšanu vai noskaidrot pazudušo vai nelaimes gadījumos cietušo personu likteni. Līdz ar to arī tiesībaizsardzības iestādēm to tiešo funkciju īstenošanai, tostarp sabiedrības un valsts drošības nodrošināšanai, ir svarīgi preventīvi iegūt ticamu un pārbaudāmu informāciju par ārzemniekiem, kas ieradušies tūristu mītnē.
Tāpat atkārtoti vēršam uzmanību, ka, veicot ārzemnieka identitātes pārbaudi tikai digitālā veidā, netiks gūta pārliecība, ka tūristu mītnē faktiski ir ieradies tas ārzemnieks, kura identitāte tika apliecināta digitāli, līdz ar to netiks gūta arī pārliecība par personas patieso identitāti un par patieso ārzemnieku skaitu, kas ieradušies tūristu mītnē. Ievērojot minēto, var tikt apgrūtināta ticamas informācijas par ārzemnieku iegūšana un attiecīgi nodošana tiesībaizsardzības iestādēm, tādējādi arī nenodrošinot Šengenas konvencijas 45. panta 1. punkta “b” apakšpunktā minētā mērķa sasniegšanu un attiecīgi arī starptautisko saistību izpildi.
Ņemot vērā minēto un Šengenas konvencijas 45. pantā, Tūrisma likuma 11. panta septītajā daļā un Ministru kabineta 2007. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 226 “Noteikumi par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību” noteikto tūristu mītnes pārstāvim ir jānodrošina, ka pēc ārzemnieka ierašanās un reģistrēšanās (tostarp, ja tūristu mītne sākotnēji, savu vajadzību nodrošināšanai, izmantojusi self-check-in sistēmu) tūristu mītnē ārzemnieks klātienē pierāda savu identitāti, uzrādot derīgu ceļošanas dokumentu, kā arī personīgi aizpilda un paraksta ārzemnieka deklarācijas veidlapu.
Līdz ar to nepieciešams precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) (turpmāk – anotācija) 1.3. sadaļas trešās problēmas apraksta trešajā un ceturtajā rindkopā un trešā risinājuma apraksta trešajā rindkopā norādīto informāciju, no tā svītrojot norādīto informāciju par Šengenas konvencijas 45. panta prasību īstenošanai Tūrisma likuma 11. panta septītajā daļā noteikto ārzemnieka identitātes pierādīšanas un deklarācijas aizpildīšanas un parakstīšanas procesu tūristu mītnēs, izmantojot digitālos risinājumus vai self-check-in sistēmu un pēc tam nenodrošinot ārzemnieka identitātes pierādīšanas procesu tūristu mītnē klātienē.
Vienlaikus, ja anotācijā ir nepieciešams ietvert informāciju par iespēju tūristu mītnēm savu vajadzību nodrošināšanai izmanot digitālos risinājumus, tostarp self-check-in sistēmu, tad lūdzam precizēt anotācijas 1.3. sadaļas trešās problēmas apraksta trešajā un ceturtajā rindkopā un trešā risinājuma apraksta trešajā rindkopā ietverto informāciju, norādot, ka, ja tūristu mītne izvēlas savu vajadzību nodrošināšanai rezervācijas procesā izmantot digitālo identifikācijas rīku ārzemnieka identifikācijas pierādīšanas procesā vai arī self-check-in sistēmu, tad pēc ārzemnieka ierašanās un reģistrēšanās tūristu mītnē nepieciešams tik un tā veikt ārzemnieka identitātes pierādīšanas procesu arī klātienē.
Atbilstoši Šengenas konvencijas 45. panta 1. punkta “b” apakšpunktam ārzemnieku deklarācijas aizpildīšanas, personīgas parakstīšanas un identifikācijas dokumenta uzrādīšanas tūristu mītnē un attiecīgi datu par ārzemnieku iegūšanas mērķis ir novērst draudus, veikt kriminālvajāšanu vai noskaidrot pazudušo vai nelaimes gadījumos cietušo personu likteni. Ņemot vērā minēto, Tūrisma likuma 11. panta septītajā daļā minētās ārzemnieku deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, parakstīšanas, identitātes pierādīšanas un attiecīgi informācijas par ārzemniekiem, kas ieradušies tūristu mītnē, iegūšanas un nodošanas tiesībaizsardzības iestādēm mērķis ir novērst draudus, veikt kriminālvajāšanu vai noskaidrot pazudušo vai nelaimes gadījumos cietušo personu likteni. Līdz ar to arī tiesībaizsardzības iestādēm to tiešo funkciju īstenošanai, tostarp sabiedrības un valsts drošības nodrošināšanai, ir svarīgi preventīvi iegūt ticamu un pārbaudāmu informāciju par ārzemniekiem, kas ieradušies tūristu mītnē.
