Atzinums

1.lpp
Ministru kabinetu sēdes protokollēmuma projekta
2. punktā iekļautie pasākumi:
2.1.3.1. “Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām”;
2.1.1.6. “Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana”;

Iebildums.
Lūdzam nepiemērot teritoriālo pieeju:
1) 2.1.3.1. pasākumam “Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām”, ņemot vērā, ka ietekmi uz klimata pārmaiņām tiešā veidā rada, piemēram, iedzīvotāju skaits apdzīvotā vietā, apbūves intensitāte, zaļo teritoriju īpatsvaru u.c., līdz ar to intervence nepieciešama atbilstoši iepriekšminētajiem specifiskiem rādītājiem nevis proporcionāli mazākajam kopprodukta rādītājam, kam nav tiešas ietekmes uz klimata pārmaiņām.
2) 2.1.1.6. pasākumam “Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana”, ņemot vērā, ka pieprasījumu un nepieciešamību veikt energoefektivitātes pasākumus ietekmē enerģijas patēriņa samazinājums, ko var sasniegt ar veikto intervenci, kas vienlaikus  samazina arī SEG emisiju apjomu.

 

-

24
Plānošanas reģioniem ir labas iestrādes, kas rada pamatu to veiksmīgai iesaistei atbalsta pasākumu plānošanā un īstenošanā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā, t.sk. plānošanas reģioni ir iesaistījušies ES struktūrfondu plānošanā un īstenošanā, sākot no ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda.


Iebilstam
lānošanas reģioniem nav pieredzes uzņēmējdarbību atbalstošas infrastruktūras attīstības  un investīciju piesaistes  pasākumu īstenošanā. Reģionu darbs būtu ļoti cieši koordinējams ar dažādām padotības iestādēm horizontālā līmenī - LIAA, VVD, utml.

 

-

17
Kopumā nepieciešams nodrošināt ciešāku starpnozaru sadarbību (ceļu, dzelzceļa infrastruktūra, elektrības u.c.), lai šādus investīciju ieguldījumus varētu paredzēt saistīto ministriju (to padotības iestāžu, kapitālsabiedrību) modernizācijas plānos (ilgtermiņa, operacionālajos), nepakļaujot pašvaldības  tik lielam Eiropas Savienības fondu cikliskumam un ierobežojošiem aspektiem.



Dokumentā nepieciešams paredzēt, ka Valsts kapitālsabiedrību  (ceļu, dzelzceļa infrastruktūra, elektrības u.c. jomās), pienākums ir prioritārā kārtībā iesaistīties infrastruktūras izveides procesos. Šobrīd īstenojot ar uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstību saistītus projektus, tajā skaitā ES finansētus, tiek sastapti būtiski kavēšanas pasākumi.
 

-

AF investīcija 3.1.1.3.i. “Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos


Nosakāma sasaiste ar vairākiem pasākumiem, nosakot, ka tās pašvaldības, kas īsteno nacionālas nozīmes apjomīgu industriālo parku izveidi automātiski var pieteikties un izskatāmas prioritāri mājokļu, nodarbinātības pasākumiem. Tostarp tiek sasaistītas kopā ar nacionālas nozīmes valsts publiskās infrastruktūras attīstības pasākumiem dažādu ceļu (tostarp dzelzceļu), komunikāciju un elektrības jomās, vienlaikus dodot iespēju piesaistīt zinātniski pētniecisko daļu, lai teritorijās, kas tiek izveidotas jau sākotnēji būtu iespējams noīstenot alternatīvu enerģiju (daļai vajadzību) projektus, jo uz doto brīdi jau identificējams, ka bez lielām elektrības jaudām ir nepieciešami jaudīgi alternatīvo enerģiju projekti, kas prasa izpēti un specifisku pieeju arī piemēram no vides pārvaldības aspekta. Vienlaikus industriālo parku veidošana veicot jaudas palielinājumus prasa arī pārbūvēt daļu no centralizētās apgādes sistēmām vai visvienkāršāk rast alternatīvu avotu, lai nepārslogotu esošo infrastruktūru - ūdensapgāde, notekūdeņu sistēmas utt.

 

-

13 lpp
SAM 5.1.1.1.; 5.1.1.2.; 5.1.1.3. īstenos ar mehānismu “Funkcionālās pilsētu teritorijas”. FPT tiks noteiktas teritoriju attīstības stratēģijās (plānošanas reģionu attīstības programmās), ko izstrādā plānošanas reģioni kopā ar pašvaldībām un apstiprina reģiona attīstības padome, kuru veido pašvaldības.


