Atzinums

Atzinums

AIP kopumā atzinīgi vērtē ieceri ieviest akadēmiskās karjeras prognozējamību veicinošu tenūras sistēmu, kas ir saskaņota ar labu starptautisko praksi. Vienlaikus uzsveram, ka vēsturiski tenūras institūts akadēmiskajā vidē visā pasaulē bijis cieši saistīts ar akadēmiskās brīvības principu – jo īpaši tiesībām paust viedokli bez bailēm no sankcijām. Tādēļ aicinām konceptuālo ziņojumu papildināt ar atsaucēm uz akadēmisko brīvību kā vienu no tenūras pamatmērķiem.

Lai akadēmiskā karjera būtu patiesi pievilcīga, tai jābūt saistītai ar drošiem un prognozējamiem nodarbinātības apstākļiem. Aicinām IZM konceptuālajā ziņojumā iekļaut atsauci uz starptautiskiem dokumentiem – piemēram, 1988. gada Limas deklarāciju vai UNESCO 1997. gada rekomendāciju Recommendation Concerning the Status of Higher-Education Teaching Personnel – kur uzsvērta nepieciešamība nodrošināt akadēmiskajam personālam stabilitāti darba attiecībās kā būtisku akadēmiskās brīvības sastāvdaļu.

AIP pauž bažas, ka reformas mērķus var neizdoties sasniegt, ja to īstenošana notiek nepietiekama finansējuma apstākļos. Līdzšinējā pieredze – piemēram, augstskolu padomju ieviešana un doktorantūras skolu izveide – liecina, ka strukturālas reformas bez atbilstoša resursu nodrošinājuma nereti zaudē sākotnējo iecerēto efektu. ES fondu izmantošana nevar aizstāt valsts ilgtermiņa ieguldījumus​.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvijā tikai aptuveni 20% akadēmiskā personāla strādā pilnā darba slodzē. Tas norāda uz nopietnu sistēmisku problēmu. Atzinīgi vērtējam konceptuālajā ziņojumā pausto mērķi veicināt pilnas slodzes nodarbinātību, taču aicinām iekļaut konkrētu rezultātisko rādītāju: vai šī reforma palīdzēs sasniegt Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. noteikto mērķi – 50% akadēmiskā personāla ar pilnas slodzes nodarbinātību līdz 2027. gadam (ISCED 5.–8. līmenī). Alternatīvi – skaidri jādefinē, kā tiks veicināta pāreja uz normālā darba laika noteikšanu.

Iebildums pret profesoru padomju likvidēšanu

AIP ieskatā profesoru padomju likvidēšana neatbilst iecerētā jaunā akadēmiskā modeļa ieviešanas mērķiem, jo šīs institūcijas ir būtisks akadēmiskās autonomijas un kvalitatīvas augstākās izglītības garants. Tās nodrošina akadēmiskās vides pašpārvaldi, stiprina kolēģiālo atbildību un kalpo kā zinātniski un pedagoģiski kompetentu personu kolektīvs filtrs, izvērtējot pretendentu akadēmiskās kvalifikācijas.

Likvidējot profesoru padomes:
1) tiktu vājināta akadēmiskā brīvība, jo lēmumu pieņemšana tiktu pārnesta no kolēģiāliem, akadēmiski leģitimētiem orgāniem uz administratīvām struktūrām vai ārējiem vērtētājiem, kuriem ne vienmēr ir akadēmiskā kompetence un konteksta izpratne;
2) samazinātos akadēmiskās kvalitātes jautājumu pārskatāmība un pēctecība, jo profesoru padomes līdz šim kalpoja kā institucionālās atmiņas un kvalitātes nodrošinājums, īpaši jauno akadēmisko kadru izvērtēšanā un akadēmiskās karjeras procesu uzraudzībā.
3) tiktu izjaukta kolēģialitātes kultūra augstākajā izglītībā, kuru raksturo akadēmiskā līdzdalība, diskusija un lēmumu pieņemšana kopīgā intelektuālā procesā.
4) ievērojami pieaugtu ārējās ietekmes risks uz akadēmiskajiem procesiem, kas īpaši aktuāli ir laikā, kad tiek nostiprinātas jaunas pārvaldības struktūras un augstskolas saskarās ar komerciāliem vai politiskiem izaicinājumiem.

