Atzinums

Plāns paredz militārās infrastruktūras attīstību Latgales reģionā, un tas protams, ir atbalstāms. Militārās infrastruktūras (bāzes un poligonu) attīstība ne tikai uzlabo karavīru kaujas spējas, bet arī veicina reģiona stratēģisko un ekonomisko potenciālu. Plānotās investīcijas, tostarp 2 jaunu kazarmu izbūve, esošās izmitināšanas infrastruktūras pielāgošana, labklājības infrastruktūras atjaunošana un izbūve, jaunas ēdnīcas izveide un esošās pielāgošana, kā arī infrastruktūras uzlabošana militārās tehnikas un ekipējuma uzglabāšanai, ir būtisks solis reģiona attīstībai.
Tomēr vēl svarīgāks jautājums ir reģiona loģistikas un transporta infrastruktūras sakārtošana, kas ir kritiska gan militārām, gan civilām vajadzībām. Ņemot vērā esošo ceļu stāvokli Latgales reģionā, LPS  skatījumā būtiski ir runāt par dzelzceļa elektrifikāciju. Šis projekts ļautu nodrošināt efektīvāku un ilgtspējīgāku kravu pārvadāšanu, samazinot slodzi uz ceļu infrastruktūru un pārvirzot daļu kravu no ceļiem uz dzelzceļu.
Dzelzceļa elektrifikācija un kravu pārvadājumu pārorientēšana uz dzelzceļu varētu atvieglotu ceļu tīklu – mazāks smagās tehnikas noslogojums uz ceļiem samazinātu to nolietošanos un uzturēšanas izmaksas un palielinātu pārvadājumu kapacitāti un efektivitāti, jo dzelzceļš spēj pārvadāt lielākas kravas daudzumus īsākā laikā. No klimatneitralitātes viedokļa samazinātu ietekmi uz vidi, jo elektrificēts dzelzceļš ir videi draudzīgāks nekā kravu pārvadājumi ar smago transportu.
LPS ieskatā viens no svarīgiem risināmiem jautājumiem ir veicināt reģiona ekonomisko attīstību modernizējot transporta infrastruktūru, kas piesaistītu investīcijas un veicinātu reģiona uzņēmējdarbību.
Līdz ar to, militārās infrastruktūras attīstība ir nozīmīgs solis, taču ir kritiski svarīgi paralēli risināt arī reģiona transporta un loģistikas infrastruktūras jautājumus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu reģiona attīstību un efektīvu resursu izmantošanu.

-

Drošības jautājumi ir būtiski ne tikai ārkārtas situācijās, bet arī ikdienā, lai nodrošinātu iedzīvotāju labklājību, sabiedrisko kārtību un reģionālo stabilitāti. Papildus uzmanība drošības aspektiem ir nepieciešama īpaši Latgales reģionā un pierobežas teritorijās, kur ir lielāks risks gan no ārējiem faktoriem, gan no nepietiekamas resursu pieejamības drošības stiprināšanai.
LPS ieskatā ir nepieciešams papildinājt Rīcības plānu vienlaicīgi paredzot arī finansējumu pašvaldības policijai, jo tā ir viens no galvenajiem instrumentiem, lai nodrošinātu kārtību un drošību ikdienā, kā arī efektīvu reakciju ārkārtas situācijās. Šobrīd tās darbība lielā mērā ir atkarīga no pašvaldību budžeta iespējām, kas Latgales reģionā un pierobežā ir ierobežotas. Valsts atbalsts Pašvaldības policijas stiprināšanai palīdzētu nodrošināt stabilu un kvalitatīvu drošības pakalpojumu pieejamību visiem reģiona iedzīvotājiem.
Tāpat LPS aicina pievērst pastirpinātu uzmanību un paredzēt finansējumu iedzīvotāju informēšanai, jo efektīva komunikācija ar sabiedrību ir viens no būtiskākajiem elementiem drošības stiprināšanā, īpaši pierobežā, kur pastāv augsts risks iedzīvotājiem tikt ietekmētiem no ārvalstu dezinformācijas. nepieciešams finansējums pašvaldību informatīviem izdevumiem un citiem komunikācijas kanāliem, kas var kalpot par nozīmīgu rīku, lai izplatītu precīzu informāciju un stiprinātu sabiedrības noturību pret ārējiem ietekmes mēģinājumiem. Rīcības plānā būtu jāuzsver nepieciešamība mērķtiecīgi un plaši izmantot šos resursus.
 