Izslēgt uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstības sasaisti ar Plānošanas reģionu attīstības dokumentiem gan birokrātisku, gan objektīvu apsvērumu dēļ. Pastāv plānošanas reģionu izstrādāto  investīciju stratēģiju nesakritība ar pašvaldību investīciju stratēģijām, plānošanas dokumentiem un nacionālā līmeņa investīciju piesaistes mērķiem. Attiecīgi  atbilstības atsauce sasasaistāma ar augstākiem attīstības plānošanas dokumentiem, uzsvertot pozitīvu ietekmi uz plānoto industrializācijas attīstību ņemot vērā, ka ANM 3.1.1.3.i nosaka nacionālas nozīmes industriālās teritorijas attīstību.

 

-

11 lpp.
3.1.1.4. “Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras attīstība”


Izslēgt norādīto summu Kolonnā “Reģioniem pieejamais finansējums”. Šis ir pieejams tikai vienai pilsētai un reģioniem nav pieejams.( Finansējuma saņēmējs – Rīgas valstspilsētas pašvaldība, kuras teritorijā tiks īstenoti projekti)
 

-

10 lpp
4.2.1.7. “Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība”


Iesakām Investīciju programmā kā papildus priekšrocības kritēriju ietvert arī nosacījumu, ka atbalsts prioritāri tiek sniegts teritorijām, kuras ir sasaistē ar dzīvojamā fonda attīstību un uzņēmējdarbības attīstības pasākumiem.  
 

-

7 lpp
Arī ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā teritoriālā pieeja ļauj kombinēt vienā vai vairākos projektos vairākas nozares. Piemēram, 5.1.1.3.pasākums "Publiskās ārtelpas attīstība" (kultūras mantojums, teritorijas funkcionalitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām, drošība u.c.) un 5.1.1.4. pasākums "Viedās pašvaldības" (pakalpojumu efektivitāte, IKT risinājumi, inovācijas, uzņēmējdarbības attīstība).


Lai nodrošinātu attīstības dokumentos izvirzīto prioritāti – ekonomiskā izaugsne, nepieciešams investīciju ieguldījumus publiskajā infrastruktūrā sasaistīt ar uzņēmējdarbības vides attīstības instrumentiem un ietekmi uz atbilstošu rādītāju sasniegšanu.  Mazbūtisks attiecībā pret ekonomisko ieguvumu pašvaldībā, kur ārtelpa ir infrastruktūras sakārtošanas jautājums, bet visticamākais nevarēs radīt pat ilgtermiņā būtisku ienesumu plūsmu, kas nodrošinātu kaut daļēju atmaksāšanos. Būtu kombinējams ar uzņēmējdarbību veicinošiem atbalsta instrumentiem tostarp, bet ne visos gadījumos klastera programmu. Vienlaikus nodrošinot ka ieguldījumu teritorijās var īstenot kompleksi iegūstot maksimāli iespējamo rezultātu katrā nozarē atsevišķi.
 

-

Otrkārt, teritoriālās pieejas ietvaros pašvaldībām ir dota iespēja viena vai vairāku projektu ietvaros īstenot ar vairākām nozarēm saistītas aktivitātes. Tas ļauj veikt kompleksas investīcijas, kas vispusīgi sakārto pašvaldībai nozīmīgu vienu vai vairākus objektus/atrisina problēmjautājumus vairākās saistītās jomās


Nav izvērtēti visu instrumentu kompleksa pieeja un savstarpējā papildinātība dokumentā izvirzītā mērķa sasniegšanai, tostarp citu un šajā ziņojumā neiekļautu primāro finansējuma rīku (tostarp valsts budžeta) sasaiste un prioritāte.
 

-

Nepieciešamība plašāk izmantot teritoriālo pieeju ieguldījumu veikšanā ir uzsvērta ES līmenī gan vairākos nozīmīgos dokumentos, gan diskusiju ietvaros. 2016.gadā ES valstu ministri, kas atbildīgi par pilsētu jautājumiem, vienojās par Amsterdamas paktu, kas iedibināja ES Pilsētprogrammu (the Urban Agenda for the EU).


Dokumentā nav saskatāms reģionālais Pilsētprogrammas pieejas tvērums – kas pamatoti ar  pilsētu teritoriju specifiskajiem attīstību scenārijiem kopējā Latvijas telpiskās  attīstības perspektīvē 2030, atbilstoši Latvijas Ilgtspējības attīstības stratēģijai.
 

