Atzinums

Ņemot vērā, ka Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (turpmāk - EAAPI) pieņemtie lēmumi, pamatnostādnes un ieteikumi nav saistoši privātpersonām, bet gan Latvijas Bankai, lūdzam precizēt normu, paredzot, ka attiecīgās jomu regulējošās prasības Latvijas Bankai ir tiesības noteikt, sadarbojoties ar EAAPI, vai, izslēdzot atsauci uz minētajiem lēmumiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem, bet nepieciešamības gadījumā papildinot likumprojektu ar atsevišķu normu, kas paredz pienākumu Latvijas Bankai sadarboties ar EAAPI savu funkciju izpildē.

-

Aicinām likumprojekta anotācijā vai nepieciešamības gadījumā likumprojektā skaidrot, kas saprotamas ar praktiski visu sabiedrības aktīvu, tiesību vai saistību pārdošanu trešajai personai, vai precizēt likumprojektu. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta trešo daļu direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu varasiestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes. Arī no Eiropas Savienības Tiesas prakses izriet, ka, lai ieviestu Eiropas Savienības tiesības nacionālajā tiesību sistēmā, nav obligāti, lai to saturs skaidri un detalizēti formālā un tekstuālā ziņā tiktu pārņemts normatīvajos vai administratīvajos aktos. Pietiek, ja tiek ievērots vispārīgais juridiskais konteksts, lai pietiekami skaidri un precīzi varētu piemērot Eiropas Savienības tiesības (Eiropas Kopienu Tiesas spriedums lietā C-428/04 Commission v Austria, 99. §.).

-

Pārkāpuma formulējumā nav izmantojamas iekšējās atsauces. Tas liecina, ka pārkāpuma pazīmes ir nepietiekami precīzas. Šāda pieeja neatbilst sodu tiesību regulējuma veidošanas principiem mūsdienās. Tāpat skaidra, saprotama un viegli uztverama likuma struktūra ir būtiska likuma adresātiem.

1. Neatkārtojot iepriekšējos atzinumos izteiktos apsvērumus, izziņā ietvertais skaidrojums par līdzīgām normām atsevišķos normatīvajos aktos nav juridiski nozīmīgs. Turklāt šāda pieeja kopumā nav raksturīga pat pēdējos gados tapušajam atbildības (sankciju) regulējumam finanšu jomā (neskaitot informatīvas atsauces uz ES tiesību normām, kas ir ES prasība).

Valsts pārvaldei ir pienākums pastāvīgi pārbaudīt un pilnveidot normatīvo regulējumu (sal. sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta 10. daļu). Ir arī nepieciešams regulāri veikt spēkā esošo tiesību aktu ietekmes pēcpārbaudi, lai pārliecinātos, vai normatīvais regulējums joprojām ir nepieciešams, nerada nelabvēlīgas sekas, atbilst tā izstrādes mērķim, pašreizējai sociālajai un tiesiskajai situācijai (Krūmiņa I. Kādi faktori kavē efektīvu tiesību aktu un rīcībpolitiku ex-post izvērtēšanu Latvijā? Pētījuma galaziņojums. Rīga: Latvijas Republikas Saeima, 2024, 2. lpp.). Līdzīgi, ievērojot arī to, ka īpaši administratīvās sodu tiesības Latvijā joprojām ir nepārtrauktas attīstības stadijā, katrā projektā ir kritiski izvērtējama līdzšinējā regulēšanas pieeja un prakse, cenšoties izveidot arvien kvalitatīvāku un jaunākajām tiesību atziņām vairāk atbilstošu regulējumu.

2. Neatkarīgi no obligātu prasību esības pantu nosaukumu jēga ir atvieglot iespēju orientēties likuma tekstā. Pantu nosaukumi varētu nebūt neliela apjoma likumos (Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/87). Turklāt pat lakoniskos likumos regulēšanas priekšmets var būt pamats pievērst īpašu uzmanību likuma uztveramībai, tā struktūrai kopumā (sal. sk. Sprāgstvielu prekursoru aprites likumu). Noteicošā ir sabiedrības – regulējuma adresātu – ērtība un likuma uztveramība tās skatījumā (Broka B., Džohansens S. Juridisko tekstu rakstīšana un analīze. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 72. lpp.). Sodu tiesību regulējums pieprasa augstu precizitātes, skaidrības, uztveramības, saprotamības un paredzamības līmeni.
 

-