-

LPS ir saņēmusi Līvānu novada pašvaldības komentāru par sadaļu “Cilvēkresursi”, kurā norādīts: “Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas integrācija Rīgas Tehniskās universitātes ekosistēmā, nodrošinot 4 jaunas studiju programmas un grantus doktorantūras un postdoktorantūras studentiem”, ierosinām papildināt ar tekstu “saglabājot “Mašīnbūves” programmas studiju norises vietas Līvānos darbību ar iespējām paplašināt studiju piedāvājumu arī citos studiju virzienos”. “Mašīnbūves” studiju programma Līvānos ir izveidota, sadarbojoties Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai, Līvānu novada pašvaldībai un novada šķiedras optikas nozares uzņēmumiem, lai nodrošinātu kvalificētu darbaspēku Latgalei svarīgās tautsaimniecības jomās. Uzņēmēji uzsver augstskolas būtisko lomu darbaspēka sagatavošanā (studijas RTA Līvānu studentiem notiek paralēli darbam – vakaros un brīvdienās). Līvānos darbojas divi nozīmīgi šķiedras optikas uzņēmumi SIA “Light Guide Optics Intenational” un SIA “Ceram Optec”, kas veido ievērojamu pienesumu reģiona eksporta veicināšanā, kopā nodarbinot vairāk kā 600 darbinieku. Līdztekus novadā attīstās arī kokapstrādes, metālapstrādes, pārtikas, mēbeļu, kūdras ražošanas u.c. ražošanas jomas. Ģeogrāfiskai izdevīgais izvietojums ļauj Līvāniem piesaistīt studējošos no reģiona - Madonas, Jēkabpils, Preiļiem. Līvānu novada pašvaldība ir pārstāvēta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas konventa sastāvā, un šis jautājums par studiju virziena “Mašīnbūve” turpmāko darbību Līvānos RTA un RTU kontekstā pārrunāts arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas konventa sanāksmē 2024.gada 29.oktobrī, tāpēc lūdzam šo punktu iekļaut Rīcības plānā.

-

Sadaļā “Ekonomika” norādīts “investīciju veikšana platjoslas tīklu “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstībā, 1657 mājsaimniecībām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm un citām sabiedriskām ēkām, nodrošinot piekļuvi platjoslas savienojumam ar ļoti augstas veiktspējas tīklu” – ierosinām papildināt šo punktu ar norādi par pienākumu mobilo tīklu operatoriem Latvijas teritorijā un īpaši Latgalē nodrošināt tīkla pārklājumu visā reģiona perifērijā, jo šobrīd mobilo tīklu pārklājums lauku teritorijās ir nepietiekams, kas ir drauds Latvijas drošībai (apziņošanas sistēmu darbības nodrošināšana, mobilo sakaru problēma ārkārtas situācijās utt.) un kavē reģiona ekonomisko izaugsmi (ierobežotas attālinātā darba iespējas reģionā sliktu sakaru kvalitātes dēļ). Līdzīgas problēmas ir ne tikai ar mobilo sakaru, bet arī ar interneta pārklājumu perifērijā, tāpēc ierosinām investēt jaudīga interneta darbības punktu izveidē, veidojot IT salas - jaudīgu sakaru punktus vismaz reģiona pagastu centros – pašvaldību ēkās, kas nodrošina pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem KAC, internetbanku darbību u.c. pakalpojumus. Šobrīd šo problēmu pašvaldības risina saviem spēkiem, jo interneta pārklājuma problēmas ir gan pagastu centros esošajās pagastu ēkās, bibliotēkās (kuras sniedz valsts un pašvaldību vienotos klientu centru pakalpojumus), gan arī skolās. Internets un mobilo tīklu pārklājuma problēma līdztekus ceļu infrastruktūra ir lielākās šobrīd identificētās problēmas, uz ko norāda gan pašvaldības, gan uzņēmēji.