-

5 lpp.
2.tabula. Plānošanas reģioniem iezīmētais indikatīvais ES fondu finansējuma apjoms 2021.-2027.gada plānošanas periodā 


Nav novērtēta maksimālā ietekme, kas būtu sasniedzama īstenojot mērķtiecīgu pasākumu kompleksu ar savstarpējās papildinātības principu - saņemot vienu finansējumu un dažādu apstākļu dēļ nesaņemot citu, netiks sasniegts noteiktais mērķis un maksimāli iespējamais rezultāts. Jau 2020.gadā VNP aicināja ANM 3.1.1.3.i finansējumu vismaz daļēji sasaistīt ar pavadošo atbalsta finansējumu izglītībai, tostarp, nodarbinātības pakalpojumiem un mājokļiem.  Uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumiem , kas procentuāli iezīmējas šajā ziņojumā visvairāk ir visbūtiskākais sajūgt kopā šādus pasākumus, izmantojot tripple helix  vai pat Quadruple  flex  pieeju tāta skatoties pasākumus kompleksi.
Šāda pieeja nodrošinās ne tikai teritorijas labiekārtošanu, ražošanas un citu ēku būvniecību, bet arī nodrošinās resursus attiecīga kvalificēta darba spēka sagatavošanai un ilgtspējīgas un mērķorientētas izglītības infrastruktūras attīstīšanai, talantu piesaistei, resursus konkurētspējīga pasaules līmeņa investīciju piesaistes mārketinga īstenošanai, atbalsta programmu īstenošanai u.c. Uzskatām, ka bez šādas daudzpusīgas pieejas vienas programmas ietvaros patiesa ietekme uz ekonomisko izaugsmi un pieejas transformāciju nav iespējama.
 

-

4 lpp
Teritoriālās pieejas pielietošanas rezultātā šajā ziņojumā plānošanas reģioniem tiek iezīmēts piešķiramais finansējuma apjoms Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu atbalsta pasākumu ietvaros (reģions kā teritorija, kurā tiek veikti ieguldījumi). Vienlaikus turpmāk VARAM nodrošinās šo plānoto ieguldījumu reģionos izpildes uzraudzību, t.sk. sniedzot nozaru ministrijām priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai.


Piešķiramais finansējuma apjoms Eiropas Savienības fondu atbalsta pasākumu ietvaros iezīmējams plānošanas reģionu mērogā, izdalot finansējuma apjomu Valsts pilsētu  un Valsts pilsētu novadu attīstībai.
Priekšlikums, izdalīt atsevišķu prioritāti kā  programmu ar savu programmas finansējumu pilsētvides teritorijām (nosakot konkrētu %apjomu), ar iespēju piesaistīt finansējumu un gūt labumu no vairāku fondu finansējuma pieejas.
 

-

3 lpp
Atbalsta diferenciācija atbilstoši IKP uz vienu iedzīvotāju ir viens no teritoriālās pieejas pielietošanas veidiem, kas ietverts šajā ziņojumā.

Atbalsta diferenciācija, balstāma ņemot vērā pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos paredzētās attīstības prioritātes, pašvaldības iedzīvotāju skaitu, teritoriju un pašvaldības uzdevumu un nozīmi reģionā.
Atbalsta diferenciācija īstenojot Kombinācija ar reģionālo specializāciju, jānosaka zemāka līmeņa dokumentos.

Priekšlikums. izlīdzināšanas taktikas īstenošanā ir jāļauj attīstīties arī reģioniem un pašvaldībām ar augstāku attīstību -neapturot to. Vienlaikus izvērtējot ar zemāku IKP reģionu atšķirīgās jeb unikālās problēmsituāciju un novirzītu tam mērķētu attīstības instrumentu. Tepat jāņem vērā nepieciešamība īstenot līmeņotu pieeju ņemot vērā administratīvās vienības lielumu un nozīmību reģionālā kontekstā.

