Projekta ID
23-TA-1827Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
04.09.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Anotācijas 1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamības sadaļā 1.3. punktā ir norādīts, ja uzraugošajai personai noteiktā atlīdzība neatbilst noteikumu projektā minētajiem principiem, tad atbilstoši Civilprocesa likuma 341.6 panta trešajai daļai kreditori var iesniegt iebildumus tiesā, tos pamatojot ar attiecīgo MK noteikumu projekta punktu.
Uzraugošo personu gadījumā atlīdzības pamatā pēc būtības ir vienošanās starp uzraugošo personu un parādnieku (Maksātnespējas likuma 166. panta pirmā daļa) vai kreditoru/-iem (Maksātnespējas likuma 166. panta otrā daļa). Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 166. panta pirmo daļu, ja parādnieks lūdz tiesu apstiprināt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šā likuma 42. panta 3.1 daļā noteiktajā kārtībā (ja plāns nav saskaņots), tad par uzraugošās personas atlīdzību parādnieks rakstveidā vienojas ar uzraugošo personu un norāda to tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā. Savukārt tiesa, izskatot tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu: 1) apmierina pieteikumu un taisa spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, ja, pamatojoties uz pierādījumiem, kā arī izvērtējot kreditoru iebildumus, ja tādi saņemti, konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns atbilst Maksātnespējas likuma prasībām un ir atbalstīts Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā, vai 2) noraida un izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu (Civilprocesa likuma 341.6 panta trešā un septītā daļa). No minētā izriet, ka gadījumā, ja tiesa konstatē, ka plāns atbilstoši kreditoru iebildumiem neatbilst Maksātnespējas likuma prasībām, tad tiesa pieteikumu noraida.
Būtu jāizvērtē, vai anotācijā noteiktais kreditoru iebildumu izteikšanas mehānisms nav formāls, bet gan faktiski ļauj vērtēt saņemtos iebildumus un risināt strīdus par uzraugošajai personai noteiktās atlīdzības atbilstību MK noteikumu projekta principiem. Proti, būtu jāizvērtē, vai Civilprocesa likumā ir nepieciešams izdarīt grozījumus, lai nodrošinātu tiesas rīcību kreditoru iebildumu saņemšanas gadījumā un ļautu vērtēt, vai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norādītais atlīdzības apmērs ir samērīgs, atbilst atlīdzības noteikšanas principiem un sasniedz mērķi efektīvi pabeigt tiesiskās aizsardzības procesu (Direktīvas 2019/1023 27. panta 4. punkts).
Uzraugošo personu gadījumā atlīdzības pamatā pēc būtības ir vienošanās starp uzraugošo personu un parādnieku (Maksātnespējas likuma 166. panta pirmā daļa) vai kreditoru/-iem (Maksātnespējas likuma 166. panta otrā daļa). Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 166. panta pirmo daļu, ja parādnieks lūdz tiesu apstiprināt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šā likuma 42. panta 3.1 daļā noteiktajā kārtībā (ja plāns nav saskaņots), tad par uzraugošās personas atlīdzību parādnieks rakstveidā vienojas ar uzraugošo personu un norāda to tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā. Savukārt tiesa, izskatot tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu: 1) apmierina pieteikumu un taisa spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, ja, pamatojoties uz pierādījumiem, kā arī izvērtējot kreditoru iebildumus, ja tādi saņemti, konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns atbilst Maksātnespējas likuma prasībām un ir atbalstīts Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā, vai 2) noraida un izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu (Civilprocesa likuma 341.6 panta trešā un septītā daļa). No minētā izriet, ka gadījumā, ja tiesa konstatē, ka plāns atbilstoši kreditoru iebildumiem neatbilst Maksātnespējas likuma prasībām, tad tiesa pieteikumu noraida.
Būtu jāizvērtē, vai anotācijā noteiktais kreditoru iebildumu izteikšanas mehānisms nav formāls, bet gan faktiski ļauj vērtēt saņemtos iebildumus un risināt strīdus par uzraugošajai personai noteiktās atlīdzības atbilstību MK noteikumu projekta principiem. Proti, būtu jāizvērtē, vai Civilprocesa likumā ir nepieciešams izdarīt grozījumus, lai nodrošinātu tiesas rīcību kreditoru iebildumu saņemšanas gadījumā un ļautu vērtēt, vai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norādītais atlīdzības apmērs ir samērīgs, atbilst atlīdzības noteikšanas principiem un sasniedz mērķi efektīvi pabeigt tiesiskās aizsardzības procesu (Direktīvas 2019/1023 27. panta 4. punkts).
Piedāvātā redakcija
-