-

Sadaļā “Ekonomika” norādīts “valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana 34 km garumā, nodrošinot novadu administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darba vietu drošai sasniedzamībai” – uzskatām, kas Rīcības plāna viens no būtiskākajiem ieguldījumiem ir tieši ceļu infrastruktūras sakārtošana Latgalē, kas pieprasa daudz lielākas investīcijas un ievērojami lielāku km skaitu, lai sasniedzamība būtu nodrošināta pa melno (divkārtu apstrādes) segumu starp visiem Latgales reģiona pagastu centriem līdz katra novada administratīvajam centram

-

Austrumu pierobežas pašvaldībām un uzņēmumiem, kas īsteno projektus šajās teritorijās, ir nepieciešams cits, daudz atbilstošāks redzējums attīstības veicināšanai. Šobrīd spēkā esošie ierobežojumi un nosacījumi finansējuma piesaistei apgrūtina investīciju piesaisti un jaunu darbavietu radīšanu, kas ir būtiski šī reģiona ekonomiskajai un sociālajai attīstībai.
Lai sekmētu Austrumu pierobežas pašvaldību stiprināšanu, ir svarīgi ieviest izmaiņas valsts atbalsta piemērošanas politikā, kas likvidētu nepamatotus ierobežojumus un veicinātu investīcijas, kā arī radītu jaunas darbavietas. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai uzņēmējdarbības attīstību veicinošiem projektiem šajā reģionā netiktu piemēroti rezultatīvie rādītāji, kas ir vienādi ar prasībām Rīgā, Pierīgā vai reģionālas nozīmes attīstības centros. Šādas prasības neatspoguļo reālo situāciju un nepamatoti ierobežo reģiona izaugsmes iespējas, ņemot vērā gan ekonomiskās, gan demogrāfiskās atšķirības.
Plāns paredz atbalstu jaunu darba vietu radīšanai eksportējošos uzņēmumos ar pasākuma 1.2.3.7. “Atbalsts jaunu darba vietu radīšanai” ieviešanu, kas ietver jaunu ražošanas ēku izbūvi, iekārtu iegādi un nepieciešamās loģistikas infrastruktūras izveidi. Šis pasākums, kurā paredzēts piešķirt aizdevumus ar kapitāla atlaidi līdz 5 miljoniem eiro eksportējošiem komersantiem, ir apsveicams, taču tā īstenošana būtu jāpaplašina ar šādiem elementiem, ka izejot no reģionālās specifikas  atbalsta instrumentiem jābūt pielāgotiem Austrumu pierobežas vajadzībām, atzīstot šo teritoriju atšķirīgo ekonomisko un sociālo situāciju un piesādāvājot arī grantus. Tāpat nepieciešams plašāks atbalsts arī vietējā tirgū strādājošajiem uzņēmumiem, jo ne visi uzņēmumi ir eksportējoši, bet tiem ir būtiska loma vietējā ekonomikas attīstībā un iedzīvotāju nodarbinātībā. LPS ieskatā ir jānodrošina atbalsts arī šādiem uzņēmumiem.
Austrumu pierobežas attīstības veicināšanai nepieciešama mērķtiecīga un integrēta pieeja, kas apvieno investīciju piesaisti, loģistikas infrastruktūras attīstību un uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu pielāgošanu šī reģiona specifiskajām vajadzībām. Tikai šādi būs iespējams panākt ilgtspējīgu reģiona izaugsmi un stiprināt tā lomu valsts ekonomiskajā attīstībā.

-

Lūdzu papildināt Rīcības plāna 3.6. punktu ar punktu par pieejamības skolu skaitliskajiem kritērijiem.
Pieejamības skolām vidusskolas posmā (10.-12.) klasēm,  nosakot 30 (trīsdesmit) skolēnus klasē (atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajam Informatīvajam ziņojumam " “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā”) un atbilstoši pedagogu atalgojuma modelim  "FINANSĒŠANAS MODELIS – PROGRAMMA SKOLĀ"


Papildināt Rīcības plānu ar 8 pieejamības skolām atbilstoši Rīcības plāna 54.lpp. preambulai: "Iepriekšminētais tiks veicināts, izglītības jomā stiprinot vispārējās izglītības pieejamību Austrumu pierobežā, t.sk. sniedzot atbalstu skolu saglabāšanai Austrumu pierobežā, piemērojot zemākus kritērijus minimālajam skolēnu skaitam - nodrošinot vismaz 8 pieejamības jeb izņēmuma  skolas " 

-

3. Rīcības virziens  - Cilvēkresursu attīstība
Cilvēkresursi ir jebkuras teritorijas galvenais kapitāls un vienlaicīgi attīstības veicināšanas pasākumu galvenais mērķis. Lai samazinātu depopulāciju Austrumu pierobežā, nepieciešams nodrošināt labi apmaksātas darbavietas iedzīvotājiem un potenciālajiem remigrantiem un kvalificēta darbaspēka pieejamību esošajiem un jauniem uzņēmumiem Austrumu pierobežas teritorijā. Tāpat būtiski ir nodrošināt dažādu pakalpojumu, piemēram, izglītības un veselības jomā, pieejamību. Teritorijas apdzīvotība Austrumu pierobežā ir nozīmīgs aspekts arī drošības kontekstā.
3.2. pasākums paredz, ka tiks stiprināts slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darbs, papildus izveidojot 34 aprūpes atbalsta personu darba vietas Austrumu pierobežā.