Tāpat atkārtoti vēršam uzmanību, ka, veicot ārzemnieka identitātes pārbaudi tikai digitālā veidā, netiks gūta pārliecība, ka tūristu mītnē faktiski ir ieradies tas ārzemnieks, kura identitāte tika apliecināta digitāli, līdz ar to netiks gūta arī pārliecība par personas patieso identitāti un par patieso ārzemnieku skaitu, kas ieradušies tūristu mītnē. Ievērojot minēto, var tikt apgrūtināta ticamas informācijas par ārzemnieku iegūšana un attiecīgi nodošana tiesībaizsardzības iestādēm, tādējādi arī nenodrošinot Šengenas konvencijas 45. panta 1. punkta “b” apakšpunktā minētā mērķa sasniegšanu un attiecīgi arī starptautisko saistību izpildi.
Ņemot vērā minēto un Šengenas konvencijas 45. pantā, Tūrisma likuma 11. panta septītajā daļā un Ministru kabineta 2007. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 226 “Noteikumi par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību” noteikto tūristu mītnes pārstāvim ir jānodrošina, ka pēc ārzemnieka ierašanās un reģistrēšanās (tostarp, ja tūristu mītne sākotnēji, savu vajadzību nodrošināšanai, izmantojusi self-check-in sistēmu) tūristu mītnē ārzemnieks klātienē pierāda savu identitāti, uzrādot derīgu ceļošanas dokumentu, kā arī personīgi aizpilda un paraksta ārzemnieka deklarācijas veidlapu.
Līdz ar to nepieciešams precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) (turpmāk – anotācija) 1.3. sadaļas trešās problēmas apraksta trešajā un ceturtajā rindkopā un trešā risinājuma apraksta trešajā rindkopā norādīto informāciju, no tā svītrojot norādīto informāciju par Šengenas konvencijas 45. panta prasību īstenošanai Tūrisma likuma 11. panta septītajā daļā noteikto ārzemnieka identitātes pierādīšanas un deklarācijas aizpildīšanas un parakstīšanas procesu tūristu mītnēs, izmantojot digitālos risinājumus vai self-check-in sistēmu un pēc tam nenodrošinot ārzemnieka identitātes pierādīšanas procesu tūristu mītnē klātienē.
Vienlaikus, ja anotācijā ir nepieciešams ietvert informāciju par iespēju tūristu mītnēm savu vajadzību nodrošināšanai izmanot digitālos risinājumus, tostarp self-check-in sistēmu, tad lūdzam precizēt anotācijas 1.3. sadaļas trešās problēmas apraksta trešajā un ceturtajā rindkopā un trešā risinājuma apraksta trešajā rindkopā ietverto informāciju, norādot, ka, ja tūristu mītne izvēlas savu vajadzību nodrošināšanai rezervācijas procesā izmantot digitālo identifikācijas rīku ārzemnieka identifikācijas pierādīšanas procesā vai arī self-check-in sistēmu, tad pēc ārzemnieka ierašanās un reģistrēšanās tūristu mītnē nepieciešams tik un tā veikt ārzemnieka identitātes pierādīšanas procesu arī klātienē.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Anotācijā norādītās ceturtās problēmas risinājuma apraksta pēdējā rindkopā (anotācijas 14. lappuse) noteikts, ka "Līdz ar Likumprojekta stāšanos spēkā spēku zaudē Noteikumi Nr. 905, jo nav nepieciešamības veidot komisiju kūrorta statusa piešķiršanai [..].
Lūdzam attiecīgo informāciju par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 905 "Kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība" norādīt arī anotācijas sadaļā - Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu.
Lūdzam attiecīgo informāciju par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 905 "Kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība" norādīt arī anotācijas sadaļā - Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu.
Piedāvātā redakcija
-