 

-

Vispārējs iebildums
Saskaņā ar jau iepriekš izteiktajiem iebildumiem, turpinām atbalstīt līdzšinējo pieredzi teritoriālās pieejas īstenošanai, it īpaši Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu 2007.-2013. gada plānošanas perioda pieeju, kas bija uz pašvaldību vajadzībām vērsta, neierobežojot tās konkrētos atbalsta mērķos, kā tas tika plānots ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā.
Atkārtoti norādām, ka Informatīvā ziņojuma projektā iekļautie priekšlikumi uzliek nevajadzīgu administratīvo slogu pašvaldību projektu īstenošanai, jo pašvaldībām tiek noteikti vēl papildu ierobežojumi, lai tās varētu veikt tādus ieguldījumus, kas atbilst katras pašvaldības vajadzībām saskaņā ar izstrādāto attīstības programmu. Joprojām uzskatām, ka izvēlēto 2021.-2027. gada plānošanas perioda modeli nav korekti pamatot ar pašvaldību administratīvo slogu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros, kur tas ir risināms, nosakot, ka projektu iesniegumu atlases nodrošina Centrālā finanšu un līguma aģentūra.
Turpinām iebilst, ka pašvaldībām investīcijas jāplāno saskaņā ar plānošanas reģionu attīstības stratēģijām, kā arī iebilstam, ka tiek stiprināta plānošanas reģionu administrāciju loma, izvērtējot, kādi tieši investīciju projekti katrā konkrētā pašvaldībā būtu īstenojami, jo nav saprotams, kāpēc būtu jāveido vēl viens atsevišķs administratīvs posms, kas nodrošinās starpnieka funkcijas un prasīs papildu administratīvos resursus.
Informatīvā ziņojuma projekta 10. lappusē ir fiksēta tabula, kurā ir atspoguļota teritoriālās pieejas piemērošana ES fondu specifiskajos atbalsta mērķos un to pasākumos jeb specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu saraksts, kuru ieviešanas nosacījumos vai kvalitātes kritērijos ir ievērtēti teritoriālās pieejas principi vai tie ir jāievērtē to izstrādes/saskaņošanas procesā. Minētā tiesību akta projekta 24. lappusē norādīts, ka plānošanas reģioniem nepieciešamības gadījumā jāpārskata savi attīstības plānošanas dokumenti, nosakot reģionālos projektus un citus reģiona attīstībai būtiskus ieguldījumus. Tāpat tajā ir minēts, ka vienlaikus nozaru ministrijām būtu jāiesaistās plānošanas reģionu attīstības plānošanas dokumentu izstrādē vai aktualizācijā. Iepriekš minētie piemēri apliecina ilgstošu saskaņošanas procesu un nevajadzīga administratīvā sloga radīšanu.
Atkārtoti norādām, ka atbilstoši Reģionālās attīstības likumam plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona, kur Plānošanas reģiona attīstības padomi no attiecīgo pašvaldību deputātiem ievēlē plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulce. Ņemot vērā, ka viens no katras demokrātiskas iekārtas galvenajiem pamatiem ir vietējā vara, kura varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulē un vada nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs, tieši vietējā vara ir atbildīga par pieņemtajiem lēmumiem, kas skar attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju intereses, savukārt plānošanas reģioniem šādas atbildības, tajā skaitā politiskās, nav. Deleģējot plānošanas reģioniem kompetenci, ko līdz šim savu iedzīvotāju interesēs īstenoja pašvaldības, tiek kropļoti demokrātiskas varas principi, jo jautājumus, kas skar būtiskas attiecīgās pašvaldības intereses, pieņems nevis konkrētās pašvaldības deputāti (vietējā pārvalde), bet Plānošanas reģiona attīstības padomes vairākums (citu pašvaldību pārstāvji).
Uzskatām, ka administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izveidotajām valstspilsētām Latvijas reģionos, kurās saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas aprēķināto iekšzemes kopproduktu (turpmāk – IKP) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par Latvijā vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju, jābūt speciālai atbalsta programmai, novirzot tai 8% no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem, kā to paredz Regula[1].
Vienlaikus atgādinām Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam ietverto nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru lomu Latvijas reģionu līdzsvarotai attīstībai. Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centri ir “ekonomikas vilcējspēks” – tiem attīstoties, attīstās arī apkārtējie reģioni. Ņemot vērā minēto, lūdzam rosināt veikt grozījumus Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam, lai izveidotu atsevišķu prioritāti – atbalsta mērķi pašvaldību pilsētvides atbalstam.