Lai arī konceptuālajā ziņojumā paredzēta tenūras sistēmas ieviešana, tā nevar aizstāt profesoru padomes lomu, jo tenūras izvērtēšana paredz individuālu akadēmiskā darba snieguma novērtējumu, bet profesoru padomes īsteno kolektīvu akadēmiskās kvalitātes un attīstības uzraudzību.
Tādēļ, ieviešot jauno akadēmiskās karjeras ietvaru, būtu jāstiprina, nevis jālikvidē profesoru padomes – tās ir neaizstājama daļa no kvalitatīvas, starptautiski atzītas un uz izcilību vērstas akadēmiskās sistēmas.

 

2.7. Atlase, darbā pieņemšana un paaugstināšana amatā
Augstskola vai zinātniskais institūts, ievērojot augstskolas autonomiju un nozares specifiku, var izvēlēties vienu no diviem organizatoriskiem risinājumiem akadēmiskā personāla atlasei, darbā pieņemšanai un paaugstināšanai amatā:
1) Nozares profesoru padome, kas darbojas kā kolēģiāla akadēmiskā institūcija, pārstāvot attiecīgās zinātņu vai mākslas nozares augstākās kvalifikācijas akadēmisko personālu. Profesoru padome veic akadēmiskā personāla izvērtēšanu, kandidātu piemērotības novērtēšanu konkrētam akadēmiskajam amatam, sniedz ieteikumu par personāla pieņemšanu vai paaugstināšanu amatā, kā arī var tikt iesaistīta darba snieguma rezultātu novērtēšanā. Šī padome darbojas pastāvīgi un ir neatkarīga no administratīvās vadības.
2) Personāla atlases komisija, ko iedibina augstskola vai zinātniskais institūts atbilstoši savam cilvēkresursu politikai. Šādas komisijas sastāvā obligāti iekļaujami vismaz 2/3 nozares profesoru (ar doktora grādu un vismaz piecu gadu pieredzi attiecīgajā akadēmiskajā vai pētnieciskajā darbā). Komisijas sastāvā var būt arī administrācijas pārstāvji, kā arī ārējie eksperti, taču profesionālajai ekspertīzei jābūt dominējošai.

2.7.1 Tenūrkomisija
Institūcija, ieviešot tenūras sistēmu, izveido Tenūrkomisiju, kas atbild par akadēmiskā personāla darba snieguma izvērtēšanu un atbilstības noteikšanu tenūrgaitas vai tenūras statusa piešķiršanai. Vai ja augstskolā vai zinātniskajā institūtā ir izveidota nozares profesoru padome, institūcija var lemt, ka tieši šī padome veic tenūrizvērtēšanas funkcijas, t.i., izvērtē darba sniegumu un sniedz atzinumu par pretendenta atbilstību tenūrgaitas vai tenūras statusam. Tenūrkomisija vai profesoru padome darbojas saskaņā ar vienotiem, iepriekš noteiktiem kvalitātes kritērijiem, kurus nosaka augstskola , ņemot vērā nozares īpatnības un starptautiski atzītas akadēmiskās prakses. 
Ja augstskola lemj izveidot tenūrkomisiju, tad tās sastāvā:
1) jābūt vismaz trim akadēmiskajiem pārstāvjiem attiecīgajā zinātnes vai mākslas nozarē, no kuriem vismaz diviem jābūt ar profesora vai asociētā profesora amatu, kā arī atzītiem starptautiska mēroga zinātniskajiem vai mākslinieciskajiem sasniegumiem;
2) ieteicams iekļaut vismaz vienu ārēju ekspertu, kas nav institūcijas darbinieks, bet pārstāv attiecīgo nozari vai jomu nacionālā vai starptautiskā līmenī;
3) papildu locekļi var būt arī no personāla atlases komisijas vai augstskolas vadības, ja tas saskan ar institūcijas iekšējām procedūrām, taču akadēmiskā pārstāvniecība saglabājama vairākumā.