Atzinums

Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”


Paužam Izglītības biedrības iebikdumus  pret projektu.

Priekšlikums.

Izslēgt 1.2. apakšpunktu, 3. punktu, 5. punktu, 6.2. un 7.2. apakšpunktu. 8. punktā izslēgt vārdus “Latviešu valodas aģentūras”.

Eksperta atzinums

Latvijā valsts valodas politikas institucionālā sistēma ir veidota saskaņā ar valodas politikas īstenošanas pamatprincipiem, t.i., valodas politiku īsteno trijās jomās: juridiskajā, izglītojošajā (pedagoģiskajā), lingvistiskajā (valodas izpēte un attīstība). Tāpēc ir likumsakarīgi, ka valsts valodas lietošanas uzraudzības un kontroles funkciju veic TM pārraudzībā esošais Valsts valodas centrs, bet Latviešu valodas aģentūra, kas ir galvenā atbildīgā iestāde par valodas politikas īstenošanu valstī un kas veic visapjomīgāko darbu, strādājot abās jomās – izglītojošajā un lingvistiskajā (valodas izpētes un attīstības) – ar savu kompetenci ir piederīga IZM. Valsts valodas politika ir cieši saistīta ar izglītības politiku; izglītības sistēmas daļa ir zināšanu vērtēšana gan izglītības iestādēs, gan mūžizglītībā, tāpēc ir pamats valsts valodas prasmes pārbaudes deleģēšanai līdzšinējam Valsts izglītības satura centram.
Patiesībai neatbilst apgalvojums, ka LVA, VISC un Tieslietu ministrijas padotības iestādes (Valsts valodas centra) funkcijas kaut daļēji dublējas vai pārklājas. Latviešu valodas aģentūras īstenotās funkcijas un darbība ir vērtētas vairākkārt. Visos pētījumos un auditos secināts, ka Latviešu valodas aģentūras kā valsts valodas un izglītības politikas īstenotājas funkcijas nedublējas ar citu valsts institūciju funkcijām.
Kā liecina Eiropas Nacionālo valodas institūciju federācijas (EFNIL) pētījumi, vairumā ES dalībvalstu darbs atšķirīgās valodas politikas jomās nav koncentrēts vienā institūcijā. Valstīs pastāv kompleksa valodas politikas institūciju sistēma, skaidri nošķirot šo institūciju uzdevumus un nosakot savstarpējās sadarbības pamatprincipus. Juridiska valodas statusa nodrošināšanas kontrole ir īpašas iestādes uzdevums, toties valodas pētniecība, valodas apguve, valodas popularizēšana netiek institucionāli nošķirta. Šāda prakse pastāv arī Latvijā, un tā vislabāk atbilst mūsu postkoloniālās valodas situācijas īpatnībām. Projektā paredzētais princips nodalīt valodas apguvi un tās prasmes pārbaudi (t.s. Jaunajā aģentūrā) no valodas situācijas izpētes, latviešu valodas kvalitātes veicināšanas un valodas zināšanu popularizēšanas (reorganizētajā Latviešu valodas aģentūrā) pašos pamatos ir kļūdains.
Valsts augstākajā līmenī izvirzīto uzdevumu izpildei valodas politikā būtu jābalstās uz zinātniski pamatotu valodas situācijas izpēti, valodas situācijas monitoringa datiem.  Jebkura darbība un spēka pielikšanas punkti jāaktualizē saskaņā ar valodas situācijas dinamiku. Šis Rīkojuma projekts izstrādāts, neņemot vērā starptautiski atzītus valodas politikas pamatprincipus, valodas politikas īstenotājinstitūciju sistēmas vēsturisko pieredzi laika posmā pēc neatkarības atjaunošanas, Latvijas sociolingvistiskās situācijas zinātniskās izpētes rezultātus un aktualitātes saistībā ar ģeopolitiskiem procesiem reģionā. Tāpēc Latviešu valodas aģentūras iekļaušana IZM aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma.

Būtiski uzlabojumi Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo valsts valodas politikas institūciju darbībā nav nepieciešami – aktuāls uzdevums ir nepieciešamā finansējuma nodrošināšana.

Izglītības biedrības padomes locekle, Latviešu valodas institūta pētniece, akadēmiķe Dr. habil. philol. Ina Druviete


 

-