[1] EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (turpmāk – Regula) nosaka: (48) Tiek uzskatīts, ka ilgtspējīgas pilsētvides attīstības ietvarā ir jāatbalsta integrēta teritoriālā attīstība, lai sekmīgāk risinātu ekonomiskās, vidiskās, klimatiskās, demogrāfiskās un sociālās problēmas, kas skar pilsētvides teritorijas, tostarp funkcionālās pilsētvides teritorijas, turklāt vienlaikus jāņem vērā vajadzība veicināt saiknes starp pilsētvides un lauku teritorijām. Atbalsts pilsētvides teritorijām varētu būt kā atsevišķa programma vai atsevišķa prioritāte un tam vajadzētu būt iespējai gūt labumu no vairāku fondu finansējuma pieejas. Principi, pēc kuriem atlasīs tās pilsētvides teritorijas, kurās īstenojamas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai, un minēto darbību finansējuma indikatīvās summas būtu jānosaka mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās, un šim nolūkam valstu līmenī būtu jāpiešķir vismaz 8 % no ERAF līdzekļiem. Būtu arī jānosaka, ka šī procentuālā daļa būtu jāievēro visā plānošanas periodā, ja līdzekļus pārvieto starp prioritātēm programmā vai starp programmām, tostarp vidusposma pārskatīšanā.

 

-

Sadaļas “Mobilitāte”
18.lpp

Priekšlikums.
Lai novērstu interpretācijas iespēja par investīciju ieguldījumu mērķi, lūdzam rindkopu “3.1.1.4.pasākuma ietvaros tiks veikti ieguldījumi Rīgas valstspilsētas teritorijā. 3.1.1.4.pasākumā paredzēta  ielu izbūve, pārbūve un atjaunošana.” izteikt šādā redakcijā:
“3.1.1.4.pasākuma ietvaros tiks veikti ieguldījumi Rīgas valstspilsētas teritorijā, lai attīstītu transporta infrastruktūru un nodrošinātu starptautisko savienojamību un iekļaušanos TEN-T tīklā, novēršot infrastruktūras pārrāvumus esošo pilsētas maģistrālo ielu tīklā un uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību.”

 

-

10, 15, 17.lpp.
Informatīvā ziņojuma “Par priekšlikumiem teritoriālās pieejas piemērošanai Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifiskajos atbalsta mērķos un to pasākumos” sadaļā “Priekšlikums par teritoriālās pieejas izmantošanu ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda SAM un to pasākumos” pirmajā atkāpē iekļautais par teritoriālo rīku veidiem, 3.tabulā iekļautie SAM pasākumi.

Priekšlikums.
Ņemot vērā, ka teritoriālā pieeja paredz, ka priekšroka un lielāks atbalsts tiks sniegts reģioniem ar augstākām reģionālās attīstības atšķirībām, diferencējot atbalstu atbilstoši reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju līmenim, proti,  ka lielāko finansējuma apjomu paredz plānošanas reģioniem ar mazāko reģionālo IKP uz vienu iedzīvotāju, kā arī ievērojot apstākli, ka pašvaldībām vienlaikus jāīsteno projektus atbilstoši Attīstības programmām, tad atbilstoši 1.veida pieejai (teritoriālā piemērošana) var būtiski tikt ietekmēta Rīgas valstspilsētas pašvaldības lielu investīcijas projektu realizēšana atbilstoši Attīstības programmai nepietiekama līdzfinansējuma dēļ projektu pilnīgai realizēšanai. Papildus vēršam uzmanību, ka citiem reģioniem jau ir pieejami citi atbalsta instrumenti, kā, piemēram, Kohēzijas politikas programmas 6.politikas mērķa pasākumi, lauku atbalsta mehānismi u.c.
Ņemot vērā minēto, ierosinām pārskatīt un paredzēt šādus teritoriālo pieeju veidus:
1.veids – atlasi veic CFLA, piemērojot apgriezto proporcionalitāti vai sadalot 5 vienādās daļās starp reģioniem (minētā  veida ietvaros nevar tikt ietverti atbalsta pasākumi klimata pārmaiņu seko mazināšanai, sk. 1.iebilduma argumentāciju);
2.veids – priekšatlasi veic reģions projektiem ar reģionālu ietekmi, izvērtējot un izvēloties projektus, kas veicina lielākus sociālekonomiskos ieguvumus reģionālā līmenī atbilstoši reģiona attīstības programmai;
3.veids – atlasi veic CFLA pēc nozares ministriju noteiktajiem specifiskajiem kritērijiem (demogrāfiskie, nozaru attīstība un nacionālo rādītāju ietekme u.c.), nepiemērojot reģionālo kvotu sadalījumu vai apgriezto IKP, kas sekmētu pašvaldību infrastruktūras uzlabošanas vajadzības un veicinātu lielākus ieguvumus sabiedrībai un videi (piem., pasākumi pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai/pārbūvei rindu mazināšanai, pasākumi klimata ietekmes mazināšanai teritorijās ar lielāko SEG emisiju apjomu).

-