Vienlaikus Latgalē tiek samazināts neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu skaits, kas ir pretrunā rīcības virzienā ietvertajam.
 

-

Rīcības plānā 2,5 punktā fiksēts, ka ir izstrādāta pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programma, kura tai skaitā ir vērsta uz dzīvokļu izbūvi Latvijas Austrumu pierobežas. Pēc mūsu rīcībā esošas informācijas šajā programma ietilpst Daugavpils ar orientējoši 120 dzīvokļiem, kā arī Rēzekne ar 60 dzīvokļiem, vai ar to ir pietiekami?

-

Rīcības plānā netiek atspogulots kritiskās infrastruktūras pakalpojumu risinājums Īpaša uzmanība jāpievērš ūdenssaimniecības nozarei, jo pašlaik likumdošana par kritiskai infrastruktūrai pieskaita atsevišķus objektus nevis ūdenssaimniecības nozares uzņēmumus,kuri klasificējami kā D kategorijas kritiskās infrastruktūras objekti
Jāparedz risinājums, lai ūdenssaimniecības uzņēmumi (nevis atsevišķi tie objekti) tiktu atzīti par kritiski svarīgiem arī valstiskā mērogā

-

5.1.1.4. pasākums “Viedās pašvaldības
Lai nodrošinātu pašvaldības policijas  par 10% sniegto pakalpojumu sniegšanai nepieciešamais laiku nepieciešams valsts līdzfinasējums tās  darbības nodrošināšanai nepieciešams papildus finansējums

-

Rīcības plāna 3.pielikums. Pasākumi, kuriem pašlaik nav piešķirts nepieciešamais valsts budžeta finansējums vai nav vienošanās starp institūcijām
Jāpapildina ar sekojošu aktivitātēm 
1.Lai spētu nodrošināt pašvaldības minimālās kritiskās funkcijas arī militārā uzbrukuma gadījumā,  pašvaldību policija, sociālie dienesti, komercsabiedrību darbinieki ,kas nodrošina kritiskās infrastruktūras objektus nodrošināmi ar individuālās aizsardzības līdzekļiem , kas turklāt  klasificējamas kā stratēģiskās nozīmes preces
2.Lai nodrošinātu visu pašvaldības policijas darbību atbilstoši Vadlīnijām  pašvaldības policijas izveidei un darbības nodrošināšanai nepieciešams palielināt pašvaldību ieņēmumu bāzi, palienot  pašvaldību daļā piekrītošo Ienākumu nodokli vismaz  par 2 %.

 



 

-

Rīcības plāna projektā nav skaidri definēts un nepārprotami norādīts, kuras pašvaldības ietilpst Austrumu pierobežas pašvaldībās. Informācija dažādās plāna sadaļās atšķiras - plānā ir viena karte, kur tiek atspoguļota viena informācija un tālāk cits definējums, bet ir gadījies sastapties arī ar citiem traktējumiem par to, kas ir Austrumu pierobeža. Iespējams, ka tie var būt pat vairāki līmeņi, piemēram, piecas pašvaldības, kurām tiešā robeža ar austrumu kaimiņiem, un tad nākošais līmenis – citas robežai tuvākās.

-

Vēlamies vērst uzmanību, ka rīcības plāns ir informatīvs dokuments un nesniedz praktisku atbalstu pierobežas pašvaldībām. Plāna nodaļā "Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji" minētie pasākumi un tam paredzētais finansējums vairāk nekā 476 miljonu EUR apmērā jau ir ieplānots esošo un plānoto ES fondu un valsts budžeta ietvaros.
Papildus vēlamies uzsvērt, ka pašvaldībām ir bažas par ES fondu finansējuma apguves iespējām, jo Ministru kabineta noteikumi tika izsludināti novēloti. Šāda situācija rada riskus efektīvai līdzekļu apguvei, īpaši ņemot vērā pašvaldību un komersantu resursu ierobežotību.
Aicinām izvērtēt iespējas pilnveidot rīcības plānu, lai tas nodrošinātu praktisku atbalstu un veicinātu efektīvu finansējuma izmantošanu.
 

-